Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/105

Rīgā 2024. gada 21. augustā

Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu

1. Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) dome (turpmāk – Dome) 2024. gada 15. maijā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"¹ (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 22/24), ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (turpmāk – Lokālplānojums). Saistošie noteikumi Nr. 22/24 stājās spēkā 2024. gada 24. maijā (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 22/24 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts 2024. gada 23. maijā)².

2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta 4. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk – Ministrija) izvērtē pašvaldību lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams Likuma 26. un 27. pantā minēto darbību veikšanai.

3. Likuma 26. un 27. pants nosaka lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra iniciatīvas un pašvaldības lokālplānojuma apstrīdēšanas.

4. Atbilstoši Likuma 27. panta pirmajai daļai Lokālplānojuma apstrīdēšanas termiņš beidzās 2024. gada 24. jūlijā. Teritorijas plānojuma apstrīdēšanas termiņā Ministrijā saņemti divi iesniegumi³.

5. Ministrija 2024. gada 23. jūlijā ar vēstuli Nr. 15-2/4651 informēja Domi par Lokālplānojuma izvērtēšanu saskaņā ar Likuma 27. panta trešajā daļā noteikto.

6. Ņemot vērā šā rīkojuma 4. un 5. punktā minēto, Ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā (turpmāk – sistēma) pieejamo Lokālplānojuma dokumentāciju⁴ un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.

7. Izvērtējot Lokālplānojuma saturu un izstrādes procedūru, konstatēju:

7.1. Lokālplānojuma izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Domes 2022. gada 21. decembra lēmumu Nr. 1855 "Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai, nekustamajiem īpašumiem "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā"⁵, apstiprinot darba uzdevumu un nosakot, ka Lokālplānojuma izstrādes vadītāja ir Pašvaldības teritorijas plānotāja.

7.2. Lokālplānojuma teritorijā ietilpstošās zemes vienības: nekustamā īpašuma "Remeikas-1", kadastra numurs 8060 001 0002, zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 8060 001 0786, 8060 001 0787, 8060 001 0789, 8060 001 0790, 8060 001 0791, 8060 001 0792, 8060 001 0793, 8060 001 0794, 8060 001 0795 un nekustamā īpašuma "Remeiku plānotie grāvji", kadastra numurs 8060 001 0001, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8060 001 0796, Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā; kopējā platība – 30,3426 ha⁶.

7.3. Lokālplānojuma mērķis⁷ ir:

7.3.1. veikt priekšizpēti Sužu ciema teritorijās ar īpašiem nosacījumiem (TIN2, TIN3, TIN11), lai pamatotu Lokālplānojuma teritorijas robežu atbilstoši Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.–2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem⁸ (turpmāk – Plānojums) izvirzītajiem nosacījumiem TIN2, TIN3, TIN11 teritorijām.

7.3.2. Lokālplānojuma teritorijā pamatot Plānojumā izvirzīto prasību grozījumus Sužu ciema TIN2, TIN3 un TIN11 teritorijā ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas savākšanas risinājumiem un izbūvējamam dambim, lai novērstu Ķīšezera ūdens līmeņa svārstību ietekmi, un pamatot funkcionālās zonas Mazstāvu dzīvojamā apbūve (DzM) grozījumus uz Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS).

7.4. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi⁹ attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā, pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti.

7.5. Normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi sabiedrības informēšanai ir ievēroti. Lokālplānojumam izstrādāta viena redakcija un tās publiskā apspriešana organizēta¹⁰ no 2024. gada 4. marta līdz 31. martam. Publiskās apspriešanas sanāksme notika 2024. gada 18. martā attālināti tiešsaites platformā Zoom. Ziņojumā par Lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem¹¹ norādīts, ka publiskās apspriešanas sanāksmē interesenti nepiedalījās; saņemti astoņi pozitīvi institūciju atzinumi un divi negatīvi atzinumi no Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) un Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde)¹²; saņemti 14 Rīgas valstspilsētas iedzīvotāju un Ozolkalnu attīstības biedrības priekšlikumi¹³.

7.6. Laika posmā pēc Lokālplānojuma publiskās apspriešanas, līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai, veikti labojumi¹⁴:

7.6.1. Precizēts Paskaidrojuma rakstā 22. attēlā norādītās teritorijas ar īpašiem noteikumiem – teritorijas, kur veicami kompleksi meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem pasākumi saīsinājuma numurs no TIN16 uz TIN11.

7.6.2. Lokālplānojuma grafiskās daļas kartes ir papildinātas ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes uzturētāja reģistrācijas atzīmi.

7.6.3. Labota redakcionāla kļūda Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 21. punktā, precizējot norādīto augstumu no 2 m uz 2,40 m Latvijas normālo augstumu sistēmā (LAS) no zemes virsmas.

Precizējums atšķirībā no grozījuma nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. Līdz ar to precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek labotas vienīgi redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā, kas neskar personu tiesiskās intereses¹⁵. Pēc publiskās apspriešanas veiktie labojumi Lokālplānojumā ir pretrunā Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 628) 87. un 88. punktā noteiktajai teritorijas plānojuma izstrādes kārtībai, tie nav vērtējami kā redakcionāli, jo ietekmē dokumenta būtību, kā arī netika nodoti atkārtotai publiskai apspriešanai saskaņā ar noteikumu Nr. 628 90. punktu.

8. Likuma 24. panta otrā daļa noteic, ka ar lokālplānojumu var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Atbilstoši Ropažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.–2038. gadam¹⁶ (turpmāk – Stratēģija) telpiskajai perspektīvai Lokālplānojuma teritorija atrodas ciema teritorijā ar vietējiem pakalpojumiem. Atbilstoši Stratēģijas Ilgtermiņa prioritātēm, kuru risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm, izvirzīti stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kur pirmais mērķis SM1. Zaļāks novads ar vienu no prioritātēm – IP2. Dabai saudzīga saimniekošana, kas citustarp paredz sakārtot ūdenssaimniecību¹⁷. Atbilstoši Stratēģijas apdzīvojuma telpiskās struktūras apdzīvoto vietu iedalījumam grupās Sužu ciemam, kura teritoriju skar Lokālplānojums, ir identificētas vairākas vajadzības, tostarp nepieciešamība: "[..] mazināt ietekmi uz vidi (ūdenssaimniecība, notekūdeņu attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana) [..]"¹⁸. Saskaņā ar Stratēģijas Vadlīnijām apdzīvoto vietu attīstībai Sužu ciemā "[..] ir jāattīsta komunālie pakalpojumi un publiskā infrastruktūra, jāmazina apbūves ārpus centralizētajiem inženiertīkliem radītais piesārņojums [..]"¹⁹. Tādējādi Lokālplānojums neatbilst Stratēģijai.

9. Saistībā ar Lokālplānojuma teritoriju konstatēju, ka atbilstoši Plānojuma Grafiskajai daļai²⁰ Lokālplānojuma teritorija noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem (TIN2 un TIN3), kurai saskaņā ar Plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – apbūves noteikumi) 8.2. apakšnodaļu²¹ izstrādājams komplekss detālplānojums vai komplekss lokālplānojums, citustarp attiecīgajā plānošanas dokumentā nosakot satiksmes organizācijas risinājums, ietverot plānoto ielu savienojumu ar esošo ielu tīklu²².

Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju Pašvaldības būvvalde 2022. gada 1. martā akceptēja būvniecības ieceri un izdeva būvatļauju (lēmuma Nr. BIS-BV-4.5-2022-78) ceļu izbūvei īpašumos Remeikas 1, Remeikas 2, Klipiņi, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā²³.

Būvatļauja ir tiesiska, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)²⁴. Kā atzinusi Augstākā tiesa, ja būviecere neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tas pats par sevi ir pamats secinājumam, ka šādai būviecerei nevar tikt izsniegta būvatļauja²⁵.

Ņemot vērā, ka būvatļaujas izdošanas brīdī Lokālplānojuma teritorijai nebija izstrādāts komplekss detālplānojums vai lokālplānojums, Pašvaldības būvvaldes izdotā būvatļauja ceļu izbūvei neatbilst normatīvo aktu prasībām²⁶.

10. Izvērtējot Lokālplānojuma atbilstību Plānojumam, konstatēju, ka Plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunkts attiecībā uz TIN2 un TIN3 nosaka, ka detālplānojumā vai lokālplānojumā jānosaka ūdensapgādes un notekūdeņu risinājumus, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem tīkliem.

Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Kā viena no būtiskām problēmām, kas kavē Sužu ciema attīstību, ir teritorijas sliktā notece, kas izraisa gan applūšanas risku, gan apgrūtina ciema teritorijas turpmāko apbūvi. Ciema dienvidaustrumu daļā, kur ir būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi – vāja grunts nestspēja, applūšanas risks, iepriekšējā teritorijas plānojumā 2009.-2021.g. bija paredzētas plašas savrupmāju apbūves teritorijas. Jaunajā plānojumā šī daļa noteikta kā teritorija ar īpašiem nosacījumiem TIN11, kur pirms būvniecības uzsākšanas veicama izpēte un nopietna inženiertehniskā sagatavošana. Tālākā ciema attīstība būtu plānojama kopā ar Rīgas pilsētas Sužiem, paredzot vienotas kanalizācijas sistēmas izveidi"²⁷, "[..] Garkalnes novada teritorijas plānojumā ir apzinātas vairākas teritorijas, kur vienlaikus identificēti vairāki paaugstināta riska faktori, kas savstarpēji pārklājoties ietekmē viens otru. Šajās teritorijās ir komplicētas situācijas, ko nevar atrisināt, pievēršoties tikai kāda atsevišķa riska pārvaldības plānošanai"²⁸.

Savukārt Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Lokālplānojuma risinājumi nesaglabā Plānojumā noteikto teritoriju ar īpašiem noteikumiem – TIN2 un TIN3, jo teritorijas attīstības plānošanai tiek izstrādāts lokālplānojums, kurā citustarp tiek noteikts ūdensapgādes un notekūdeņu risinājums, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem tīkliem²⁹.

Neskatoties uz minēto, Lokālplānojuma apbūves noteikumu 10. un 11. punkts nosaka, ka Lokālplānojuma teritorijā tiek atļauti decentralizētie risinājumi – lokāla ūdensapgāde (dziļurbums) katrā zemesgabalā un decentralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana kā pagaidu risinājums līdz centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvei. Savukārt Lokālplānojuma apbūves noteikumu 65. punkts noteic, ka, lai lokālplānojuma teritorijā īstenotu savrupmāju dzīvojamo apbūvi pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības jeb, sākot ar teritorijas attīstības otro kārtu, ir jāparedz centralizētās kanalizācijas risinājums – izbūvēt lokālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai kanalizācijas tīklu ar pieslēgumu esošajam kanalizācijas tīklam Bukultos, vai pieslēgties kanalizācijas tīklam, kas izbūvēts gar Lokālplānojuma teritoriju vai tās tuvumā (ja ir pieejams centralizētās kanalizācijas tīkls ārpus Lokālplānojuma teritorijas).

10.1. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 10. un 11. punkts nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētās kanalizācijas tīklus Lokālplānojuma teritorijā:

10.1.1. 2022. gada 21. decembra Domes sēdē tika apstiprināta Stratēģija un Attīstības programma 2022.–2028. gadam ar tās sastāvā esošo Rīcības plānu un Investīciju plānu³⁰. Minētie ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti līdz 2028. gadam neparedz Sužos investīcijas inženierkomunikāciju, t.sk. centralizētās kanalizācijas tīklu, izbūvei. Tomēr šīs pašas Domes sēdes laikā pieņemts lēmums par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu³¹. Proti, Pašvaldībai Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanas brīdī jau bija zināms, ka plānošanas periodā līdz 2028. gadam Sužos netiek paredzēta centralizēto kanalizācijas tīklu izbūve.

10.1.2. Lokālplānojuma darba uzdevumā³² Pašvaldība nav izvirzījusi prasību plānot centralizētos kanalizācijas tīklus Lokālplānojuma teritorijā, kaut Plānojuma nosacījumi šai teritorijai to uzliek kā obligātu pienākumu, attiecīgi Lokālplānojuma darba uzdevums šajā daļā neatbilst Plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunktam.

10.1.3. Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli" savos izdotajos nosacījumos norādījusi³³, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav piederošu centralizētu kanalizācijas tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens" savos nosacījumos norādījusi³⁴, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav izbūvēti centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi, un plānošanas periodā līdz 2026. gadam tos nav paredzēts izbūvēt Sužu ciema tuvumā.

10.1.4. Dienests savā atzinumā³⁵ par Lokālplānojumu norāda, ka nepiekrīt Lokālplānojumā plānotajiem ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas risinājumiem, pamatojot, ka tik apjomīgai dzīvojamās apbūves atļaušanai Lokālplānojumā būtu jānosaka obligāts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas sistēmai vai jāsniedz atbilstošs skaidrojums³⁶ un prasības pagaidu risinājumiem apbūves noteikumos jāpadara stingrākas.

Dienesta atzinuma³⁷ noraidīšanas argumentācijā Lokālplānojuma izstrādātāji atsaukušies uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-170/2018 (A420349813) (turpmāk – Spriedums) paustajām atziņām, tostarp, ka jānošķir centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai; centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai centrālajai kanalizācijas sistēmai. Tomēr Lokālplānojuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā, ka minētajā Spriedumā tika vērtēts, vai pašvaldība kā nosacījumu zemesgabala sadalīšanai un apbūvei var izvirzīt privātpersonai pienākumu izbūvēt savienojumu ar pašvaldības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ņemot vērā, ka šāda pienākuma noteikšana skar vairākas būtiskas tiesību jomas – teritorijas plānošanu un apbūves kontroli pašvaldībā, vides aizsardzību un privātpersonas tiesības uz sava īpašuma izmantošanu. Proti, šajā spriedumā ietvertās atziņas ir vērstas uz privātpersonu tiesisko aizsardzību, kas nav tulkojamas tādējādi, ka pašvaldībai ir pienākums ikviena attīstītāja zemes vienībā izbūvēt centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, kad attīstītājs iecerējis, piemēram, ciemata izveidošanu.

Spriedumā tiesa norādījusi, ka centralizēta sistēma ir tāda, kuru kopīgi lieto vairāki lietotāji (ārējo tīklu un būvju kopums) un kura atrodas attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā. Tāds cauruļvads (ūdenssaimniecības sistēmas daļa), kam pieslēdzas vairāku zemesgabalu īpašnieki, pats par sevi veido centralizēto sistēmu. Savukārt pieslēgums ir tā sistēmas daļa, kas savieno individuālā lietotāja sistēmu ar kopīgi lietoto; pieslēgums nevar būt tāda sistēmas daļa, kurai pieslēdzas citi lietotāji. Zemes sadales gadījumā paredzama vairāku lietotāju esība, attiecīgi līdz katram paredzamajam zemesgabalam izbūvējamais cauruļvads veidotu centralizētu sistēmu, nevis lietotāja pieslēgumu centralizētajai sistēmai³⁸. Pašvaldība noteiktos gadījumos atļauj individuālai privātpersonai īstenot konkrētu attīstības projektu, kura ietvaros šī privātpersona uzņemas arī publiskās infrastruktūras būvniecību. Ja šāda iespēja pastāv, tas ir izdarāms ar konkrētiem tiesiskiem instrumentiem, parasti administratīvo līgumu, un konkrēti noregulējot tiesiskās sekas, arī vēlāku infrastruktūras piederību un apsaimniekošanu. Vai un ciktāl šāda sadarbība ir iespējama, ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma³⁹. Instruments, ko tiesiskajā sistēmā pašvaldība var izmantot, lai savu ekonomisko iespēju robežās salāgotu individuālās un sabiedrības kopējās intereses, ir teritorijas attīstības plānošana. Ievērojot, ka pašvaldības teritorijā noteiktos gadījumos ir ar likumu noteikts pienākums ierīkot centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, pašvaldībai ar šo pienākumu ir jārēķinās, nosakot teritorijas plānojumā noteiktus teritorijas izmantošanas veidus⁴⁰.

Vienlaikus tiesa atzina, ka individuālo kanalizācijas iekārtu ierīkošana rada lielāku vides apdraudējuma risku, jo to pienācīga ekspluatācija ir katra individuāla īpašnieka rīcības ietvaros. Gan vispārīgi loģiski apsvērumi, gan dzīvē gūtie novērojumi apstiprina, ka individuālu kanalizācijas sistēmu darbība rada pārslodžu riskus (tātad neattīrītu notekūdeņu noplūdi vidē), tāpat jāņem vērā, ka praktiski nav iespējams pilnībā kontrolēt izsūknējamo tvertņu hermētiskumu, nosēdumu regulāru izvešanu vai bioloģisko attīrīšanas iekārtu efektivitāti⁴¹.

No minētā secināms, ka Spriedumā ietvertās atziņas nevar tikt iztulkotas tādējādi, ka katrai Lokālplānojuma teritorijā esošajai 191 apbūves zemes vienībai ir jānodrošina pieslēgšanās pie Pašvaldības centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kas atrodas ārpus Lokālplānojuma teritorijas, bet gan, ka pašā Lokālplānojuma teritorijā ir jāplāno un jāizbūvē centralizētie tīkli ar iespēju tai pieslēgt katru no 191 zemes vienības mājsaimniecībām. Savukārt centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi var veikt teritorijas attīstītājs, slēdzot administratīvo līgumu, kā to paredz Lokālplānojuma apbūves noteikumu 68. punkts, vai to izbūvi var veikt pati Pašvaldība, kad tās budžetā šim mērķim būs pietiekami līdzekļi, līdz tam brīdim apturot Lokālplānojumu⁴².

Kā atzinusi Satversmes tiesa, no Satversmes 115. panta izriet prasība visos ar vidi saistītajos jautājumos ņemt vērā ne vien tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē⁴³. Piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība nepieciešamības gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs darbības iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas⁴⁴.

10.1.5. No Lokālplānojuma grafiskās daļas⁴⁵ izriet, ka centralizētie kanalizācijas tīkli Lokālplānojuma teritorijā nav plānoti – nav izdalītas zemes vienības, piemēram, sūkņu staciju un attīrīšanas iekārtu izbūvei, nav noteikta atrašanās vieta perspektīvajiem centralizētās kanalizācijas tīkliem⁴⁶, kā arī atbilstoši Aizsargjoslu likumam ap tiem nav noteiktas aizsargjoslas. Tajā pašā laikā Lokālplānojuma apbūves noteikumu 63⁴⁷. un 65⁴⁸. punkts paredz decentralizēto kanalizāciju vienīgi kā pagaidu risinājumu (apbūves noteikumu 65. punkts uzsver obligātu centralizētās kanalizācijas risinājumu pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības), tādējādi Lokālplānojuma Grafiskā daļa un apbūves noteikumu 11., 63., 64. un 65. punkti ir savstarpējā pretrunā.

10.2. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 63. un 65. punktā ietvertā prasība par Lokālplānojuma īstenošanu kārtās nenodrošina normatīvā akta tiesisku piemērošanu attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas zemes vienību īpašniekiem:

10.2.1. Likuma 24. panta ceturtā daļa nosaka, ka lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Ņemot vērā, ka Lokālplānojuma teritorijā 191 zemes vienībai noteikts funkcionālais zonējums Savrupmāju apbūves teritorija (DzS9), tad arī apbūves noteikumiem šajās zemes vienībās jābūt vienveidīgiem un vairākkārt piemērojamiem. Lokālplānojums kā ārējais normatīvais akts nedrīkst paredzēt nepamatotu tiesību vai priekšrocību piešķiršanu vai noteikt privātpersonai nelabvēlīgākus ierobežojumus kā tos, kas objektīvi izriet no tiesību normām.

Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka tiesiskās vienlīdzības principam jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus⁴⁹.

Kaut arī Lokālplānojums paredz tā īstenošanu kārtās, tas tomēr nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētos kanalizācijas tīklus, turklāt Lokālplānojuma grafiskajā daļā centralizētie kanalizācijas tīkli nemaz nav plānoti. Var secināt, ka Lokālplānojuma risinājumi ir pretrunā tiesiskās vienlīdzības principam, jo īpaši attiecībā pret tām personām, kuras Lokālplānojuma teritorijā īstenos būvniecības ieceres (savrupmāju apbūvi), sākot ar otro kārtu vai pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības jebkurā no 191 zemes vienībām.

10.2.2. Lai arī Lokālplānojuma apbūves noteikumu 63. punkts paredz teritorijas attīstības īstenošanu kārtās atbilstoši apbūves noteikumu pielikumā pievienotajam grafiskajam materiālam, apbūves noteikumu 65. punkts neierobežo savrupmāju izklaidu būvniecību visā Lokālplānojuma teritorijā. No minētā secināms – kaut apbūves noteikumu 63. punkts sašaurina tiesību izlietošanu Lokālplānojuma teritorijas austrumu daļā, turpat 65. punkts šo tvērumu pēc būtības paplašina vai pat pilnībā izslēdz. Proti, jebkuras 191 zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs būvēt savrupmāju, neatkarīgi no tam piederošās zemes vienības atrašanās vietas apbūves noteikumu pielikumā pievienotajā grafiskajā materiālā, kas paredz Lokālplānojuma īstenošanu kārtās, tādējādi padarot apbūves noteikumu 63. punkta prasību neizpildāmu.

11. Vienlaikus konstatēju šādas neatbilstības Lokālplānojuma apbūves noteikumos:

11.1. Apbūves noteikumu 10. punkts⁵⁰ noteic, ka plānotās dzīvojamās ēkas nodrošina ar lokālo ūdensapgādi (dziļurbumu). Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā⁵¹ sniegts skaidrojums, ka Lokālplānojuma tuvumā nepastāv centralizētie ūdensapgādes tīkli, turklāt tuvākajā laikā tos nav plānots izbūvēt. Tādējādi, ņemot vērā esošo gruntsūdeņu vājo kvalitāti (arī gruntsūdeņu dabiskā aizsargātība ir vāja), ūdens ieguvei katrā no 191 zemes vienībām paredzēts ierīkot dziļurbumu.

Tā kā Lokālplānojums paredz blīvu apbūvi, t.i., 191 savrupmāju, ar plānoto iedzīvotāju skaitu – 760 iedzīvotāji⁵², risinājums par lokālo ūdensapgādi katrā jaunizveidotajā zemes vienībā neatbilst Likuma 3. panta 1. punktā nostiprinātajam ilgtspējības principam, kā arī negarantē normatīvo aktu prasību izpildi par dzeramā ūdens kvalitāti ilgtermiņā.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta trešajai un ceturtajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība, kā arī autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, pašvaldību autonomo funkciju izpilde ir saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo līdzekļu apjomu. Nepietiekama finanšu līdzekļu apjoma gadījumā pašvaldība patstāvīgi nosaka pašvaldības budžeta prioritātes⁵³.

Gluži kā jautājums par centralizētās kanalizācijas sistēmas risinājumiem, tā arī centralizētās ūdensapgādes sistēmas risinājumi a priori risināmi pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos – Pašvaldībai ir pienākums jauna plānošanas dokumenta ietvaros, kas kalpos par pamatu jauna ciemata izveidei, izvirzīt nosacījumus attiecībā uz centralizēto komunikāciju tīkliem, tādējādi, savlaicīgi novēršot tādu situāciju rašanos, kas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

11.2. Apbūves noteikumu 17. punkts⁵⁴ noteic, ka ārējai ugunsdzēsībai ierīko virszemes ugunsdzēsības hidrantu, tehniskos risinājumus un precīzu tā novietojumu paredzot būvprojektā. Pretēji Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 240) 153. punktam, Lokālplānojuma Grafiskajā daļā⁵⁵ nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām.

Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto: "[..] novada teritoriju aizņem lielas mežu teritorijas, kurās dominē tādas mežaudzes, kā sils, kas ir augstas ugunsbīstamības mežaudze un damaksnis, kas ir vidējas ugunsbīstamības mežaudzes. Ņemot vērā, ka gandrīz visus ciemus cieši ietver meži, liela novada teritorijas daļa uzskatāma par paaugstinātas ugunsbīstamības riska zonu. To vēl pastiprina apstāklis, ka novada meži ir populāra atpūtas, sēņošanas un ogošanas vieta, ko bieži apmeklē Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji tieši gada karstākajā un sausākajā laikā. Tādējādi par paaugstinātas ugunsbīstamības teritoriju būtu jānosaka lielākā daļa Garkalnes novada mežu. Savukārt ciemos jāparedz normatīvo aktu prasībām atbilstošs ugunsdzēsības līdzekļu aprīkojums – ārējie ugunsdzēsības ūdensvadi ar hidrantiem, ka arī pietiekams skaits labi sasniedzamu ūdens ņemšanas vietu. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt atsevišķo apbūves kvartālu labu sasniedzamību, veidojot ciemos vienotu un skaidru ielu tīklu"⁵⁶.

Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā⁵⁷ minēts, ka Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli" izdotajos nosacījumos norādīts, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav centralizētu ūdensvadu tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens" izdotajos nosacījumos analoga norāde. SIA "Rīgas ūdens" esot sniegusi informāciju, ka plānošanas periodā no 2026. gada līdz 2028. gadam iecerēta centralizētās ūdensapgādes sistēmas sacilpojuma izbūve starp apkaimēm Berģi–Jaunciems.

Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 326 "Latvijas būvnormatīvs LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"" 5. punkts noteic, ka, projektējot objektu ūdensapgādes sistēmas, ņem vērā normatīvo aktu prasības teritorijas plānošanas jomā, pašvaldības teritorijas plānojumu un saistošo noteikumu prasības, kā arī veic esošo ūdensapgādes būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, un izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no piederības), paredzot to izmantošanas un darbības intensificēšanas iespējas. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā saskaņoti ar kanalizācijas būvniecības ieceres dokumentāciju un obligāti veic ūdens patēriņa un notekūdeņu novadīšanas bilances analīzi.

Ņemot vērā, ka, pretēji Plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunktam, Lokālplānojuma teritorijā nav paredzēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli, kā arī nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām, secināms, ka apbūves noteikumu 17. punkts nav izpildāms un secīgi – neatbilst normatīvo aktu prasībām.

11.3. Apbūves noteikumu 18. punkts⁵⁸ nosaka pienākumu pirms Lokālplānojuma teritorijā paredzētās apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi. Turpat 56. punkts⁵⁹ paredz, ka Lokālplānojuma teritorijā plānoto ēku nodošanu ekspluatācijā var veikt pēc meliorācijas sistēmas pārbūves vai pārkārtošanas atbilstoši meliorācijas sistēmas izpētei un būvprojektam, kā arī pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, inženiertīklu un ielu izbūves, un nodošanas ekspluatācijā. Savukārt 64. punkts⁶⁰ nosaka, ka vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas projektēšanu var izdot būvatļaujas ēku būvniecībai. Ēku būvdarbi var tikt uzsākti vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā var tikt veikta pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes, ārējā apgaismojuma, gāzes apgādes, ārējās ugunsdzēsības tīklu, lokālās ūdensapgādes un kanalizācija) un meliorācijas sistēmas pārbūves nodošanas ekspluatācijā teritorijas attīstības kārtā. Kaut prasības apbūvei uzliek pienākumu pirms apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi, Lokālplānojuma īstenošanas kārtība pieļauj vienlaicīgi ar meliorācijas sistēmas projektēšanu izdot būvatļaujas ēku būvniecībai, tādējādi apbūves noteikumu 18.–23., 56. punkti un apbūves noteikumu 6. nodaļa "Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība" ir savstarpējā pretrunā, jo tiek pieļauta ēku būvniecība, iepriekš neparedzot visas teritorijas meliorācijas sakārtošanu.

Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto: "Sužu ciema teritorijas DA dala, kur iepriekšējā teritorijas plānojumā paredzēta dzīvojamā apbūve, atrodas zemā purvainā vietā, ko šķērso vairāki meliorācijas grāvji ar noteci uz Ķīšezeru. Tur ir būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi – gan vāja grunts nestspēja, gan applūšanas risks [..] Arī Sužos veicama esošās meliorācijas sistēmas izpēte un to rekonstrukcijas projekts. Savukārt neapbūvētajā daļā jāizstrādā meliorācijas sistēmu projekts, ietverot rekomendācijas teritorijas izmantošanai un nepieciešamajiem inženiertehniskās sagatavošanas darbiem. Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka Sužu ciema meliorācijas grāvji atrodas NATURA 2000 teritorijas tiešā tuvumā"⁶¹.

Lokālplānojuma teritorija noteikta kā teritorija, kur veicami kompleksi meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem pasākumi (TIN11) un atbilstoši apbūves noteikumu 55. punktam tai izstrādājams meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projekts, kā arī veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Tomēr apbūves noteikumi nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izstrādāt meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projektu un to izbūvēt⁶² Lokālplānojuma teritorijā pirms ēku būvniecības.

12. Citustarp konstatēju šādas nepilnības Lokālplānojuma darba uzdevumā un apbūves noteikumos:

12.1. Apbūves noteikumu 28. punkts nosaka pienākumu ēkas arhitektūras vizuālo risinājumu saskaņot ar Lokālplānojuma teritorijas apsaimniekotāju. Lokālplānojums neidentificē subjektu un tam piešķirto tiesību un pienākumu apjomu, un tiesisko pamatu, pamatojoties uz kuru, tam dots deleģējums veikt Lokālplānojuma teritorijas apsaimniekošanu, tai skaitā saskaņot arhitektūras vizuālos risinājumus. Arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošana, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, ir Pašvaldības būvvaldes arhitekta pārraudzībā⁶³.

12.2. Ziņojumā par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem un iebildumiem⁶⁴ uz personu iebildumiem par satiksmes un gājēju kustības drošības jautājumiem norādīts, ka: "Priekšlikumi par Jaunciema gatvi attiecas uz Rīgas valstspilsētas administratīvo teritoriju. Lokālplānojums tiek izstrādāts nekustamajiem īpašumiem "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji" Garkalnes pagasta, Ropažu novadā. Vienas pašvaldības lokālplānojumā nevar ietvert risinājumus, kas skar otras pašvaldības administratīvo teritoriju". Apzinoties, ka Lokālplānojuma risinājumi var ietekmēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas attīstību vai izmantošanu, Lokālplānojuma darba uzdevumā nav bijis uzdots Lokālplānojuma izstrādātājiem pieprasīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta nosacījumus un saņemt atzinumu.

Vienlaikus, noraidot privātpersonu iebildumus par nepieciešamību veikt ceļa drošības auditu atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumiem Nr. 972 "Ceļu drošības audita noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 972), minētajā ziņojumā norādīts: "[..] lokālplānojuma risinājumi neattiecas uz Jaunciema gatvi, tāpēc arī ceļu drošības audits nav nepieciešams", neskatoties, ka saskaņā ar Lokālplānojuma Grafisko daļu⁶⁵ un Paskaidrojuma rakstā sniegto skaidrojumu⁶⁶: "[..] satiksmes drošības uzlabošanai vietā, kur plānota piekļuve lokālplānojuma teritorijai no Jaunciema gatves, Rīgā, un kur saslēdzas ielas ar apzīmējumu A, F un G, transporta kustības organizācijai tiek plānots rotācijas aplis", kas apliecina, ka Lokālplānojuma risinājumi ir attiecināmi uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvo teritoriju. Tā kā Lokālplānojums paredz pieslēgumu Jaunciema gatvei, īstenojot šī pieslēguma būvniecības ieceri, būs piemērojamas noteikumu Nr. 972 prasības.

Ņemot vērā, ka Lokālplānojums paredz pieslēgumu Jaunciema gatvei, bet nesniedz apliecinājumu, ka teritorija var funkcionēt arī bez šī pieslēguma, tad Lokālplānojuma teritorijas robežai būtu jābūt precizētai (šā rīkojuma 7.3. apakšpunkts – Lokālplānojuma mērķis), ietverot arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības attiecīgās teritorijas daļu.

12.3. Apbūves noteikumu 2. punkts noteic, ka Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Plānojuma prasības tiktāl, ciktāl apbūves noteikumi nenosaka citādi, neskatoties, ka Likuma 24. panta ceturtās daļas pirmais teikums nosaka, ka lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

13. Likuma 27. pants nosaka kārtību pašvaldības teritorijas plānojuma darbības apturēšanai, izdodot ministra rīkojumu, pēc pašvaldības teritorijas plānojuma apstrīdēšanas, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

14. Ņemot vērā šā rīkojuma 8.–11. punktos konstatētās nepilnības, secināms, ka nav ievērotas sekojošu normatīvo aktu prasības Lokālplānojuma izstrādei:

14.1. Latvijas Republikas Satversmes 91. pants.

14.2. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pants un 10. panta pirmā daļa.

14.3. Likuma 3. panta 1., 2., 3., 5. un 8. punkts, 4. pants un 24. panta otrā un ceturtā daļa.

14.4. Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkts.

14.5. Noteikumu Nr. 240 148., 153. punkts.

14.6. Noteikumu Nr. 628 36.6., 87., 88. un 90. punkts.

15. Ņemot vērā minēto, un, pamatojoties uz Likuma 27. panta trešo daļu, apturu saistošo noteikumu Nr. 22/24 darbību.

16. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Domes priekšsēdētājai.

Viedās administrācijas
un reģionālās attīstības ministres p.i.
veselības ministrs H. Abu Meri