Deputātu iesniegumi

Dokuments nr.615

Projekts par grozījumiem likumā "Par Zemessardzi"

1. Likuma 4.pantā izslēgt vārdus "kurus apstiprina Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs (Saeima)" un aizstāt tos ar vārdiem "kurus apstiprina Zemessardzes komandieris".

2. Papildināt 5.panta (2) daļu ar palīgteikumu "vai arī atvaļinātas no dienesta par zvēresta laušanu vai disciplīnas pārkāpumiem".

3. Papildināt 5.panta (3) daļu aiz vārda uzskaitē ar vārdiem "slimo ar garīgām slimībām".

4. Izteikt 5.panta (4) daļu šādā redakcijā:

"(4) Uzņemšanas gaitu Zemessardzē nosaka Zemessardzes dienesta gaitas nolikums vai Zemessardzes komandiera pavēle".

5. Izteikt 8.panta (2) daļu šādā redakcijā:

"(2) Zemessardzes dienesta amata sadalījumu pēc kvalifikācijas kategorijām un tam atbilstošām pakāpēm nosaka Ministru kabineta noteikumi".

6. Papildināt 14.panta (4) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Zemessargiem, kuri nav beiguši skolu ar latviešu mācību valodu, valsts valodas zināšanu līmenim jābūt vismaz atbilstoši otrajai pakāpei, bet Zemessardzes virsniekiem un instruktoriem — trešajai pakāpei".

7. Likuma 25.panta (2) daļā izslēgt vārdus "Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs (Saeima)" un aizstāt tos ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktā kārtībā".

8. Papildināt 41.pantu ar jaunu (3) daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja zemessargs, pildot dienesta pienākumus, ir izdarījis darbību, par kuru viņš tiek saukts pie kriminālatbildības, Zemessardze var nodrošināt viņa aizstāvību, piedaloties advokātam, kurš tiek algots no Zemessardzes budžeta".

9. Papildināt 45.panta (2) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"(3) Kaitējums, kas nodarīts zemessarga veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta līdzekļiem."

10. Papildināt 45.pantu ar jaunu (7) daļu šādā redakcijā:

"(7) Ierindas dienesta zemessargi ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai."

11. Papildināt 45.pantu ar jaunu (8) daļu šādā redakcijā:

"(8) Ierindas dienesta zemessargam ir tiesības iekārtot savus bērnus valsts pirmsskolas bērnu iestādēs trīs mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža".

12. Izteikt 47.panta (1) daļu šādā redakcijā:

"(1) Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildē vai apmācībās iesaistītie ārrindas dienesta zemessargi jāatbrīvo no darba uz pavēstē norādīto laiku līdz 10 dienām kalendārā gada laikā, saglabājot vidējo izpeļņu darba vietā. Šajā laikā zemessargi saņem dienasnaudu Zemessardzes dienesta nolikumā noteiktajā apmērā un ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai".

13. Papildināt 47.panta (3) daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"(3) Kaitējums, kas nodarīts zemessarga veselībai viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no Zemessardzes budžeta līdzekļiem".

14. Papildināt 47.pantu ar jaunu (5) daļu šādā redakcijā:

"(5) Par katriem pieciem nevainojami nodienētiem gadiem Zemessardzes ārrindas dienestā, aprēķinot vecuma pensiju, darba stāžam tiek pieskaitīti trīs gadi".

Iesniedz Saeimas deputāti: A.Lambergs, A.Krastiņš,

1995.gada 8.jūnijā M.Budovskis, A.Kiršteins, E.Berklavs

Dokuments nr.616

Projekts par grozījumiem Darba likumdošanas kodeksā

Izteikt likuma 115.pantu šādā redakcijā:

"115.pants. Garantijas darbiniekiem, kuri iesaistīti Latvijas valsts aizsardzībai noteikto pienākumu pildīšanai.

Darbiniekiem, kuri iesaistīti Latvijas valsts aizsardzībai noteikto pienākumu pildīšanā, piešķiramas garantijas un atvieglojumi saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas Republikas likumiem."

Iesniedz Saeimas deputāti: A.Lambergs, A.Krastiņš,

1995.gada 8.jūnijā M.Budovskis, A.Kiršteins, E.Berklavs

Dokuments nr.617

Projekts par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām"

Papildināt likuma 36.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

"Par katriem pieciem nevainojami nodienētiem gadiem Zemessardzes ārrindas dienestā, aprēķinot vecuma pensiju, darba stāžam tiek pieskaitīti trīs gadi".

Iesniedz Saeimas deputāti: A.Lambergs, A.Krastiņš,

1995.gada 8.jūnijā M.Budovskis, A.Kiršteins, E.Berklavs

Dokuments nr.618

Projekts par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"

Izteikt 6.panta 8.punktu šādā redakcijā:

"(8) kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki."

Deputāti: A.Ameriks, L.Kuprijanova, L.Stašs,

1995.gada 31.maijā (8.jūnijā) J.Urbanovičs, J.Jurkāns

Spēkā esošā redakcija:

6.pants. Ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās obligātās prasības.

Uz ierēdņa amatu var pretendēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) kurām ir vismaz vispārējā vidējā izglītība;

3) kuras pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu;

4) kuras nav jaunākas par 18 gadiem un kuras nav sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kuras nav sodītas par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

6) kuras nav atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuru rīcībspēja nav ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

8) kuras nav vai nav bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

9) kuras nav vai nav bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

10) uz kurām neattiecas citi likumos noteiktie ierobežojumi ieņemt ierēdņa amatu.

Personai, kas pretendē uz ierēdņa amatu, ir jāatbilst visām šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

Uz ierēdņa amatu nevar pretendēt notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie.

Dokuments nr.624

Projekti par grozījumiem likumā

"Par svētku un atceres dienām"

Izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām" (nr.489), kā arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumus, Cilvēktiesību komisija nolēma:

1. Atbalstīt Vasarsvētku noteikšanu par svētku dienu;

2. Sagatavot izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"";

3. Lūgt Saeimas Prezidiju iekļaut Saeimas 15.jūnija plenārsēdes darba kārtībā minētos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Birzniece

1995.gada 9.jūnijā

Saeimas Kristīgo Demokrātu savienības frakcijas deputāti, pildot savu vēlētāju — kristīgo draudžu locekļu — gribu, ierosina šādu papildinājumu Latvijas Republikas Augstākās padomes likumā "Par svētku un atceres dienām":

1. Noteikt par svētku dienām

"...Debesbraukšanas dienu (Kristus Debesīs uzņemšanas svētkus), ko svin 40.dienā pēc Lieldienām;

Vasarsvētkus (Svētā Gara izliešanās svētkus), ko svin 50.dienā pēc Lieldienām;...".

Deputāti: A.Prēdele, A.Rugāte, U.Lakševics,

1995.gada 11.maijā O.Brūvers, J.Sinka

Vides un sabiedrisko lietu komisija savā 1995.gada 24.maija sēdē pieņēma lēmumu:

1. Atbalstīt Vasarsvētku (Svētā Gara izliešanās svētku, ko svin 50.dienā pēc Lieldienām) noteikšanu par svētku dienu (bet ne brīvdienu).

2. Neatbalstīt Debesbraukšanas dienu, ko svin 40. dienā pēc Lieldienām, noteikšanu par svētku dienu.

Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja A.Rugāte

Izskatījusi deputātu A.Prēdeles, A.Rugātes, U.Lakševica, O.Brūvera un J.Sinkas iesniegto likumprojektu "Papildinājums Latvijas Republikas likumā "Par svētku un atceres dienām", Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma daļēji atbalstīt iesniegto likumprojektu, nosakot, ka Debesbraukšanas diena un Vasarsvētki nosakāmi nevis kā svētku dienas, bet gan kā atzīmējamās (atceres) dienas. Šādu lēmumu komisija pieņēma, ievērojot to, ka Latvija ir daudzkonfesionāla valsts.

Ar cieņu, —

A.Siliņš,

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs