Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 16

Ventspilī 2024. gada 25. jūlijā (prot. Nr. 14; 13. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 1. punktu,
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturto daļu
un Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384
"Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu
apsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību, tai skaitā decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību, minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai un prasību minimumu asenizatoriem;

1.5. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. akts par piederības robežas noteikšanu – pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja parakstīts akts, kurā norādīta robeža starp pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajām centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un pakalpojumu saņēmēja īpašumā (dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā) vai valdījumā esošajām ūdensvada un kanalizācijas sistēmām. Gadījumā, ja ūdensvada un kanalizācijas tīklu piederības robeža nesakrīt ar to apkalpošanas robežu, pakalpojumu sniedzējs par to vienojas ar pakalpojumu saņēmēju, robežas atrunājot pakalpojuma līgumā vai attiecīgā tā pielikumā;

3.2. pakalpojuma līgums – līgums starp pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. pakalpojumu saņēmējs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu;

3.4. pakalpojumu sniedzējs – komersants, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus Ventspils valstspilsētas pašvaldībā, un ar kuru Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir noslēgusi līgumu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroli un uzraudzību;

3.5. pievads (atsevišķi lietots arī kā ūdensvada ievads vai kanalizācijas izvads) – pakalpojumu saņēmēja atbildībā esošs ūdensapgādes ārējās sistēmas ievads, kas nodrošina pakalpojumu saņēmēju ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, un kanalizācijas ārējās sistēmas atsevišķs kanalizācijas izvads, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā no pakalpojuma saņēmēja īpašuma;

3.6. tehniskie noteikumi – pakalpojumu sniedzēja sagatavots dokuments, kas nosaka prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanai, izbūvei, pārbūvei, atjaunošanai un ekspluatācijai;

3.7. ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam atbilstoši noteikumu 1. pielikumam.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, nodrošinātu pakalpojumu saņēmējus ar nepārtrauktiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem un veicinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt decentralizētās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu apsaimniekošanas prasības, lai aizsargātu cilvēku veselību, nodrošinātu vides aizsardzību un uzlabotu vides situāciju Ventspils valstspilsētas pašvaldībā.

5. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā.

6. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, šie noteikumi un citi normatīvie akti ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomā.

7. Pakalpojumu sniedzējs plāno un organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstību, kas ietver: tehnisko noteikumu sagatavošanu un izsniegšanu, būvprojektu saskaņošanu, nepieciešamības gadījumā – būvniecības procesu organizēšanu, atzinumu sniegšanu par inženierbūvju gatavību ekspluatācijai.

8. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, kas vēlas ierīkot jaunu pieslēgumu Ventspils valstspilsētas pašvaldības centralizētajai ūdensapgādes un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, vēlas veikt komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, pārbūvi vai mainīt tā atrašanās vietu, kā arī, mainoties īpašuma notekūdeņu sastāvam vai patērētā ūdens vai novadāmo notekūdeņu daudzumam, pieaugot tādā apjomā, ka esošais pieslēgums to nevar nodrošināt, ir jāsaņem tehniskie noteikumi.

9. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs dokumentus tehnisko noteikumu saņemšanai iesniedz un pakalpojuma sniedzējs tehniskos noteikumus sagatavo un izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 24 mēneši no to izsniegšanas dienas.

11. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, iesniedzot pieprasījumu par tehnisko noteikumu saņemšanu, ir parāda saistības par pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parāda saistību nokārtošanai.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielai gaisa spraugai.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās speciālu vienvirziena vārstu vai elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc pievada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

14.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā vai digitālā formā;

14.2. kanalizācijas pašteces tīkliem cauruļvadu video inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks vai vienāds ar 200 mm.

15. Pēc nekustamā īpašuma kanalizācijas izvada izbūves līdz centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir tehniskajos noteikumos noteiktajā termiņā likvidēt viņa īpašumā esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu, kura var radīt kaitējumu videi.

16. Ja pievadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita pakalpojumu saņēmēja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un pakalpojumu saņēmēju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam aktam par piederības robežas noteikšanu un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un pakalpojumu saņēmēju.

17. Komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas pieļaujama ar pakalpojumu sniedzēja atļauju, tā noteiktā vietā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu saņēmējs atlīdzina pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus pakalpojumu saņēmēja atbildības robežas.

20. Pakalpojumu sniedzējs uztur un apkalpo savā īpašumā vai valdījumā esošo centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, tai skaitā:

20.1. maģistrālos un sadalošos ūdensvada tīklus;

20.2. ūdens ieguves urbumus, ūdens attīrīšanas iekārtas, rezervuārus;

20.3. maģistrālos un sadalošos kanalizācijas tīklus;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadus;

20.5. šo noteikumu 20.1. un 20.3. apakšpunktā minētajos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūru, ugunsdzēsības hidrantus un ugunsdzēsības hidrantu plāksnītes;

20.6. komercuzskaites mēraparātus.

21. Pakalpojumu saņēmēja īpašumā vai valdījumā ir un par pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas šādas ūdensapgādes un kanalizācijas būves:

21.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensvada ievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas cauruļvada pirmajam aizbīdnim;

21.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tā esošais kanalizācijas izvads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvada pirmajai akai. Ja kanalizācijas izvads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad izvads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadam;

21.3. komercuzskaites mēraparāta mezgls.

22. Pakalpojumu sniedzējs var slēgt apkalpošanas līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas uzturēšanu, kura nav pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, noslēdzot rakstveida līgumu par tāda pakalpojuma sniegšanu, kas nav atzīstams par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, un kas tiek sniegts par samaksu, kas noteikta, pusēm vienojoties pakalpojuma sniegšanas līgumā.

23. Pēc saskaņošanas ar pakalpojumu saņēmēju pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojumu saņēmēja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

24. Jebkurai personai ir aizliegts:

24.1. uz atbilstoši apzīmētām ugunsdzēsības hidrantu akām novietot transporta līdzekļus vai priekšmetus, kas liedz piekļuvi ugunsdzēsības hidrantu akām;

24.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet jebkādus notekūdeņus, novadīt lietus notekūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

24.3. centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt lietus notekūdeņus un gruntsūdeņus bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju;

24.4. veikt jebkādas darbības pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās, izņemot personām, kuras darbības veic pakalpojumu sniedzēja uzdevumā;

24.5. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus, izņemot personām, kuras darbības veic pakalpojumu sniedzēja uzdevumā;

24.6. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

24.7. celt jebkādas būves virs centralizētajiem ūdensapgādes un centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;

24.8. bojāt ūdens brīvkrānus, kā arī pievienot caurules ūdens ņemšanai.

25. Ja pakalpojumu saņēmējs savām vajadzībām izmanto alternatīvus vietējos ūdens ieguves avotus, šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (noteikumu 12. punkts) no ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Ja no vietējiem ūdens ieguves avotiem iegūtais ūdens tiek novadīts centralizētā sadzīves kanalizācijas tīklā, tad notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši uz vietējā ūdens ieguves avota uzstādītā ūdens komercuzskaites mēraparāta vai – pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma – uz kanalizācijas izvada uzstādītā notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem.

26. Pakalpojumu saņēmējam jāuzrauga ūdenssaimniecības sistēmas aizbīdņi un aizbīdņa kapes, piederības robežās esošās ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, appludināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās ūdenssaimniecības sistēmas plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām.

27. Ja pakalpojumu saņēmēja ūdensvada ievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām trūkst aizbīdņu, nav hermētiski aizvērtas revīzijas akas, ir bojāti pakalpojumu saņēmēja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, pakalpojumu saņēmējs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

28. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar ugunsdzēsības hidrantu izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

29. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, kā arī citos īpašumos, kuros rodas notekūdeņi ar paaugstinātu tauku saturu, jābūt izbūvētiem tauku uztvērējiem.

30. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus:

30.1. kas satur prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

30.2. kas satur degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

30.3. kas satur skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

30.4. kas satur radioaktīvas vielas;

30.5. kas satur taukus, izņemot koncentrācijā, kas nepārsniedz noteikumu 2. pielikumā minēto rādījumu, cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu un nogulšņu veidošanos;

30.6. kas satur nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;

30.7. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem nevar attīrīt pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un pakalpojumu sniedzēja izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

30.8. kuru temperatūra ir virs +40°C un vides pH ir zem 6,5 vai virs 8,5;

30.9. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniedz noteikumu 2. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

31. Pakalpojumu saņēmēja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas noteikumu 2. pielikumā.

32. Atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, pakalpojumu sniedzējs var atļaut pakalpojumu saņēmējam novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamās notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un maksa par piesārņošanu noteikta noslēgtajā pakalpojuma līgumā, un ja ar piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

33. Pakalpojumu saņēmēja pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā.

34. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu pakalpojumu saņēmēja nekustamajā īpašumā, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu saņēmējam paraugu noņemšanas laikā ir jānodrošina sava vai pilnvarotās persona klātbūtne un minētai personai nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu. Ja pakalpojumu saņēmējs nenodrošina sava pārstāvja klātbūtni, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs patstāvīgi veikt notekūdeņu parauga noņemšanu. Pakalpojumu saņēmējam ir saistoši šo paraugu analīžu rezultāti.

35. Ja pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka pakalpojumu saņēmēja ražošanas notekūdeņos piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kāda noteikta šajos noteikumos vai pakalpojuma līgumā, tad pakalpojumu sniedzējs veic pakalpojumu saņēmējam kompensācijas aprēķinu, kuras apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai metodikai.

36. Ja pakalpojumu saņēmēja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai pakalpojumu saņēmēja teritorijā esošo ugunsdzēsības hidrantu darbību, pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu saņēmējs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

37. Noņemt noteikumu 36. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu saņēmējam 24 stundu laikā jāpaziņo pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un pakalpojumu sniedzēja pārstāvim jāveic aizbīdņa noplombēšana.

38. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

39. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja izlietotais ūdens tiek uzskaitīts atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

40. Pakalpojumu sniedzējam nav jānodrošina ūdens brīvkrāni vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

41. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, pakalpojumu saņēmējam ir jānoslēdz pakalpojuma līgums ar pakalpojumu sniedzēju. Ūdens brīvkrānu lietošana bez pakalpojuma līguma ir aizliegta.

42. Pakalpojumu saņēmējam, kam ir noslēgts līgums ar pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteiktas noteikumu 1. pielikumā.

43. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo pakalpojumu sniedzējam vai Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādei "Ventspils Pašvaldības policija".

44. Lai persona varētu saņemt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus, ir jānoslēdz pakalpojuma līgums ar pakalpojumu sniedzēju.

45. Pakalpojuma līgumu ar pakalpojumu sniedzēju slēdz:

45.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

45.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu;

45.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

45.4. nedzīvojamo ēku gadījumos - visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

45.5. nekustamā īpašuma kopīpašnieks, vienlaicīgi pastāvot šādiem nosacījumiem:

45.5.1. kopīpašnieki ir vienojušies par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību un par to izdarīta atzīme zemesgrāmatā;

45.5.2. no cauruļvada ievada vai izvada pakalpojums tiek nodrošināts tikai viņa lietošanā esošajai nekustamā īpašuma daļai.

45.6. izņēmuma gadījumā, ar pakalpojumu sniedzēja piekrišanu, persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

45.7. izņēmuma gadījumā, ar pakalpojumu sniedzēja piekrišanu, vienīgais nekustamā īpašuma nomnieks, ar kuru pakalpojumu sniedzējs slēdz terminētu pakalpojuma līgumu.

46. Pakalpojuma līguma sagatavošanai persona iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot pakalpojuma līguma slēgšanai nepieciešamās pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot šādus dokumentus vai to apliecinātas kopijas:

46.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo pakalpojumu saņēmēju (zemesgrāmatas akts, atsavinājuma līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

46.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

46.3. dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par pakalpojuma līguma slēgšanu ar pilnvarojumu līguma slēgšanai;

46.4. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves avotu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir.

47. Pakalpojumu sniedzējs, ja tas nepieciešams pakalpojuma līguma noslēgšanai:

47.1. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, tai skaitā nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas, lietus notekūdeņu savākšanas tīklu shēmas, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem, par ražošanā izmantotajām vai ražošanas tehnoloģiskajā procesā radītajām prioritārām vai bīstamām vielām vai to grupām, kas definētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un kas var tik novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, kā arī aprakstu par vietējo attīrīšanas iekārtu darbību, tai skaitā datus un aprēķinus;

47.2. ir tiesīgs noteikt notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas), paraugu ņemšanas periodiskumu un kārtību;

47.3. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt līguma par tauku un/vai naftas produktu izvešanu kopiju.

48. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams pakalpojuma līguma noslēgšanai, apsekot pakalpojumu saņēmēja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama pakalpojuma līguma noslēgšanai.

49. Ja pakalpojuma līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu pieņemšanas-nodošanas aktu), pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

50. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots viena mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no pakalpojuma līguma slēdzēja visu nepieciešamo informāciju un dokumentus pakalpojuma līguma noslēgšanai.

51. Pakalpojuma līgumā, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, tiek iekļauti šādi būtiski līguma noteikumi:

51.1. informācija par līdzējiem;

51.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

51.3. adrese, kurā ūdenssaimniecības pakalpojums tiek sniegts;

51.4. pakalpojuma līguma un ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

51.5. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma uzskaites kārtība, tai skaitā, uzskaites mēraparāta rādījumu nodošanas kārtība;

51.6. norēķinu kārtība par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu;

51.7. pakalpojumu sniedzēja pienākumi, tiesības un atbildība;

51.8. pakalpojumu saņēmēja un tā pilnvarotās personas pienākumi, tiesības un atbildība;

51.9. samaksas nokavējuma procenti;

51.10. pakalpojuma līguma termiņš.

52. Pakalpojuma līgumam, kā neatņemama sastāvdaļa, pievienojami:

52.1. akts par piederības robežas noteikšanu, kurā tiek norādītas komercuzskaites mēraparāta mezgla un, ja nepieciešams, arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Ja ūdensvada un kanalizācijas tīklu piederības robeža nesakrīt ar to apkalpošanas robežu, tad aktā tiek norādītas arī tīklu apkalpošanas robežas;

52.2. aprēķins par lietus notekūdeņu daudzumu, kas no pakalpojumu saņēmēja nekustamā īpašuma tiek novadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Lietus notekūdeņu daudzumu nosaka saskaņā ar spēkā esošiem būvnormatīviem par kanalizācijas būvēm pēc pakalpojumu saņēmēja iesniegtajiem datiem par teritorijas platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu, un šis aprēķins tiek iekļauts pakalpojumu saņēmēja kopējā notekūdeņu daudzumā.

53. Pakalpojuma līgumu noslēdz uz nenoteiktu laiku, izņemot šo noteikumu 54. punktā minētajos gadījumos.

54. Pakalpojuma līgumu uz noteiktu laiku noslēdz:

54.1. par jaunveidojamu īpašumu uz būvniecības laiku;

54.2. par īpašumu, kurā pakalpojumam ir sezonāls raksturs (piemēram, vasaras kafejnīca, atrakciju parki u.tml.);

54.3. šo noteikumu 45.7. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

55. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt pakalpojumu saņēmēja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē pakalpojumu saņēmēju, kurš nav tiesīgs aizliegt pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi pakalpojuma līguma noteikumos, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad pakalpojumu saņēmējs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

56. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt pakalpojumu saņēmēja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par pakalpojumu saņēmējam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība ar pakalpojumu saņēmēja iesniegtajiem datiem, pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un pakalpojumu saņēmējs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

57. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai puses nav vienojušās par parāda samaksas kārtību.

58. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sagatavot jaunu pakalpojuma līgumu un pakalpojumu saņēmēja pienākums ir to noslēgt, ja notikušas izmaiņas normatīvajos aktos, ir veikta ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas būvju izbūve, pārbūve vai nojaukšana un citos gadījumos, kas ietekmē pakalpojuma līguma noteikumu izpildi.

59. Ja pakalpojumu saņēmējs ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, bet saglabāt pakalpojuma līguma spēkā esamību, pakalpojumu saņēmēja pienākums ir par to informēt pakalpojumu sniedzēju un segt pakalpojumu sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu.

60. Ja pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, pakalpojumu saņēmējam nav tiesību patvaļīgi pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

61. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to pakalpojumu saņēmējam vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts pakalpojumu saņēmēja atbildības robežās, saskaņojot ar pakalpojumu saņēmēju. Pakalpojumu saņēmējs nav tiesīgs traucēt pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

62. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 %, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs vienojas par patērētā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus pakalpojuma līgumā, ja tas nepieciešams.

63. Iebildumi par pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu iesniedzami rakstiskā veidā 10 darba dienu laikā no rēķina saņemšanas brīža. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo pakalpojumu saņēmēju no rēķina apmaksas pilnā apmērā pakalpojuma līguma noteiktajā kārtībā. Pamatotu iebildumu gadījumā pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu par pakalpojumu saņēmējam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu.

64. Mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais nekustamā īpašuma ieguvējs iesniegumu pakalpojuma līguma noslēgšanai kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz pakalpojumu sniedzējam ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no īpašuma vai valdījuma tiesības iegūšanas dienas. Ja nekustamais īpašums valdījumā iegūts pirms īpašuma tiesību pārejas, minēto iesniegumu iesniedz 10 darba dienu laikā no valdījuma iegūšanas dienas.

65. Ja pakalpojumu sniedzējam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav paziņots par nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja maiņu, pakalpojumu sniedzējs pēc informācijas saņemšanas nekavējoties nosūta pieprasījumu nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam par nepieciešamo dokumentu iesniegšanu 10 darba dienu laikā pakalpojuma līguma noslēgšanai, kā arī brīdina par pakalpojuma pārtraukšanu līguma nenoslēgšanas gadījumā.

66. Ja izbeidzas nekustamā īpašuma kopīpašnieka īpašuma tiesības, noslēgtais pakalpojuma līgums ir spēkā un jaunajam nekustamā īpašuma ieguvējam tas ir saistošs, izņemot gadījumu, kad viena darījuma rezultātā mainās visi kopīpašnieki.

67. Ja pakalpojumu sniedzējam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav paziņots par nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja maiņu un komercuzskaites mēraparāta rādījums uz īpašuma vai valdījuma tiesību pārejas brīdi nav zināms, pakalpojumu saņēmējs un jaunais nekustamā īpašuma ieguvējs ir solidāri atbildīgi par pakalpojuma apmaksu periodā līdz attiecīga iesnieguma saņemšanai un komercuzskaites mēraparāta rādījumu nolasīšanai.

68. Pakalpojuma līgumu var grozīt, pakalpojumu sniedzējam un pakalpojumu saņēmējam par to rakstiski vienojoties.

69. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza pakalpojuma līguma noteikumus, pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

70. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina pakalpojuma līgumā iekļauto aktu par piederības robežas noteikšanu vai mainās tīklu apkalpošanas robežas, pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo aktu par piederības robežas un/vai tīklu apkalpošanas robežu noteikšanu un tā oriģināleksemplāru nosūta pakalpojumu saņēmējam. Aktuālais akts stājas spēkā viena mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas pakalpojumu saņēmējam.

71. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

71.1. pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

71.2. pakalpojuma līgums, vismaz 30 dienas iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma;

71.3. pakalpojuma līgumu šo noteikumu 72. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz pakalpojumu sniedzējs;

71.4. beidzas pakalpojuma līguma termiņš;

71.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks trīs mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna pakalpojuma līguma noslēgšanu.

72. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt pakalpojuma līgumu:

72.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet pakalpojumu saņēmējs paziņojumu par pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

72.2. ja pakalpojumu saņēmējs ir mainījis pakalpojuma līgumā noteikto nekustamā īpašuma lietošanas veidu un par to rakstiski nav paziņojis pakalpojumu sniedzējam.

73. Izbeidzot pakalpojuma līgumu, pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus.

74. Ja pakalpojuma līgums tiek izbeigts, pakalpojuma saņēmēja pienākums ir veikt galīgo norēķinu pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

75. Ventspils valstspilsētas pašvaldība:

75.1. slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroli un uzraudzību, paredzot finansējumu šādu pienākumu veikšanai;

75.2. nodrošina asenizatoru reģistrāciju.

76. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu par savā īpašumā esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrēšanu.

77. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs:

77.1. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas fakta apliecinošo attaisnojuma dokumentu esamību un minimālā biežuma notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām ievērošanu;

77.2. saskaņojot ar īpašnieku, piekļūt decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei;

77.3. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā veicot tās precizēšanu, pamatojoties uz veiktajiem pārbaudes rezultātiem;

77.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no asenizatoriem.

78. Ja pakalpojumu sniedzējam radušās šaubas par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasību ievērošanu un to atbilstību normatīvo aktu regulējumam, tad pakalpojumu sniedzējam ir tiesības rakstiski pieprasīt decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam:

78.1. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas ārpuskārtas tehnisko apkopi pie atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, un iesniegt apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās turpmākai ekspluatācijai;

78.2. veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi. Izdevumus, kas saistīti ar decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzi, sedz:

78.2.1. pakalpojumu sniedzējs, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē konstatētajām vielām nav pārsniegta piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas norādīta noteikumu 2. pielikumā;

78.2.2. decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks, ja decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu paraugu analīzē konstatētajām vielām ir pārsniegta piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas norādīta noteikumu 2. pielikumā.

79. Ja decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā attiecīgajai sistēmai izvirzītajām prasībām, kas izraisa vides piesārņojumu ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem, vai arī smaku izplatīšanos apkārtējā vidē, decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma ir pienākums veikt decentralizētās kanalizācijas sistēmas pārbūvi vai jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi vai uzstādīšanu, vai pieslēgt īpašumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai, lai novērstu videi nodarāmo kaitējumu.

80. Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esošās decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam ir jānodod asenizatoram, kas atbilst šo noteikumu 84. punktā noteiktajām prasībām, izvešanai decentralizētajā kanalizācijas sistēmā uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi atbilstoši decentralizētās kanalizācijas sistēmai noteiktajam minimālajam izvešanas biežumam uz Ventspils valstspilsētas pašvaldības teritorijā esošām sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Dzintaru ielā 52A, Ventspilī, vai citām Ventspils valstspilsētas pašvaldības norādītām, centralizētajā kanalizācijas sistēmā speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām.

81. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no krājtvertnes un septiķa ir viena reize gadā.

82. Decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt asenizators, kurš atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrējies Ventspils valstspilsētas pašvaldības izveidotajā asenizatoru reģistrā.

83. Prasību minimums asenizatoram:

83.1. nodrošināt decentralizēto kanalizācijas pakalpojuma sniegšanas fakta attaisnojošo dokumentu izveidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un to izsniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem;

83.2. veikt Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu, dūņu apjoma uzskaiti pa konkrētām apkalpotajām adresēm;

83.3. decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus pārvadāt ar šim nolūkam paredzēto specializēto transportlīdzekli;

83.4. noslēgt rakstveida līgumu ar pašvaldības norādīto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu;

83.5. nodrošināt visu nepieciešamo pasākumu un darbību veikšanu, lai nepieļautu centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsērējumu decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

83.6. nodrošināt visu nepieciešamo aizsardzības un uzraudzības prasību ievērošanu, lai nepieļautu bīstamo atkritumu, kuru savākšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša kārtība un prasības, nonākšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu novadīšanas rezultātā;

83.7. līdz kārtējā gada 1. martam iesniegt pakalpojumu sniedzējam rakstveida deklarāciju par iepriekšējā saimnieciskajā gadā izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu saskaņā ar reģistra uzturētāja sagatavoto veidlapu, iesniedzot to klātienē, nosūtot pa pastu vai elektroniski normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

84. Lai reģistrētos notekūdeņu un nosēdumu savākšanai un izvešanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, asenizators iesniedz Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādē "Ventspils domes administrācija" rakstveida iesniegumu (3. pielikums), kuram pievieno ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma par notekūdeņu un nosēdumu pieņemšanu kopiju un apliecina, ka atbilst šo noteikumu 85. punktā noteiktajām prasībām.

85. Asenizatoram ir jāatbilst šādām prasībām:

85.1. ir tiesīgs veikt kravas autopārvadājumus vai pašpārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā, izņemot, ja pakalpojums tiks sniegts ar traktortehniku, izmantojot asenizācijas mucu;

85.2. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram Latvijā nav nodokļu parādu, tai skaitā, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

85.3. jābūt noslēgtam līgumam ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības norādīto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) vai specializēto notekūdeņu pieņemšanas vietas īpašnieku par notekūdeņu un/vai nosēdumu pieņemšanu.

86. Šo noteikumu 84. punktā minēto reģistrācijas iesniegumu asenizators var iesniegt Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādē "Ventspils domes administrācija" Jūras ielā 36, Ventspilī, elektroniskā pasta adrese: dome@ventspils.lv vai uz oficiālo elektronisko adresi (e-adrese).

87. Lai veiktu reģistrāciju, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes "Ventspils domes administrācija" Ekonomikas un iepirkumu nodaļa, kura atbildīga par asenizatoru reģistrāciju, pārbauda iesniegto informāciju un pārliecinās par atbilstību šo noteikumu 85. punktā noteiktajām prasībām.

88. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Iesniegums tiek uzskatīts par saņemtu ar brīdi, kad ir iesniegti visi šo noteikumu 84. punktā norādītie nepieciešamie dokumenti.

89. Asenizatora reģistrācija tiek veikta, ja tas atbilst šajos noteikumos izvirzītajām prasībām. Asenizatoru reģistrē uz termiņu, kas nepārsniedz izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kravas autopārvadājumiem vai pašpārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā derīguma termiņu. Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils domes administrācija" publicē pašvaldības tīmekļa vietnē informāciju par asenizatora reģistrāciju.

90. Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils domes administrācija" trīs darba dienu laikā pēc asenizatora reģistrācijas rakstiski informē asenizatoru par reģistrāciju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Reģistrācijas neveikšanas gadījumā Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils domes administrācija" nosūta rakstveida informāciju asenizatoram par trūkumiem, kas konstatēti reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā, un norāda to novēršanas termiņu. Gadījumā, ja trūkumi netiek novērsti norādītajā termiņā, asenizatora reģistrācija tiek izbeigta.

91. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas jomu, komerctiesību jomu, profesionālās darbības sfēru, finanšu saistību izpildi, kravu autopārvadājumu jomu vai vides aizsardzības jomu, tiek anulēts attiecīgā asenizatora reģistrācijas fakts, nosūtot rakstveida paziņojumu asenizatoram, un tiek dzēstas par to ziņas pašvaldības tīmekļa vietnē. Attiecīgajā gadījumā asenizatora pienākums ir trīs darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt pakalpojumu sniedzējam šo noteikumu 83.7. apakšpunktā noteikto informāciju par periodu līdz reģistrācijas anulēšanas dienai.

92. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt reģistrācijas anulēšanas faktu, viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas iesniedzot rakstveida iesniegumu Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektoram, kurā tiek norādīts lūguma pamatojums un ziņas par iesniegumā ietvertajiem apgalvojumiem. Reģistrācijas anulēšanas fakta apstrīdēšana neatbrīvo asenizatoru no šo noteikumu 83.7. apakšpunktā paredzētās informācijas iesniegšanas.

93. Ziņas par asenizatoru pašvaldības tīmekļa vietnē tiek atjaunotas, pamatojoties uz Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora lēmumu, ar kuru atcelts reģistrācijas anulēšanas fakts.

94. Asenizatoram ir pienākums informēt Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādi "Ventspils domes administrācija", ja pēc tā reģistrācijas uz laiku ir apturēta, beigusies vai anulēta speciāla atļauja (licence) autopārvadātāja kravas autopārvadājumiem vai pašpārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā, kas ir par pamatu asenizatora reģistrācijas anulēšanai Ventspils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ja asenizatora reģistrācija ir anulēta, pamatojoties uz apstiprinošu informāciju, ka asenizatoram ir apturēta vai anulēta speciāla atļauja (licence) autopārvadātāja kravas autopārvadājumiem vai pašpārvadājumiem Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, ziņas par asenizatora reģistrāciju tiek atjaunotas, pamatojoties uz kompetentās valsts iestādes lēmumu, kas izskata jautājumus par kravas autopārvadājumu licences un licences kartītes darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu.

95. Gadījumā, ja decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus nodrošina pakalpojumu sniedzējs, par šo faktu reģistrā tiek veikts atbilstošs ieraksts.

96. Kontrolēt noteikumu izpildi ir tiesīgi:

96.1. pakalpojumu sniedzējs;

96.2. Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes "Ventspils Pašvaldības policija" amatpersonas.

97. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils Pašvaldības policija".

98. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Ventspils valstspilsētas pašvaldības Administratīvā komisija.

99. Par noteikumu 15., 24., 28., 29., 30., 37., 38., 60., 76., 79., 80. punktā noteikto prasību pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, juridiskām personām no četrām līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām.

100. Atzīt par spēku zaudējušiem Ventspils pilsētas domes 2019. gada 14. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ventspils pilsētā" (Latvijas Vēstnesis, 2019., Nr. 69, 2020., Nr. 50).

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš

1. pielikums
Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 24. jūlija
saistošajiem noteikumiem Nr. 16
(prot. Nr. 14; 13. §)

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš

Pašvaldības SIA "Ūdeka" valdes priekšsēdētājs E. Daugelis

2. pielikums
Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 24. jūlija
saistošajiem noteikumiem Nr. 16
(prot. Nr. 14; 13. §)

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš

Pašvaldības SIA "Ūdeka" valdes priekšsēdētājs E. Daugelis

3. pielikums
Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 24. jūlija
saistošajiem noteikumiem Nr. 16
(prot. Nr. 14; 13. §)

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš

Pašvaldības SIA "Ūdeka" valdes priekšsēdētājs E. Daugelis

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš