Šajās dienās Rīgā, Andrejostā, kur parasti vēojami kravas kuģi, pietauvojusies ASV vadāmo raķešu fregate "Teilors". Kuģis Rīgā ieradās svētdien pēc sekmīgas piedalīšanās nesenajos jūras spēku manevros "Balttop 95" Baltijas jūrā.

Vakar, 19.jūnijā, ASV Informācijas dienests (USIS) Rīgā kopīgi ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ASV jūras kara flotes pārstāvjiem bija sarīkojuši žurnālistu tikšanos ar "Teilora" apkalpi. Uz fregates klāja preses, radio un televīzijas žurnālistus sagaidīja kapteinis Gregorijs Kornišs, 39 gadus vecs jūras virsnieks, kura krūtis rotā daudzi apbalvojumi par teicamu dienestu. Kapteinis Kornišs īsumā pastāstīja par kuģa tehniskajiem parametriem, taktiskajām un stratēģiskajām iespējām. Fregate sver 4.100 tonnas, tā ir 136 metrus gara. Komandā ir 20 virsnieki, 16 flotes vecākie apašvirsnieki un 197 ierindnieki. Kuģis ir apgādāts ar vadāmo raķešu palaišanas iekārtu, pretzemūdeņu torpēdām un cita tipa ieročiem, kā arī ar pašām modernākajām elektroniskajām iekārtām. Uz fregates ir arī divi helikopteri. "Teilors" var kalpot visdažādākajiem uzdevumiem — sākot ar konvoja eskortu un beidzot ar pretgaisa un jūras kaujām. Pavisam ASV jūras kara flotei uzbūvčti 50 šādi kuģi. "Teilors" būvēts 1983.gadā un ierindā stājies 1984.gadā. Vairāk nekā desmit gados "Teilors" veicis plaša mēroga operācijas Atlantijas okeāna rietumu daļā, Karību jūrā un Dienvidaustrumāzijā.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, kā fregates kapteinis vērtē drošību Baltijas jūrā pēc Padomju Savienības sabrukuma, Gregorijs Kornišs teica: "ASV karakuģi jau vairākus gadus piedalījušies "Balttop" manevros, taču agrāk tajos bija pārstāvētas tikai nedaudzas NATO valstis — Vācija, Holande un vairākas citas. Tagad šajos manevros ir arvien lielāks dalībvalstu skaits. Šogad manevros piedalījās arī Latvija, tāpat Lietuva un Igaunija, kā arī Zviedrija. Situācija mainās ārkārtīgi strauji, un jūtams, ka pasaule kļuvusi brīvāka. Lielāks dalībvalstu skaits jūras spēku manevros sekmē savstarpčju iepazīšanos un līdz ar to arī drošību Baltijas jūrā. Arī mūsu vizīte Rīgā uzskatāmi apliecina šo pozitīvo tendenci."

Plašākās sarunās fregates visdažādākajās vietās kapteinis Kornišs un citi kuģa virsnieki, arī matroži atbildēja uz daudzajiem un ļoti dažādajiem žurnālistu jautājumiem. Savukārt žurnālisti uzzināja daudzas detaļas par tradīcijām un sadzīves jautājumiem uz kuģa un ASV jūras kara flotē kopumā. Daudzus žurnālistus pārsteidza puritāniskā kārtība uz fregates. Ne pilītes alkohola reisu laikā. Vienīgi ļoti ilgos reisos, kad jūrā aizvadīts jau vairāk nekā mēnesis, apkalpes vīriem tiekot izsniegts pa divām pudelčm alus.

Personīgi uz mani visdziļāko iespaidu atstāja ASV militārās vēstures un tradīciju godāšana. Būtībā — militāri patriotiskā audzināšana.

Goda vietā uz kuģa ir tā emblēma, kuras sarežģītajā simbolikā uz zila vairoga (pasaules okeāns un ASV jūras kara flote) iemūžināta divu vecāko ASV jūras karakuģu "Teilors" piemiņa. Pirmais no tiem būvēts 1917.gadā, bet otrais piedalījies Otrajā pasaules karā, kā arī Korejas un Vjetnamas karā. Plaši tiek izskaidrota pašreizējās fregates vārda izcelsme. Kuģis tā nosaukts, godinot ASV jūras kara flotes kapteiņa Džesa Teilora juniora piemiņu, — viņš kā pusaudzis brīvprātīgi devās karot Otrajā pasaules karā un kļuva jūras kara aviācijas pilots. Divdesmit gadus vēlāk, 1965.gadā, ASV uzbrukuma laikā Ziemeļvjetnamas ostas Haifonas tuvumā esošam stratēģiski svarīgam tiltam, viņš ziedoja savu dzīvību, glābjot kādu amerikāņu lidmašīnas pilotu.

Par varonību Džess Teilors juniors pēc nāves apbalvots ar Jūras Kara flotes krustu.

Tagad uz "Teilora" dienē jautri, dzīvespriecīgi amerikāņu puiši, kurus arī daudzi rīdzinieki šajās dienās būs redzējuši bariņos staigājam pa centra ielām. Šodien amerikāņu jūrnieki sacenšas futbola, bet rīt — 20.jūnijā — volejbola spēlē ar latviešu kara jūrniekiem. Savukārt rīdzinieki vēl šodien un rīt no pulksten 15 līdz 17 var uzkāpt uz "Teilora" īsā ekskursijā. Fregates atvadu ceremonija no Rīgas būs ceturtdienas rītā. No Rīgas ASV fregate dosies uz Krievijas ostu Baltijsku, tālāk uz Norvēģiju un no turienes — atceļā uz mājām.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors