15. jūnija ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.93.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Mēs pirms kāda mēneša pieņēmām labojumus likumā, papildinājumus likumā par sabiedriskajām organizācijām, kur radošās savienības un radošo savienību jumtu organizācija, radošo savienību padome ieguva ļoti augstu tiesisku statusu, kas jau tagad iespēlē mūsu mākslinieku organizācijas kā vienotu spēku pasaules, tas ir, Eiropas aprisē šajā gadījumā, un arī šeit jau tādā kultūras aspektā. Šai padomei ir liela noteicoša, būtiski noteicoša loma, ja mēs uzticamies kultūras aspektam vispār. Un tāpēc arī mēs izvēlējāmies Radošo savienību padomi un Zinātņu akadēmiju. Radošo savienību padome veidota elastīgi un īpatnēji. Tā apvieno visas radošās organizācijas. Starp citu, tur ietilpst arī zinātnieku savienība, ietilpst žurnālistu savienība un ja media fonds ir sabiedriska organizācija, tā arī tur vēl ietilpst. Ja radošās savienības brāķē, neuzticas, izsaka neuzticību Radošo savienību padomei, tad tā savu funkciju zaudē, tāpēc tur ir pašregulēšanās mehānisms, kas pašlaik perfekti darbojas, un tā nav kaut kāda noniecināma, jo tā ir ļoti perspektīva kultūras organizācija ar ļoti augstu tiesisku statusu, tāpēc arī šī uzticība tādā nozīmē. Vēl atgriežoties pie partijām. Pirms dažām dienām, spriežot par šo jautājumu, kādas mūsu vadošās partijas līderis ar asarām acīs teica apmēram tā — kāpēc man neuzticas, kāpēc mūsu partijai neuzticas, es esmu ziedojis trīs vai piecus gadus, lai veidotu šo partiju, lai tā iegūtu tautas uzticību un lai mēs tādā veidā spētu izdarīt ko labu. Man nav tiesību neticēt šiem vārdiem, bet mums jāsaprot arī tas, ka tā drusciņ ir pašmērķība šajā gadījumā, runājot par šo likumu, runājot par šo nacionālo padomi, ka mēs viena, otra vai trešā partija neļaujam šajā izšķirošajā gadījumā, kad vistiešākā saskarsme ar sabiedrību, neuzticamies nekam citam kā tikai paši sev. Man liekas, tā ir mūsu ierobežotība pašlaik vēl, kas droši vien ar gadiem pāries. Šī ir tā reize, kad vismērķtiecīgākajai partijai vislabākajā nozīmē jāļauj drusciņ no malas uz sevi paskatīties un neņemt vienpersoniski šo varu rokā. Redziet, un te nu mēs esam visā atklātībā sabiedrības priekšā. Un tas ir tik redzami, tā kā tas likumprojektā ierakstīts komisijas variantā, lūk, Saeima pati izvirza visas kandidatūras un Saeima pati apstiprina. Tātad vienmēr būs darīšana ar vadošo partiju. Tas mums nekādā ziņā, es domāju, par labu nerunā. Es vēl gribu jums, kolēģi, akcentēt šo kultūras, šo intelekta pusi. Ja tas rada neuzticību mūsu piedāvātajā variantā, tad varbūt vajag mēģināt ko citu, bet kam tad lai mēs uzticamies. Ja mēs esam izlēmuši šeit būvēt to nacionālo valsti, kas centrējas nacionālajā kultūrā, vispār kultūrā, ja mēs tā esam nolēmuši, tad tas jau pavisam organiski prasa šoreiz izdarīt izvēli no šīs puses. Un tad visbeidzot es gribu teikt tā, tas lai nerada bezgalīgus pārpratumus. Šī mūsu piedāvātā radošo savienību un Zinātņu akadēmijas izvirzīto kandidātu lieta ir kā siets. Kā siets. Es domāju, tur nevienam māksliniekam nevajadzētu būt. Nemāku pateikt attiecībā uz akadēmiķiem, bet tas būtu siets, kuram mēs, sabiedrība, un mēs, Saeima, uzticētos. Kā jūs redzēsiet tālākos punktos, ir arī priekšlikums, ka ir tiesības atsaukt, ja uzticība netiek attaisnota, tieši šos konkrētos kandidātus. Tātad — kā siets, un Dievs pasarg, ja šajā padomē būtu, teiksim, dramaturgi un aktieri. Nevajag to, tas ir kā siets. Ja tas nav perfekti formulēts, tad tas ir jāformulē, bet doma, lūk, ir tāda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis — Latvijas Zemnieku savienība.

A.Berķis

(LZS). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man, protams, ir ļoti žēl, ka mēs ar manas frakcijas, man tik tiešām simpātisku cilvēku Paulu Putniņu risinām šo strīdu jau vairs neatceros kuro nedēļu, jau pēc pirmā lasījuma.

Šī nav konceptuāla lieta manā uzskatā, kā to uztver visa sabiedrība. Šī padome, un es to ne vienreiz vien esmu teicis, nebūs tik varena, kā mēs savās debatēs to iztēlojamies. Tai nāksies diezgan grūti censties ietekmēt kaut kā tās lietas, kas tai jāietekmē. Bet tā ir gan konceptuāla lieta tajā ziņā, kā mēs uz to skatāmies un kā mēs to lemjam.

Redziet, mēs tagad strīdamies, ko dot un ko nedot radošajām padomēm, kultūras cilvēkiem. Un vai nav jocīgi — 89. gadā es arī biju radošo savienību kultūras padomē, pārstāvēju tur Žurnālistu savienību. Biju tur vēl tajā laikā, kad jau biju deputāts Augstākajā padomē, tātad tajā laikā es biju it kā nācijas sirdsapziņa, es būtu varējis izvirzīt šos te cilvēkus padomei, es varētu pats tikt ievēlēts, nu tagad, kad es esmu ievēlēts Saeimā, es, protams, vairs neesmu nekas, man nevar uzticēt neko. Te sēž arī Pauls Putniņš, kurš gluži tāpat ir ievēlēts šajā Saeimā kā nācijas sirdsapziņa, tāpēc ka cilvēki viņam ticēja un uzticējās. Bet tagad, šeit nokļuvis, viņš var būt šī sirdsapziņa tikai tāpēc, ka noliedz savas tiesības būt par sirdsapziņu. Viņam vairs nevar uzticēties, viņš var pieņemt nepareizu lēmumu.

Redzat, tad man ir jautājums: ja radošās savienības, ja šie kultūras darbinieki ir tā īstā nācijas sirdsapziņa, tad kāpēc viņi pilnā sastāvā nesēž šajā Saeimā? Un kāpēc mēs tur neesam laukā? Kāpēc viņi jau nav šeit iekšā visi simts? Un savukārt, nu jā, var sacīt, inteliģentam, kulturālam cilvēkam šeit ir grūti būt, Saeimas politiskās spēles atbaida inteliģenci un tā tālāk. Jā, bet ja šie cilvēki ir tik trausli, tad viņi nevarēs arī tikt galā šajā padomē ar tiem grūtajiem uzdevumiem. Jā, es zinu, Pauls saka, ka viņi būs siets. Pieņemsim, ka tā. Redzat, ir vecā televīzijas un radio padome, tā, kas eksistē pašreiz. Mēs jau esam izmēģinājuši šo variantu, mēs tieši tādā veidā virzījām. Tur bija tehniskie speciālisti un tur bija radošā inteliģence, un radošā inteliģence bija pārsvarā. Viņi bija šī sirdsapziņa, un es jau pagājušajā reizē jautāju, vai viņi spēja pasargāt radio un televīziju no tām pārvērtībām, kādas pašreiz ir, no tām Izauru sērijām, no tām Mariju sērijām, es nezinu, no Beižu sērijām. Ja mēs runājam par alkoholismu, kas ir mūsu vīru aizmiršanās vieta, tad tagad šīs te beižas visu laiku ir bijušas mūsu namsaimnieču aizmiršanās vieta, sava veida narkotika.

Varbūt tā vajag. Karā ziņā šī padome to nevarēja ietekmēt. Arī Skujiņa kungs ir pats vairākkārt apliecinājis komisijai iesūtītajās vēstulēs, it īpaši 1993. gada vidū tādas vēstules nāca, ka nepieciešams jauns likums, ka nav iespējams strādāt un tā tālāk.

Redzat, pēc tam, kad mēs jau veidojām šo likumu, es arī vēl biju šo ideālu varā un arī mēģināju iesniegt, Rugātes kundze to var apliecināt, ka iesniedzu šo plānu, no kā tad būtu jāvirza. Nu, labi, no žurnālistiem, no rakstniekiem, no teātra māksliniekiem, no teoloģijas darbiniekiem, un tā tālāk. Un tad, kad mēs sākām spriest — nu labi, bet kuri tad ir tie tiesīgie un kuri tad nav tie tiesīgie? Un vai mani zemnieki, sacīsim, mazāk ir nācijas sirdsapziņa kā teātra darbinieki? Tad varbūt dodam arī Zemnieku federācijai tādas pašas tiesības? Un ja mēs tā sākam domāt, kas tad īsti ir tie, kas drīkst kalpot par sietu, un kuri ir tie, kuri nedrīkst kalpot par sietu, tad neviens te nevarēs nosaukt tā, lai kāds cits neapstrīdētu un nesacītu — kāpēc arī ne mani?

Un tāpēc es domāju, ka tas demokrātiskākais tomēr būs tas, ka visi var būt šis siets. Visiem būs tiesības izvirzīt. Un Saeimai tad būs tiesības lemt, un nav cita demokrātiskāka mehānisma, un tas konceptuālais ir tas, ka visi šie te, kas runā par citu mehānismu, būtībā paši sev izsaka neuzticību. Mēs izsakām neuzticību Latvijas Saeimai, paziņodami, ka mēs neesam tie, kuriem var uzticēties, un ka ir jāmeklē kādi citi, kuriem var uzticēties.

Un vēl par šo pantu. Te ir arī jāskatās, kas tad ir tālāk. Domājot un strīdoties par šo pantu un runājot par šo sirdsapziņu, esam jau radījuši tādu tīklu, kas varbūt mums sasaistīs rokas un mēs pat nevarēsim šo padomi izveidot tāpēc, ka jau pārāk liels šis siets — kas nevar būt tāpēc, ka viņi ir politisko partiju vadībā, tāpēc, ka viņi ir uzņēmēji, tāpēc, ka viņiem ir akcijas šajās kompānijās un tā tālāk, un arī visādā citādā ziņā. Paskatieties tālāk! Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām. Nacionālās radio un televīzijas padomes lcoekļus tātad ievēlē... jā, te es neesmu sakārtojis... Vārdu sakot, jūs varat paskatīties šos punktus. Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis nedrīkst savienot amatu padomē ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem. Nedrīkst ieņem vēlētus vai citus amatus politisko partiju vadības institūcijā. Uz viņu attiecas visi ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām korupcijas novēršanas likumā. Darbs Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir padomes lcoekļa pamatdarbs. Cits algots darbs iespējams tikai ar padomes atļauju. Nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu. Nu, tā tik vēl trūka! Un tā tālāk, un tā tālāk. Tā kā tur ir salikts viss iespējamais, lai nosargātu no šīm visām nevēlamajām lietām.

Un savas runas noslēgumā es ar pilnu pārliecību aicinu Saeimu uzņemties būt tai, kas viņa ir.

Sēdes vadītājs. Runātāju secība ir tāda: vienu sekundīti, jo šeit ir pieteikušies rakstiski un arī, paceļot roku. Tātad: deputāts Kiršteins, pēc tam deputāte Anna Seile, pēc tam Jānis Lucāns un pēc tam Pēteris Tabūns.

Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins

(LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Kad es dzirdēju Berķa kunga teicienu — ja jau esat tik gudri, apmēram tā, tad kāpēc jūs nesēdiet Saeimā, es atcerējos kāda krievu ģenerāļa teicienu. Un viņš teica tā: inteliģence - kas tie tādi? Ak tie gudrie? Ja jau viņi ir tik gudri, kāpēc viņi nestaigā marša solī un nepārvietojas kolonnās?

Apspriežot jautājumu, kādā veidā izveidot šo padomi, es tomēr gribētu teikt, ka zināms pamats, protams, bija Putniņa kunga teiktajam, bet es domāju, ka LNNK priekšlikums ir, man jāatzīst, precīzāks, jo aiz vārdiem "pazīstamām personām" ir teikts: kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes jomās. To noteiks tieši tā, kā ir ierakstīts likumā, tālāk ja mēs skatīsimies, tātad Saeima varēs apspriest šos kandidātus. Jo es domāju, ka ir tomēr atšķirība, starp televīzijas padomi, teiksim, un bankas padomi. Kāds tad ir šīs televīzijas uzdevums? Acīmredzot izglītība, māksla, kultūra, zinātne. Līdz ar to arī padomē jābūt cilvēkiem, kas kompetenti šajos jautājumos. Ja paliek tā redakcija, kādu ir pieņēmusi komisija, — no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.(Starpsauciens no zāles: "Kā to var noteikt?") Godājamie deputāti, tad es jums nolasīšu šo sarakstu, kādai ir jābūt šai padomei. Nu vismaz pirmos četrus vai piecus. Tātad šajā padomē jūs būsit spiesti saskaņā ar šo likumu iebalsot, teiksim, Laventu, Ādamsonu, Haritonovu un Rubiku. Tāda padome tad arī iznāk saskaņā ar šo likumdošanu.

Tāpēc es tomēr domāju, ka vispareizākais būtu atbalstīt, kā vienmēr šajos gadījumos, LNNK priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Pēc tam - Jānis Lucāns.

A.Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Šis punkts ir pārāk nopietns, lai mēs te jokotos savā starpā. Šī Nacionālā radio un televīzijas padome tiek veidota tikai no cilvēkiem, un šiem 9 cilvēkiem tiek iedotas tik lielas pilnvaras kā nevienai citai padomei. Tā varēs veidot mūsu nacionālo domu un, protams, es piekrītu, un tas ir visos priekšlikumos, izņemot Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu, ka šai padomei jāsastāv no pilsoņiem. Bet kādiem jābūt šiem pilsoņiem? Ja mēs paklausīsim Berķa kunga ieteikumam, ka viņš saka, ka te ir vajadzīgi noteikti varbūt arī zemnieki, tad jau mēs varētu darīt arī tā, ka visus šos radošos, visus šos inteliģentus mēs varētu savēlēt Zemkopības ministrijā. Tāda likuma nav, ko tur vēlēt iekšā, bet radio padomē mēs gribam noteikt, ka var būt ar likumu visas personas.

Ko tad īsti saka LNNK priekšlikums? Tas saka, ka šīm personām ir bez pārtraukuma jābūt darbojušamies radošajās specialitātēs. Nu tak vajag kādu kompetentu cilvēku arī šajā radio un televīzijas padomē! Vai tad mēs darīsim tā, ka saliksim šeit varbūt zemniekus, varbūt karavīrus un varbūt tad Zaķusalā audzēsim kartupeļus, bet Zemkopības ministrijā varbūt izaugs mākslas darbi?

Tāpēc es aicinu balsot par šo kritēriju, tikai par to kultūras cilvēkiem noteikto vietiņu, to ligzdiņu šajā padomē, kura ir pilnīgi nepieciešama, lai pieņemtu kompetentus lēmumus, ja jau reiz mēs gatavojamies šai padomei uzticēt visas tās funkcijas, kuras būs šī panta tālākajos apakšpunktos. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt LNNK priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

J.Lucāns

(TPA). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs esam pienākuši pie viena no visbūtiskākajiem jautājumiem šajā likumā, kurā droši vien būs grūti panākt kopēju domu. Un man liekas, šī grūtība panākt kopēju domu slēpjas tanī apstāklī, ka šī panta traktējums, kāds ir pieņemts, satur domu, kas ir pretēja tai, kādai viņai vajadzētu būt. Šis traktējums, kas it kā ir pieņemts, satur domu, ka tas, kas būs Saeimā pie varas, noteiks arī kārtību, kādā turpmākos sešus gadus strādās Latvijas Radio un televīzija. Un uzstādīsim jautājumu: cik objektīva ir šāda prasība? Cik objektīva ir šāda nostādne? Vai šobrīd Latvijas stāvoklis, Latvijas saimnieciskais un ekonomiskais stāvoklis ir tāds, kas ļauj dot valdošajiem šādas pilnvaras. Vai tas ir uzticības vērts, vai tas ir tas īstais ceļš, pa kuru mēs esam sākuši nopietni iet? Lūk, tāpēc no šī viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi, manuprāt, ka Saeimai šajā jautājumā, kas tomēr ir visas tautas ietekmēšanas līdzeklis, zināmā mērā audzināšanas līdzeklis, un kaut kādā mērā varai oponējošs līdzeklis, ka tas būtu jānodod tādu cilvēku rokās, kuri patiesi spēj pārstāvēt šobrīd tautas vēlmes. Es saprotu, ka šīs vēlmes ir ļoti dažādas daudzos virzienos un līdz ar to es saprotu arī, ka radošās savienības, arī tajās ir visi šie daudzie virzieni un arī viņas nevar pateikt, varbūt vienmēr, ko tās īsti grib. Bet varbūt tieši šajā nenoteiktībā ir tā nepieciešamā noteiktība, kas ir vajadzīga mums nākotnē. Lai paliktu šis dialogs, lai paliktu vieta, kur turpināsies dialogs vai daudzpusīga saruna, kur varam diskutēt, kur varam meklēt, kamēr atradīsim pareizo ceļu. Man saka tā, ka, teiksim, kas var pierādīt, ka radošās savienības ir tā īstā vieta, kas varētu izvēlēties šos cilvēkus. Es tomēr gribu teikt, ka ir pierādījumi, kāpēc varētu uzticēties radošajām savienībām. Paskatīsimies mūsu pagātnē! Dažus desmitus gadu atpakaļ. Kad mēs stāvējām no rītiem rindās pēc dzejas, kurās zemtekstos bija tas, ko tauta gribēja teikt. Pēc kā sabiedrība brēca. Un mēs nevarējām šīs grāmatiņas dabūt tāpēc, ka tās nekad neiespieda pietiekamā eksemplāru skaitā. Tātad bija šie cilvēki. Bija mums Ojārs Vācietis, kas palika uzticīgs tautas sirdsapziņai.

Un visbeidzot kā pierādījumu es gribu minēt, ka radošo savienību plēnums bija tas, kas uzsāka Tautas frontes kustību. Mēs varam dažādi spriest, kāpēc tas ir aizvirzījies tā vai citādi, bet to, ka šī Tautas frontes kustība spēja pirmajā posmā saliedēt visu tautu vienam kopējam mērķim, man liekas, šeit šajā zālē neviens neatradīsies, kas varētu pateikt , ka tā nebija. Lūk, šā iemesla dēļ, man liekas, ir pareizi sadalītas prioritātes. Lūk, šie radošie cilvēki ar visām savām pretrunām, ar visām nepilnībām, kādas viņiem ir, ir tiesīgi izvirzīt tos cilvēkus, kuriem viņi uzticas. Un Saeima savukārt no politiskā viedokļa var izsvērt - balsot par viņiem vai nebalsot. Un, ja viņiem nepatīk šīs radošās savienības cilvēki, tad atkal meklēt citus kandidātus. Pēc manām domām, tas ir pietiekami izlīdzsvarots priekšlikums. Es neiebilstu pret to, ka kaut kādi elementi šeit varētu būt arī no LNNK izvirzītā priekšlikuma. Bet nekādā gadījumā es nevaru pieņemt to versiju, ka Saeima būs tā, kas iecels šo padomi. Tam nu nekādi nevar piekrist. Tas nesakrīt šobrīd ar to, ko mēs it kā pārstāvam. Aiz mums stāv citi cilvēki, kas varbūt tautas sirdsapziņu izjūt daudz labāk nekā mēs šeit šajā zālē. Un mums ir pienākums šajā ziņā viņiem uzticēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Pēc tam Ruta Marjaša.

P.Tabūns

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Zālē jau dzirdamas runas. Beigsim debates, balsosim! Bet es aicinu nesteigties. Šajā vietā nesteigties, vēl un vēlreiz pārdomāt un patiešām padiskutēt, jo šī vieta, šis pants likumprojektā ir ļoti svarīgs šīs padomes izveidošanai, jo tai patiešām būs ļoti nozīmīga vieta. Tā būs praktiski autonoma neatkarīga institūcija, kas veiks koordināciju un praktiski pārraudzību visiem šiem elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem. Bet es sākšu ar to, ka es noņemu, personīgi nākamajā priekšlikumā ir mans uzvārds. Es noņemu, jo es atbalstīju vienu no variantiem, kas bija radošo savienību priekšlikumos, un es atbalstu šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Protams, papildinot ar LNNK priekšlikumu, kurā ir rakstīts: "kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā". Un vēl par šiem pieciem gadiem. Ko es gribu uzsvērt? Berķa kungam arī nav iemesls uztraukties, ka viņš šeit tiks atbīdīts malā, jo trīs vietas no sešām ir paredzētas, ko izvirzīs šeit Saeima. Un sešas patiešām ir ievēlamas no Radošo savienību padomes puses. Varētu, protams, šeit daļēji piekrist formulējuma ziņā Kreituses kundzei, kura saka, ka Zinātņu akadēmija vairs nav Zinātņu akadēmija, ka tā ir personāliju akadēmija, bet es domāju, ka būtība no tā jau nemainās. Varbūt vēl labāk, ja tur ir attīrījušās un tagad palikušas tikai personības, patiešām šajā personāliju akadēmijā mums būs daudz vieglāk izvēlēties. Protams, tur varētu būt arī cilvēki no augstskolām, mācību spēki, es domāju, ka to varētu attiecīgi trešajam lasījumam pakoriģēt. Vienkārši papildināt vai precizēt. Tā kā te nekādu būtisku pretrunu, es domāju, nav. Bet tas, ka jābūt tieši no šo radošo savienību puses, vienalga, vai tā būtu Rakstnieku savienība, Žurnālistu savienība, Mākslinieku savienība utt. Te jau Lucāna kungs arī atgādināja, ka mēs varam uzticēties šiem cilvēkiem. Tas, ka mēs šajā politizētajā laikā šajās visās lielajās politiskajās batālijās esam zināmā mērā nobīdījuši malā radošo profesiju cilvēkus, kuri bieži vien ir krietni kautrīgāki, tas vēl nenozīmē, ka mums nav pēc iespējas vairāk jāuzticas viņiem un jāmēģina aicināt viņus šajā pulkā. Šajā konkrētajā gadījumā runa ir par radio un televīziju, kas attiecīgas sabiedrības attiecības saskaņo, virza un attīsta. Tas ir ļoti svarīgi. Un ne velti patiešām visa šī atmodas kustība lielā mērā sākās un turpinājās, atcerieties, ar radošo savienību plēnumu. Ir tā. To nedrīkst aizmirst. Tādēļ patiešām, ja izvēlētos tātad šos deviņus tikai Saeima, varētu notikt ļoti lieli kuriozi. Es nešaubos, ka kādu, protams, var izvirzīt arī no šīm aprindām, jau minētajām, bet varētu būt pavisam savādāk. Varētu būt, kā te Kiršteina kungs teica, ka varētu šajā padomē ievēlēt haritonovus, laventus, ģēģerus, varbūt arnīšus, kurš no muitas priekšnieka amata atteicās un tagad varbūt nav ko darīt. Lūk, tāpēc es atbalstu šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, papildinot to ar LNNK priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša — "Latvijas ceļš". Pēc tam — Aivars Berķis otrreiz.

R.Marjaša

(LC). Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Man ir tā laime pašlaik būt par šīs padomes locekli, un man ir diezgan reāls priekšstats par to, kā šī padome darbojas un kāda loma tur ir tiem, kuri jau šodien pārstāv radošās organizācijas. Tātad nevis teorētiski, bet praktiski. Tomēr mani neapmierina deputātu komisijas piedāvātā šā punkta 2.punkta redakcija nevis tāpēc, ka tā ir nepareiza, bet tāpēc, ka tā ir nepilnīga. Jo kas tad ir sabiedrībā pazīstamas personas, šeit prasās kaut kāda konkretizācija.

Bet, no otras puses, es pilnīgi piekrītu Seiles kundzes izteiktajām domām attiecībā uz viņu priekšlikumu, bet diemžēl arī viņu priekšlikums neizsmeļ visu šo problēmu, jo, ja mēs sākam te uzskaitīt mākslu, kultūru, izglītību un zinātni, kur mums paliek jurisprudence? Kur mums paliek ekonomika utt., u.t.jpr. Ja mēs vispār nekonkretizējam, tad viss jau var būt, ka mēs nonākam līdz tādiem, piedodiet, absurdiem, par kuriem šeit runāja Kiršteina kungs. Tādā sakarībā es nezinu, protams, Saeima izšķirsies, bet es uzskatu, ka komisijā pie trešā lasījuma ir noteikti šis 2.punkts jākonkretizē, ko nozīmē sabiedrībā pazīstamas personas, vai tie tiešām ir tie, kuri parādās mūsu preses slejās un kurus fotogrāfijās mēs redzam, dzerot šampanieti utt., vai varbūt tur ir pavisam citi kritēriji. Tādēļ es personīgi arī iesniegšu savu priekšlikumu, bet trešajā lasījumā šā panta otrajai daļai ir jābūt saturīgākai un konkrētākai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis.

A.Berķis

(LZS). Godātie deputāti! Es mazliet gribēju precizējumus izteikt pēc Pētera Tabūna un Annas Seiles teiktā. Redziet, Pēter, nu Berķis negrib tur būt. Un drīzāk tad jau es varētu iztulkot tā, ka tie, kas aizstāv radošo savienību tiesības, to dara tāpēc, ka paši gribētu savā padomē sēdēt.

Seiles kundze, es nekad neesmu teicis, ka es tur pieprasu vietu zemniekiem. Es teicu, ka arī zemnieki ir tikpat tiesīgi lemt par to, kas tur sēdēs, kā jebkurš kultūras darbinieks.

(Kāds zālē sarunājas.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jūsu diskusija ir beigusies? Vēl nav beigusies. (No zāles: "Vēl nav, bet beigsies!") Tad, lūdzu, nāciet tribīnē!

Tagad Andrejs Siliņš. Bez tam, manuprāt, viņš pirmo reizi runā. Otro. Tad nu gan piecas minūtes. (No zāles deputāts Aleksandrs Kiršteins: "Latvijas ceļam" nav ko teikt!")

Deputāt Kirštein, lūdzu neturpiniet!

A.Siliņš

(LC). Paldies! Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ar skumjām jākonstatē, ka šeit visus priekšlikumus mēs apskatām no asas politiskas cīņas viedokļa. Un visur mēs redzam šeit zemtekstos cīņu par vietu vienā vai otrā organizācijā. Šajā gadījumā — šajā padomē. Mūsu priekšlikums ir padoms, mūsu priekšlikums ir labvēlīgs priekšlikums — izmantot šīs radošās savienības un Zinātņu akadēmiju kā padomdevējas un nebūt ar vēlmi tur ielikt savus cilvēkus. Tieši otrādi. Tur ieteikt tos pašus dzelzceļniekus vai vēl kādus, bet izmantot šo padomi. Es domāju, ka Saeimai tiešām pašlaik ir tā nelaime, es gribu teikt nelaime — ka šie padomi nav uzklausīti. Un mums laikam visiem kopā jāatzīst, ka tieši tādēļ, ka netiek uzklausīti padomi, ir pieņemti ļoti daudzi nepareizi likumi.

Tālāk par konkrētiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Runātājs gaida, kamēr jūs, kolēģi, uzklausīsit. Diemžēl jūs tērējat runātāja laiku. Viņš tagad nerunā, tāpēc jūs nedzirdat. (No zāles: "Nevar jau visu dzirdēt!")

A.Siliņš. Labi, ir jau patīkami paņirgāties par citiem. Turpiniet tā! Labi, tuvāk mikrofonam, bet labi, pārkliegt jau nevar, ja visi runā uzreiz.

Es tikai dažas izziņas vēl. Kas attiecas uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, tad tā tiešām ir personālā akadēmija un tajā pēdējos gados ir ievēlēti ļoti daudzi jauni un tiešām vistalantīgākie Latvijas zinātnieki, arī augstskolu pārstāvji, tajā skaitā Rektoru padomes pārstāvji, un Latvijā neeksistē augstskolu padome, vienkārši to vajadzētu zināt, ja kritizē kaut ko.

Nobeidzot savu uzstāšanos, es aicinu turpmāk visus priekšlikumus apskatīt no tīri cilvēciska viedokļa, nevis tikai no viedokļa, kuram asāki elkoņi, kurš kaut ko grib izcīnīt, atņemt otram vai sliktu izdarīt. Bet skatīties, ka varbūt mēs gribam kopā kaut ko labu izdarīt. Un kāpēc to mēs nevaram izdarīt un atzīt tādu procedūru, kāpēc nevajag padomi. Cilvēkam, kurš uzskata, ka nevajag padomi, nav lielas nākotnes. Un tāpat nav lielas nākotnes arī Saeimai, ja tā uzskata, ka nevajag padomi. Paši varat izvēlēties, ko atbalstīt, ko neatbalstīt, bet es vēlreiz atkārtoju, ka neviens radošais cilvēks nevēlas ar varu iekarot šīs te vietas. Tieši otrādi. Viņi tur varbūt ilgi domās un pārdomās, pirms piekritīs darboties, jo tas ir grūts un smags darbs. Bet padomu varbūt der uzklausīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss — Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gan negribētu piekrist Siliņa kungam, ka nevajag skatīties uz visu no politiskas cīņas viedokļa. Mēs tieši tā skatāmies uz šo jautājumu. Un es domāju, ka nevajadzētu šeit priekšā nākt un mēģināt to jautājumu kaut kā pagriezt tā, it kā politiskie gupējumi gandrīz vai neitrāli stāvēs un skatīsies, kā tas viss notiek. Patiesībā tā šobrīd ir asa politiskā cīņa, un es domāju, ka to arī vajag visiem atklāti pateikt. Un tāpēc man izsauca interesi, ka, klausoties visus runātājus, es nevienu nedzirdēju, kurš teiktu, ka vajadzētu padomē ieiet cilvēkiem, kas būtu ārpus partijām. Vismaz ieejot šajā padomē, pateiktu, ka mēs nevienu partiju turpmāk nepārstāvēsim. Mēs strādāsim Latvijas labā ar sviedriem vaigā. To neviens negrib atzīt un pateikt. Tātad arī, ja radošās savienības izvirza cilvēkus jeb Zinātņu akadēmija izvirza, tad tas būtu ļoti labi un apsveicami, bet nevarētu būt tā, ka šie cilvēki šobrīd ir daži prezidenta padomnieki, vispār zināmi, tātad skaidrs, kurai partijai viņi tur ir piestājušies, daži tur ir citi padomnieki. Vajadzētu skaidri un gaiši pateikt, kā viņi strādās un ko viņi darīs. Es domāju, ka es, visnotaļ atbalstot šo papildinājumu, ko saka LNNK šeit rakstot, ka šiem cilvēkiem, kurus izvirza šādā veidā, ir jābūt aktīvi strādājošiem pēdējos piecus gadus, nevis par veciem nopelniem sociālisma gados. Tātad nevis par veciem nopelniem sociālisma gados, kad viņi kļuva pazīstami. Viņiem ir jābūt aktīvi strādājošiem, lai viņus radošās savienības izvirza, mēs varētu apspriest, man liekas nepieņemami, ja šiem cilvēkiem sešiem būtu jābūt no radošām savienībām tieši. Bet es šo 1.punktu tā tulkoju, ka šeit nav tāds obligāts norādījums — tieši no viņu pašu vidus. Viņi izvirza, un es domāju, ka Siliņa kungs man piekrīt. Tātad ne jau tieši no viņu pašu vidus. Es domāju, ka šeit jau varētu rasties vēl citi jautājumi — kur mums sieviešu tiesību aizstāves ir atstumtas, kur mums arodbiedrības palikušas, tāpēc, ka šīm organizācijām pašlaik nav lobija šeit parlamentā. Un tās partijas, kas tur apvienojas, šeit nav iekļuvušas. Es domāju, ka šeit godīgi jāpasaka, ka pašreiz notiek politiska cīņa par to, kā šī padome izveidosies, tas mums nav vienaldzīgi. Mēs par to runāsim un uzstāsim, lai tas tā nebūtu, tāpēc gribētos redzēt radošo savienību pārstāvjus tādus, kas saka, ka viņi neaizstāvēs nevienu politisko grupējumu, un tad mēs varētu to lietu apspriest un runāt, citādi mūs tiešām uztrauc tas, ka valdošajā televīzijā arvien biežāk un katru dienu tiek reklamēts "Latvijas ceļš", kurš it kā esot milzīgus sasniegumus šajā valstī radījis. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka visapkārt ir sabrukums, krīze un tā tālāk, tikai neviens par to nerunā. Bet reklāma visu laiku iet. Tātad jautājums ir politisks. Un nevajag no tā izvairīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons

(LC). Kolēģi! Es negribu atkārtoties, bet es gribu pateikt par vienu lietu, par kuru neviens nav runājis, tas ir, par atbildību, par šīs padomes atbildību. Ne velti 46.punktā tālāk ir rakstīts, ka "padome sagatavo valsts budžeta projektu nacionālam pasūtījumam un iesniedz to Ministru kabinetam un to apstiprina Saeima". Tātad šī atbildība tiks prasīta no Saeimas. Es gribu jautāt, vai mēs varētu prasīt atbildību par šādām finansu lietām no radošajām savienībām? Ar ko tās atbildēs? Un vēl. Šobrīd šeit galvenais ir atbildība un pārstāvniecība. Un šobrīd mums nav valstī cita mehānisma, demokrātiskākas institūcijas par Saeimu, tad kāpēc tiek apšaubīta Saeimas kompetence un Saeimas pārstāvniecība? Līdz ar to tiek apšaubīta Latvijas izvēle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti nav vairāk pieteikušies debatēs, līdz ar to debates pārtraucam, tas ir beidzam par šo panta daļu. Lūdzu referenti, ja vēlas komentēt.

A.Rugāte.

Tā kā man arī ir šis priekšlikums, kas ir bezgala līdzīgs tam, kuru jūs pamatā apspriedāt, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, es tomēr izmantošu šo iespēju un arī pateikšu kādu atziņu. Varbūt man jāatvainojas, ka nedaudz pamīšus mainīsies mans deputātes viedoklis ar redakcijas novērtējumu, bet par to es jau iepriekš atvainojos, tas nebūs speciāli.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Es diemžēl jums to neļaušu, jo es jau vienu reizi aicināju — jūs kā deputāte par savu priekšlikumu varat runāt 15 minūtes, bet kā referentei jums noslēguma vārdā jākomentē kā referentei, tāpēc centieties to darīt.

A.Rugāte.

Paldies! Debašu laiku es esmu nokavējusi, acīmredzot tad man atliek tikai noslēguma vārds par šo priekšlikumu būtību, kas abi patiesībā ir vienādi. Komisijas variants pieļauj kā vienīgo deleģētāju Saeimu. Un Saeima pati arī ir tā, kas izvēlas no tiem, kuri ir deleģēti uz šīm deviņām vietām padomē, nobalsojot par to. Priekšlikumos, kas izteikti, paredzēts, ka publisko tiesību subjekti ar tiesībām deleģēt cilvēku šai padomei, ir arī Radošo savienību kultūras padome un pirmajā priekšlikumā — arī Zinātņu akadēmija. Šādas tiesības pastāv. Un bez piecu deputātu iesnieguma parakstīta arī nevar parādīties Saeimas plenārsēdē balsojuma precedents par tiem pretendentiem, kurus iesaka šīs organizācijas kā publisko tiesību izteicējs. Ar tiem kandidātiem, kurus viņas ierosina. Un tieši tādēļ, ka šīs organizācijas ir tiesīgas izvēlēt ne tikai no sava vidus, bet tās ir tiesīgas nokomplektēt to priekšlikumu, kuru uzklausīdami viņas ir lēmušas, ka tie pretendenti ir izskatāmi Saeimā un ar balsojumu no viņiem kāds ir ievēlams ar Saeimas lēmumu. Daļa komisijas locekļu uzskatīja, ka šāds priekšlikums būtu atbalstāms. Komisijas vairākums to neatbalstīja, uzskatot, ka vienīgi Saeima ir tiesīga šo jautājumu izlemt. Taču Eiropas Padomes eksperti mūs ārkārtīgi brīdina no tā, ka šāda veida politisks lēmums parlamentā, neraugoties uz to, ka parlamentā pārstāvētas daudzas partijas un tas nebūs vienas partijas noteikts izvēles princips, un tomēr tas ir politiskais izvēles princips. Tādēļ, paturot šo komisijas iestrādāto mehānismu, ka Saeima ir tā, kas pēdējā pakāpē izšķir šo jautājumu, lai varētu iegūt šos deviņus pretendentus, ir zināmā mērā kompromisa veidā piedāvājusi to variantu, kuru iesaka mums pasaules prakse šajā nozarē un likumdošanā atbilstoši padomju deleģēšanas principiem, ka sabiedrība ir tiesīga deleģēt savas tiesības un politiskā pārstāvniecība tikai daļēji ir iespējama, šī koriģēšana no politiskās pārstāvniecības puses, kas ir iespējama Saeimā. Tādēļ es lūdzu balsot abus priekšlikumus, izsakot Saeimai savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par kārtību, kādā mēs balsosim. Ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, tālāk ir deputātes Rugātes priekšlikums, šeit deputāts Tabūns teica, ka LNNK priekšlikums papildina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, tā tas nav, to var tikai...

A.Rugāte.

Priekšsēdētāja kungs! Tā ir otrā daļa. Mēs šobrīd balsojam par pirmo daļu un par diviem priekšlikumiem, kas iesniegti pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Bet es vienkārši gribēju to teikt tikko un atsaukties uz to, ka deputāts Tabūns aicināja LNNK balsot par LNNK priekšlikumu kā papildinājumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam. Tā tas nav. LNNK ir papildinājusi komisijas iesniegto vai arī pirmajā lasījumā jau apstiprināto otro daļu. Un tāpēc LNNK priekšlikums tiks balsots kā otrās daļas papildinājums. Tāpat arī deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumi tiks balsoti tajā daļā, kurā tie ir iesniegti, kaut gan debates notika šeit kopā. Vienkārši es vēl gribēju teikt zināšanai.

Vai par balsošanas secību ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Un, protams, komisijas redakcija, kā vienmēr, būs pēdējā.

Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu 148. pēc secības, 42.panta pirmo daļu izteikt šādi: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir deviņi locekļi. No tiem seši tiek ievēlēti no radošo savienību padomes un Zinātņu akadēmijas izvirzītajiem kandidātiem." Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 30, atturas - 25. Nav pieņemts.

Deputātes Rugātes priekšlikums: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido no pieciem Saeimas un četriem radošo savienību kultūras padomes ieteiktajiem locekļiem." Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 34, atturas - 24. Nav pieņemts.

Tagad balsojam par komisijas redakciju pirmajai daļai 42.pantam: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir deviņi locekļi." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 7, atturas - 6. Šī pirmās daļas redakcija ir pieņemta.

Godātie deputāti! Vai jūs nebūtu tik laipni un nenobalsotu vēl par LNNK priekšlikumu, jo tas tika diskutēts. 42.pantam otrā daļa - LNNK priekšlikums ir papildināt aiz vārdiem "pazīstamām personām" ar vārdiem "kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības, zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma ir darbojušās radošajās specialitātēs". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 22. Godātie deputāti! Jābalso vēlreiz. Lūdzu, balsosim vēlreiz!. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 23, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad šeit arī apstājamies un reģistrēsimies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane

(5.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien, 15.jūnijā, 12.35 nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Kārlis Jurkovskis... Kārlis Jurkovskis ir zālē. Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Larisa Laviņa, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns... zālē.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns ir zālē.

I.Folkmane.

Oļģerts Pavlovskis, Anita Stankēviča, Jānis Straume, Alfrēds Žīgurs, Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30, tas ir, pus diviem.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Rezultātu! Reģistrējušies 42 deputāti. Sakarā ar to, ka zālē nepietiekams deputātu skaits, pārtraukums 5 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Mums ir deputātu skaits, lai varētu Saeima darboties, tāpēc bija vēl papildus 5 minūšu pārtraukums. Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrējamies! Rezultātu! Reģistrējušies 66 deputāti. Turpinām darbu. Lūdzu referenti Antu Rugāti - Kristīgo demokrātu savienības deputāti, Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju. Turpinām!

A.Rugāte.

Paldies, kolēģi! 58.lapa. 152.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 151. neesam vēl balsojuši.

A.Rugāte.

Bet otrajā daļā... Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs, taisnība, ka par otro daļu mēs balsojām tikai iepriekšējos priekšlikumus, bet nav balsots deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums papildināt aiz vārda "pilsoņi" ar vārdu "nepilsoņi". Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, uzskatot, ka šīs padomes pārstāvniecība ir deleģējama tikai Latvijas pilsoņiem, ņemot vērā tās pietiekami būtisko sabiedrisko un valstisko nozīmi informācijas līdzekļu...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt par savu priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu papildināt aiz vārda "pilsoņi" ar vārdu "nepilsoņi". Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 29, atturas - 13. Nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte.

152.priekšlikums. Panta trešajā daļā LNNK ierosina izteikt pēc vārda "Saeima" šādā redakcijā: "Pēc ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu iesniegta rakstiska priekšlikuma". Un tas ir arī iestrādāts trešās daļas redakcijā komisijas variantā. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēlē Saeima pēc kandidatūru apspriešanas Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kur šī piecu deputātu iesniegšanas un apspriešanas procedūra ir paredzēta. Tā iestrādāta arī tālāk ceturtajā, nākamajā daļā, ar retinātajiem burtiem speciāli atzīmējot šo piecu deputātu tiesības. Tālāk vēl šajā pašā daļā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums izteikt daļu šādā redakcijā: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēlē Saeima pēc kandidātu apspriešanas, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto principu. Ņemot vērā to, ka komisijas redakcijā tika izmantota atsauce uz Saeimas Kārtības rulli, šī redakcija netika pieņemta. Un vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt ar šādu tekstu: "Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā", kas sakrita arī ar komisijas variantu, un līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts un kopsummā, kā jau es nolasīju trešo daļu, tas tagad ir šādā redakcijā, kā jūs to redzat labajā pēdējā ailītē. Vēl ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums svītrot vārdus "pēc kandidātu apspriešanas". Šis priekšlikums netika pieņemts arī tādā pašā sakarā, ka ir iestrādāta norma par saistībām ar Saeimas Kārtības rulli un tas tomēr paredz šādu deputātu apspriešanu. Ja rodas bažas par to, kā šī apspriešana noritētu, kur tā varētu notikt un kādā veidā, tad Saeimas Kārtības ruļļa ietvaros šī apspriešana var notikt komisijās, var notikt frakcijās, frakciju padomē, taču, kā mēs komisijā spriedām par šo procedūru, neviena no šīm apspriešanām nevar tikt iztulkota un izmantota kā tāda, kas varētu ierobežot kāda kandidāta virzību līdz par Saeimas balsojumam. Kā komisijas uzdevums, ja viņa apkopo šos priekšlikumus, ir tikai Kārtības rullī paredzētajā normā, ka tiek sagatavots materiāls, lai varētu izdarīt izvēli Saeima, tiem pretendentiem, kuri saņems balsu vairākumu, un nevis ka kādam jau iepriekš, pirms Saeimas būtu iespēja izdarīt kādas korekcijas, redakcijas vai kādu citu pārskaitļojumu vai pārformējumu šiem pretendentiem.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būtībā jau Rugātes kundze jums skaidroja par apspriešanas kārtību, un tāpēc jo vairāk deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums par šo vārdu "pēc kandidātu apspriešanas" svītrošanu ir pareizs, jo mēs ieceļam vai apstiprinām tiesnešus, ieceļam vai apstiprinām citas amatpersonas un Kārtības rullī nekas nav noteikts, kādā veidā šī apspriešana notiek. Minētais jautājums ir vai nu vides vai citas komisijas pārziņā, tas ir frakciju pārziņā esošs jautājums un šī apspriešana notiek, bet šādā veidā ierakstīt iekšā, tas varētu iznākt apmēram tā, ka šī kandidatūru apspriešana notiks šeit sēdē. Rullis tādu lietu neparedz, es tāpēc atbalstītu tomēr šo priekšlikumu svītrošanu, jo rullis dod šo atbildi. Rugātes kundze jau pati to pateica, un šie vārdi ir pilnīgi lieki un zināmu neskaidrību tikai varētu ievest. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

A.Siliņš

(LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Es pavisam īsi par mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Es paziņoju, ka šis priekšlikums nebūtu balsojams tādēļ, ka nobalsotajā pirmajā daļā nav īpašu principu, un tādēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neuztur balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nē. Tad, par otro daļu. Es atvainojos, par trešo daļu mēs debates beidzam. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savu priekšlikumu neuztur. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir pieņemts, ir balsojams deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - svītrot vārdus "pēc kandidāta apspriešanas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu svītrot vārdus "pēc kandidāta apspriešanas". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 6, atturas - 11. Pieņemts.

Tagad ceturtā daļa.

A.Rugāte.

Ceturtajā daļā, kolēģi deputāti, ir iestrādāts pirmais teikums no LNNK iesniegtā priekšlikuma iepriekšējai daļai, kā jau es teicu, un līdz ar to daļa tiek papildināta un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums arī ir iestrādāts, un ceturtās daļas redakcija jums ir labajā ailē pēdējā, ka nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūras var izvirzīt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

A.Rugāte.

Vēl ir šajā daļā priekšlikums no deputātiem Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča. Pirmā teikuma otro daļu izteikt šādi: "Var izvirzīt pieci deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimai." Mēs uzskatījām, ka tas ir iestrādāts atbilstoši priekšlikumam, kas bija nedaudz agrāk ienācis no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tādēļ tas varbūt ir tajā redakcijā, ko iesniedza iepriekšējā komisija, bet var atzīt, ka šis priekšlikums arī ir pieņemts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Tālāk!

A.Rugāte.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savu priekšlikumu - svītrot piekto daļu ir izteikusi, un komisija to ir pieņēmusi un daļa ir svītrota. Daļa bija tāda: "Attiecīgā komisija sagatavo materiālus par katras kandidatūras iepriekšējo darbu." Kādēļ svītrots? Tādēļ, ka patiešām Kārtības rullis nosaka to informatīvo materiālu sakopošanas un arī satura veidu, kādā veidā Saeimas balsojumam šādos gadījumos materiāli tiek sagatavoti. Par pretendentiem, kas pretendē uz kādiem amatiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes par šiem priekšlikumiem? Nav. Pieņemti.

A.Rugāte.

Sestajā daļā ir mainīta numerācija līdz ar to, ka piektā daļa tika svītrota un bijušajā septītajā daļā arī neviens priekšlikums nav ienācis. Līdz ar to pants ir izlasīts.

43.pants. "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem izvirzāmās prasības." Pirmajā daļā nav ienācis neviens priekšlikums. Otrajā daļā atbildīgā komisija precizē daļu. "Vēlētus vai citus amatus politisko organizāciju (partiju) vadības institūcijās". Tas ir ar pastiprinātu druku ierakstīts šajā otrajā daļā labajā ailē.

Vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — aizstāt vārdus "radošus" ar vārdu "citus". Šis priekšlikums ir pieņemts. Un trešais priekšlikums ir LNNK priekšlikums — papildināt šo daļu. Šis priekšlikums netika komisijā pieņemts, jo komisijas vairākums atzina, ka nav īsti skaidrs priekšlikuma saturs. Varbūt LNNK varētu šobrīd argumentēt savu priekšlikumu, un tad arī varētu būt balsojums.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša

(LC). Es vēršu, cienījamie kolēģi, uzmanību, ka šeit ir prasības locekļiem, nevis kandidātiem. Sākumā. Un pēc tam ir kandidāti. Un LNNK priekšlikumā ir kandidāti. Es ļoti lūdzu komisiju, strādājot pie pēdējā — trešā lasījuma, precizēt to jautājumu, par ko šeit ir runa. Ja tās ir prasības kandidātiem, tas ir viens, ja tās ir prasības jau ievēlētajiem kandidātiem, locekļiem, tad tas ir pavisam kaut kas cits. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija, vai jūs lūdzat balsot, vai jūs runāsit par savu priekšlikumu? Kāds ir jūsu viedoklis? Lūdzu, Pēteris Tabūns — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

P.Tabūns

(LNNK). Jā, mēs uzturam balsojumu. Un skaidrs, ka tas ir domāts, Marjašas kundze, kandidātiem, jo kandidāts var kļūt par locekli un tas ir pats par sevi skaidrs. Tā kā šīs prasības tiek uzstādītas kandidātiem. Varbūt drusciņ varētu redakcionāli precizēt šo priekšlikumu uz trešo lasījumu, bet principā es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mariss Andersons — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons

(LC). Kolēģi! No LNNK priekšlikuma izriet, ka padomē nevar būt neviens no profesionāliem cilvēkiem, kas agrāk ir faktiski strādājuši Latvijas televīzijā, radio, tajā pašā padomē, jo pat Latvijas televīzijas vecākais redaktors ir struktūru daļas vadītājs. Un tas iznāk pretrunā ar to, vai mēs šajā padomē gribam redzēt profesionālus cilvēkus vai ne. Un turklāt man nav skaidrs "specifiskas lietišķu darījumu aprindas". Šis formulējums arī man nav skaidrs. Un, ja jau mēs norobežojamies no profesionāļiem, tad es varu teikt tādu paradoksu, ka par izglītības ministru nevar būt cilvēks, kuram ir augstākā izglītība.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Lemjot par šo pantu, es iesaku apdomāt arī to, ka, formulējot tādā veidā, neviens no tiem, kas strādā pašreizējā Radio un televīzijas padomē, arī tātad nevarēs būt šajā jaunajā padomē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības priekšlikumu — papildināt: "Padomes locekļu kandidāti nedrīkst būt personas, kas pārstāv biznesa vai citas specifiskas lietišķu darījumu aprindas, kā arī personas, kas līdz šim veidojušas vai vadījušas valsts radio vai televīzijas raidīšanas sistēmu."

A.Rugāte.

It īpaši vadījušas...

Sēdes vadītājs. Rezultātu lūdzu! Par — 17, pret — 22, atturas — 10. Deputātu skaits, kuri piedalījās balsošanā, ir nepietiekams kvorumam lēmumu pieņemšanai. Vai balsosim vēlreiz? Zālē ir 57 deputāti. Vismaz.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Es kļūdījos par 10 deputātiem. Es atvainojos! 67 deputāti piedalās balsošanā. Vairāk nekomentēšu. Par — 22, pret — 25, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Rugāte.

Trešajā daļā ir iesniegts priekšlikums no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Papildināt daļu un likumu "Par valsts civildienestu" 6.pantā. Komisija šādu priekšlikumu nepieņēma ar tādu pamatojumu, ka padomē strādājošie nav civildienesta ierēdņi. Un viņi nebauda šīs civildienesta priekšrocības. Viņi ir tikai pielīdzināti vienā pozīcijā. Un tas ir atalgojums. Par to mēs varam skatīt 195.priekšlikumā 70.lapā, kas būs uz priekšu 51.pantā, kur šī norma būs iestrādāta, un tādēļ arī komisija nepieņēma šo priekšlikumu. Vairāk nekā nav. Balsojums tiek uzturēts? Es nesaprotu...

Sēdes vadītājs. Komisijas deputāti viltīgi skatās, bet savu viedokli neizsaka.

A.Rugāte.

Ja balsojums netiek uzturēts, tad mēs ejam tālāk. Paldies! Balsojums netiek uzturēts.

Sēdes vadītājs. Jā.

A.Rugāte.

163. priekšlikums. 4.panta daļā. Iesniedz deputāte Rugāte, iesakot otro teikumu izteikt šādi: "Darbs pamatprofesijā iespējams tikai ar padomes atļauju." Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina papildināt pēc pirmā teikuma šādā redakcijā: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem nedrīkst piederēt elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu akcijas, viņi nedrīkst radio un televīzijā ieņemt atalgotus amatus, kā arī nedrīkst saņemt atalgojumu par darbību radio un televīzijā." Neviens no šiem priekšlikumiem nav pieņemts ar motivāciju, ka komisija ceturtajā daļā principā iestrādājusi šo normu par kādu citu darbības veidu padomē strādājošajiem pārstāvjiem, padomes locekļiem.

Šajā redakcijā, ko piedāvā komisija, ir tā, ka darbs nacionālajā radio un televīzijas padomē ir padomes locekļu pamatdarbs. Ar to tad sasaucas manis iepriekšteiktais atalgojuma pielīdzinājums. Un otrs teikums "cits algots darbs iespējams tikai ar padomes atļauju". Komisijas vairākums uzskatīja, ka tas ir pietiekams, lai varētu analoģijā ar Saeimas lēmumu, atļaujot deputātiem strādāt kādu citu darbu un šo atļauju dodot ar balsojumu uz interesenta iesnieguma pamata.

Manā priekšlikumā—- deputātes Rugātes priekšlikumā — par pamatprofesiju atzīstamais atļāvums bija domāts tādā nozīmē, ka visi, kuri pretendēs, jebkurš, kurš pretendēs uz padomes locekļa amatu, būs ar kādu pamatprofesiju vai ar kādu pamatdarbu. Un tādēļ, lai nebūtu tāda situācija, kurā varētu pretendēt uz darbu padomē un tajā pašā laikā iegūt arī tiesības ar padomes atļauju strādāt jebkuru citu darbu, kurš pat nesaistās ar profesionālo izglītību vai pamatprofesiju, manuprāt, tas likās pārāk plašs atļāvuma spektrs. Ja ir pieļaujams blakusdarbs pēc principa, ka tiek atļauts darbs zinātnes, pedagoģijas vai radošā jomā, tad arī šeit būtu iespējama tikai tāda atļāvuma norma, kas dotu turpināt kaut kādā apjomā, kas ir saskaņota ar padomes darba noslodzi un pienākumiem, pamatprofesijas jomā, jo pretējā gadījumā tas var izvērsties par pārāk brīvu nenoslogotā darba izmantošanas iespēju. Taču komisija, kā es jau teicu, uzskatīja citādi. Tas ir mans komentārs. Es arī gribu uzturēt balsojumu.

Vēl ir arī "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kur arī varbūt varētu būt komentārs.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse — Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs ieskatīties šajā pantā. "9 cilvēki balso, vai var strādāt citu darbu vai nevar. Savstarpēji 9 cilvēki vienojas un visi strādā. Ja Saeima apstiprina šos..." Par ko mēs strīdamies visu laiku. Cilvēki, kas veidos raidījumus, kas veidos garīgo vizuālo Latvijas tēlu utt. Es uzskatu vispirms, ka, lai padomes loceklis strādātu kādu citu algotu darbu, ir jāsaņem Saeimas atļauja. Nevis padomes atļauja. Saeima ievēlē, Saeima nozīmē darbā, Saeima arī atļauj. Tikai šeit varētu būt viena atruna. Zinātniskais un radošais darbs. Jo kur jūs ieskaitīsit rakstnieku, kurš, strādādams šajā padomē, ir uzrakstījis romānu un saņēmis 5000 honorāru. Ko jūs darīsit? Jūs viņam atļausit saņemt vai neatļausit? Kā jūs ar viņu tiksiet galā šajā gadījumā? Arī zinātnieku, kas šinī laikā veicis pētījumu, saņēmis honorāru par savu pētījumu, ko jūs ar viņu darīsit? To pētījumu noraidīsit, neļausit publicēt vai neļausiet viņam saņemt honorāru par to pētījumu? Tāpēc šeit būtu tai attieksmei jābūt tieši tādai pašai kā pret Saeimas deputātiem. Radošais un zinātniskais darbs ir atļauts visiem, cits darbs par naudu ir atļauts padomes locekļiem tikai ar Saeimas atļauju. Un tāpēc šajā gadījumā nav pieņemams ne viens, ne otrs labojums, kas ir pie šā panta, un trešajā lasījumā būtu veicams tāds labojums, kādu es ierosināju, jo tas ir pieņemams pārējiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Par trešo lasījumu tagad varbūt nerunāsim, tikai kā par priekšlikumu iesniegšanas iespēju. Vai vēl kāds vēlas runāt? Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti vēlas savu priekšlikumu komentēt vai uztur balsojumu? Uztur balsojumu. Komentēt nevēlas. Tad referente tagad varētu runāt kā referente noslēguma vārdu. Un mums būs divi balsojumi.

A.Rugāte.

Jā. Un vēl piebildei par "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Komisija atzina, ka zināmā mērā normas, kuras kā ierobežojošas ir paredzētas šajā "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumā, jau ir iestrādātas trešajā daļā ar atsauci uz ierobežojumiem un aizliegumiem, kas paredzēti valsts amatpersonām korupcijas novēršanas likumā. Tādēļ tas saturs, kas ir "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumā šai ceturtajai daļai, it kā arī nepiederēja šīs daļas saturam, tas ir papildu komentārs man par komisijas viedokli attiecībā uz priekšlikumu, bet, protams...

Sēdes vadītājs. Jā, bet tā kā oficiāls āmura sitiens nebija un Juris Sinka - frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāts, pacēla roku runāšanai, tad, lūdzu, jums vārds, un pēc tam par procedūru deputāts Lambergs.

J.Sinka

(TB). Paldies! Dāmas un kungi! Te ir tomēr divi aspekti. Es tagad nerunāšu par atalgota darba strādāšanu, bet gan par akcijām, kas varētu piederēt kādam padomes loceklim kādā citā, piemēram, privātā radio, vai viņam varētu piederēt privāts radio. Es tikai minu vienu piemēru. Tur varētu būt bezgala daudz variantu. Tieši tāda materiāla ieinteresētība kādā citā varbūt konkurējošā radio vai televīzijas firmā, piemēram, varētu būt par iemeslu šādam kavēklim pieņemt kaut kādu neitrālu neaizspriedumainu lēmumu padomes darbā. Bez tam arī to jau pieminēja Kreitusa kundze, deviņi padomes locekļi, pieņemsim, ka astoņi ir nolēmuši strādāt kādu citu atalgotu darbu, kas viņiem ir kaut kādā ziņā tīkams, un visiem astoņiem. Kas tad nolems, kas viņiem dos atļauju? Tas atlikušais devītais? Nē, nu, padomājiet, cik beigās tas iznāk paradoksāli šitā pašas padomes atļauja kādam no tās locekļiem strādāt citu atalgotu darbu. Man šķiet, ka tas tomēr būtu vismaz trešajam lasījumam jāpārstrādā, bet es domāju, ka "Tēvzemei un brīvībai" ieteikums ir pavisam skaidrs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, par procedūru.

A.Lambergs

(LNNK). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Ar visu cieņu pret cienījamo referenti Rugātes kundzi! Mums iet ļoti lēni, ļoti grūts šis likums, un Rugātes kundze ļoti labi pārzina šo likumu un izskaidro mums ļoti lielās un garās detaļās. Lūgums būtu, vai nebūtu iespējams varbūt saīsināt jūsu paskaidrojumus. Mēs ātrāk tiksim cauri, jo savādāk līdz dienas beigām netiksim cauri. Vai ir vajadzīgi šie mil-

zīgi garie paskaidrojumi pie katras maiņas un katra labojuma?

Es domāju, ka deputāti orientējas tomēr vēl tīri labi un lūgums man būtu... ar visu cieņu, tas nav pārmetums, ar visu cieņu pret jums, varētu varbūt saīsināt komentārus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - par procedūru. Lūdzu! Es atvainojos, es sapratu, ka jūs lūdzat vārdu.

Lūdzu zvanu! 4. daļa, deputātes Rugātes priekšlikums - otro teikumu izteikt šādi: darbs pamatprofesijā iespējams tikai ar padomes atļauju. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 30, 20 - atturas. Nav pieņemts.

Tagad frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums: papildināt pēc pirmā teikuma: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem nedrīkst piederēt elektronisko sabiedrisko saziņas līdzekļu akcijas, viņi nedrīkst radio un televīzijā ieņemt atalgotus amatus, kā arī nedrīkst saņemt atalgojumu par darbību radio un televīzijā." Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad līdz ar to... Bet nav jau izmainījies ceturtais... ceturtā daļa...

A.Rugāte.

Jā, paliek pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Tātad nav balsojams komisijas....

A.Rugāte.

Paldies, paldies Lamberga kungam! Kā Saeima vēlas! Jā, jūs man atvieglojat likteni, iespēju robežās, protams. Paldies!

5. daļu atbildīgā komisija izsaka jaunā redakcijā. Nu tad tagad es to vairs nelasīšu, kolēģi. Tā ir jūsu priekšā. 5. sadaļā.

Un deputāti Jurkāns, Kuprijanova un Urbanovičs izsaka priekšlikumu svītrot vārdus "ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta " un papildināt ar tekstu "padomes loceklim jābūt rīcībspējīgam". Šis priekšlikums nav pieņemts, uzskatot, ka tik tiešām viņam ir jābūt rīcībspējīgam jau pēc idejas.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība, atklājam debates.

