15. jūnija ārkārtas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.93., 94.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — LNNK. Lūdzu! Pēc tam — Jānis Lucāns.

P.Tabūns

(LNNK). Patiešām tā tas ir, un to vajadzētu ielāgot — sabiedriskais radio un televīzija ir sabiedriskie un komerciālie ir komerciālie. Un katram ir savi mērķi, un katram ir savi uzdevumi. Un ja "komerc" papildina to, ko veic sabiedriskais radio un televīzija, — paldies viņiem, bet nevajag jaukt divas dažādas lietas! Ne velti visā pasaulē pastāv šie sabiedriskais radio un televīzija. Un Berķa kungs, jūs slikti saklausījāt šo dāņu eksperta sacīto, viņš teica, ka viena no programmām netiek aiztikta un otrajā programmā, kura ir jaukta, šajā programmā pieļauj arī neatkarīgo producentu gatavotos raidījumus. Bet tā ir pavisam cita lieta. Un patiešām, ja Berķa kungs radio gatavo sliktas pārraides, tad šīs pārraides ģenerāldirektors vai attiecīgo struktūru vadītāji uzticēs kādam Miķelim pavisam no citas organizācijas, kur viņš strādā, un Berķa kungs tiks atstādināts. Ļoti elementāri. Tāpēc nevajag jaukt dažādas lietas, bet nevajag graut sabiedrisko radio un televīziju, kam jāpastāv un jāpilda sabiedrības intereses. Jāaizstāv sabiedrības intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, pēc tam Pauls Putniņš un pēc tam - Aivars Berķis.

J.Lucāns

(TPA). Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no ļoti interesantiem gadījumiem. Ir tāds teiciens, ka cilvēks, kas ir gudrs, mācās no citu kļūdām, cilvēks, kas nav sevišķi gudrs, mācās no savām kļūdām, bet kā lai sauc to cilvēku, kurš nemācās arī no savām kļūdām? Šinī gadījumā runa ir par šiem te piecpadsmit procentiem valsts pasūtījuma. Mums laikam pavisam ir aizmirsies, kā, teiksim, pēdējos 5 gados strādā mūsu valsts rūpniecība. Ar šāda veida, teiksim, kombinācijām, un mēs iztikām, ar ko tas ir beidzies. Vai tiešām šo piemēru ir par maz, lai, teiksim, saprastu, ka šāda veida rīcība nevar pastāvēt? Ka tur nekas prātīgs nevar iznākt. Tur var vienīgi iznākt tā, ka, teiksim, ja Berķa kungam būs sava redakcija nacionālajā radio, tad viņš nodibinās zem cita vārda savu privāto redakciju un to pasūtījumu, ko viņš pats slikti pildīs kā nacionālā radio vadītājs, viņš labi izpildīs, teiksim, kā privātizpildītājs. Ziniet, tāda sistēma neder. Un ja, teiksim, manā restorānā šefpavārs slikti gatavo un es eju uz kaimiņu restorānu ēst pusdienas, tad es neesmu restorāna vadītājs. Es saprotu, ka daudzās lietās var pieļaut dažādas atkāpes, bet nu diez vai vajadzētu uzskatīt par nopietnu piedāvājumu atkārtot vēl un vēl tās pašas kļūdas, kas jau izdarītas un kur skaidri redzams, ka tas dzen mūs postā.

Es esmu pārliecināts, ka taisni tā tas notiks. Jo jāņem vērā — tiklīdz pamatkapitāls ir kopējs, tā tanī pašā brīdī, ņemot vērā šo finansu situāciju, sāksies valsts īpašuma ekspluatācija par labu privātīpašumam. Un tas ir neizbēgams process. Man grūti vienkārši atrast vārdus, kā lai raksturo šo situāciju. Nedrīkst būt šāds pasūtījums!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, pēc tam — Aivars Berķis, pēc tam — Dainis Stalts.

