Ministru kabineta noteikumi Nr. 611
Rīgā 2024. gada 17. septembrī (prot. Nr. 37 26. §)
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas
2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.5. pasākuma "Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.5. pasākumu "Klimata neitrāli risinājumi profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības programmās, vidē un infrastruktūrā" (turpmāk – pasākums);
1.2. pasākuma mērķi;
1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Pasākuma mērķis ir Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestāžu un koledžu (turpmāk – profesionālās izglītības iestādes) infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunīgiem energoresursiem un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu etalonveidošanas iniciatīvās, prioritāri atbalstot darbības, kurās plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30 procentu apmērā.
3. Pasākuma mērķgrupa ir valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādes, kā arī šo iestāžu pedagogi un izglītojamie.
4. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.
5. Pasākumu īsteno ierobežotas projekta iesnieguma atlases veidā vienas projekta iesnieguma atlases kārtas ietvaros.
6. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma ietvaros piešķir granta veidā.
7. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
7.1. iznākuma rādītājs: publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti – 22 966 m2;
7.2. rezultāta rādītājs: gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) – 56 789 MWh/gadā.
8. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 19 140 000 euro (no tā elastības finansējums – 3 018 862 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 269 000 euro (no tā elastības finansējums – 2 566 033 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 871 000 euro (no tā elastības finansējums – 452 829 euro).
9. Maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – 15 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma – veido valsts budžeta līdzfinansējums.
10. Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 121 138 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 13 702 967 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 2 418 171 euro apmērā.
11. Izglītības un zinātnes ministrija pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam plānotajam kopējam attiecināmā finansējuma apmēram.
II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem
12. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde – Valsts izglītības attīstības aģentūra. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Valsts izglītības attīstības aģentūra ir finansējuma saņēmējs.
13. Sadarbības partneri pasākumā ir Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādes:
13.1. Aizkraukles Profesionālā vidusskola;
13.2. Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
13.3. Jelgavas tehnikums;
13.4. Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums;
13.5. Kandavas Lauksaimniecības tehnikums;
13.6. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums;
13.7. Ogres tehnikums;
13.8. Latgales Industriālais tehnikums;
13.9. Liepājas Valsts tehnikums;
13.10. profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža";
13.11. Rīgas Celtniecības koledža;
13.12. Rīgas Valsts tehnikums;
13.13. Rēzeknes tehnikums;
13.14. Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola;
13.15. Rīgas Mākslas un mediju tehnikums;
13.16. Rīgas Stila un modes tehnikums;
13.17. Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola;
13.18. Saldus tehnikums;
13.19. Smiltenes tehnikums;
13.20. Valmieras tehnikums;
13.21. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums";
13.22. Ventspils tehnikums;
13.23. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums.
14. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē izstrādā sadarbības līguma projektu ar sadarbības partneri par projektā sadarbības partnerim plānoto darbību īstenošanu. Sadarbības līguma projektā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam plānošanas periodā, kā arī iekļauj finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera sadarbības nosacījumus, pienākumus un tiesības, projekta mērķu un rādītāju savstarpējās sasniegšanas dalījumu un citus nosacījumus.
15. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē sadarbības līguma projektu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju un ne vēlāk kā mēnesi pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas slēdz rakstveida sadarbības līgumu par projektā sadarbības partnerim plānoto darbību īstenošanu. Sadarbības līgums ir projekta iesnieguma pielikums.
16. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, informāciju par to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī apraksta, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iestādē šādos procesos:
16.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;
16.2. centralizētu iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalības nodrošināšana iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkumu organizēšanā (ja attiecināms);
16.3. projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;
16.4. informācijas, dokumentu un pārskatu (tai skaitā papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzības pārskatu) aprite;
16.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.
17. Projekta iesniedzējs atbilstoši šajos noteikumos un projekta iesnieguma atlases nolikumā noteiktajām prasībām sagatavo ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.
III. Atbalstāmās darbības un izmaksas
18. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
18.1. profesionālās izglītības iestāžu viedas apsaimniekošanas veicināšana, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana apsaimniekošanas procesa digitalizācijā šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem un šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām;
18.2. profesionālās izglītības iestāžu mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu automatizācija un energoefektivitātes paaugstināšana šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.3. videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrāde un ieviešana šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.4. videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu etalonveidošanas iniciatīvas šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.5. datos balstītas energopārvaldības sistēmas izstrāde un ieviešana šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem un šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām;
18.6. vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšana šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.7. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem;
18.8. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam.
19. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
19.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
19.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;
19.3. neparedzētās izmaksas.
20. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
20.1. mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras apsaimniekošanas sistēmu digitalizācijas risinājumu iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanas izmaksas apsaimniekošanas procesa digitalizācijā (tai skaitā licenču un programmatūras lietošanas un personāla instruktāžas izmaksas) šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai un šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām;
20.2. mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanas izmaksas šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, tai skaitā:
20.2.1. mācību un/vai koplietošanas infrastruktūras un saistīto inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanai nepieciešamo tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādes pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanu;
20.2.2. plānošanas un arhitektūras uzdevuma, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, paskaidrojuma raksta dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā un ēkas fasādes apliecinājuma kartes (turpmāk – būvprojekts) izstrādes vai esoša būvprojekta aktualizācijas izmaksas, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja tās veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes;
20.2.3. energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (kas atbilstoši periodiskās tehniskās apsekošanas prasībām veikta būves ekspluatācijas laikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu jomā) un tehniskās izpētes izmaksas, ja tās nepieciešamas būvniecības dokumentācijas izstrādei;
20.2.4. iekšējo inženiertīklu (piemēram, iekšējo elektrotīklu, apkures sistēmu, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, ūdensvada tīklu, kanalizācijas tīklu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas, trauksmes signalizācijas un automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu) izbūves un pārbūves izmaksas un citas ar gaisa kvalitātes uzlabošanu saistītu darbību izmaksas;
20.2.5. siltumenerģijas ražošanas sistēmu un ārējo siltumenerģijas tīklu pārbūves izmaksas, tai skaitā atjaunojamos enerģijas resursus izmantojošu apkures katlu, siltumsūkņu, saules siltumenerģijas kolektoru projektēšanas, specifikāciju izstrādes un izbūves izmaksas, fosilo kurināmo izmantojošu apkures katlu demontāžas un utilizācijas izmaksas, jaunu pieslēgumu komunālajiem tīkliem izmaksas gadījumos, kad fosilo kurināmo izmantojošs apkures katls tiek demontēts;
20.2.6. publiskā būvdarbu līguma (kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu) būvdarbu līgumcenas indeksācijas izmaksas;
20.2.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā un ir noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 8. nodaļai "Pieņemšana ekspluatācijā un atsevišķu darbu pabeigšana", ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
20.2.8. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas, ievērojot, ka minētās izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10 procentu apjomā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
20.2.9. mehāniskās ventilācijas sistēmu darbības uzlabošanas izmaksas, tai skaitā klusinātāju iegādes un uzstādīšanas izmaksas, piemērotu gaisa attīrīšanas risinājumu ieviešanas izmaksas;
20.3. videi draudzīgu ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumu enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunojamiem resursiem izstrādes un ieviešanas izmaksas šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai un šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām, tai skaitā:
20.3.1. apgaismojuma spuldžu nomaiņas uz LED spuldzēm un gaismas sensoru uzstādīšanas izmaksas;
20.3.2. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar saules enerģijas ražošanas mikroģenerācijas vai saules elektrostaciju projektēšanu, saskaņošanu un nodošanu ekspluatācijā, ievērojot, ka saražotā enerģija 100 procentu apmērā tiek izmantota pašpatēriņam;
20.4. demonstrācijas pasākumu ieviešanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām un šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.4. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, tai skaitā:
20.4.1. vienota profesionālās izglītības iestāžu mācību un koplietošanas ēku energopārvaldības modeļa – etaloniniciatīvas ar demo potenciālu valsts un publisko ēku uzturēšanai un izmantošanai profesionālās izglītības mācību procesā un profesionālās izglītības infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai resursu, funkciju un datu kontekstā – izveides izmaksas;
20.4.2. energoietilpīgu profesionālās izglītības programmu mācību vides pilnveides izmaksas energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā, lai demonstrētu izglītojamiem tehnoloģijas, kas nepieciešamas profesionālās izglītības programmu energoefektīvai apguvei un īstenošanai;
20.5. energopārvaldības sistēmas izstrādes un ieviešanas izmaksas, tai skaitā vides aizsardzība plāna, datos balstīta energoresursu izmantojuma, ilgtspējīgas apsaimniekošanas un sistēmu apkopes plāna, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens un citu resursu taupības pasākumu izstrādes un ieviešanas izmaksas, personāla instruktāžas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam datu ieguves, uzkrāšanas un apstrādes vajadzībām un šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
20.6. projekta ietvaros ir atbalstāmi tādi ēku/inženiertīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
20.7. vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
20.8. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem šo noteikumu 18.7. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;
20.9. projekta vadības un īstenošanas personāla (turpmāk – projekta personāls) izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam šo noteikumu 18.8. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai.
21. Šo noteikumu 20.9. apakšpunktā minētās projekta personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 17 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta personāla izmaksas.
22. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 12. punktā minētajam finansējuma saņēmējam plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.9. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām projekta personāla izmaksām.
23. Projekta neparedzētās izmaksas ir šo noteikumu 13. punktā minētā sadarbības partnera izmaksas, kas ir tieši vai netieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu papildus darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai un kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu izpildes nodrošināšanai. Projektā tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētos izdevumus finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
24. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
25. Projekta ietvaros ir attiecināmas vides prasību integrācijas izmaksas būvdarbu, preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums) un vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju izmaksas.
26. Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
27. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām atbalstāmo darbību izmaksu pozīcijām un ir veiktas pēc 2024. gada 1. janvāra. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.
IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi
28. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
29. Lai nodrošinātu savlaicīgu inženiertehniskās priekšizpētes veikšanu un projektā plānoto enerģijas patēriņa monitorēšanas sistēmu uzstādīšanu aktuālu enerģijas patēriņa datu ieguvei un patēriņa samazinājuma pasākumu efektivitātes noteikšanai, finansējuma saņēmējs nodrošina attiecīgā publiskā iepirkuma izsludināšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
30. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un dubultā finansējuma neiestāšanos projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām.
31. Projekta iesniedzējs līdz projekta iesniegšanai sadarbības iestādē izstrādā iekšējās kontroles sistēmu atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā". Iekšējās kontroles sistēmas apraksts ir projekta iesnieguma pielikums. Savukārt finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, un paredz, ka projekta vadībā iesaistītais projekta personāls ir informēts par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem, krāpšanas pazīmēm un pienākumu ziņot par konstatētajām aizdomām, kā arī ir informēti par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, kā arī parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām.
32. Būvdarbu iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu, vienlaikus nodrošinot projektā plānoto mērķu sasniegšanu.
33. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī ir atbalstāms sociāli atbildīgs publiskais iepirkums un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošana, ja attiecināms.
34. Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu pakalpojumu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
35. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas ietaupījumu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.
36. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst horizontālajam principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.
37. Lai projekta iesniedzējs varētu iesniegt projekta iesniegumu sadarbības iestādē, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģiju vērtēšanas un investīciju piesaistes pieteikumu vērtēšanas komisija (turpmāk – stratēģiju vērtēšanas komisija) pieņem lēmumu par projektā plānotajām darbībām, to īstenošanai indikatīvi plānoto finansējumu un plānoto darbību ietvaros sasniedzamajiem rādītājiem, prioritāri atbalstot darbības, kurās plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30 procentu apmērā. Šis stratēģiju vērtēšanas komisijas lēmums ir projekta iesnieguma pielikums. Lēmumu par šo noteikumu 13. punktā minētajiem sadarbības partneriem atbalstāmajām darbībām, plānoto finansējumu un sasniedzamajiem rādītājiem stratēģiju vērtēšanas komisija var aktualizēt projekta īstenošanas laikā saskaņā ar finansējuma saņēmēja iesniegtajiem priekšlikumiem.
38. Projekta ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir sadarbības partnera īpašumā vai arī valsts īpašumā un nodots sadarbības partnera valdījumā vai lietošanā, vai arī sadarbības partnerim uz infrastruktūru ir ilgtermiņa nomas tiesības vēl vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, un tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
39. Projekta ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto profesionālās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, ievērojot, ka:
39.1. ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām;
39.2. ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū;
39.3. papildinošas saimnieciskās darbības aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā un visā projekta dzīves cikla laikā. Aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē.
40. Ja projekta dzīves cikla laikā tiek konstatēts, ka ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz šo noteikumu 39. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, sadarbības partnerim proporcionāli tai gada jaudas daļai (platības, laika vai finanšu izteiksmē), par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
41. Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 39. un 40. punktā minētajiem nosacījumiem visā projekta dzīves ciklā (25 gadi). Sadarbības partneris visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja sadarbības partneris konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 39. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 39. un 40. punktā minēto nosacījumu pārkāpumu.
42. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri:
42.1. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7. punktā minētajiem rādītājiem;
42.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par horizontālā principa rādītāju (ja attiecināms): konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
42.3. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā un ievēro šādus horizontālos principus:
42.3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
42.3.2. horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
42.3.3. horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu";
42.4. sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 7. punktā minētā iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām;
42.5. sadarbības partneri katru gadu visā projekta dzīves ciklā uzkrāj datus par papildinošu saimniecisko darbību;
42.6. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
43. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
44. Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros īstenoto darbību rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, kā arī nodrošināt sasniegto rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
45. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
Ministru prezidente E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