Z.Tomiņš

(LZS). Ja drīkst, tad par Kārtības ruļļa neievērošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Z.Tomiņš.

Par cik to es nepaspēju pie iepriekšējā panta. Atzīstot, protams, to paveikto darbu, ko ir izdarījusi komisija un it īpaši komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte, es uzskatu, ka mēs pārāk daudz laika esam iztērējuši tieši šim likumprojektam, bet tas nav par pamatu, lai mēs tomēr katru pantu neliktu balsot kopumā pēc šo te atsevišķo daļu nobalsošanas. Un, es ceru, ka pēc šī panta tas tiks ievērots.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tagad mēs balsojam par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - svītrot vārdus: "ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta" un papildināt ar "padomes loceklim jābūt rīcībspējīgam". Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 30, atturas - 13. Nav pieņemts.

Deputāts Zigurds Tomiņš lūdza balsot par visu pantu kopumā, un runa, kolēģi, ir par ...

A.Rugāte.

43. pants.

Sēdes vadītājs. ... 43. pantu. Lūdzu balsosim par 43. pantu ar tām izmaiņām un papildinājumiem, kā arī atbildīgās komisijas redakciju, kura apstiprināta atsevišķās panta daļās. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 9. Pieņemts.

A.Rugāte.

Nākošais ir 44. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza priekšlikumu izteikt šādā redakcijā: padomes locekļu pilnvaru laiks ir 3 gadi. Tas komisijā netika pieņemts, jo arguments bija tāds, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir 6 gadi, taču rotācijas mehānisms, kas iestrādāts viņu darbības nodrošinājumā, galu galā dod iespēju mainīt šos locekļus ik pēc 2 gadiem, bet pirmajos trijos mēnešos patiesībā jau var iestāties zināmā mērā kādi nepamatoti un neattaisnoti iemesli, kuru dēļ viņš vairs nevar pretendēt uz šo sešu gadu pilnvaru laiku. Un tas ir tālāk pantā izklāstīts. Tādēļ komisija tomēr atzina, ka ir jāuztur šie 6 gadi un nevis trīs.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Manuprāt šeit gan tas priekšlikums par trīs gadiem, gan pašas komisijas priekšlikums... Paskatieties pirmo daļu! Pilnvaru laiks - 6 gadi, bet otrajā daļā mēs pasakām - ik pēc diviem gadiem trešdaļa padomes sastāva tiek atjaunota. Tātad ir 6 gadi vai cik gadu? Es tā domāju, ka varbūt kaut kas ir atrisināts ar pārejas noteikumiem. Lasīsim pārejas noteikumu 14. pantu -"Šā likuma 44. pantā paredzētā nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu nomaiņa notiek šādi: pirmajos sešos gados pēc šā likuma stāšanās spēkā ik pēc diviem gadiem izlozes kārtībā atbrīvo pa trijiem padomes locekļiem, bet nākamajos sešos gados - tos, kuri ir bijuši padomes locekļi sešus gadus." Kad tad mēs ieejam šajā normālajā ritmā, ka seši gadi? Es saprastu, teiksim, tādā veidā, ja būtu skaidri un gaiši ierakstīts - tikai viena daļa, ja ir pilnvaru laiks vai nu seši gadi vai trīs gadi, vai simts gadu, un ar pārejas noteikumiem mēs nosakām, ka, lai pakāpeniski nonāktu pie šīs normālās situācijas, ka tas pilnvaru laiks ir 6 gadi, pirmajos gados ir kaut kāda secība, kā tiek nomainīti. Bet tā ir atruna. Bet šeit pirmā daļa ar otro uzreiz ir pretrunā un pārejas noteikums arī šeit skaidrību nekādu nedod.

Es saprotu, ka tā ir absurda situācija, bet es vienkārši vēršu komisijas uzmanību uz to, ka tā ir jānovērš, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mēs ļoti mīlam atsaukties savās runās no šīs tribīnes uz ārzemju piemēriem. Šajā gadījumā gribētos dzirdēt tad no cienījamās Rugātes kundzes kā no likuma priekšā licējas, kur tad ir šāds paraugs, kur uz sešiem gadiem kaut ko ievēlē šādā veidā? Nu Francijas prezidentu uz septiņiem. Nu ne jau šādus piemērus vajadzētu, bet tieši, runājot par šāda stila padomēm. It īpaši valstī, kura pašreiz cīnās ar visādām grūtībām, tajā skaitā ekonomiskām, un kura tikko ir nostājusies uz savādāka attīstības ceļa. Bet mēs gribam šādu padomi ievēlēt uz milzīgi ilgu laiku un tad strīdēties ap rotācijas principiem. Es domāju, ka šis priekšlikums par trijiem gadiem ir ļoti saprātīgs, jo šādi priekšlikumi no ārzemju konsultantiem Latvijā ir saņemti ne viens vien, ka jums jāvēlē padomes un dažādas citas šādas grupas, ir jāvēlē uz īsāku laiku, un par piemēru tiek piesauktas arī Amerikas Savienotās Valstis, kur daudz kas ir stipri stabilākā stāvoklī nekā pie mums, ka tur vēlē uz stingri īsākiem periodiem. Un šeit šo jautājumu var ļoti vienkārši atrisināt, ņemot vērā šo priekšlikumu — uz trijiem gadiem. Tad vai nu gribat vai negribat un tur pa gadam rotējat vai ne. Tad varētu arī nemaz nerotēt - uz trijiem gadiem ievēlēt. Un nākošā Saeima varētu atkal jautājumu risināt tālāk. Nebūtu atkal jāstrīdas ap to, kādā veidā viņu nelaist klāt. Tā kā pašlaik Latvijas Bankas gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts runās? Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Rugāte.

Kreitusa kungs, es jums varu atbildēt tādā veidā, ka pasaules pieredze, un Eiropas it īpaši, tomēr iesaka un arī pati praktizē ilgāku laika posmu tieši tādēļ, lai noturētu stabilitāti šajā jomā un šajā nozarē. Pie tam mums sakritība ir ar triju gadu periodu Saeimas vēlēšanām, kā to pagaidām paredz Satversme. Un, lai nebūtu šīs politiskās grupas nomaiņas arī padomē ar tām interesēm, kuras varētu pārstāvēt tāds vai citāds vairākums, te nav nozīmes saturam, nozīme ir būtībai, procedūrai, lai šajā nozarē šī informācijas organizācija valstī tiktu maksimāli norobežota no politiskām interesēm, bet vairāk tiktu stimulēta sabiedrisko interešu noturība un sabiedrisko interešu patstāvība, tad arī tika izvēlēts šis sešu gadu periods ar rotācijas principu, kurš, kā pareizi norādīja Endziņa kungs, ir diemžēl ar kļūdu ienācis likumprojekta variantā 85. lapā 14. punktā pārejas noteikumos, kur patiešām ir redakcija jāprecizē, tur ir kļūda, kas ir atsauce uz tiem pārējiem padomes locekļiem un sešiem gadiem. Šī kļūda ir pareizi pamanīta un par to paldies, taču es nezinu, vai tiešām vajag vairāk skaidrot šo argumentāciju, es domāju, ka tā ir pietiekama, jo pats galvenais ir izveidot šajā padomē to darbības principu, kas pamatā nodrošinātu sabiedrības interešu stabilitāti un nevis to stabilitāti, par kuru runāja Kreitusa kungs, ja es pareizi sapratu, proti, šo Saeimas un politisko interešu pārmantojamības jeb arī nomaiņas mehānismu, kas tomēr nesaskanētu ar šīs sabiedriskās padomes pamatinteresēm.

Sēdes vadītājs. No debatēm izriet, ka mums būtu jābalso Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums: padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 17. Nav pieņemts priekšlikums.

Komisijas priekšlikums nav balsojams, jo tas jau ataino pirmā lasījuma redakciju.

A.Rugāte.

Tā tas ir. Izņemot, ja mēs pēc procedūras sekojam tam priekšlikumam, ko izteica Tomiņa kungs, ka tad, ja ir diskusijas un netiek pieņemts priekšlikums, kas ir iesniegts un nav komisijā atbalstīts, varbūt, ka ir vajadzīgs balsojums par daļu, varbūt — par pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 44. Nē, redakcija nav izmainīta. Tālāk!

A.Rugāte.

Ceturtajā daļā 1.punktā atbildīgā komisija labo tekstu — viņš pusgada laikā neattaisnoti nav apmeklējis vairāk nekā pusi no nacionālās padomes un televīzijas padomes sēdēm uz trīs mēnešu laiku. Jo patiešām atzina, ka trīs mēneši ir laiks, kurā var novērtēt darba intereses, darba spējas, attieksmi pet darbu un tā tālāk. Un, jo šis laika posms būs īsāks, kurā var novērtēt šī padomes locekļa darbību, jo padomes darbs būs produktīvāks un rezultatīvāks.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Rugāte.

3. punktā atbildīgā komisija ierosina labot "par noziegumu, kas izdarīts aiz neuzmanības". Tas ir Juridiskā biroja precizējums, kuru mēs esam iestrādājuši, komisijā šādā veidā to pieņemot. Vēl šajā punktā ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot, un sods saistās ar brīvības atņemšanu. Šis priekšlikums nav pieņemts, un Kultūras un izglītības komisijas priekšlikums, kurš arī nav pieņemts, un tas saistās ar papildinājumiem šajā 4.punktā, proti, to ierosinājusi radošo savienību padome un Zinātņu akadēmija attiecībā uz to izvirzītajiem padomes locekļiem. Ņemot vērā to, ka arī šajā konkrētajā lasījuma gaitā nav iebalstots Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas priekšlikums par citu deleģēšanas principu padomes sastāvam, arī ierosinājumi izskatīt šādus pārkāpumus praktiski pazūd kā neiespējami. Līdz ar to šis priekšlikums pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamie kolēgas! Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribētu tomēr atkal vērst uzmanību atbildīgajai komisijai, es saprotu, kāpēc Juridiskais birojs ir ierosinājis labot šo netīšo noziegumu, pateikt, ka tas ir notiesāts par noziegumu, kas izdarīts aiz neuzmanības. Tas nozīmē, ka Kriminālkodeksā ir mums nozieguma sastāvi, ir, teiksim, slepkavība un ir nonāvēšana aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības. Tātad ir šādi noziegumi. Tikai šeit tas sāls ir kaut kas cits. 2.punktā ir atruna, ka ja ir konstatēti šā likuma 43.pantā norādītie apstākļi. Šajā 43.panta piektajā punktā bija teikts par tīšu noziegumu, ja sodāmība nav dzēsta vai reabilitēta, vai sodāmība nav noņemta. Tātad tīšs noziegums. Tātad šeit it kā būtu loģiski - aiz neuzmanības. Bet tajā pašā laikā — ja tiek atstāti šie vārdi "ir saistīts ar brīvības atņemšanu", redzat, tas noziegums tomēr ir izdarīts. Aiz neuzmanības. Vai nu, teiksim, tas būs ar ieroci neuzmanīgi rīkojoties vai automašīnu vadot. Rezultātā ir kriminālatbildība, tātad te var būt cilvēku upuri pat, un ne vienmēr varbūt tiešām tas būs saistīts ar brīvības atņemšanu, bet cilvēks ir sodīts. Un man liekas, ka labāk būtu tomēr konsekventi tādā gadījumā vai nu 43.panta piektajā punktā, gatavojot to trešajam lasījumam, ierakstīt skaidri un gaiši, neatrunāt tīšs vai netīšs noziegums, sodīt par noziegumu, sodāmība nav dzēsta, nav reabilitēts, sodāmība nav noņemta, un šeit vienkārša atruna tikai uz 43.pantu. Bet tagad iznāk tā — ir tīšs noziegums, šeit mēs speciāli atrunājam vēl par netīšu noziegumu un tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Lai tomēr būtu šī konsekvence, labāk būtu viņu. Bet katrā gadījumā, ja tas netiek darīts, tad tomēr, manuprāt, būtu loģiskāk un pareizāk atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - svītrot šos vārdus "un sods ir saistīts ar brīvības atņemšanu". Cilvēks ir sodīts, un tātad vai nu mēs runājam par sodāmību, vai ne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēlas runāt deputāti? Nevēlas. Debates pabeigtas. Vai referente nevēlas? Tad debates ir notikušas. Mums balsojumi būtu skaidrības un gaišuma labad. Svītrot "un sods saistās ar brīvības atņemšanu" - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 14. Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies! Tās tiešām ir tādas ļoti smalkas juridiskas nianses, kur juristiem ir vieglāk izšķirt šī jautājuma būtību tā vai citādi. Un komisija arī nepretendē uz to, ka tās izšķīrums būtu bijis visprecīzākais. Paldies kolēģiem par līdzdarbu!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

Tātad nākošais priekšlikums nebija balsojams pēc būtības, un piektajā daļā atbildīgā komisija piedāvā jaunu redakciju, kurā nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvara pirmstermiņa izbeigšanās gadījumā uz atlikušo pilnvaru laiku, ja tas nav mazāks par vienu gadu, Saeima ievēlē tās sastāvā citu locekli. Sestajā daļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā redakciju — nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus var atkārtoti ievēlēt tās sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tā ir jauna daļa - sestā daļa, un komisijā tā ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tad lūdzu balsosim par 45.pantu!

A.Rugāte.

Par 44.

Sēdes vadītājs. Par 44. Jā, es atvainojos, jo tur tika pieņemti labojumi, tāpēc lūdzu balsojam par 44.pantu kopumā! Rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 7. Deputātu skaits, kuri piedalījās balsošanā, ir nepietiekams.

Balsojam vēlreiz. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 9. Pieņemts.

Nākošo pantu lūdzu!

A.Rugāte.

45.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi". Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina papildināt pantu ar daļu - "Padome seko, lai Latvijas ēterā ne mazāk kā divas trešdaļas raidlaika apjoma būtu valsts valodā." Šis priekšlikums nav pieņemts ar komisijas motivāciju, ka 19.panta piektajā daļā jau ir iestrādāti valsts valodas proporciju noteikumi ar 80 procentu robežu. Un šķiet, ka mēs tā arī nobalsojām, ja es nemaldos.

Sēdes vadītājs. Tā kā mums jau ir par šīm laika un valodas lietām balsojumi, tad es domāju, ka mēs nevaram balsot tagad no jauna visu šo lietu, saistot ar padomi. Tāpēc šis priekšlikums nav balsojams.

A.Rugāte.

Līdz ar to otrajā daļā izskatām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - svītrot otro daļu. Komisijā šāds priekšlikums netika atbalstīts, jo sākotnēji pirmajā lasījumā jūs redzat, ka bija iestrādāti divi varianti, un tomēr komisija izvēlējās atstāt pirmo variantu un otro, proti, daļu - izslēgt, svītrot. Vai es varbūt nepareizi sapratu pašvaldības komisijas priekšlikumu? Lagzdiņa kungs, vai ir saprasts pareizi? Paldies!

Sēdes vadītājs. Bet, manuprāt, to izdarīja nevis komisija, bet Saeima, ja runa ir par pirmo lasījumu.

A.Rugāte.

Pirmajā lasījumā palika abi varianti.

Sēdes vadītājs. Tā nevarētu būt.

A.Rugāte.

Tā tas bija.

Sēdes vadītājs. Bija abi divi varianti. Bet tad, ja komisija otrajam lasījumam atstāj vienu variantu, tad tam ierakstam jābūt kā komisijas priekšlikumam otrajam lasījumam, bet pirmā lasījuma abiem variantiem pirmajā ailītē vajadzētu būt klāt.

A.Rugāte.

Jā, es pieļauju, ka tā ir atkal tehniska kļūda. Taču tagad ir runa par būtību. Vai par to ir iebildumi? Ja nav iebildumu, tad mēs varam tikai balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu izteikt otro daļu šādā veidā.

Sēdes vadītājs. Otro daļu 45.pantā "Padome veicina visu veidu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad ir pieņemts.

A.Rugāte.

Trešā daļa. Nav neviena priekšlikuma. Ceturtā daļa - nav priekšlikumu. Piektajā daļā ir pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt piekto daļu šādi: "Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem tikai gadījumos, kas paredzēti šajā likumā."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lai nebūtu pārpratumu, lūdzu balsosim par 44.pantu komisijas redakcijā.

A.Rugāte.

Jā, jo sestajā daļā priekšlikumi nav ienākuši. Pants ir izlasīts.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 7. Deputātu skaits nepietiekams. Zvanu lūdzu! Godātie deputāti! Jūs izteicāt priekšlikumus par to, kā vajadzētu referēt un vadīt sēdi, bet atļaujiet man kā sēdes vadītājam izteikt jums aicinājumu piedalīties balsošanā, jo dubultie balsojumi aizņem ļoti garu laiku. Es šeit domāju, nav kvoruma pirmajā balsojumā, un tad mēs vēlreiz balsojam. Lūdzu balsosim par 45.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 15. Pants ir pieņemts komisijas redakcijā.

A.Rugāte.

46.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence". Pirmajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot deklaratīvos vārdus: "nodrošinot vairākprogrammu kvalitatīvu uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā". Komisija atzina ar ekspertu paskaidrojumu attiecībā uz šo deklaratīvo normu, ka tā ir nevis deklaratīva, bet gan tieši pašu būtību izpaudoša, tādēļ ka kvalitatīva uztveršana visā valsts teritorijā tā ir būtiska kvalitāte tieši šo programmu raidīšanas jomā. Un, ja šāds formulējums likumā nav, tas nozīmē, ka var atļauties izplatīt šīs programmas arī sliktā un nepieņemamā, un grūti uztveramā vai pat neuztveramā kvalitātē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts komisijas piedāvājums.

A.Rugāte.

Otro daļu atbildīgā komisija papildina aiz vārdiem "sadales plāns" ar vārdiem "Latvijas radio, Latvijas televīzijai, Latvijas radio un televīzijas centram". Teksts, kas ir pastiprinātā drukā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu par komisijas redkaciju? Nav. Tālāk!

A.Rugāte.

Trešajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot kā neatbilstošu 57.pantam, kas ir pieņemts, un atbildīgā komisija savukārt izsaka šo daļu jaunā redakcijā: "Nacionālā radio un televīzijas padome pārvalda valsts kapitāla daļas Latvijas radio un Latvijas televīzijā. Apstiprina to statūtus, ieceļ ģenerāldirektorus, izveido revīzijas komisijas, apstiprina valžu sastāvu."

Sēdes vadītājs. Arī iebilžu nav. Pieņemts.

A.Rugāte.

Ceturtajā daļā priekšlikumu nav. Piektajā daļā atbildīgā komisija pirmo teikumu iesaka izteikt šādi: "Nacionālā radio un televīzijas padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nosaka maksu par atraides atļauju."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Rugāte.

Tālāk šajā pantā nav ienācis neviens priekšlikums līdz pat astotajai daļai. 65.lapa, astotā daļa, 3.apakšpunkts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina aizstāt vārdu "izplatāmo" ar vārdu "izplatīto", lai saskaņotu ar 36.panta sesto daļu. Tas ir pieņemts, jo patiešām tā bija tehniskas dabas kļūme galotņu saskaņošanā. Līdz ar to nebija skaidrs, kas ir gribēts šajā daļā izteikt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Rugāte.

Devītajā daļā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saskatīja pretrunu ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un ieteica svītrot šo daļu vai arī grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Kopā ar Juridisko biroju izstrādājot šo daļu, komisija atzina, ka šī prasība ir iestrādājama pārejas noteikumos, un tā tas arī ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par 46.pantu atbildīgās komisijas redakcijā kopumā!

A.Rugāte.

Mums gan ir vēl viens priekšlikums, priekšsēdētāja kungs. Trešajā apakšpunktā atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu - vārdu "pārtraukšana" aizstāt ar vārdiem "izbeigšana vai apturēšana", kas ir ļoti būtiski attiecībā uz precizējumu par tiem soda mēriem vai ierobežojumiem, kas stājas spēkā kāda pārkāpuma rezultātā raidorganizācijās. Vai to Saeima pieņem?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, man tas likās citādi, bet lūdzu, Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Es gribētu vērst atbildīgās komisijas uzmanību uz šās devītās daļas 2.punktu.

Tas, ka šeit ir atruna, iestrādāts pārejas noteikumos, tomēr paša 2.punkta teksta "sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu" nav. Ir pārkāpums, administratīvs pārkāpums un par to tiek sastādīts protokols nevis administratīvā pārkāpuma protokols. Tas ir vienkārši no juridiskā viedokļa, tas jāsakārto trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Cita vēlējuma nav? Tad lūdzu balsosim par 46.pantu komisijas piedāvātā redakcijā ar tiem aicinājumiem trešajam lasījumam — izdarīt attiecīgus labojumus, ko izteica deputāts Endziņš. Rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 10. Pants pieņemts komisijas redakcijā.

A.Rugāte.

47.pants — "Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības nodrošināšana". Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija iesaka aizstāt šajā pantā, kā arī citos pantos vārdu "kanceleja" ar vārdu "sekretariāts". Komisija to nepieņēma tāpēc, ka patiešām nav svarīgi, kā mēs to nosaucam. Ir zināma analoģija un līdzība ar Ministru kabineta kanceleju, ar Prezidenta kanceleju, ar Saeimas kanceleju. Mēs tikpat labi varētu lietot arī citu terminu — kā sekretariāts. Tādēļ komisija uzskatīja, ka kanceleja it kā vairāk atbilstu tam, kas tur notiks, un tādēļ tas ir ļoti diskutējams jautājums. Tāpēc izlemjams Saeimai.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! It kā nebūtiska lieta, taču šobrīd valstī diezgan grūtajā finansiālajā situācijā būtu jāpieņem tādas normas, kas neprasītu liekus izdevumus. Šobrīd ir sekretariāts, tātad arī jāsaglabā šis nosaukums, lai nebūtu jāmaina šī atribūtika, tātad ar citu nosaukumu, tādēļ es aicinātu tomēr šo it kā formālo lietu izvērtēt no lietderības viedokļa un saglabāt esošās struktūras nosaukumu, proti, sekretariāts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu balsojumam! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu — aizstāt 47.pantā, kā arī citos pantos vārdu "kanceleja" ar vārdu "sekretariāts". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas—- 8. Priekšlikums pieņemts.

A.Rugāte

. Paldies! Otrajā daļā ir sakārtota numerācija. Atbildīgā komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi izteikt citā redakcijā šo daļu, tātad jauno otro daļu. Komisija ir pieņēmusi: "Kancelejas darbinieku atalgojuma apmērs atbilst attiecīgās kategorijas valsts civildienesta valsts civilierēdņu amatalgām". Pants līdz ar to ir izlasīts.

Sēdes vadītājs. Tagad tikai visur būs "sekretariāti". Saskaņā ar balsojumu.

A.Rugāte.

Jā, mana vaina. Atzīstu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 47.pantu ar izdarītajiem labojumiem kopumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 7. 47.pants ir pieņemts.

A.Rugāte

. 48.pants — "Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības". Otrajā punktā atbildīgā komisija aizstāj vārdu "privātajām" ar vārdu "komerciālajām". Tas pēc likuma koncepta, kas iepriekš tika skaidrots vispārīgajā daļā un kas ir pieņemts un atbalstīts no jūsu puses. Vēl ir šajā pašā pantā 3.punktā deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums — aizstāt vārdu "ka" ar vārdu "ja". Un tas ir pieņemts, jo patiešām ļoti pareizi tika saskatīta šī tīri gramatiska kļūda, kas mainīja lietas būtību. Tādēļ viss ir pieņemts. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosināja papildināt šo pantu ar 4. un 5.punktu, proti, pieprasīt no raidorganizācijām valsts finansētas darbības pārskatu - viens punkts, otrs punkts — pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta vai abonentu maksas finansējumu vai maksājumu atvieglojumus, uzskatīja, ka nacionālā pasūtījuma finansiāli un citāda veida atskaite jau notiek pati par sevi un to īpaši šeit reglamentēt komisijas vairākums atzina, ka nebūtu nepieciešams. Tādēļ arī šis priekšlikums netika atbalstīts. Tas ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš — "Latvijas ceļš", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

A.Siliņš

(LC). Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Mūsu komisija tomēr uzskata, ka šie papildus punkti ir nepieciešami. Un nepieciešami tie ir tā iemesla dēļ, ka mūsu pieņemtajā 46.panta otrajā daļā ir paredzēts, ka padome sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam, iesniedz to Ministru kabinetam, pēc apstiprināšanas lemj par tā sadalījumu. Tātad, lai to izdarītu, padomei ir nepieciešama tā informācija, kas ir paredzēta 4. un 5.punktā. Vienīgais, 5.punktā es gribu atgādināt, ka šeit vajadzētu svītrot vārdu "abonentu maksa", jo 5.pantā tas jau tika izbalsots. Bet ja padomei nav šīs informācijas, tad tai ir ļoti grūti rīkoties un kaut kur meklēt šo informāciju, kur tā varbūt ir pēc citiem noteikumiem citā laikā kaut kur jāiesniedz. Ir ļoti grūti strādāt, varbūt nevarēs pat sastādīt šo valsts budžeta pieprasījumu, ja tai nebūs iespējas saņemt šādus datus no raidorganizācijām. Tāpēc es uzskatu, ka šīs normas ir nepieciešams iestrādāt likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates pabeigtas. Referente vēlas?

A.Rugāte

. Paldies par aizrādījumu par abonentu maksu, es atkal biju piemirsusi, ka mēs to esam izbalsojuši. Attiecībā uz finansiālām un citāda veida atskaitēm patiešām pastāv kāda noteikta procedūra, kādā veidā tas notiek, tādēļ tas ir principiāls jautājums, kā to izšķir Saeima, vai tam ir jābūt arī padomē, jo padome jau ir arī tā, kas faktiski nosaka pamatojumu šim finansējumam, un tā arī saņem atpakaļ to produkciju un novērtē nu, tādā nozīmē, ka šī programma, kura netiek izpildīta, bet kurai tiek piešķirti līdzekļi, tad jau arī parāda, vai tiek izmantoti, kā tas ir paredzēts, vai arī ne, un pati finansu procedūra savukārt paredz atkal sava veida atskaites principu, kurš jau šeit netiek mainīts, kā mēs jau mēs vienojāmies, jo Finansu ministrija nekādus citus jaunus finansējumu veidus nepieņem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu papildināt 46.pantu ar ceturto un piekto punktu. Ceturtais — "Pieprasīt no raidorganizācijām valsts finansētās darbības pārskatu."Piektais — "Pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta finansējumu jeb maksājumu atvieglojums." Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 11, atturas — 19. Nav pieņemts.

A.Rugāte

. Paldies! 49.pants — "Nacionālās radio un televīzijas padomes darba organizācija". Pirmajā daļā ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums aizstāt vārdus "darbības" ar vārdiem "iekšējās darbības". Šis priekšlikums arī ir pieņemts. Vairāk priekšlikumu šajā pantā nav. (Iebildes no zāles. Deputāts Aristids Lambergs: "Jānobalso 48.pants kopumā!")

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir kādas iebildes? Deputāts Lambergs lūdz nobalsot par 48.pantu kopumā. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 7. 48.pants ir pieņemts.

Par 49.pantu varam kopumā balsot? Šeit viens labojums ir pieņemts. Lūdzu nobalsosim par 49.pantu ar to labojumu, pret kuru mēs neiebildām. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 5. Pieņemts.

A.Rugāte

. 50.pants — "Nacionālās radio un televīzijas padomes finansiālā darbība". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un deputāte Poča ierosina svītrot "un vai abonentu maksas". Šis priekšlikums komisijā netika pieņemts, taču arī likuma lasījuma gaitā mēs neesam pieņēmuši abonentu maksas kā tādas, tātad šis priekšlikums pēc būtības šeit vairs arī nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Rugāte

. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot otro daļu, kas attiecas uz padomes līdzekļiem, ar kuriem tā rīkojas, kas veidojas no iekasētās kancelejas, tagad jau sekretariāta, nodevas, kuras apmērus nosaka padome, ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu izmaksas. Šeit komisija atzina, ka tomēr nopietnāk jāprecizē, un uzskata, ka tas ir komisijas pienākums noteikt, kādā veidā un cik lielas un kādi apjomi būs šīm sekretariāta izmaksām, tā kā tas mums vēl ir mūsu nepadarītā darba daļa.

Sēdes vadītājs. Tā, nav iebildes.

A.Rugāte

. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja svītrot trešo daļu. Tas netika pieņemts, un daļa tika atstāta pirmā lasījuma redakcijā, uzskatot, ka tomēr ir vajadzīgs precizējums, kas pasargā no pārpratumiem vai neprecīzas sapratnes, kāda veida iemaksas padome ir tiesīga iekasēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte

. Ceturtajā daļā nav priekšlikumu bijis, tātad 50.pants ar to ir arī izlasīts.

Sēdes vadītājs. Nu, un arī nobalsosim kopumā. Nē, nav jābalso, jo nekas tur nav mainījies, es atvainojos. Tālāk!

A.Rugāte

. 51.pants — "Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs". Priekšlikumi ir 70.lapā piektajā daļā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot otro un trešo teikumu. Šis priekšlikums nav pieņemts. Otrais un trešais teikums būtu izsakāms šādi: padomes priekšsēdētājs par sava amata pildīšanu saņem arī piemaksu 50% apmērā no pamatalgas, priekšsēdētāja vietnieks — piemaksu 25% apmērā. Komisijas vairākumam arguments bija tāds, ka, ja jau tiek pielīdzināts civildienesta algām, tad acīmredzot šie nosacījumi šeit būtu lieki, bet tas ir diskutējams un balsojams jautājums.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — "Latvijas ceļš". Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šajā piektajā daļā ļoti uzskatāmi parādās, kāpēc tik karstas diskusijas ir par padomi un tās sastāvu. Laikam gan būs daudz tādu, kas vēlēsies kļūt par šīs padomes locekļiem. Paskatieties, pirmā kategorija, civildienesta ierēdnis. Uz šo brīdi tas būtu it kā 260, jā, principā valdības līmenī laikam ir pat 280 latu mēnesī un, ja šeit ir runa vēl par piemaksu 50% priekšsēdētājam, vietniekam — 25%, nu, tad te būtībā alga ir lielāka nekā ministram, laikam oficiāli, katrā gadījumā šī alga ir daudz lielāka nekā teiksim, Saeimas deputātiem un komisiju vadītājiem. Mēs ļoti labi mākam tik tiešām radīt jaunus un labi apmaksātus amatus. Es atbalstītu tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu par šā otrā un trešā teikuma svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Kaut kādai sistēmai jābūt valsts pārvalžu institūciju vadītāju atalgošanā, un nevar būt tāds stāvoklis, ka vienas institūcijas vadītājs saņem daudz lielāku algu par citas valsts institūcijas vadītāju. Tādēļ, godātie kolēģi, komisijas vārdā es uzturu šo priekšlikumu un lūdzu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente vēlas runāt?

A.Rugāte

. Paldies! Tas ir atbalstāms priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot piektajā daļā "padomes priekšsēdētājs par savu amata pildīšanu saņem arī piemaksu 50% apmērā no amatalgas. Priekšsēdētāja vietnieks piemaksu — 25%". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 9, atturas — 4. Pieņemts priekšlikums.

Tagad balsojam par 51.pantu kopumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu nākamo pantu.

A.Rugāte

. 52.pants — "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pienākumi un tiesības". Atbildīgā komisija ierosina papildināt 3.punktu otrajā daļā "izdarīt pārbaudes raidorganizācijās saskaņā ar šo likumu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Rugāte

. Trešajā daļā atbildīgā komisija izveidoja jaunu daļu, kāda nebija pirmajā lasījumā, un tā skan šādi: "Padomes loceklis, kurš iekļauts valsts radio un televīzijas centra padomes sastāvā, pārstāv tajā padomes un raidorganizāciju intereses".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Rugāte

. Ir pieņemts deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums svītrot pirmajā lasījumā pieņemto trešo daļu. Ceturtajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvdaldības komisijas priekšlikums aizstāt vārdus "pirmās kategorijas" ar vārdiem "otrās kategorijas". Tas ir attiecināms uz padomes locekļu pamatalgām. Padomes locekļu amatalga tiek pielīdzināta pirmās kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai, tāda ir komisijas redakcija, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums netika pieņemts ar komisijas vairākuma argumentāciju, ka tādā gadījumā tiks pazemināta tā alga, kuru viņi saņem šobrīd.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir ļoti loģiski, ja Saeima piekrita un izsvītroja iepriekš otro un trešo teikumu, kur paredzēja piemaksas priekšsēdētājam un vietniekam — 50% un 25% apmērā pie civildienesta ierēdņa pirmās kategorijas. Šeit tad būtu loģiski, ja padomes locekļiem ir otrā kategorija, jo, es atvainojos, tā kā te ir rakstīts, ka padomes loceklim ne retāk kā reizi mēnesī ir jābūt padomes sēdē, tad paskatīsimies, kādā līmenī ir citas personas, amatpersonas, kurām jāstrādā katru dienu. Kaut vai ja mēs paņemsim tiesnešus un tā tālāk. Un šeit mēs paceļam milzīgā līmenī uz pirmo kategoriju, es aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. (Starpsauciens: "Pareizi! Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Es patiešām neaizstāvu lielas algas ierēdņiem, es neesmu aizstāvējis, kad veidoja šo atsevišķo kastu, bet šajā brīdī es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka padomes funkcijas būs ļoti svarīgas, mēs veidojam taču neatkarīgu patstāvīgu institūciju, kura būs faktiski autonoma, darbosies gandrīz neatkarīgi no Saeimas un valdības, atbildība būs liela. Mēs tātad runājām šodien, ka mēs aicināsim ļoti kvalificētus, nu, tautā, sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, un ja nu mēs pielīdzināsim viņu algas otrajai kategorijai, tad diez vai mēs šajā padomē atradīsim tādus cilvēkus, kuri varēs, nemeklējot blakusdarbu, atbildīgi un godprātīgi strādāt. Es domāju, ka šī pirmā kategorija nav tā augstākā, tāda ir piešķirta daudziem, bet šīs komisijas locekļiem, es domāju, ka vajadzētu tomēr atbalstīt un dot šo pirmo kategoriju, tā kā komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, jā!

A.Rugāte.

Es drīkstētu vēl...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komentējiet!

A.Rugāte.

Ļoti īsi, kolēģi, līdz ar iepriekšējo balsojumu, kurā mēs esam noņēmuši šīs piemaksas, algas kļūst vienādas, ja tiek iebalsots komisijas priekšlikums, tas nebūtu īpaši saprātīgi, tādēļ ir ņemams tomēr vērā Endziņa kunga komentārs un izdarāms saprātīgs balsojums par labu tādai labprātīgai sakārtotībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - aizstāt vārdus "pirmās kategorijas" ar vārdiem "otrās kategorijas". Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas -12. Priekšlikums pieņemts. Tagad balsosim lūdzu par 52.pantu kopumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 6. Esam pieņēmuši 52.pantu ar attiecīgiem labojumiem.

Pārtraukums līdz 15.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu. Septītā nodaļa. "Nacionālais pasūtījums".

A.Rugāte.

Tieši tā. Paldies! 53.pants, kurā nav ienācis neviens priekšlikums. Līdz ar to pirmā lasījuma redakcija netiek mainīta, uzlabota vai kā citādi izmainīta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

A.Rugāte.

54.pants. "Nacionālā pasūtījuma uzdevums". Deputāte Poča ieteica veidot šo pantu pēc citas struktūras. Vispirms norādīt, kādas ir nacionālā pasūtījuma funkcijas atbilstoši tā saturiskajam pasūtījam. Pēc tam - atbilstoši finansiālajam nodrošinājumam. vērā finansešanas avotus, bet vienlaicīgi ievērojot divus posmus. Bez un ar abonentu maksām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka ir pietiekami izklāstīts nacionālā pasūtījuma darbības princips un uzdevums komisijas piedāvātajā variantā, pie tam, saskaņā ar mūsu šā likumprojekta 5.panta balsojumu abonentu maksas šobrīd vairs nepastāv, tātad ir tikai daļēji iespējama šī priekšlikuma atbalstīšana arī tad, ja mēs balsojam, taču tā kā priekšlikums nav izteikts priekšlikuma formā, tikai vēlējuma formā, līdz ar to tas patiesībā arī nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Tieši tā.

A.Rugāte.

Šajā pašā pantā ir Kristīgo demokrātu savienības deputātu Prēdeles, Lakševica un Rugātes priekšlikums - 4.punktu aiz vārdiem "izglītojošiem" papildināt ar "tai skaitā kristīgās izglītības..." un talāk kā tekstā. Es gribu visas savas frakcijas deputātu vārdā uzturēt šo priekšlikumu un tātad līdz ar to arī uzturēt balsojumu. Pamatojums tam ir ļoti vienkāršs. –emot vērā to, ka šobrīd pirmajā programmā, tikai periodiski atbilstoši kādiem svētkiem, kuros ir līdzdalīga arī baznīca vai kāda no konfesijām, tiek izmantoti dievkalpojumi kā viens no reliģiskās - kristīgās izglītības veidiem. Otrajā programmā ir speciāla raidījumu kopa kā radio, tā televīzijā, kas nodrošina šādu saturu tiem, kuriem tas intersē, un vispār tā, kā tas pieder pie kultūras, ir viena no kultūras sastāvdaļām. Mēs uzskatījām, ka šis formulējums nav pietiekams, jo izglītojošo vai kultūras programmu skaitā it kā teorētiski iekļautos arī kristīgās izglītības programmas. Tādēļ arī ir šis priekšlikums, kuru mēs šobrīd uzturam, jo, ņemot vērā to, ka pagaidām likumprojektā ir iestrādāta tikai pārliecinoša pirmās programmas koncepcija, otrās programmas koncepcija pagaidām ir neatrisināta, tas ir, atklātā formā, līdz ar to mēs gribam uzturēt arī turpmāk šo iespēju pēc noteikta plāna, vai pēc noteikta apjoma šo kristīgo izglītību nodrošināt arī nacionālā pasūtījuma ietvaros.

Vēl ir atbildīgās komisijas priekšlikums šajā pašā pantā aizstāt vārdus piektajā daļā "nacionālās minoritātes" ar vārdu "mazākumtautības". Vispirms jau tas ir latviskāks termins un it kā arī tuvojas vairāk tai būtībai, kuru mēs gribētu šajā daļā, šajā punktā izpaust, apliecināt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Balsosim par deputātu Prēdeles, Lakševica un Rugātes priekšlikumu - papildināt aiz vārdiem "izglītojošiem" ar "tai skaitā kristīgās izglītības". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 16. Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies! Tālāk ir 55.pants.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Nobalsosim, tad par 54.pantu kopumā ar labojumiem.

A.Rugāte.

Mana vaina! Pasteidzos.

Sēdes vadītājs. Tai skaitā komisijas ieteikto labojumu. "nacionālo minoritāti" aizstāt ar vārdu "mazākumtautības". Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 6. Nav kvoruma.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Nē, vēl nebalsojam. Nav signāla. Tagad, lūdzu! Balsojam. Rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

A.Rugāte.

Tālāk ir 55.pants. "Nacionālā pasūtījuma veidošana". Šajā pantā ir tikai viena daļa. Varētu svītrot šo daļas numerāciju, taču pēc principa, ka visos pantos ir daļas, arī šeit mēs šo pirmo daļu esam atstājuši, jo nav izslēgts, ka var parādīties kāds priekšlikums, kas rada arī otro daļu ne tikai trešā lasījuma gaitā, bet arī pēc tam, likumam darbojoties, var parādīties šāda vajadzība un tad, protams, tas būs sarežģītāk. Paldies!

56.pants. Atbildīgā komisija ierosina papildināt šo daļu ar to izēlumu, ko jūs redzat 73.lapas labajā ailītē pēdējā iedaļā. "Nacionālā pasūtījuma apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt 15% no nacionālā pasūtījuma finansējuma kopējā apjoma". Tas ir papildinājums nacionālā pasūtījuma pamatam, kuru pilda Latvijas Radio un Latvijas televīzija, pieļaujot, ka šajā daļā ir iespējams daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālās radio un televīzijas padomes organizēta konkursa kārtā nodot arī citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem. Tas arī zināmā mērā konceptuāls jautājums, kādā veidā tiek nodrošināts nacionālais pasūtījums un tiek izmantoti valsts nodokļu maksātāju līdzekļi. Vai tikai sabiedriskajam radio un televīzijai vai arī citām raidorganizācijām, kurām ir citi finansēšanas avoti. Tātad privātajām vai komerciālajām.

Ir arī "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums šajā pantā - papildināt to ar tekstu "bez tiesībām uz reklāmu laiku". "Nacionālā pasūtījuma kopējais apjoms citām raidorganizācijām un neatkarīgajiem programu veidotājiem kopā nedrīkst pārsniegt 15% no Latvijas Radio un Latvijas televīzijas raidījumu kopējā apjoma". Komisija uzskata, ka tas ir daļēji pieņemts, iestrādājot to visā panta daļas kopīgajā redakcijā, kura ir 73.lapas augšā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 56.pantu! Vai deputāti vēlas debatēt? Vai piekrīt komisijai. Lūdzu! Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Uzsākam debates.

P.Tabūns

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir svarīgs pants. Mums ir jāizlemj, vai nacionālo pasūtījumu sadalīt un uzticēt šodien jau privātajām vai komerciālajām raidstacijām. Vai finansējot sabiedrisko raido un televīziju no valsts budžeta, atstāt to visu radio un televīzijas sabiedriskā ziņā. Lai mani nepārprot, es vienmēr esmu atgādinājis un atgādinu arī šodien, ka es esmu par privāto vai komercraidstaciju sekmīgu darbību un atbalstu visas tās, kuras šodien darbojas, un nemēģinu absolūti nekādā veidā un man nav nodomu - ierobežot. Taisni otrādi, lai tās attīstās, nostiprinās, jo labāk būs mums visiem - skatītājiem un klausītājiem. Bet es domāju, ka šobrīd nevajadzētu novirzīt privātraidstacijām šo valsts budžeta daļu, arī ne 15%. Tas nebūtu pareizi. Varbūt pēc pāris, trim gadiem, mēs paskatīsimies, kā tas notiek, varbūt būs iespējams šāds variants, tad nēs varēsim izdarīt labojumus jebkurā laikā, tas nebūs grūti, bet šodien nevajadzētu to darīt! Galu galā, pati radio un televīzija, tāpat kā tas bijis iepriekšējā laikā, un kā šodien, viņi var un viņi varēs izvēlēties programmu veidotājus vai attiecīgo raidījumu veidotājus arī no malas. Vai mēs viņus saucam par neatkarīgiem producentiem vai kā agrāk - ārštata autoriem, tas ir viņu ziņā. Ja viņi jutīs, ka par attiecīgo tēmu radio vai televīzijā nav tik spēcīgu cilvēku, kas veidotu pārraides, tad viņi uzticēs cilvēkiem no malas, bet neierobežosim. Nenogriezīsim no šī budžeta, kas ir sabiedriskajā valsts televīzijā un radio, jau ar Saeimas lēmumu šos 15%. Nedarīsim to! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šī piebilde izsauca diezgan lielu izbrīnu. Kāpēc nacionālā pasūtījuma raidstacijai jābūt tiesībām nodot kaut kādus procentus, kaut vai vienu - kādām citām raidstacijām, ja šo laiku ir finansējis budžets. Es atkal atgriežos pie tā paša, par ko es vienmēr runāju, ka mēs mētājam naudu pa kreisi un pa labi. Un tagad mēs beigu beigās gribam iestrādāt pantu, kas ir tīrākās korupcijas pants. Kāda konkursa kārtībā? Kurš lielāku kukuli dos, tam atļaus. Kurš mazāk dos - tam neļaus. Kas tie tādi par konkursiem? Es domāju, ka jābūt ir vispārējai skaidrai kārtībai. Ja ir nacionālais pasūtījums, tad tā ietvaros darbojas viena vai vairākas raidstacijas, cik nolemj, tik strādā. Bet mēs vairākos pantos, tai skaitā arī 50., kuram mēs pagājām garām, iestrādājam šai padomei iespēju nodarboties ar biznesu, ja spēj. Kas tas par biznesu faktiski? Nodarboties ar dažādiem , ar tādiem kā naudas pelnīšanas momentiem, kuri šeit nekādi neiederas. Es domāju, ka nevajadzētu aizvērt acis uz šādām lietām, bet runāt skaidru valodu. Kā tad tie 15% tiks nodoti? Kas to darīs? Mēs labi zinām, kā šie konkursi notiek, ieskaitot ari Lattelekom, kur lētu pasutījumu atcēla un dārgu paņēma. Un tas viss notika zem konkursa birkas. Tā kā es domāju, ka šis ir pilnīgi nepieņemams punkts. Ja mēs atklāti skatāmies, no budžeta tērēšanas viedokļa. Un diez vai valstij svarīgāks jautājums pašlaik ir kā budžeta tēriņš vispār? Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Pauls Putniņš.

A.Berķis

(LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Redziet, šis nu gan patiešām ir konceptuāls jautājums. Varbūt patiešām vienīgais īsti būtiskais jautājums šajā likumā. Varbūt vienīgais īsti būtiskais. Jo šeit ir padomes, kā saka, varas svira, ar kuru padome var kaut ko ietekmēt sabiedrisko raidorganizāciju darbā. Es saprotu, kāpēc varbūt ir liela piesardzība, par šo jautājumu runājot. Tagad verot muti vaļā, es tūlīt nokaitināšu visus savus kolēģus sabiedriskajā radio un televīzijā, bet ko tad lai dara? Katram darbam un katrā darba vietā, protams, ideālākais stāvoklis gan sociālismā, gan, es domāju, jebkurā iekārtā ir - dodiet man naudu, nodrošiniet valsts finansējumu tik, cik ir nepieciešams, un ļaujiet man brīvas rokas. Un tas ir sapnis un tas ir jāsaprot, ka tā tas ir katrā vietā un katrs žurnālists, protams, ir ieinteresēts nu tāpat strādāt iespējami vieglāk un, ja mani neviens neapdraud, ja manu redakciju neviens neapdraud, ja šī nauda ir iedota, ja šis pasūtījums ir, ka tik un tik procenti raidījumu ir jums jātaisa, vienalga, vai tas bērnu redakcijai vai lauku redakcijai, vai kam, tad es to taisu un saņemu savu naudiņu un pamēģiniet tikai jaukties iekšā un man ņemt šo naudiņu nost. Un tā tas ir nodaļā, un tā tas ir katram atsevišķam redaktoram. Manu raidījumu laiku, lūdzu, un manu finansējumu, un es daru, ko gribu. Un tad tālāk tā ir vienīgi gan manas godkārības, manas sirdsapziņas, mana amata lepnuma lieta. Ja es cienu savu amatu, ja man šī amata godkārība ir, tad es cenšos šo raidījumu taisīt labi. Ja es esmu samierinājies, tad es kaut ko nočabinu, pielīmēju, kā saka, galusm, atdodu un apdraudēt jūs mani nevarat, man tas ir iekšā. Un ir ļoti grūti katrā iestādē, teiksim, tiešajam priekšniekam kaut ko tur izdarīt, jo nevienam jau negribas ar savu kolektīvu sakašķēties. Ja no augšas neiejaucas, tad tā arī paliek.

Un tāpēc šeit ir likumā divās vietās kaut kas, lai varētu tomēr šajā monopolā un šajā mierīgajā ūdenī kaut ko darīt. Tas ir 62. pants, par ko mēs runāsim tālāk. Tur ir rakstīts: Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem. Tas nozīmē, ka sacīsim televīzijas komitejas ģenerāldirektors vai sabiedriskās televīzijas ģenerāldirektors pasaka: jūs savu raidījumu taisāt slikti, es slēdzu līgumu ar vienu brīvo producentu, neatkarīgo producentu, noslēdzu šo līgumu, un viņš taisa man raidījumu. To var izdarīt konkursa kārtībā, protams, nav, kā saka, Kreitusa kungs, visi konkursi korumpētība un tā tālāk, bet nav jau taisnīgākas iespējas tomēr. Ir vēl netaisnīgāka iespēja - nodot pēc zilām acīm, ja negrib īsti tā darīt, tad nodot konkursa kārtībā. Tā kā tomēr konkurss ir jātaisa. Nu vārdu sakot, tad tādā gadījumā, ja es, Berķis, savu raidījumu taisu slikti, tad lūdzu izsludiniet par šo raidījumu konkursu un to uzvarēs, sacīsim, neatkarīgais producents, kas to taisīs labāk. Noslēdziet tādu konkursu uz vienu gadu, un tas būs labi.

Lai nevarētu notikt tā, ka, sacīsim, pašu mājās visiem gribas mierīgi dzīvot, tad tomēr arī šai padomei ir jādod kaut kāda iespēja iejaukties arī no ārpuses. Un kaut ko darīt šajā lietā. Tabūna kungs šo jautājumu jau uzdeva Grunda kungam, ja pareizi atceros amatu, tas ir Dānijas reģionālo raidorganizāciju padomes loceklis, un viņš atbildēja, ka tas ir pavisam saprotami, tas ir elementāri, ka raidorganizācija sev patur ziņu raidījumus, tas ir pamats, un ir daudzas raidorganizācijas, kuras visas savus raidījumus tādā veidā izdod konkursa kārtībā un viņiem pašiem nemaz nav cita, ir tikai šīs augšā raidīšanas iekārtas, viņi var iztikt pat bez savām automašīnām, pat bez saviem magnetofoniem vai bez savām kamerām, viņi to visu atdod neatkarīgajiem producentiem, un, kā teica Grunda kungs, tādā veidā viņi audzē ap sevi šo plašo augsni, gatavo zemi jauniem talantīgiem žurnālistiem, kuriem tādā veidā ir iespējams ienākt raidorganizācijā, nevis, ka jūs uztaisāt vienu monopola sienu. Ir sarežģījumi, ir protams, sarežģīti un es nezinu, kā to pateikt, man nav absolūti nekādu šaubu, ka ir jāpaver šāds ceļš brīvajiem producentiem, līgumu slēgšanai ar brīvajiem producentiem, un, kā teica Grunda kungs, 15% ir daudz par maz, varētu vairāk dot.

Lieta ir sarežģītāka, protams, un grūti saprast, kā tas varētu juridiski notikt, ja jūs runājat par pasūtījuma nodošanu citai raidorganizācijai. Nu piemēram — manā izpratnē NTV-5 ziņas ir labākas par televīzijas "Panorāmu". Es uzskatu, ka tas tā ir. Ja es būtu padomē, man īstenībā vajadzētu sacīt tā: pietiek, turpmāk es slēdzu līgumu ar NTV-5, un jūs taisiet šīs ziņas, bet "Panorāma"... nu, es nezinu. Protams, tūlīt rodas jautājums, kas tad notiek ar "Panorāmu", viņi aiziet visi masveidīgi vai pāriet uz NTV-5, vai kas ar viņiem notiek? Vai NTV-5 nāk uz valsts, teiksim, uz sabiedrisko raidorganizāciju un "Panorāma" iet viņu vietā? Bet kas tad viņus ņems? Te ir tā neskaidrība, kā to izdarīt, un tāpēc es neriskētu varbūt likt raidorganizācijām un iesniegšu tādu labojumu trešajam lasījumam. Rakstīt vienkārši — "neatkarīgajiem producentiem". Tas, ka šāda iespēja ir jānodrošina un ka padomei tādas tiesības ir jādod, tas ir absolūti neapšaubāmi. Vai tāpat paskatieties nu kaut vai, teiksim, tajos pašos ziņu raidījumos no laukiem. Kas tad nāk no laukiem? Nu ja Dimanta kungam ir izdevies uz laukiem nokļūt, tad tas raidījums tur ir no turienes, kur viņam ir izdevies nokļūt, ja nav, tad nav, un tas ir viss raidījums. Tā kā šinī gadījumā, neapšaubāmi, vajadzētu slēgt līgumu kaut vai ar reģionālajām televīzijām, lai šo lauku raidījumu daļu nodrošina vēl reģionālās televīzijas. Tas būtu absolūti sakarīgi, un es neredzu, kādā veidā tas varētu apdraudēt sabiedrību. Jā, nu redz, var piekrist, 15 procenti, tas, protams, ir skaitlis, par kuru var strīdēties. Es jau teicu, ka dāņu eksperts teica, ka tas ir pārāk maz, mums nav pieredzes, mēs varētu sākumā ieviest šos 15 procentus, varētu vēl ierakstīt, lai kādam nav monopols, varbūt varētu ierakstīt, ka šie 15 procenti nedrīkst nonākt viena neatkarīgā producenta rokās vai nedrīkst nonākt vienas raidorganizācijas rokās, par to vajadzētu padomāt vēl uz trešo lasījumu un tas prasa arī aprēķinus, vai mēs ar to pārāk nenorobežojam. Bet ka šis pants principā atbalstāms, par to es esmu pārliecināts, tā kā es te stāvu.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pēc tam — Pēteris Tabūns un pēc tam Jānis Lucāns.

I.Kreituse

(DPS). Es gribu teikt pavisam īsi—- mīļie kolēģi! Nejauksim pantus un nejauksim valsts televīziju ar privāto televīziju! Nejauksim nacionālo pasūtījumu ar komercraidījumiem un, Berķa kungs, tā lieta ir pavisam vienkārša. Ja jūs strādājat valsts televīzijā un taisāt sliktus raidījumus, tad nevis vadība pieaicina citu, kas jūsu vietā taisa, bet padzen jūs no darba un pieņem darbā un maksā no budžeta tam, kas to raidījumu var uztaisīt. Jo šeit ir runa par budžeta naudu. Par to, kas no valsts kases tiek izdalīts. Un ja valsts radio nevar izpildīt valsts pasūtījumu, tad valsts radio ir jālikvidē un tad nav jādod padomei tiesības budžeta naudu dalīt komerciālām struktūrām. Tas ir principā pretrunā ar to, ko mēs pieņēmām jau šinī pašā likumprojektā, ka tas ir jāsaskaņo ar antikorupcijas likumu, kas būs.

Un tāpēc šeit nevajag jaukt šīs lietas kopā. Ja ir valsts televīzija un valsts radio, tie pilda nacionālo pasūtījumu un nekādas komercstruktūras nesaņem šo valsts naudu , ne piecu, ne piecpadsmit procentu apmērā. Un ja padome nolemj, ka "Panorāma" neatbilst tam, kas ir vajadzīgs Latvijas valstij un tautai, ka viņa nepilda nacionālo pasūtījumu, tad "Panorāmu" atlaiž no darba padome un uzaicina pilnu jaunu sastāvu, nevis slēdz kaut kādu līgumu. Tos atvirza no darba, lai tie pamācās un paklusē, darba attiecības ir strikti noteiktas — vai nu jā vai nu nē. Un tāpēc šādā redakcijā šis pants nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — LNNK. Lūdzu! Pēc tam — Jānis Lucāns.

P.Tabūns

(LNNK). Patiešām tā tas ir, un to vajadzētu ielāgot — sabiedriskais radio un televīzija ir sabiedriskie un komerciālie ir komerciālie. Un katram ir savi mērķi, un katram ir savi uzdevumi. Un ja "komerc" papildina to, ko veic sabiedriskais radio un televīzija, — paldies viņiem, bet nevajag jaukt divas dažādas lietas! Ne velti visā pasaulē pastāv šie sabiedriskais radio un televīzija. Un Berķa kungs, jūs slikti saklausījāt šo dāņu eksperta sacīto, viņš teica, ka viena no programmām netiek aiztikta un otrajā programmā, kura ir jaukta, šajā programmā pieļauj arī neatkarīgo producentu gatavotos raidījumus. Bet tā ir pavisam cita lieta. Un patiešām, ja Berķa kungs radio gatavo sliktas pārraides, tad šīs pārraides ģenerāldirektors vai attiecīgo struktūru vadītāji uzticēs kādam Miķelim pavisam no citas organizācijas, kur viņš strādā, un Berķa kungs tiks atstādināts. Ļoti elementāri. Tāpēc nevajag jaukt dažādas lietas, bet nevajag graut sabiedrisko radio un televīziju, kam jāpastāv un jāpilda sabiedrības intereses. Jāaizstāv sabiedrības intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, pēc tam Pauls Putniņš un pēc tam - Aivars Berķis.

J.Lucāns

(TPA). Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no ļoti interesantiem gadījumiem. Ir tāds teiciens, ka cilvēks, kas ir gudrs, mācās no citu kļūdām, cilvēks, kas nav sevišķi gudrs, mācās no savām kļūdām, bet kā lai sauc to cilvēku, kurš nemācās arī no savām kļūdām? Šinī gadījumā runa ir par šiem te piecpadsmit procentiem valsts pasūtījuma. Mums laikam pavisam ir aizmirsies, kā, teiksim, pēdējos 5 gados strādā mūsu valsts rūpniecība. Ar šāda veida, teiksim, kombinācijām, un mēs iztikām, ar ko tas ir beidzies. Vai tiešām šo piemēru ir par maz, lai, teiksim, saprastu, ka šāda veida rīcība nevar pastāvēt? Ka tur nekas prātīgs nevar iznākt. Tur var vienīgi iznākt tā, ka, teiksim, ja Berķa kungam būs sava redakcija nacionālajā radio, tad viņš nodibinās zem cita vārda savu privāto redakciju un to pasūtījumu, ko viņš pats slikti pildīs kā nacionālā radio vadītājs, viņš labi izpildīs, teiksim, kā privātizpildītājs. Ziniet, tāda sistēma neder. Un ja, teiksim, manā restorānā šefpavārs slikti gatavo un es eju uz kaimiņu restorānu ēst pusdienas, tad es neesmu restorāna vadītājs. Es saprotu, ka daudzās lietās var pieļaut dažādas atkāpes, bet nu diez vai vajadzētu uzskatīt par nopietnu piedāvājumu atkārtot vēl un vēl tās pašas kļūdas, kas jau izdarītas un kur skaidri redzams, ka tas dzen mūs postā.

Es esmu pārliecināts, ka taisni tā tas notiks. Jo jāņem vērā — tiklīdz pamatkapitāls ir kopējs, tā tanī pašā brīdī, ņemot vērā šo finansu situāciju, sāksies valsts īpašuma ekspluatācija par labu privātīpašumam. Un tas ir neizbēgams process. Man grūti vienkārši atrast vārdus, kā lai raksturo šo situāciju. Nedrīkst būt šāds pasūtījums!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, pēc tam — Aivars Berķis, pēc tam — Dainis Stalts.

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj, cienītā Saeima! Šis ir viens no vispretrunīgākajiem punktiem likumprojektā, un arī mēs esam ilgi par to sprieduši. Redzat, lietas būtība ir šāda. Pirmkārt man jāsaka, ka šis ir tas retais gadījums, kad es esmu vienisprātis ar savu lielo draugu Aivaru Berķi. Jūs saprotat lietas būtību. Ja mēs absolūti nedodam iespējas konkurencei un mēs nedodam iespējas konkurencei tādā gadījumā, ja mēs nolemjam, ka valsts budžeta līdzekļi ir tikai sabiedriskajai televīzijai un radio, kas pēc būtības ir pareizi, šie 15% arī satrauc valsts jeb sabiedriskā radio un televīzijas darbiniekus, jo viņi baidās, ka līdzekļi bezgalīgi nepārslīd privātajā sektorā. Bet ja mēs to nedarām, ja mēs izslēdzam konkurenci, tad pastāv šī iespēja iekapsulēties. Tikai konkurence ir virzošais spēks, tas ir mūsu ekonomikā atzītais princips, un tas ir arī šeit. Bet, protams, ir arī taisnība tiem, kas saka, ka privātais ir šķirams no valsts jeb sabiedriskā. Bet mums kaut kāda daļiņa jādod šai attīstībai, tā ir attīstība, un jūs redzēsit, kādi lieliski rezultāti būs, ja mēs to pieņemsim. Gluži vienkārši tāpēc, ka privātajos un nevis komerciālajos, bet privātajos labdabīgajos, teiksim, šajos jaunajos iestādījumos darbojas jauni, talantīgi darba spējīgi cilvēki, kas uzturēs šo konkurences garu, un tas nāks par labu sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio tādā nozīmē, ka tur celsies kvalitāte. Un šī sacensība ir jāveicina. Nu kādā citādā veidā mēs varētu veicināt līmeņa, raidījuma līmeņa kāpšanu valsts radio, valsts televīzijā, jeb mēs esam ceļā uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Protams, mēs izšķirsim to balsojot, tikai padomājiet par lietas būtību un bez kaut kādas tādas agresivitātes, jo šeit ir domāts pašā dīglī un labdabīgs stimuls attīstībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis — otrreiz. Lūdzu! Pēc tam — Dainis Stalts.

A.Berķis

(LZS). Paldies Putniņa kungam! Viņš saprata to būtību, jo lieta jau ir — tas ir būtībā tas pats, kas teātrī — nu vai mēs paturam visus aktierus, tā ka viņi ir gadu no gada, vai mēs slēdzam līgumu ar jauniem, sludinām kaut kādu konkursu un tas ir visur vienādi. Un kāpēc jūs uzskatāt, mani oponenti, ka tas nozīmē kaut ko atdot privātajam. Nu ar to brīdi, kad