Par NATO ģenerālsekretāra vizīti Latvijas Republikā

Šodien, 29. martā, mūsu valstī divu dienu darba vizītē ierodas NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons ( Lord Robertson )        Foto: A.F.I./epa

Augstais viesis tiksies ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Ministru prezidentu Andri Šķēli, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un ārlietu ministru Induli Bērziņu, apspriežot Latvijas sekmes, īstenojot Rīcības plānu dalībai NATO, kā arī turpmākos pasākumus mūsu valsts integrācijai Ziemeļatlantijas savienībā. Vizītes priekšvakarā Ārlietu ministrija raksturoja lorda Robertsona vizīti kā apliecinājumu tam, ka Latvija tiek uzskatīta par nopietnu NATO kandidātvalsti.

Džordžs Robertsons dzimis 1946. gadā Portelenā. Mācījies Denūnas klasiskajā ģimnāzijā, pēc tam Dandī universitātē, ko beidzis 1968. gadā ar ar ekonomikas zinātņu maģistra grādu. No 1968. līdz 1978. gadam strādājis Tvaika katlu ražotāju apvienībā. 1978. gadā ievēlēts Apvienotās Karalistes parlamentā, bijis tā deputāts līdz pat 1999. gadam. 1979.gadā bijis sociālo dienestu valsts sekretāra parlamentārais privātsekretārs. Pēc 1979. gada vispārējām vēlēšanām iecelts par opozīcijas spīkeru — vispirms Skotijas, pēc tam aizsardzības un vēlāk ārlietu jautājumos. 1983. gadā bijis opozīcijas spīkera vietnieks ārlietu un Britu nāciju sadraudzības jautājumos, bet no 1984. līdz 1993. gadam — galvenais spīkers Eiropas lietās. No 1993. līdz 1997. gadam ēnu kabineta valsts sekretārs Skotijas jautājumos. 1997. gada maijā iecelts par Apvienotās Karalistes aizsardzības valsts sekretāru. 1999. gada augustā izraudzīts par nākamo NATO ģenerālsekretāru, kam jāturpina Dr. Havjera Solanas darbs. Pie NATO ģenerālsekretāra pienākumu pildīšanas lords Robertsons stājies 1999. gada 14. oktobrī. Bijis Skotijas Darba partijas priekšsēdētājs, Vestminsteras Demokrātijas fonda vicepriekšsēdētājs un Britu padomes vicepriekšsēdētājs, kā arī pildījis vairākus citus prestižus sabiedriskos pienākumus. Bijis arī Tehnoloģijas fonda Austrumeiropai konsultatīvās padomes loceklis un darbojies Karaliskā starptautisko attiecību institūta padomē. Apbalvots ar Vācu nopelnu ordeņa Lielo Krustu. Par īpašiem nopelniem Māstrihtas līguma ratificēšanā nosaukts par 1993. gada parlamentārieti. 1997. gada maijā iecelts par Viņas majestātes slepenpadomnieku.

Precējies, ģimenē ir trīs bērni. Brīvajā laikā aizraujas ar fotografēšanu, lasīšanu un golfu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors