Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Hansa Zeidela fonda organizētā vācbaltiešu konference "Sievietes politikā un demokrātiskā sabiedrībā".

Tās darbā piedalījās visu triju Baltijas valstu sievietes politiķes un Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas zemes sievietes deputātes, dažādu līmeņu valsts pārvaldes darbinieces, žurnālistes.

Atklājot konferenci, Bavārijas zemes lietu valsts ministre, Hansa Zeidela fonda priekšsēdētāja vietniece profesore Ursula Menle uzsvēra, ka pēc "dzelzs priekškara" likvidēšanas arī Hansa Zeidela fonds iestājās par demokrātisko procesu ieviešanu ekonomikā, sabiedriskajā dzīvē bijušajās austrumu bloka valstīs. Tika atklāti biroji Varšavā, Prāgā, Maskavā, Bukarestē, Sofijā, Kijevā, Budapeštā, Tirānā, un pirms pusotra gada darbu uzsāka birojs Rīgā.

Dr. Tomasa Lēba vadībā katrā no Baltijas valstīm organizēti semināri, konferences, tādējādi padziļinot kontaktus ar šo valstu valdībām, demokrātiskajām partijām un Vācijas politiķiem, speciālistiem, kuri uzstājušies ar lekcijām par aktuāliem tematiem.

Šī ir septītā konference, kas veltīta sieviešu ietekmei politikā. Tā bija arī nepieciešamība noskaidrot, cik liela ir sieviešu interese un arī viņu ietekme Baltijā, Vācijā.

Ziņojumus bija sagatavojušas sabiedrībā pazīstamas sievietes — profesore, bijusī Lietuvas Republikas premjerministre Kazimiera Prunskiene (attēlā pa labi), Vācijas bundestāga frakcijas sieviešu politikas referente Marija Eihorna, Latvijas Republikas valsts reformu ministre Vita Tērauda (vidējā attēlā, kopā ar Bavārijas ministri profesori Ursulu Menli un Latvijas Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani), Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas Ģimenes biroja vadītāja Helle Nīta (attēlā pa kreisi).

Par sieviešu iespējām starptautiskajā politikā referēja Eiropas Parlamenta locekle, Eiropas Tautas partijas frakcijas valdes locekle Marena Gintere. Kā viņa atzīmēja, EP no 626 politiķiem 171 ir sieviete, tas ir 27 procenti. No 20 komisiju locekļiem — četras ir sievietes. Sievietēm jābūt gatavām iesaistīties šajā darbā, apvienojot rūpes ģimenē ar darbu politikā. Ne mazāk svarīga ir izglītība, iespēja sevi pieteikt.

Patlaban notiek gatavošanās ceturtajai Vispasaules sieviešu konferencei, kura notiks šā gada septembrī Pekinā. Tajā tiks aplūkots plašs jautājumu loks, kas saistīts ar sieviešu vienlīdzību sabiedrībā, darba iespējām , izglītību, bērnu audzināšanu. Tās devīze — "Līdztiesība, attīstība un miers!"

Rīgas konferences darbā piedalījās arī Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Rimants Karavija, 5.Saeimas deputāts Olafs Brūvers, bijušais cilvēktiesību valsts ministrs, kurš izteica savu viedokli par sieviešu stāvokli Latvijā. Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Sievietes politikā un sabiedrībā Latvijā

Vita Tērauda, valsts reformu ministre

Nav viegli sniegt ieskatu par sieviešu stāvokli Latvijā. Jārunā par situāciju gan teorētiski, gan praktiski. Tātad par de iure un de facto situāciju Latvijā. Tiesiskajā jomā lielos vilcienos darba attiecībās viss būtu kārtībā. Bet de facto — grūti atrast apliecinājumu tam, ka tā tiešām ir.

Neliels ieskats politikā. Kā liecina statistika, tad Latvijas valdībā ir divas ministres un viena valsts ministre, Saeimā ir 15 deputātes un viena Prezidija locekle; augstākajā ierēdniecībā — no 13 valsts sekretāriem četras ir sievietes; diplomātiskajā darbā — no 23 vēstniekiem piecas ir sievietes. No pašvaldības deputātiem 39 procenti ir sievietes, un tas ir viscerīgākais rādītājs un laba zīme, jo pašvaldību politiķi būs arī nākotnes politiķi.

Šis stāvoklis nav salīdzināms kaut vai ar laika posmu pirms gada, kad politikā nedarbojās neviena sieviete. Patlaban arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības partijas vadībā ir sieviete.

Politikā ir nelieli panākumi, bet jājautā, vai tas ir uz ilgu laiku? Vai šī situācija būs noturīga? Gaidāmas vēlēšanas, un līdz šim ir bijušas grūtības sievietēm izvirzīties vēlēšanu sarakstu augšgalā. Sabiedriskajā domā prevalē jēdziens — vīrietis vadībā, bet sieviete palīgos.

Kāds cēlonis ir šādai situācijai, man ir grūti spriest, jo, lai gan esmu pirmā ministre sieviete neatkarīgajā Latvijā, tomēr neesmu šeit dzimusi, augusi, guvusi izglītību. Dzīvoju šeit tikai piecus gadus, tādēļ arī tas ietekmē manus uzskatus, tas ir mans personīgais viedoklis.

Kā liecina statistika, tad izglītības ziņā vīriešiem un sievietēm ir vienādas starta pozīcijas. Bet vēlāk dažādi faktori kavē sievieti ieņemt līdzvērtīgu amatu un saņemt pienācīgu atalgojumu.

To ietekmē gan sabiedriskā doma, nevienādās rūpes ģimenē, "rozā apkaklīšu" profesijas, kur zemākas algas, agrās laulības un bērna piedzimšana, tā kopšana, šķirtas laulības. Tas ir pamatā nabadzības feminizācijai.

Atšķirības darba likumdošanā — privilēģijas sievietēm mātēm nestrādāt, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu, tomēr vienlaikus ir arī diskriminācija, jo viņas vēlāk zaudē darba tirgū.

Tāda ir patiesā aina, kas liedz bieži vien sievietēm būt aktīvākām un ieņemt tādu stāvokli sabiedrībā, kāds viņām pienākas un kam izglītības ziņā viņas ir piemērotas.

Kā šo situāciju Latvijā izjūtu es kā pirmā ministre sieviete? Intervijās žurnālisti parasti jautā: "Kā tas ir būt pirmajai sievietei ministrei? Vai šāda vienlīdzība mūsu sabiedrībā ir nepieciešama, vai tā nav pārspīlēta? Kas mainītos, ja sievietēm būtu tikpat daudz varas kā vīriešiem?"

Pirmie divi jautājumi izskan visbiežāk, un uz tiem nav viegli atbildēt tā, lai nesapītos stereotipos. Atbildot uz trešo, jāpaskaidro, lai cilvēki saprastu, ka vienlīdzība valsts valdības pārstāvniecībā paver citu perspektīvu sociālajā politikā, ekonomikā un politiskajā kultūrā un savstarpējā attieksmē sabiedrībā.

Jājautā, vai vienlīdzība vispār Latvijā ir vajadzīga? Šim jēdzienam nav vienotas izpratnes sabiedrībā. Tāpēc arī Nacionālajai komitejai, gatavojoties Pekinas konferencei, jānoskaidro Latvijas sabiedrībā vienlīdzības jēdziena nozīme, ko patlaban izprot kā negatīvu. Mums ir jādomā, kā veidot šo sabiedrību. Jāpārvar sabiedrībā iesakņojušies stereotipi — jādomā par "kluso revolūciju", par sabiedrības domas izaugsmi. Runājot par vienu no šiem stereotipiem — sievieti kā klusā darba veicēju. Kamēr citi kliedz un brēc, tikmēr sieviete jau visu ir izdarījusi.

Un šeit būtu vietā citēt ķīniešu parunu:

"Nav svarīgi, vai citi tev piešķir augstu stāvokli. Svarīgi ir būt labi sagatavotam, lai, darot jebkuru darbu, tu pierādītu, ka, ja tev būtu dota iespēja, tu būtu ticis galā ar vēl lielāku uzdevumu."

Skatos uz savām līdzgaitniecēm politiskajā dzīvē un domāju, ka viņas ar saviem darbiem īstenos šo ķīniešu vēlējumu. Un, piepildoties tam, sievietēm tiks dotas iespējas vai arī viņas pašas tās radīs, lai veiktu vēl lielākus darbus, kas darāmi mūsu valstī.

Referāts publicēts saīsināti