Ministru kabineta rīkojums Nr. 710

Rīgā 2024. gada 28. augustā (prot. Nr. 33 45. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu reformas pārejas perioda regulējumam, nosakot, ka reformai pakļautajiem nodarbinātajiem, kuriem ir tiesības uz izdienas pensiju, šīs tiesības saglabājamas, nenosakot pārejas periodu.

2. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu attiecībā uz sociālo garantiju apjomu, nosakot, ka tiesu ekspertiem, kuri pakļauti tiesu ekspertīžu institūta reformai, saglabājams līdzšinējais sociālo garantiju apjoms.

3. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju sagatavot un tieslietu ministram līdz 2025. gada 1. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus šā rīkojuma 1. un 2. punktā minētā risinājuma ieviešanai.

4. Tieslietu ministram līdz 2025. gada 1. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā ietverto pasākumu izpildes gaitu. Konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā ietvertie pasākumi 2024. un 2025. gadā ir īstenojami atbildīgajām institūcijām piešķirto līdzekļu ietvaros. Pieņemt zināšanai, ka finanšu aprēķini par konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā ietverto, 2026. gadā īstenojamo pasākumu ietekmi uz valsts budžetu tiks veikti līdz 2025. gada 1. jūnijam. Tieslietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīt atbilstošu prioritārā pasākuma pieteikumu izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

5. Pagarināt reformas īstenošanas termiņu līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Tieslietu ministres vietā -
iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

(Ministru kabineta
2024. gada 28. augusta
rīkojums Nr. 710)

Konceptuālais ziņojums izstrādāts, lai:

- informētu Ministru kabinetu par panākto progresu tiesu ekspertīžu institūta reformas (turpmāk – reformas) ieviešanā, virzoties uz vienotas tiesu ekspertīžu iestādes (turpmāk – VTEI) izveidi atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē atbalstītajā informatīvajā ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu" (turpmāk – Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītais un atbalstītais informatīvais ziņojums) (prot. Nr. 44 56. §) noteiktajam risinājumam;

- aktualizētu reformas ietvaros veicamos pasākumus, to izpildītājus un termiņus atbilstoši Latvijas Republikas Valsts kontroles (turpmāk tekstā – LRVK) ar 2022. gada 7. decembra lēmumu Nr. 2.4.1-25/2022/LEM/45 apstiprinātajam revīzijas ziņojumam "Tiesu ekspertīžu institūta reformas izvērtējums" (turpmāk – revīzijas ziņojums)¹;

- lai lūgtu Ministru kabineta lēmumu par būtiskiem reformas virzības jautājumiem, proti – par atbalstāmo pārejas perioda risinājumu, kurā saglabājamas tiesības uz izdienas pensiju un sociālo garantiju apjomu tiem tiesu ekspertiem, kas nodarbināti Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes (turpmāk – VP GKrPP KP) Ekspertīžu birojā un Reģionu birojā.

Konceptuālo ziņojumu veido piecas nodaļas, ietverot situācijas aprakstu, informāciju par būtiskākajiem pasākumiem, kas veikti reformas īstenošanā, reformas ieviešanā konstatētajiem problēmjautājumiem un iespējamiem risinājuma variantiem attiecībā uz pārejas periodu, kādā reformai pakļautiem VP GKrPP KP nodarbinātiem ir saglabājamas tiesības uz izdienas pensiju, kā arī vispārēju risinājuma variantu finanšu ietekmes novērtējumu un divus pielikumus, no kuriem viens pielikums ietver aktualizēto pasākumu plānu ar definētu atbildības sadalījumu un īstenošanas termiņiem (1. pielikums), bet otrs pielikums ietver provizoriskos valsts budžeta izdevumu aprēķinus katram no risinājuma variantiem (2. pielikums)².

Darbs pie konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā pievienotā pasākumu plāna aktualizācijas noritējis reformas uzraudzības padomē, kopumā pasākumu plānu skatot piecās reformas uzraudzības padomes sēdēs. Darbs pie pasākumu plānā iekļauto pasākumu aktualizācijas noslēdzās reformas uzraudzības padomes 2023. gada 16. jūnija sēdē, bet pasākuma plānā iekļautie izpildes termiņi precizēti, ņemot vērā konceptuālā ziņojuma ieilgušo starpinstitūciju saskaņošanas procesu.

Ņemot vērā to, ka, pildot Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija lēmumu, Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) un Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) savstarpējās diskusijās ir vienojušās par piemērotāko pārejas perioda risinājuma variantu, kas skar tikai reformai pakļauto VP GKrPP KP nodarbināto loku, sabiedrības plašāka iesaiste nav attiecināma uz konceptuālā ziņojuma saturu un uz šo reformas īstenošanas posmu.

Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītais un atbalstītais informatīvais ziņojums kā reformas rezultātu saskaņā ar reformas īstenošanai veicamo darbību laika grafiku paredz VTEI izveidi līdz 2025. gada beigām.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdes protokola Nr. 44 56. § 3. punktam tika izstrādāts un 2022. gada 23. martā Ministru kabinetā pieņemts informatīvais ziņojums "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem", par to pasākumu rezultātiem, kas īstenojami līdz 2021. gada 1. jūlijam, un turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai izveidotu vienotu tiesu ekspertīžu iestādi.

Agrīnajā reformas posmā būtiskākie pasākumi bija saistīti ar reformas uzraudzības padomes izveidi, kā arī pirmajiem soļiem tiesu ekspertu atšķirīgo statusu un garantiju izlīdzināšanā, piemēram, vakanto ekspertu amata vietu pārveidi no amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amata vietām uz darbinieku amata vietām, kā arī kritēriju VP GKrPP KP tiesu ekspertu amatu ar speciālajām dienesta pakāpēm pārveidošanai par darbinieku amatiem izstrādi, lai varētu noteikt atbilstošu pārejas periodu, respektējot tiesiskās paļāvības principu.

Turpmākajā reformas ieviešanas gaitā sagaidāma Valsts tiesu ekspertīžu biroja (turpmāk – VTEB) pievienošanās VP GKrPP KP ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmai (turpmāk – ELIS), lai no 2028. gada nodrošinātu visu VTEI veikto ekspertīžu reģistrēšanu ELIS.

Reformas agrīnajā posmā veikti pasākumi nepieciešamās infrastruktūras modeļa izstrādei. Ir uzsākta moderna laboratoriju ēkas korpusa būvniecība vienotās tiesu ekspertīžu iestādes funkciju nodrošināšanai.

Lai koordinētu infrastruktūras izveidi un pielāgošanu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes vajadzībām, izveidota³ koordinācijas grupa, sastāvā iekļaujot VTEB un VP GKrPP KP pārstāvjus. Koordinācijas grupa ir veikusi izvērtējumu par risinājumiem ekspertīžu izvietošanai telpu korpusā Invalīdu ielā 1, Rīgā, atsevišķas VTEI struktūrvienības uz laiku izvietojot Bruņinieku ielā 72B, Stabu ielā 89 un Kleistu ielā 46A, Rīgā. Izvērtējums skatīts reformas uzraudzības padomes 2022. gada 19. oktobra sēdē, koordinācijas grupas rastajiem risinājumiem gūstot reformas uzraudzības padomes atbalstu.

Tiesu ekspertīžu institūta reformas uzraudzības padomes sēdēs skatīti citi reformas īstenošanai aktuāli jautājumi, piemēram, par Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas (ELIS) iespējamu izmantošanu VTEB veikto ekspertīžu reģistrācijai un citi.

Ņemot vērā LRVK revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus, veiktas izmaiņas reformas uzraudzības padomes nolikumā, noritējis darbs pie reformas ieviešanas pasākumu plāna detalizācijas, paplašināts reformas uzraudzības padomes sastāvs u.c. darbības, lai nodrošinātu efektīvu virzību uz reformas mērķa sasniegšanu – VTEI izveidi.

Reformas uzraudzības padomes sastāvs 2023. gada februārī tika papildināts, ietverot tajā arī reformā iesaistīto iestāžu vadītājus – Valsts policijas (turpmāk – VP) priekšnieku un VTEB vadītāju.

Atbilstoši LRVK revīzijas ziņojumā ietvertajam ieteikumam, kas uzliek pienākumu reformas uzraudzības padomei regulāri sekot visu reformas pasākumu laika grafikā iekļauto pasākumu īstenošanas gaitai un sniegt priekšlikumus atbildīgajām iestādēm par reformas pasākumu ieviešanu, ir veiktas izmaiņas reformas uzraudzības padomes nolikumā, kas regulē padomes darba kārtību. Reformas uzraudzības padome ir vienojusies, ka turpmāk ne retāk kā reizi mēnesī vērtēs reformas īstenošanā iesaistīto institūciju panākto progresu pasākumu plāna izpildē, nepieciešamības gadījumā rīkojot ārpuskārtas sēdes, lai panāktu lielāku progresu noteiktos jautājumos. 2023. gadā notika divpadsmit reformas uzraudzības padomes sēdes, tai skaitā arī organizētas ārpuskārtas sēdes, kā arī tika rīkotas ekspertu darba grupu apspriedes par VTEI reformas specifiskiem jautājumiem un sēde, kurā tika uzklausīti Igaunijas ekspertīžu institūta vadības pārstāvji, bet 2024. gadā ir notikušas divas reformas uzraudzības padomes sēdes.

2023. gada 14. martā noslēgts sadarbības memorands starp reformā iesaistītajām institūcijām – VTEB un VP – ar mērķi nostiprināt sadarbību tādos jautājumos kā tiesu ekspertu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide, tiesu ekspertīzes kvalitāte, kā arī nostiprināt sadarbību efektīvam finanšu līdzekļu izlietojumam materiāli tehniskās bāzes uzturēšanā un attīstīšanā. 

Lai sekmētu reformas efektīvu virzību un reformas mērķa sasniegšanu, TM ir izveidots amats – projekta koordinators, kura amata pienākumos ietilpst reformas īstenošanas koordinācija saskaņā ar reformas īstenošanai veicamo reformas pasākumu plānu. Sadarbojoties VTEB un VP GKrPP KP, izstrādāts VTEI struktūrshēmas sākotnējais projekts, aptverot funkciju īstenošanu reģionos. Darbs pie modeļa pilnveides tiek turpināts.

Lai risinātu jautājumu saistībā ar dublējošām ekspertīžu jomām, izvērtētu un apvienotu tiesu ekspertu specialitātes, kurās objektu izpētē tiek izmantotas līdzīgas izpētes un rezultātu interpretācijas metodes, tika izveidota ekspertu darba grupa⁴. Ekspertu darba grupa, veicot analīzi par tiesu ekspertīžu jomām, kurās objektu izpētē tiek izmantotas līdzīgas izpētes un rezultātu interpretācijas metodes, no 12 VTEB un VP GKrPP KP dublējošām tiesu ekspertu specialitātēm⁵, izdalīja 6 tiesu ekspertu specialitātes⁶, kurās metožu apvienošana ir iespējama, tās pārskatot.

Atbilstoši LRVK revīzijas ziņojuma ieteikumam ir aktualizēts reformas ieviešanai veicamo pasākumu plāns, precizējot Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītā un atbalstītā informatīvā ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu" (prot. Nr. 44 56. §) iekļauto tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošanai veicamo darbību laika grafiku un detalizējot esošo uzdevumu izpildes procesu. Darbs pie pasākumu plāna aktualizācijas noritējis reformas uzraudzības padomē.

Konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā ietvertais pasākumu plāns aktualizē reformas ietvaros veicamos pasākumus, to izpildītājus un termiņus. Pasākumu plānā reformas sekmīgai norisei veicamie pasākumi ar izpildes termiņu 2024. un 2025. gadā ir īstenojami atbildīgajām institūcijām piešķirto līdzekļu ietvaros, pasākumu plānā ietverto pasākumu ar izpildes termiņu 2026. gads finanšu aprēķini par paredzamo ietekmi uz valsts budžetu tiks iesniegti Ministru kabinetā līdz 2025. gada 1. jūnijam, ietverot tos ziņojumā Ministru kabinetam par progresu pasākumu plāna reformas sekmīgai norisei izpildē.

Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītais un atbalstītais informatīvais ziņojums paredz, ka vienādojams tiesu ekspertu tiesiskais statuss, kas ir atšķirīgs arī šobrīd.

Pasākumu plāna izpildes ietvaros, proti – uzdevuma, kas paredz vakanto tiesu ekspertu amatu pārveidošanu par amata vietām bez speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pārtraukt jaunu tiesu ekspertu kandidātu VP GKrPP KP Ekspertīžu birojā ar speciālo dienesta pakāpi apmācības tiesu ekspertu specialitātē līdz 2020. gada 31. decembrim, VP GKrPP KP Ekspertīžu birojā tika likvidētas deviņas vakantās amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amata vietas, to vietā ieviestas deviņas darbinieku amata vietas. Savukārt saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 12. panta 1.² daļu ar 2024. gada 1. jūniju VP GKrPP KP Ekspertīžu birojā nodarbinātie tiesu eksperti (amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi) ir terminēti pārcelti darbinieka amatā, saglabājot šīm personām dienesta tiesiskās attiecības, t.sk. saglabājot VP GKrPP KP tiesu ekspertiem tiesības uz izdienas pensiju. Tādējādi ir izpildīts Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītajā un atbalstītajā informatīvā ziņojuma pielikuma 10. punktā noteiktais par VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja tiesu ekspertu ar speciālo dienesta pakāpi amatu pārveidošanu par darbinieku amatiem.

Tāpat ir veikts izvērtējums par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai vienādotu tiesu ekspertu statusu. Minētais rada nepieciešamību paredzēt pārejas periodu, lai aizsargātu personu (tiesu ekspertu, kuram ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju) tiesisko paļāvību un nodrošinātu samērīgu pāreju no VP GKrPP KP uz VTEI.

Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem. Lai to nodrošinātu, valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi, valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu. Savukārt indivīds atbilstoši šim principam var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu, plānot savu rīcību un nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma piešķīrusi.

Tiesiskās paļāvības principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās. Tiesiskās paļāvības princips prasa radīt tādus apstākļus, lai persona, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni.

No Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu. Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (skatīt Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 4. punktu).

Ievērojot minēto, pārejas perioda ietvaros noteiktām personām (reformai pakļautajiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem) būtu saglabājamas likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" noteiktās tiesības uz izdienas pensiju un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) noteiktās sociālās garantijas. Līdz ar to, identificēta grozījumu nepieciešamība likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un Atlīdzības likumā.

Saskaņā ar IeM sniegto informāciju arī šobrīd VP GKrPP KP darbinieku amatos strādā tiesu eksperti, kas ir izdienas pensiju saņēmēji. VP GKrPP KP Ekspertīžu birojā strādā 22 vecākie tiesu eksperti (darbinieks, ar kuru noslēgts darba līgums), no kuriem 8 ir izdienas pensijas saņēmēji, savukārt VP GKrPP KP Reģionu birojā 5 vecākie eksperti (darbinieks, ar kuru noslēgts darba līgums), no kuriem 2 ir izdienas pensijas saņēmēji⁷.

Reformā iesaistītajām pusēm, diskutējot par iespējamiem risinājumiem attiecībā par pārejas periodu, tika izskatīti vairāki varianti.

Pēc ilgstošām diskusijām ir izdevies panākt vienotu redzējumu TM un IeM starpā par atbilstošāko risinājumu, proti – pārejas periods netiek terminēts.

Atbalstāmais risinājuma variants: pārejas periods netiek terminēts.

Minētais risinājums nozīmētu, ka reformai pakļautajiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem pēc pārveidoto amata vietu pārcelšanas uz VTEI, tiktu turpināts uzskaitīt izdienas stāžu, stāžā ieskaitot nepārtrauktās nodarbinātības laiku VTEI, un saglabājot tiesības uz izdienas pensiju, kuras varētu tikt izmantotas personai sasniedzot izdienas pensijas vecumu un nepieciešamo izdienas stāžu.

Laika periodā no VTEI darbības uzsākšanas dienas (2028. gada 1. janvārī) līdz 2038. gada 1. janvārim lielākā daļa jeb 16 VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja un 32 VP GKrPP KP Reģionu biroja⁸ tiesu eksperti, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, sasniegs Dienesta gaitas likuma 46. pantā noteikto vecumu un 20 gadu izdienu⁹. Savukārt, 9 VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un 4 VP GKrPP KP Reģionu biroja tiesu eksperti Dienesta gaitas likuma 46. pantā noteikto vecumu sasniegs vēl pēc 2038. gada 1. janvāra, no kuriem divi (viens VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja un viens VP GKrPP KP Reģionu biroja) tiesu eksperti, sasniedzot 50 gadu vecumu vēl nebūs ar 20 gadu izdienu¹⁰. Pirms VTEI darbības uzsākšanas brīža periodā no 2024. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. decembrim 4 VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja un 15 Reģionu biroja tiesu eksperti sasniegs Dienesta gaitas likuma 46. pantā noteikto vecumu un 20 gadu izdienu.

Šī varianta iespējamie ieguvumi ir saistīti ar VP GKrPP KP nodarbināto tiesu ekspertu tiesību uz izdienas pensiju saglabāšanu pilnā apmērā, tādējādi motivējot ekspertus turpināt profesionālo karjeru VTEI. Lai arī minētais risinājums ir ar vislielāko finansiālo ietekmi uz valsts budžetu un visilgāko laika periodu un rada nevienlīdzīgu situāciju starp VTEI strādājošiem ekspertiem, šis risinājums nodrošinās valstiski nozīmīgas funkcijas kā tiesu ekspertīze nepārtrauktību, būtiski nepagarinās ekspertīžu izpildes termiņus un nesamazināts ekspertīžu kvalitāti. Minētais risinājums atšķiras no līdzšinējās valstī esošās prakses līdzīga rakstura reformās, kad tika paredzēts terminēts pārejas periods. Šajā situācijā minētais risinājums izvēlēts, izvērtējot ietekmi uz tiesu ekspertīzes pieejamību, ja būs nepieciešamība sagatavot jaunus tiesu ekspertus (viena eksperta apmācība līdz patstāvīgai pienākumu veikšanai ir 1–1,5 gads) tajās specialitātēs, kurās esošie tiesu eksperti izlemtu neturpināt pienākumu pildīšanu VTEI. Tāpat arī, izvēloties šo risinājumu, ir vērtēta iespēja ekspertīzes nodrošināt ārpakalpojumā, bet ir secināts, ka tas būtu ar līdzvērtīgu vai lielāku finansiālo ietekmi un daudz garākiem izpildes termiņiem, kā gadījumā, ja tiek īstenots minētais risinājums. Tāpat arī, ne visas ekspertīzes var nodot ārpakalpojumā, līdz ar to ir būtiski saglabāt esošos ekspertus attiecīgajās jomās.

Šī ziņojuma 4. sadaļā un ziņojuma 2. pielikumā ir ietverta informācija par provizoriskiem valsts budžeta izdevumiem izdienas pensijām reformai pakļautiem VP GKrPP KP nodarbinātiem. Precīzu ietekmi būs iespējams noteikt tikai tad, kad VP GKrPP KP tiesu eksperti, kuri saglabā tiesības uz izdienas pensiju, būs pieņēmušas lēmumu savu darbu turpināt VTEI.

Attiecīgi, minētais ļaus nodrošināt noteiktu nepieciešamo ekspertīžu specialitāšu pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī valsts reģionos, kā arī nodrošinās nepārtrauktu tiesu ekspertu atbalstu atbilstoši procesuālajos regulējumos noteiktajam, t.sk. nodrošinot tiesu ekspertu atbalstu kriminālprocesa ietvaros visu diennakti.

Turpmāk īsi tiks atspoguļoti arī citi risinājumu varianti, kas tikuši apspriesti reformas uzraudzības padomē, bet par kuriem nav bijis iespējams panākt iesaistīto pušu vienotu nostāju:

- 10 gadu pārejas periods no VTEI izveides brīža.

Minētais risinājums nozīmētu, ka reformai pakļautajiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem pēc pārveidoto amata vietu pārcelšanas uz VTEI tiktu turpināts uzskaitīt izdienas stāžu, stāžā ieskaitot nepārtrauktās nodarbinātības laiku VTEI, un saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, ja 10 gadu laikā no VTEI darbības uzsākšanas dienas (2028. gada 1. janvārī) tiks sasniegts šobrīd tiesu ekspertiem, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, noteiktais izdienas pensijas vecums un nepieciešamais izdienas stāžs.

Laika periodā no VTEI darbības uzsākšanas dienas (2028. gada 1. janvārī) līdz 2038. gada 1.janvārim 16 VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja un 32 VP GKrPP KP Reģionu biroja tiesu eksperti, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, sasniegs Dienesta gaitas likuma 46. pantā noteikto vecumu un 20 gadu izdienu.¹¹.¹²

Šo risinājumu atbalsta TM, bet minētajam risinājumam nepiekrīt IeM. IeM ieskatā, ja tiks noteikts pārejas periods 10 gadi no VTEI izveides brīža, tad reforma kopumā ir uzskatāma par augsta riska projektu. Kā galveno risku IeM norāda, ka, īstenojot reformu un nosakot jebkādu pārejas periodu, tiks ievērojami negatīvi ietekmēta tiesu ekspertīžu kā pamatfunkcijas nodrošināšana līdz VTEI darbības uzsākšanai, kā arī pēc tam. Īstenojot šo risinājumu, pastāv augsta iespējamība, ka VP GKrPP KP nodarbinātie tiesu eksperti, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, nepāries strādāt VTEI, bet pāries uz amatiem citās Valsts policijas struktūrvienībās, lai saglabātu attiecīgās tiesiskās attiecības un sociālās garantijas vai pārtrauks darba tiesiskās attiecības ar Valsts policiju vispār. Minētais nozīmē, ka ir apdraudēta tiesu ekspertīžu funkciju veikšanas nepārtrauktība, ekspertīžu izpildes termiņi un kvalitāte nepietiekama tiesu ekspertu skaita dēļ tajās tiesu ekspertīžu specialitātēs, kas šobrīd ir VP GKrPP KP kompetencē. Tāpat tiek norādīts, ka šajā risinājumā būs apgrūtināta savlaicīga jaunu ekspertu atlase un apmācība, jo nav zināms cik un kādi eksperti būs jāsagatavo, ņemot vērā, ka daļa ekspertu savu lēmumu attiecībā uz pāreju darbam VTEI izdarīs, tuvojoties iestādes izveides termiņam¹³.

Minētajam risinājumam nepiekrīt arī Valsts kanceleja (turpmāk – VK), kas norāda, ka atbilstošāks pārejas periods būtu pieci gadi līdzīgi kā tas ticis noteikts, veicot citas pēc būtības līdzīgas reformas iepriekš.

Minētais risinājums nozīmētu, ka reformai pakļautie VP GKrPP KP nodarbinātie tiesu eksperti turpinātu veikt pienākumus kā darbinieki, kuriem piemēro dienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, ņemot vērā iepriekšējo amatu, līdz grozījumu likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" spēkā stāšanās brīdim (pie nosacījuma, ka regulējums stājas spēkā pirms VTEI izveides). Pēc grozījumu spēkā stāšanās un amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amatu pārveidošanas, reformai pakļautie VP GKrPP KP nodarbinātie pienākumu izpildi turpinātu darbinieka statusā VP GKrPP KP līdz pārveidoto amata vietu pārcelšanai uz VTEI. Reformai pakļautajiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem tiktu turpināts uzskaitīt izdienas stāžu atbilstoši pašreizējam VP GKrPP KP tiesu ekspertu, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, statusam, stāžā ieskaitot nepārtrauktās nodarbinātības laiku VTEI un saglabājot tiesības uz izdienas pensiju, ja 10 gadu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas tiek sasniegts izdienas pensijas vecums un nepieciešamais izdienas stāžs.

Personāla datu analīze liecina, ka no likuma spēkā stāšanās dienas, kas varētu būt 2025. gada otrā puse, 10 gadu laikā jeb līdz 2035. gada 31. decembrim 18 VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja un 38 Reģionu biroja tiesu eksperti¹⁴ sasniegs Dienesta gaitas likuma 46. pantā noteikto vecumu un 20 gadu izdienu¹⁵.

Šo risinājumu atbalstīja TM, saskatot, ka vēl pirms VTEI darbības uzsākšanas būtu iespēja savlaicīgi iegūt informāciju par reformai pakļautām VP GKrPP KP nodarbinātajiem tiesu ekspertiem, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju un kuras nevēlēsies pāriet darbā VTEI. Tādējādi samazinot neprognozējama tiesu ekspertu iztrūkuma risku gadījumā, ja VP GKrPP KP tiesu eksperti izvēlētos turpināt dienestu citā VP struktūrā, jo būtu pietiekams laiks apmācīt jaunos ekspertus. Risinājums paredz, ka abas būtiskās reformas – statusa izlīdzināšana¹⁶ un tiesu ekspertīžu iestāžu apvienošana – īstenojamas secīgi, nevis vienlaikus. Tomēr arī šajā variantā saglabājas riski attiecībā uz nevienlīdzīgiem nosacījumiem, kas attiecināmi uz personām, kuras VTEI nodarbinātas līdzvērtīgā amatā un veic vienus un tos pašus amata pienākumus, kā arī risks, ka VP GKrPP KP nodarbinātie tiesu eksperti, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, izvēlēsies saglabāt darba tiesiskās attiecības Valsts policijā citā amatā un nepāries eksperta darbā VTEI, u.c.

Ņemot vērā minēto, šis variants nav guvis atbalstu.

- 5 gadu pārejas periods no VTEI izveides brīža.

Minētais risinājums nozīmētu, ka reformai pakļautiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem pēc pārveidoto amata vietu pārcelšanas uz VTEI, tiktu turpināts uzskaitīt izdienas stāžu, stāžā ieskaitot nepārtrauktās nodarbinātības laiku VTEI, un saglabājot tiesības uz izdienas pensiju, ja 5 gadu laikā no vienotās tiesu ekspertīžu iestādes darbības uzsākšanas dienas (tas ir līdz 2032. gada 31. decembrim) tiek sasniegts noteiktais izdienas pensijas vecums un nepieciešamais izdienas stāžs. 

Personāla datu analīze liecina, ka no VTEI darbības uzsākšanas dienas (2028. gada 1. janvāris) līdz 2033. gada 1. janvārim 11 VP GKrPP KP Ekspertīžu biroja un 22 Reģionu biroja tiesu eksperti¹⁷ Dienesta gaitas likuma 46. pantā noteikto vecumu un 20 gadu izdienu¹⁸.

Lai arī šis variants atbilst iepriekš īstenotajai praksei valstī attiecībā uz personām, kuru amati no amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pārveidoti par darbinieku amatiem līdz šim dažādās iestādēs veikto reformu ietvaros, tas varētu radīt lielākos riskus VTEI veiksmīgai darbības uzsākšanai 2028. gada 1. janvārī. Šim variantam atbilstoši IeM un VP GKrPP KP prognozēm ir visaugstākais risks, ka VP GKrPP KP nodarbinātie tiesu eksperti pāries strādāt citās VP struktūrās, lai saglabātu tiesības uz izdienas pensiju un citām dienesta sociālajām garantijām, tādējādi radot būtisku apgrūtinājumu VTEI darbībai līdz tiek apmācīti jauni tiesu eksperti. Attiecīgi uz laiku, kurā VTEI nevarēs nodrošināt ekspertīzes noteiktā jomā sakarā ar ekspertu iztrūkumu, tad šīs ekspertīzes būtu jāiepērk kā ārpakalpojums, kas palielinātu ekspertīzes nodrošināšanas izmaksas un atstātu ietekmi uz valsts budžetu. Tāpat, iestājoties minētajiem apstākļiem, tiktu ietekmēti ekspertīžu īstenošanas termiņi.

Vienlaikus norādāms, ka VK ieskatā šis būtu piemērotākais risinājums, pamatojot ar to, ka līdzīgs 5 gadu pārejas periods tika piemērots attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām ar Atlīdzības likuma pārejas noteikumu 41. punktu. Papildus, jau šobrīd likumdevējs vairākos izdienas pensiju regulējošos normatīvajos aktos (piemēram, likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punktā) ir paredzējis stingrāku regulējumu izdienas pensijas saņemšanai, nosakot, ka, ja personai ir jāatstāj izdienas pensijas sistēma ne pēc savas gribas, bet ar personas gribu nesaistītu iemeslu dēļ (veselības stāvoklis, darbinieku skaita samazināšana), lai saņemtu izdienas pensiju, ir nepieciešams vismaz 20 gadu stāžs.

Neskatoties uz minētajiem apsvērumiem un ņemot vērā IeM kategoriskos iebildumus pret šo risinājumu, tas nebūtu atbalstāms.

Diskutējot par sociālo garantiju apmēru, kas saglabājams reformai pakļautajiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem, nav izdevies panākt vienprātību iesaistīto institūciju starpā.

2022. gada 23. martā Ministru kabinetā pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem", par to pasākumu rezultātiem, kas īstenojami līdz 2021. gada 1. jūlijam, un turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai izveidotu vienotu tiesu ekspertīžu iestādi, ietverts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītajam un atbalstītajam informatīvajam ziņojumam, pārveidojot amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amata vietas par darbinieku amata vietām, lai nodrošinātu VP GKrPP KP nodarbināto amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kam pēc VTEI izveides tiks piedāvāts turpināt darbu VTEI, augstu motivāciju turpināt profesionālo karjeru tieši tiesu eksperta amatā, IeM ieskatā  pārejas periodā nepieciešams saglabāt atlīdzības noteikšanā papildu elementus, tādus kā Atlīdzības likuma 39. pantā noteikto veselības aprūpi un 19. panta 2.⁴ daļā noteikto īpašo kompensācijas sistēmu par nelaimes gadījumiem, kas nav saistīti ar darba pienākumu izpildi, piešķirot attiecīgu pabalstu. Vienlaikus minētajā ziņojumā norādīts, ka šo papildu garantiju saglabāšana tiks izvērtēta, izstrādājot reformas ieviešanas normatīvo regulējumu, ņemot vērā to finanšu ietekmi.

Turpinot diskusijas par to, kādam būtu jābūt pieejamam sociālo garantiju "grozam" reformai pakļautajiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem, IeM ieskatā: "Ņemot vērā, ka kritēriju izstrāde tiesu ekspertīžu institūta reformas pasākumu īstenošanā tiek balstīta, stingri ievērojot personas tiesiskās paļāvības principu, proti, saglabāt un nodrošināt to tiesību un iespēju veselības aprūpes saņemšanā, ko tiesu ekspertu amatos ieceltajām "bijušajām" VP GKrPP KP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, ir (bija) tiesības saņemt, pildot dienesta pienākumus kā VP amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, tad reformai pakļautiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem būtu jābūt pieejamam sociālo garantiju "grozam", kas šobrīd noteikts Atlīdzības likumā:

4. Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi apmaksātā ikgadējā atvaļinājuma ilgums (Atlīdzības likuma 41. pants) – 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas, un par šo laiku izmaksājama vidējā izpeļņa. Pēc katriem pieciem izdienas gadiem +3 kalendāra dienas, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā."

VK, kuras uzdevumos atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 358 "Valsts kancelejas nolikums" 4.12. apakšpunktam ir koordinēt un pārraudzīt sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības sistēmas piemērošanu, ieskatā jautājumā par sociālo garantiju apmēru nodrošināma sistēmiska pieeja, novēršot nevienlīdzīgu attieksmi pret vienādos apstākļos esošiem darbiniekiem. Tas ir: jāņem vērā, ka VTEB darbinieka nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies darbinieka apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmērā (Atlīdzības likuma 19. panta pirmā daļa). Savukārt amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu gan amatpersonai noteiktās mēnešalgas apmērā, gan vienreizēju pabalstu 12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāku kā 10 000 euro. Attiecībā uz Atlīdzības likuma 19. panta 2.⁴ daļu norādāms, ka tā neattiecas uz VTEB nodarbinātajiem. Līdz ar to nav atbalstāma tik dažāda pabalstu sistēmu esamība VTEI darbiniekiem, kuri ieņem vienādus amatus, veicot vienādas vērtības darbu. VK ieskatā nav mazsvarīgs fakts, ka minēto pabalstu ieviešana Atlīdzības likumā tika pamatota tostarp ar zemo atlīdzības līmeni iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm¹⁹. Ievērojot minēto, jāņem vērā, ka ar 2021. gada 16. novembra likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā"²⁰, kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, tika reformēta valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēma, nosakot mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē atbilstoši 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa. Minētā reforma tieši skāra VTEB darbiniekus. Līdz ar to minēto pabalstu saglabāšana pie konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanas nav atbalstāma. Attiecībā uz apmaksātu veselības aprūpi nozares ietvaros VK ieskatā tas ir vērtējams kopējas reformas gaitā, ņemot vērā, ka tiesu ekspertu, kuru veicamie amata pienākumi ir pakļauti dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), piedaloties izmeklēšanas darbībās, veselība ir obligāti apdrošināma (Atlīdzības likuma 37. panta trešā daļa). Vienlaikus VK neatbalsta amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi apmaksātā ikgadējā atvaļinājuma ilguma saglabāšanu, ņemot vērā, ka VTEB nodarbinātajiem tiek piešķirts apmaksāts papildatvaļinājums, kas saskaņā ar Atlīdzības likuma 42. panta pirmo daļu var būt līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Tāpat saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 2. punktu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, – ne mazāk kā trīs darba dienas. Tādējādi, ņemot vērā, ka papildatvaļinājums tiek piešķirts darba dienās, tad kopējais atvaļinājuma dienu skaits VTEI darbiniekiem var būt līdzvērtīgs amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi apmaksātā ikgadējā atvaļinājuma ilgumam.

Tādējādi VK neatbalsta sociālo garantiju, kas noteiktas amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm, saglabāšanu reformai pakļautiem VP GKrPP KP nodarbinātiem. Minētais atbilst arī iepriekš Ministru kabinetā lemtajam.

Lai arī sociālo garantiju apjomā VTEB un VP GKrPP KP nodarbināto tiesu ekspertu sociālo garantiju "grozs" ir atšķirīgs, šo sociālo garantiju apjoma vienādošana nav īstenojama pašmērķīgi, īpaši ņemot vērā riskus, kas var rasties, ja šobrīd VP GKrPP KP tiesu eksperti, kuriem ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, pienākošais sociālais garantiju "grozs" netiek saglabāts. Kā jau minēts, šie riski ir saistīti ar svarīgas valsts funkcijas – tiesu ekspertīzes, savlaicīgām, nepārtrauktām un kvalitatīvām īstenošanas iespējām. Attiecīgi ieguvums valstij un tiesu ekspertīzes funkcijas nodrošināšanai, ja tiek saglabātas VP GKrPP KP nodarbinātajam tiesu ekspertam līdzšinējais sociālo garantiju apjoms, ir būtiskāks, kā iespējamās nevienlīdzīga pabalsta izmaksas, ja iestātos šāda nepieciešamība. Vienlaikus sociālās garantijas tādās pozīcijās kā "Veselības aprūpe" un "Atvaļinājums" nerada būtiskas atšķirības un nevienlīdzību.

Līdz ar to VTEI ietvaros ir nodrošināmas abu veidu sociālās garantijas, tādējādi mazinot risku attiecībā uz VP GKrPP KP nodarbināto tiesu ekspertu lēmumu nepāriet darbā VTEI.

Neviens no piedāvātajiem risinājuma variantiem neparedz izmaiņas esošajā regulējumā attiecībā uz tiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem, kuri pieņems lēmumu turpināt darba tiesiskās attiecības ar Valsts policiju, līdz ar to ietekme uz valsts budžetu ir atbilstoša spēkā esošajam regulējumam. Neviens no piedāvātajiem risinājumiem nepaplašina izdienas pensiju saņēmēju loku. Attiecīgi neviens no piedāvātajiem risinājuma variantiem neparedz papildu budžeta līdzekļu nepieciešamību. Piedāvātie risinājuma varianti nemaina līdzšinējo kārtību, proti, izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

Provizorisko budžeta izdevumu aprēķināšanā izmantoti sekojoši pieņēmumi:

Risinājumu finanšu ietekme tiek vērtēta un sniegta ilustratīvi, pieņemot, ka visi reformai pakļautie VP GKrPP KP nodarbinātie turpina darbu VTEI, bet tie, kuri sasnieguši izdienas pensijas vecumu un kuriem ir pietiekošs stāžs, pensionējas pirms pāriešanas darbā VTEI. Provizoriskie valsts budžeta izdevumi, kas attiecināmi uz tiesu ekspertu, kuram ir saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, atalgojumu un sociālajām garantijām, ir (detalizēts aprēķins pielikumā Nr.2.²¹):

Sociālās garantijas neradīs papildu ietekmi uz valsts budžetu, jo sociālo garantiju apjoms tiem VP GKrPP KP nodarbinātajiem, kas pakļauti reformai, netiks palielināts vai paplašināts. Sociālās garantijas tiek ietvertas TM piešķirtā budžeta ietvaros un tiek segtas no VTEI izveides brīža.

Šobrīd Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē izskatītajā un atbalstītajā informatīvajā ziņojumā ir paredzēts, ka reforma īstenojama līdz 2025. gada 31. decembrim.

Tieslietu ministrijas vērtējumā, ņemot vērā līdzšinējo reformas virzības gaitu, reformas ieviešana līdz 2025. gada 31. decembrim nav iespējama. Līdz ar to, pastāvot šādiem apstākļiem, Ministru kabinetam ir nepieciešams lemt reformas īstenošanas termiņa pagarināšanu. Ierosināms reformas ieviešanas termiņu pagarināt par diviem gadiem, proti, nosakot, ka reforma īstenojama līdz 2027. gada 31. decembrim un VTEI darbība tiek uzsākta 2028. gada 1. janvārī.

Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Pielikums Nr. 1
Konceptuālam ziņojumam
"Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu
un turpmāk veicamajiem pasākumiem"

Tieslietu ministres vietā – iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

2. pielikums