Šajās dienās ar daudziem vērienīgiem notikumiem vismaz desmit Latvijas novados izskanējis II starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas"

Par vienu spilgtākājiem notikumiem otro "Sudmaliņu" norisēs kļuva amatnieku svētki Brīvdabas muzejā. Tur varēja ne vien aplūkot daudzus šajā pavasarī un vasarā tapušos darinājumus, bet arī bija iespējams kļūt par līdzautoriem visam, kas tapa uz vietas pašu meistaru klātbūtnē.

Ar "Sudmaliņu" mūžam dzīvo ritmu, kas šajās dienās jau otru reizi pārtapis simbolā, ne tikai Kongresu namā Rīgā, bet arī vismaz desmit Latvijas apriņķos daudziem ir bijis iespējams pārliecināties par tautas mākslas senajām un tomēr tik mūsdienīgajām apritēm. Jo ne tautas deja, ne mūzika nevar pastāvēt abstrakti, tā nav un nevar būt tikai iztēles auglis vien.

Ne Latvijā, ne kādā citā "Sudmaliņās" aizvadītajā nedēļā pārstāvētajās valstīs. Lietuvā un Igaunijā, Somijā un Vācijā, Krievijā un Ungārijā, Itālijā un Grieķijā — jaunieši un tā dēvētās vidējās paaudzes ļaudis joprojām grib un var strādāt ne tikai savā amatā un darbavietā. Viņiem nepieciešama vajadzība dziedāt, spēlēt un dejot, lai ne tikai savās mājās vai arī ārpus tām, ja ir tāda iespēja un izdevība.

"Sudmaliņas", patlaban jau otrās, šo iespēju deva pārpārēm. Daudziem mūsu ciemiņiem tā bija visīstākā Latvijas atklāšana. Jo no Alūksnes, Bauskas un Bērzgales līdz Krāslavai, Kuldīgai un Valkai II Starptautiskais tautas deju festivāls pierādīja, ka mēs neesam un nebūsim vientuļi vismaz tajā kopumā, ko sauc par Eiropu, vismaz tajā apritē, kas saistās ar Baltiju un Ziemeļvalstīm.

Sestdienas pēcpusdienā šo rindu autoram palaimējās būt Jumpravā, Ogres rajona tautas mākslas svētkos. Saprotams, arī ar "Sudmaliņu" ciemiņu klātbūtni. Tepat ar saviešiem, arī ar Grieķijas dejotājiem. Kardica kā ģeogrāfisks jēdziens mums neko īpašu nevēstī. Tomēr "Menelais" ar Apostolu Ksidu, Kostu Gantu un Niku Gogu priekšgalā to šajās jūnija dienās padarīja tuvāku. Vismaz par pāris tūkstošiem kilometru. Jo patiesai sapratnei nemēdz būt robežu, sevišķi tālab, ja varam runāt par vispārcilvēciskiem jēdzieniem.

Jumprava, tāpat kā daudzas citas otro "Sudmaliņu" norises vietas, sestdien ieskandināja tuvos Līgo svētkus. Ogres novada skanīgajām kopām bija savs, visai oriģināls akcents — rajona virsdirigenta, Mūzikas akadēmijas docenta Leona Amoliņa pienesums: "Jāņu dziesmas" ar latvju dainu un Laimas Līvenas vārdiem. Diriģents savas kompozīcijas manuskriptu laipni atvēlēja "Latvijas Vēstnesim", un tas acīmredzot būs skatāms un lasāms mūsu avīzes nākamajos numuros.

"Sudmaliņu" fināls — Kongresu namā. Ar spilgtu vainagojuma akcentu, kurā par svētku noskaņu gādāja Latvijas un ārvalstu dejotāji, dziedātāji un spēlētāji. Ar nešaubīgu cerību par trešajām "Sudmaliņām" pēc pāris gadiem, varbūt pēc trim vai četriem. Taču arī ar sēru vēsti: tieši šajā laikā kļuva zināms, ka pāragri sestdien pārtrūcis Latvijas Deju asociācijas viceprezidenta, LDA nemainīgā atbildīgā sekretāra, Medicīnas akadēmijas populārās kopas "Ačkups" un latviešu deju kolektīvu vadītāju ansambļa vadītāja Jura Bērziņa mūžs. To godināja visi "Sudmaliņu" dalībnieki klusuma brīdī.

Bet šīsvasaras turpmākie skanīgie meti jau ieausti: tūlīt pēc Jāņiem — Latvijas skolu jaunatnes VII Dziesmu un deju svētki, drīz vien pēc tam "Gaudeamus – XII", šoreiz Tartu, senajā Tērbatā, bet jūlija vidū — Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki. Tādi nu mēs esam. Citādi būt nevaram. Ne šajā, ne nākamajās vasarās.

Mintauts Ģeibaks,

"LV" korespondents

Foto: Arnis Blumbergs