Kazimiēra Prunskiene, profesore, Lietuvas Republikas bijusī premjerministre,

Lietuvas sieviešu apvienības un Lietuvas sieviešu demokrātiskās savienības priekšsēdētāja

Sirsnīgi pateicos, profesore Menles kundze, Hansa Zeidela fondam par iespēju piedalīties šajā konferencē. Īsi raksturošu sieviešu lomu un iespējas darboties Lietuvā.

Es pārstāvu divas sieviešu organizācijas. Pirmā ir Lietuvas sieviešu apvienība, ko nodibināja 1992.gadā, un tā darbojas kā jumta organizācija daudzām citām sieviešu organizācijām. Tajā skaitā iekļautas apmēram 20 dažādas sieviešu organizācijas — sieviešu uzņēmēju apvienība, ārstu apvienība, sportistu apvienība, mājsaimnieču apvienība, tajā iesaistījušies daži teritoriālie klubi, atsevišķi žurnāli, kuri interesējas par sieviešu jautājumiem. Pēdējā laikā ir nodibinājušās dažas reģionālās apvienības, kas arī iestājušās šajā apvienībā. Pastāv daži ļoti specifiski klubi — piemēram, karavīru māšu apvienība. Mūsu apvienībā ir arī politiska grupa, proti, — Demokrātiskā sieviešu savienība. Bet būtībā šai apvienībai nav politiskas orientācijas, jo tā nodarbojas, piemēram, ar bērnu tiesībām, bērnu stāvokli Viļņā, Kauņā — tātad humāni jautājumi.

Otrā organizācija ir Lietuvas sieviešu partija. Tā ir jaunākā, kas reģistrēta kā 21. partija un ir dibināta šī gada februāra beigās, līdz šim nav piedalījusies vēlēšanās. Tajā patlaban ir vairāk nekā 1000 biedres. Mēs gatavojamies nākošajām vēlēšanām 1996.gadā.

Kā vairums bijušo Padomju Savienības republiku, arī mūsu valstī pārsvarā ir sievietes — 55 procenti. Vīriešu mūžs ir par 12 gadiem īsāks nekā sievietēm. Mēs sakām, ka vīrieši ir vārgāki, un mums viņi ir jāatbalsta.

Pie mums mēdz teikt, ka sievietēm ir trīs lietas, par ko viņas mājās rūpējas. Tā kā vīrieši vairāk nododas alkoholam nekā ģimenei, tad visas ģimenes rūpes gulst uz sievietēm. 80 procentu iedzīvotāju dzīves līmenis Lietuvā nav augsts. Ienākumi ir samazinājušies par trešdaļu, lielāko daļu no algas parasti ģimenē izdod pārtikas iegādei un komunālajiem pakalpojumiem. Sievietēm ir galvenā problēma — ģimenes izdzīvošana.

Runājot par sieviešu izglītību, statistika rāda, ka sievietes ir pat labāk izglītotas nekā vīrieši. Taču politikā sievietes neieņem vadošo lomu. Lietuvas Seimā ir tikai septiņi procenti sieviešu — 10 sievietes no 140 deputātiem. Valdībā jau labu laiku nav nevienas sievietes. Es biju izņēmums pirmajā valdībā. Tikai divas trīs sievietes ir valsts ministres. Tā ka šāda situācija ne visus apmierina. Kāpēc tāda attīstība dominē Lietuvā un citās Baltijas valstīs?

Pēc neatkarības iegūšanas vīriešiem nebija pieredzes strādāt kopā ar sievietēm, ieņemot vadošus amatus. Politikai bija tāds ass raksturs, un domāju, ka tas saglabājies vēl līdz šim. Par valdības pārstāvjiem dažkārt nav patiesas informācijas, un tas ir atgrūdis sievietes.

Pēdējos gados sievietes ir politiski mazāk aktīvas. Vīrieši veido deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanās, tajās pirmās vietas vienmēr pieder vīriešiem. Partijās piedalās vairāk sieviešu nekā patlaban ir Seimā. Pašvaldībās gan situācija ir cerīgāka — tur sievietes ir apmēram 20 procenti.

Kā vienu no sieviešu pasivitātes iemesliem var minēt katoliskās baznīcas konservatīvo attieksmi, kas it kā atgrūž sievietes no šīm sfērām. Tas, protams, nav noteicošais faktors, un tomēr.

Sieviešu apvienību darbībā pēdējos gados vienmēr ir runāts par sieviešu lomu sabiedrībā. Mēs gatavojam sievietes politiķes lomai. Es domāju, ka pagājušajā gadā šāds lēmums bija jau nobriedis. Vispārējā situācija bija kļuvusi daudz vienkāršāka nekā pirms vairākiem gadiem. Un tā rezultātā sievietes nodibināja šo partiju. Tā nav slēgta partija. Mūsu darbā piedalās arī vīrieši.

Sievietes var iesaistīties politikā, lai varētu procesus politiski ietekmēt, uzņemties atbildību. Kāpēc mēs nevarētu piedalīties aktīvāk citās partijās? Protams, tas ir jautājums, ko izvirza arī citas partijas.

Sagatavošanas fāzē saņēmām ielūgumus no sešām septiņām partijām strādāt kopā. Bija arī tādas, kas piedāvāja 51 procentu, bet to neizmantojām. Tāpēc, ka šādā jauktā partijā nevarētu būt patstāvības, jo nevarētu piešķirt pirmās piecas desmit vietas vēlēšanu sarakstā. Jautājums ir par koalīciju vai patstāvīgas partijas veidošanu.

Mūsu partijas programma nav domāta tikai sievietēm, tā aptver visas dzīves jomas. Galvenais mērķis ir sasaistīt kopā plašu sabiedrības slāņu intereses. Mēs meklējam kompromisu. No vienas puses — mūs interesē sociālie jautājumi, bet no otras — valsts un sabiedrības attiecības. Mēs zinām mūsu sociāli slikti nodrošināto pilsoņu intereses. Ja mēs neņemsim vērā šo sociālo atbildību, tad nākošajās vēlēšanās varu iegūs tie politiskie spēki, kuri tirgus saimniecību gribēs arvien vairāk ierobežot. Bet mēs negribam atgriezties atpakaļ sociālismā. Mūsu visu interesēs ir demokrātijas, brīvības atzīšana un kristīgās morāles atbildība, partijas atbildība par darbiem un cīņa ar noziedzību, normālas sabiedriskās kārtības veidošana. Mēs saskatām nepieciešamību sasaistīt, kā veidojas kompromiss ar mūsu nacionālo un Eiropas kultūru, un atzīt nacionālo minoritāšu tiesības.

Tāpēc mūsu partijā iesaistās sievietes no dažādām minoritātēm — arī latviešu, poļu, baltkrievu, krievu sievietes.

Kādu vietu mūsu partija ieņem citu partiju vidū? Jūs droši vien zināt, ka Lietuvā jau kopš 1992.gada izveidojušās divas lielas partijas, bet kopumā ir reģistrēta 21 partija. Taču ietekmīgākās ir divas — vienas politiskā virzība vairāk pa labi un tāpēc tā zaudēja jūtamāk nekā konservatīvie. 1992.gada vēlēšanās pa kreisi virzītā partija, kurai saiknes ar bijušajiem komunistiem, sadalījusies divās grupās. Viena grupa — "Sajūdis", bet otra ir Brazauska vadītā — uzvarēja. Tās ir divas spēcīgākās partijas. Vēl ir daudz dažādu partiju: Kristīgi demokrātiskā savienība, Tautas progresa kustība, Centra savienība un citas. Šīs partijas nespēs pārvarēt savas ambīcijas un rast sadarbību ar citām partijām. Tāpēc izveidojusies situācija, kad samazinās tautas uzticība pašreizējam vairākumam.

Mēs runājam par modernu politisku partiju un pārņemam Eiropas pieredzi, jo esam kļuvuši asociatīvie locekļi. Tad ir jāizvirza pavisam citi argumenti.

Mēs meklējam savu pozīciju citu partiju spektrā. Domāju, ka esam vairāk no centra pa labi. Mūsu partijā arī ir dažādi viedokļi.

Mūsu svarīgākais uzdevums patlaban ir labi sagatavoties vēlēšanām un nerunāt tikai par varas sadali, bet gan par nacionālā stāvokļa uzlabošanu. Es domāju, ka sieviešu mentalitāte ir vairāk saprotama un realizējama nekā vīriešu, kuri vairākus gadu desmitus domājuši tikai par varas peripetijām. Mums nepieciešama laba profesionālā izglītība un politiskā sagatavotība, lai neteiktu nekorektas runas un nepieņemtu nekompetentus lēmumus. Nepieciešams arī organizatoriskais darbs. Veicot iedzīvotāju aptauju par sieviešu partiju, atbildes izraisa zināmu optimismu. Vairākums atbildētāju uzskata, ka sieviešu partijai var būt pozitīva nozīme, 36 procenti balsotu par to, 40 procenti vispār nezina, vai piedalīsies vēlēšanās.

Lielākā daļa atbildētāju uzskata sieviešu partiju par Centra partiju, 18 procenti — par labēju, bet 15 — par kreisu partiju. Var teikt, ka cilvēki nesaprot, kādu pozīciju mēs ieņemam starp labējām un kreisajām partijām. Vairāk sieviešu partiju atbalsta ģimenes cilvēki, radinieki.

Lai mūsu izredzes piepildītos, ir daudz jāstrādā.

Publicēts saīsināti pēc diktofona ieraksta, tulkots no vācu valodas