1. Projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" – izstrādāta un ieviesta AVIS programmatūra;

2. Projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/002 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" – AVIS attīstīta.

Šis projekts nerada dubultā finansējuma risku, un šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros

Projekta mērķis ir ieviest AVIS izmantošanu kā atvieglojumu pārvaldības koplietošanas platformu pašvaldībās, nodrošinot iedzīvotājiem centralizētu un harmonizētu pārvaldību.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:

1) projekta vadība. Tās ietvaros tiks nodrošināta projekta darbību plānošana un pārvaldība, projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un glabāšana, projekta publicitātes obligāto pasākumu īstenošana u. c. darbi;

2) atvieglojumu devēju piesaiste AVIS platformas lietošanai un integrācija ar atvieglojumu devēju informācijas un komunikācijas (turpmāk – IKT) risinājumiem;

3) AVIS lietotāju atbalsta nodrošināšana projekta laikā, kas ietver atbalstu atvieglojumu devējiem, tirgotājiem kā noteikto atvieglojumu piemērotājiem un atvieglojumu saņēmējiem;

4) izstrādāts AVIS izvēršanas un ieviešanas plāns, tajā iekļaujot ceļa karti AVIS pakāpeniskai un sistemātiskai ieviešanai atvieglojumu pārvaldībā ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī citu nozaru līmenī nacionālā mērogā (veselības, labklājības, izglītības u. c.);

5) veikti AVIS programmatūras pilnveidojumi un pielāgojumi, kas balstīti sistēmas lietotāju (gan esošo, gan arī potenciālo) pieredzē un vajadzībās, kā arī sistēmanalīzes ietvaros gūtajās atziņās

AVIS izmantošana sniedz šādus ieguvumus, kas šī projekta īstenošanas rezultātā tiks radīti pašvaldībām kā saistoši priekšnosacījumi AVIS procesu izmantošanai institūcijās:

1) atvieglojuma saņēmējiem atvieglojumus iespējams izmantot bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u. tml. dokumentu uzrādīšanas, kas personām var būt apgrūtinoši un laikietilpīgi. Atvieglojumu saņemšanas brīdī personas tiek identificētas, līdz ar to personai tiek nodrošināts augstāks privātums par tai piemērotajiem speciālajiem atvieglojumiem (trūcīgā statuss, bezdarbnieka statuss, invaliditāte utt.). Atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv divos e-pakalpojumos redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, tā samazinot atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja krāpniecības risku. Vienlaikus atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv e-pakalpojumā apskatīt visus iepriekš personas izmantotos atvieglojumus, nodrošinot iespēju konstatēt, vai personas vārdā netiek nepamatoti izmantoti tai piešķirtie atvieglojumi ar, piemēram, viltotiem vai nelikumīgi iegūtiem identifikācijas līdzekļiem, jo katrs darījums un tā apstākļi ir identificējami, tādējādi kontrolējot, ka atvieglojumus drīkst saņemt tikai personas, kurām tie pienākas;

2) atvieglojuma devējiem (valsts, pašvaldību institūcija un nākotnē, iespējams, jebkura cita persona, kas definē atvieglojumu piešķiršanas kritērijus) tiek nodrošināta iespēja publicēt atvieglojumu piešķiršanas nosacījumus, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma pakalpojumu sniedzēju, kā arī iespēja kontrolēt atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja darbību un piešķirto atvieglojumu izmantošanu;

3) atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem tiek nodrošināta iespēja sniegt pakalpojumus un pārdot preces, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma devēju, kā arī darījuma brīdī pārliecināties par atvieglojuma piešķiršanas nosacījumu spēkā esību, tā samazinot atvieglojuma saņēmēja krāpniecības risku;

4) valsts pārvaldē ieviesta vienota pieeja un principi atvieglojumu pārvaldības procesā

vērtība

sasniegšanas laiks (gads)

10

2026. gads

43

2026. gads

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs⁵

Darbības iznākums

300 000 euro

490 000 euro

Īstenots projekts

2 150 000 euro

2 661 600 euro

Nodrošināta pilna cikla atvieglojumu procesa digitalizēšana 5 pašvaldībās

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁶

Valsts mākonī
(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai⁷ (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

1

AVIS mērķis ir:

1) uzlabot un efektivizēt valsts politikas un budžeta plānošanu atvieglojumu pārvaldības procesā, ņemot vērā precīzus atvieglojumu datus;

2) samazināt administratīvo slogu atvieglojumu administrēšanā, pārvaldībā, nodrošināšanā un saņemšanā;

3) mazināt krāpniecisku darījumu apjomu, nodrošinot to, ka atvieglojumus saņem tikai tās personas, kurām tie pienākas.

AVIS darbību nosaka Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums

2026. gadā plānots – 7.

Atvieglojumu saņēmēji (iedzīvotāji):

2023. gadā – Rīgas pilsētas maznodrošinātie,

2026. gadā plānots – 298 000

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁸

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

1

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

1. Projekta uzraudzības padome – projekta uzraudzības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji. Projekta uzraudzības padome tiks izveidota pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 22. punktam.

2. Projekta vadības grupa – projekta vadības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai veiktu pienākumus noteiktu projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā, atbild par projekta rezultātu sasniegšanu projekta uzraudzības padomei, kā arī sniedz tai priekšlikumus. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauta finansējuma saņēmēja vadība un atbildīgo struktūrvienību vadītāji, projekta vadītājs, sadarbības partneru pārstāvji, kā arī var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un projektā iesaistītos trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti u. c. pārstāvji). Projekta īstenošanas laikā var tikt veidotas vairākas projekta vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem). Projekta vadības grupa tiek veidota ar VRAA direktora rīkojumu.

3. Projekta vadītājs – projekta vadības personāls, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošajiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. Projekta vadītājs tiks norīkots no VRAA esošu projekta vadītāju vidus vai tiks pieņemts darbā jauns projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos par šī projekta vadītāja amata izpildi (viena amata vieta uz pilnu slodzi). Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā.

4. Projekta komanda – projekta īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projekta īstenošanas laikā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem. Projekta komandu veido:

a) projekta darba grupa – VRAA un sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam. Darba grupa atbildīga par konkrētu darbu izpildi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls – VRAA un, iespējams, sadarbības partneru darbinieki vai ierēdņi, kuri tiks norīkoti no esošo darbinieku vidus, vai tiks nolīgti jauni darbinieki uz projekta īstenošanas laiku. Projekta īstenošanas personāls tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, un tā pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. Projektu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projekta īstenošanas laikā var tikt veidotas vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem);

b) ārējie izstrādātāji/piegādātāji – ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes, ieviešanas, pilnveides pakalpojumu, kvalitātes kontroles, drošības un veiktspējas auditu, lietotāja atbalsta un/vai konsultācijas pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līgumu pamata atbilstoši projekta specifikai un paredzētajām darbībām;

c) pieaicinātie eksperti – var tikt piesaistīti pēc nepieciešamības, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji.

Citas projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses:

• Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA.

• Nozares ministrija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA.

• Sadarbības partneri – projekta ietvaros kā sadarbības partneri tiks iesaistītas Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība. Informācija par projekta sadarbības partneriem un to plānotajām projekta darbībām un izmaksām tiks iesniegta līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu. Ar projekta sadarbības partneriem tiks slēgti sadarbības līgumi

Citi sadarbības partneri tiks piesaistīti projekta laikā, noslēdzot ar katru partneri sadarbības līgumu un analizējot vajadzības.

VARAM nodrošinās projekta rezultātu ieviešanai nepieciešamā normatīvā regulējuma, tai skaitā esošā regulējuma, grozījumu virzību pēc nepieciešamības atbilstoši ministrijas pamatfunkcijām un nav piesaistāma projektā kā sadarbības partneris.

Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.

Projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada 31. maijs

Atvieglojumu pārvaldības pakalpojums

Projekta "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts" (turpmāk – projekts) ietvaros paredzēts pilnveidot valsts un pašvaldību noteikto atvieglojumu pārvaldības pakalpojumu iedzīvotājiem. Lai sasniegtu noteikto mērķi, projektā tiks pilnveidots Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas risinājums (turpmāk – AVIS) un nodrošināta AVIS izmantošana kā atvieglojumu pārvaldības koplietošanas platforma valsts un pašvaldību piemēroto atvieglojumu iedzīvotājiem centralizētai un harmonizētai pārvaldībai.

Koplietošanas pakalpojums ietvers šādu funkciju kopumu:

a) valsts un pašvaldību iestāžu sniegto atvieglojumu definēšana pēc vienotas formas un definēto atvieglojumu pārvaldība koplietošanas platformā – AVIS pašapkalpošanās portālā, caur kuru atvieglojumu devējiem ir iespēja elektroniski piešķirt, prioritizēt un pārvaldīt atvieglojumu norādījumus, administrēt atvieglojuma saņēmēju personas grupas un izsniegtos identifikācijas līdzekļus, kā arī centralizēti pārvaldīt norēķinu informāciju par faktiski izmantotajiem un piemērotajiem atvieglojumiem un sagatavot pārskatus;

b) informācijas sniegšana iedzīvotājiem par tiem pieejamiem valsts un pašvaldības iestāžu atvieglojumiem, informāciju publicējot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv.

