• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Starp Latviju un Baltijas un Melnās jūras krastiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.1995., Nr. 95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35514

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Triju Zvaigžņu ordenis -Vairas Vīķes-Freibergas un Austras Eichmanes rokās

Vēl šajā numurā

21.06.1995., Nr. 95

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Starp Latviju un Baltijas un Melnās jūras krastiem

Vakar Valsts prezidentam akreditācijas dokumentus iesniedza Lietuvas Republikas un Moldovas Republikas vēstnieki

Moldovas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jons Lešanu

Vakar, 20. jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma akreditācijas vēstuli no Moldovas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Jona Lešanu.

Pasniedzot akreditācijas vēstuli, vēstnieks teica, ka Moldovas valsts izjūt lielu cieņu pret Latviju un vēlas attīstīt visu to labāko, kas tuvina un apvieno abas valstis. Attālums starp abām valstīm nav šķērslis sadarbībai un diplomātiskajām attiecībām, kur jau ir zināmi panākumi. Ir parakstīti vairāki līgumi, kas liek pamatu sadarbībai daudzās nozarēs. Vēstnieks izteica apņēmību strādāt, lai veicinātu sadarbību starp abām valstīm.

Saņemot akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents izteica gandarījumu par šo Moldovas Republikas pieņemto lēmumu - nosūtīt vēstnieku darbā uz Latviju un izteica cerību, ka Latvija drīzumā atbildēs ar to pašu. Moldovu un Latviju saista ne tikai politiskie pēdējo gadu notikumi, bet arī lielas perspektīvas nākotnē. Valsts prezidents nodeva sveicienus Moldovas prezidentam Sņeguram, kas ir pazīstams kā enerģisks un uzņēmīgs savas valsts vadītājs. Prezidents atzina, ka ekonomiskā saikne starp abām valstīm ir nepietiekama, bet tagad, vēstniekam stājoties amatā, būs iespējams paplašināt tirdzniecības apjomu un noslēgt vairākus līgumus, kuri jau ir izstrādāti. Guntis Ulmanis izteica pārliecību, ka abas tautas viena otru labi pazīst un tikai no politiķiem ir atkarīgs, cik bieži tās tiksies viena ar otru. Latvija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar Moldovas valsti, un prezidents izteica cerību, ka šī sadarbība veidosies arvien ciešāka.

Pēc akreditācijas ceremonijas sarunā ar Valsts prezidentu vēstnieks stāstīja par aktualitātēm Moldovas Republikā. Sarunas gaitā tika skarti jautājumi, kas saistās ar gagauzu un Piedņestras iedzīvotāju neatkarības centieniem, kā arī par Moldovā atrodošos 14. armiju. Vēstnieks arī informēja, ka pagājušā gada plūdi un sausums spēcīgi ietekmēja valsts ekonomiku, jo zaudējumi līdzvērtīgi valsts viena gada budžetam, bet, neskatoties uz daudzajām problēmām, Moldovas prezidents politisko situāciju valstī vērtējot kā stabilu.

Tā kā vēstnieks rezidē Baltkrievijā, tad sarunas nobeigumā prezidents Guntis Ulmanis uzaicināja vēstnieku Latviju apmeklēt biežāk.

Valsts prezidenta

preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs

 

Viņa ekselence Jons Lešanu dzimis 1945.gadā. Pēc izglītības viņš ir inženieris. 1971.gadā beidzis Kišiņevas Politehnisko institūtu. Pēc augstskolas beigšanas Divus gadus strādājis par inženieri enerģētiķi. Kopš 1974.gada — piecpadsmit gadi aizvadīti partijas darbā. 1988.gadā beidzis Sabiedrisko zinātņu akadēmiju Maskavā. No 1985. līdz 1990. gadam — Moldovas Augstākās padomes deputāts.

1989.gadā Jons Lešanu iecelts par Moldovas Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības komitejas priekšsēdētāju, 1990.gadā — par Materiālo resursu pārvaldes direktora vietnieku. No 1991. līdz 1994.gadam — asociācijas "Moldinformbizness" viceprezidents un prezidents.

Ir precējies, ir divas meitas, pārvalda franču un krievu valodu. Jons Lešanu akreditēts arī Baltkrievijā, viņa rezidence būs Minskā.

Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks Rimants Karazijs

Vakar, 20.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma akreditācijas vēstuli no Lietuvas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Rimanta Karazija. Rimants Karazijs ir pirmais ārvalstu vēstnieks, kurš tika akreditēts Rīgas pilī.

Pils Baltajā zālē, pasniedzot akreditācijas vēstuli, vēstnieks solīja, ka darīs visu, lai abu kaimiņvalstu draudzība nostiprinātos. Vēstnieks nodeva vissirsnīgākos sveicienus no Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska un pateicās Guntim Ulmanim par 16.februārī Latvijas Lietuviešu biedrībā izteiktajiem apsveikumiem Lietuvas neatkarības dienā.

Valsts prezidents, saņemot akreditācijas vēstuli, apsveica Rimantu Karaziju kā ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā un izteica pārliecību, ka abu valstu attiecības attīstās un veidojas ļoti veiksmīgi. Un te liels ieguldījums ir iepriekšējam Lietuvas vēstniekam Aļģirdam Žvirenam, kurš bija viens no pirmajiem Latvijā akreditētajiem vēstniekiem. Guntis Ulmanis izteica cerību, ka jaunais vēstnieks turpinās priekšgājēja iesāktās tradīcijas un daudz darīs, lai Lietuvas un Latvijas attiecības no labām kaimiņattiecībām kļūtu par stipru un vienotu sadarbības sistēmu. Valsts prezidents atzīmēja, ka Baltijas vienotības jautājumā no daudziem politiskiem aspektiem mēs esam pārgājuši uz konkrētu rīcību un tuvākajos gados ir jāizlemj šīs vienotības konkrētās sadarbības metodes un iespējas. Starp Latviju un Lietuvu noslēgti daudzi līgumi, un tuvāko gadu uzdevums ir panākt, lai šie līgumi darbotos praktiski un efektīvi.

Pēc akreditācijas ceremonijas sarunā, kas notika Sūtņu zālē, vēstnieks Valsts prezidentu informēja par aktuālākajiem procesiem Lietuvā. Kā stāstīja vēstnieks, pastāv problēmas ekonomikā, finansu un banku jautājumos, kā arī lauksaimniecībā un privatizācijas jomā. Vēstnieks ar prezidentu pārrunāja arī gaidāmo Gunta Ulmaņa vizīti Lietuvā. R.Karazijs solīja, ka no savas puses darīs visu, lai šī vizīte būtu veiksmīga.

Sarunas nobeigumā vēstnieks pateicās par viņam izrādīto godu būt par pirmo vēstnieku, kurš akreditēts atjaunotajā Rīgas pilī. Guntis Ulmanis to nosauca par zīmīgu sakritību, ka tieši tuvākā kaimiņa, Lietuvas, vēstnieks pirmais tiek akreditēts šajās vēsturiskajās telpās.

Valsts prezidenta

preses dienests

 

Viņa ekselence Rimants Karazija, Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1936. gadā. 23 gadu vecumā viņš beidza Lietuvas Veterināro akadēmiju un vairākus gadus strādāja zinātnisko darbu Lietuvas Veterinārās pētniecības institūtā. No 1961. gada līdz 1976. gadam Rimants Karazija bija Lietuvas Veterinārās akadēmijas mācību spēks, bet no 1976. līdz 1992. gadam — šīs augstskolas rektors. No 1992. līdz 1994. gadam R.Karazija bija Lietuvas lauksaimniecības ministrs, 1994. gadā viņš kļuva par Lietuvas Veterinārās akadēmijas profesoru.

Rimants Karazija, Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, ir precējies, viņam ir divas meitas. Vēstnieks pārvalda lietuviešu, franču, krievu un poļu valodu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!