Koplietošanas pakalpojumu paredzēts īstenot:

a) pilnveidojot izstrādātās AVIS koplietošanas platformas funkcionalitāti, pilnveidojumus balstot uz sistēmas lietotāju pieredzē gūtajām atziņām un konstatējamām sistēmas nepilnībām no sistēmas lietojamības viedokļa;

b) sniedzot atbalstu atvieglojumu devējiem – valsts un pašvaldību iestādēm – AVIS platformas lietošanas uzsākšanā atvieglojumu noteikšanai un pārvaldībai, gan sniedzot metodoloģisku atbalstu jaunajiem sistēmas lietotājiem, gan arī tehnisku un finansiālu atbalstu iestādēm, kas nepieciešams, lai iestādes pielāgotu esošos IKT risinājumus sadarbspējas nodrošināšanai ar AVIS platformu vai attiecīgo iestāžu noteikto atvieglojumu procesu digitalizēšanā;

c) ieviešot AVIS sistēmas lietotāju atbalstu;

d) definējot pārvaldības un arhitektūras ietvaru, kā arī īstenojot komunikāciju un iesaisti, izstrādājot risinājuma izvēršanas plānu, ietverot plānā gan pašvaldības, gan arī citus publiskās pārvaldes sektorus (piemēram, veselības, labklājības, izglītības u. c.), un izvērtējot risinājuma lietojumus

Koplietošanas pakalpojuma sniedzējs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Koplietošanas pakalpojuma tehniskā risinājuma nodrošinātājs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra

AVIS koplietošanas platforma darba dienās Valsts reģionālās attīstības aģentūras darba laikā ir pieejama 99,44 % no darba laika mēnesī, izņemot plānotos dīkstāves periodus, kas nepieciešami platformas uzturēšanas darbu veikšanai, un par to platformas lietotāji tiek laikus informēti.

Sistēma ir veidota mērogojama, ar iespēju palielināt infrastruktūras veiktspēju. Atvieglojuma devējiem tiks nodrošināts lietotāja atbalsts telefoniski un e-pasta veidā jautājumos par AVIS platformas lietošanu

1. Valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to iestādes vai cits tiesību subjekts atbilstoši Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumam, kura kompetencē ir nodrošināt atvieglojuma pakalpojumus iedzīvotājiem un kuru pakalpojumu apraksti pieejami valsts pārvaldes portālā Latvija.gov.lv.

2. Iedzīvotāji, kuriem ir noteikti valsts un pašvaldības iestāžu piemērotie atvieglojumi, kā arī komersanti, kuri atbilstoši Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumam un Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumiem Nr. 189 "Noteikumi par to komersantu piekļuvi Atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums" ir definējuši to lojalitātes programmas kā atvieglojumus noteiktām iedzīvotāju grupām, izmantojot AVIS platformu un tās pašapkalpošanās portālu

AVIS koplietošanas platforma tika izstrādāta un pilnveidota, īstenojot divus Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) ieviestus Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektus:

1. Projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – PIKTAPS 2), kura ietvaros tika izveidota platforma ar tās pamata funkcionalitāti un veikta platformas integrācija ar valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.gov.lv, nodrošinot divu AVIS e-pakalpojumu darbību un datu pieejamību iedzīvotājiem.

2. Projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/002 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība" (turpmāk – AVIS 2. kārtas projekts), kura ietvaros AVIS platformai tika izstrādāts pašapkalpošanās portāls, kas nodrošina iespēju komersantiem īstenot komersantu lojalitātes programmas, iedzīvotājiem Latvija.gov.lv e-pakalpojumos vienuviet uzskaitīt un pārvaldīt savus atvieglojumu saņemšanai pieteiktos identifikācijas līdzekļus, atvieglojumu devējiem sistēmas AVIS darba vidē veikt elektronisku atvieglojumu un to prioritāšu uzskaiti, administrēšanu un pārvaldību un atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem iespēju sistēmas AVIS darba vidē pārvaldīt savas identifikācijas un darījumu sistēmas, kā arī sniegto atvieglojumu darījumu datus, kā arī tika veikta AVIS platformas integrācija ar Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kas nodrošina elektroniskā atvieglojumu pārvaldības procesā intensīvi izmantoto datu pieprasījumu ātrdarbīgu apstrādi, neveidojot individuālas datu apmaiņu saskarnes ar valsts iestāžu reģistriem un informācijas sistēmām, un ļaus veikt precīzu atvieglojumu norādījumu uzskaiti, pārvaldību un izpildi.

Nākamajā koplietošanas platformas pilnveides kārtā tiks:

a) nodrošināta AVIS platformas integrācijas iespēja ar citām ārējām datu avotu informācijas sistēmām;

b) veikti AVIS platformas programmatūras funkcionāli pilnveidojumi, balstoties uz projekta īstenošanas laikā veiktu sistēmanalīzi, kā arī uz platformas lietotāju pieredzē gūtajām atziņām par nepieciešamajiem sistēmas pilnveidojumiem no sistēmas lietotāja – atvieglojuma devēju – viedokļa

Izskaidro pakalpojumu ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju, ja tā nav balstīta uz tiesiskā regulējuma noteiktu obligātu centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu

Esošais AVIS tiesiskais regulējums ir:

1. Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums (https://likumi.lv/ta/id/326412).

2. Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 871 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas noteikumi" (https://likumi.lv/ta/id/328649).

3. Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumi Nr. 189 "Noteikumi par to komersantu piekļuvi Atvieglojumu vienotajai informācijas sistēmai, kuriem nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums" (https://likumi.lv/ta/id/331002).

Tiks veikti grozījumi Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likumā, kura 4. panta pirmajā daļā par AVIS sistēmas pārzini ir noteikta VARAM. Grozījumi likumā paredzēs jauna sistēmas pārziņa noteikšanu atbilstoši AVIS attīstības plānam un attīstības īstenošanas kompetencēm, kam ir zināšanas un izpratne par platformas efektīvai funkcionēšanai nepieciešamajiem pilnveidojumiem. Neraugoties uz jauna sistēmas pārziņa noteikšanu, atbildība par PIKTAPS 2 un AVIS 2. kārtas projektu rezultātu uzturēšanu īstenoto projektu pēcuzraudzības periodā saglabāsies VARAM

Īpaši norāda (un aizpilda 8. punktu), ja pakalpojumu sniegšanu nevarēs nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem

Koplietošanas pakalpojuma pilnveide un ieviešana tiks finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.2.1. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t.sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām)" projekta "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts", ko nodrošinās Eiropas Komisijas piešķirtais finansējums un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai.

Koplietošanas pakalpojuma uzturēšanai tiks izmantots šobrīd jau apstiprinātais uzturēšanas budžets pēc iepriekšējo divu Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanas, kā arī, ja radīsies nepieciešamība veikt papildu sistēmas funkcionalitātes izstrādes vai pilnveidojumus, kurus nebūs iespējams veikt platformas uzturēšanas ietvaros, tad papildus izstrādāto programmatūras pilnveidojumu uzturēšanai Valsts reģionālās attīstības aģentūra virzīs papildu uzturēšanas finansējuma pieprasījumu valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

AVIS pakalpojuma izmantotājiem pakalpojuma izmantošana ir bezmaksas pakalpojums

Pamatojumam no izmaksu viedokļa norāda nepieciešamo papildu finansējumu mēnesī, sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un pamatojot katru no tām

Lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu pēc projekta pabeigšanas, ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums pakalpojuma nodrošināšanas atbalstam, IKT uzturēšanai, darbināšanai un turpmākai attīstībai. Budžeta finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Papildu valsts budžeta līdzekļi pēc projekta īstenošanas nepieciešami, lai uzturētu un turpmāk attīstītu AVIS pilnveidojumus un pašvaldību risinājumu pielāgojamus AVIS izmantošanai un nodrošinātu to pienācīgu darbību.

Specializētās programmatūras uzturēšanai un attīstīšanai, kas nodrošina AVIS pilnveidojumus un pašvaldību risinājumu pielāgojumus AVIS izmantošanai, nepieciešamie līdzekļi gadā, ņemot vērā, ka AVIS pilda koplietošanas platformas funkciju, kā arī ievērojot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma "Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.–2019. gadam", – Valsts reģionālās attīstības aģentūra uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 10 % no faktiskajām AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojumu AVIS izmantošanai specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Izdevumus paredzēts izmantot, proporcionāli tos sadalot:

1. 30 % projektā izveidotu risinājumu uzturēšanas pakalpojuma iegādei ārpakalpojumā, piemēram, lietotāju atbalsts tehniskos jautājumos, sistēmas kļūdu novēršana, sistēmas veiktspējas un drošības nodrošināšana u. c.

2. 70 % projektā izveidotu risinājumu turpmāka attīstīšana un pilnveide, piemēram, pilnveidojumi atbilstoši lietotāju vajadzībām vai izmaiņām normatīvajos aktos un standartos, risinājumu veiktspējas un drošības uzlabojumi, risinājumā izmantoto tehnoloģiju modernizācija u. c.

* Uzturēšanas finansējuma sadalījums pa EKK kodiem ir uzrādīts provizoriski. Tas noteikts, balstoties uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras ekspertu viedokli IKT risinājumu uzturēšanā, kā arī uz faktu, ka sistēmas attīstības darbu (pamatkapitāla izdevumi) cilvēkstundu likmes ir augstākas nekā likmes risinājuma kļūdu novēršanai (preču un pakalpojumu izdevumi), un tiks aktualizēts pēc projekta pabeigšanas