P.Putniņš

(LZS). Godāto priekšsēdētāj, cienītā Saeima! Šis ir viens no vispretrunīgākajiem punktiem likumprojektā, un arī mēs esam ilgi par to sprieduši. Redzat, lietas būtība ir šāda. Pirmkārt man jāsaka, ka šis ir tas retais gadījums, kad es esmu vienisprātis ar savu lielo draugu Aivaru Berķi. Jūs saprotat lietas būtību. Ja mēs absolūti nedodam iespējas konkurencei un mēs nedodam iespējas konkurencei tādā gadījumā, ja mēs nolemjam, ka valsts budžeta līdzekļi ir tikai sabiedriskajai televīzijai un radio, kas pēc būtības ir pareizi, šie 15% arī satrauc valsts jeb sabiedriskā radio un televīzijas darbiniekus, jo viņi baidās, ka līdzekļi bezgalīgi nepārslīd privātajā sektorā. Bet ja mēs to nedarām, ja mēs izslēdzam konkurenci, tad pastāv šī iespēja iekapsulēties. Tikai konkurence ir virzošais spēks, tas ir mūsu ekonomikā atzītais princips, un tas ir arī šeit. Bet, protams, ir arī taisnība tiem, kas saka, ka privātais ir šķirams no valsts jeb sabiedriskā. Bet mums kaut kāda daļiņa jādod šai attīstībai, tā ir attīstība, un jūs redzēsit, kādi lieliski rezultāti būs, ja mēs to pieņemsim. Gluži vienkārši tāpēc, ka privātajos un nevis komerciālajos, bet privātajos labdabīgajos, teiksim, šajos jaunajos iestādījumos darbojas jauni, talantīgi darba spējīgi cilvēki, kas uzturēs šo konkurences garu, un tas nāks par labu sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio tādā nozīmē, ka tur celsies kvalitāte. Un šī sacensība ir jāveicina. Nu kādā citādā veidā mēs varētu veicināt līmeņa, raidījuma līmeņa kāpšanu valsts radio, valsts televīzijā, jeb mēs esam ceļā uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Protams, mēs izšķirsim to balsojot, tikai padomājiet par lietas būtību un bez kaut kādas tādas agresivitātes, jo šeit ir domāts pašā dīglī un labdabīgs stimuls attīstībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis — otrreiz. Lūdzu! Pēc tam — Dainis Stalts.

A.Berķis

(LZS). Paldies Putniņa kungam! Viņš saprata to būtību, jo lieta jau ir — tas ir būtībā tas pats, kas teātrī — nu vai mēs paturam visus aktierus, tā ka viņi ir gadu no gada, vai mēs slēdzam līgumu ar jauniem, sludinām kaut kādu konkursu un tas ir visur vienādi. Un kāpēc jūs uzskatāt, mani oponenti, ka tas nozīmē kaut ko atdot privātajam. Nu ar to brīdi, kad es nopērku viņa pakalpojumus, taču ne par lielāku cenu, ne kādu citu naudu maksājot, bet tikai to pašu naudu, ko tad es neiedodu tam, kurš slikti izpildīs šo pasūtījumu iepriekš, tad viņš ar to taču strādā sabiedriskajā, viņš taču tad ir manējais, mūsējais. Nu nav taču tā, ka mēs būtu sadalīti kastās, kur vieni tad ir tie sabiedriskie, svētie, lieliskie un tu, kas neesi, tad tu mēģini tajā privātajā laukā vai komerclaukā un esi tas norakstāmais un nosodāmais. Tad tas taču būtu ideāli, ja mēs šos labākos dabūjam šajā sabiedriskajā sektorā. Un te ir tā izlase, kā tāds skatījums vispār varēja nākt prātā! Tāpēc, es pat nezinu, man pat negribas par to vārdus tērēt, cik man tā lieta liekas saprotama. Un tas, kā tur pieminēja laikam Lucāna kungs, ka, lūk, strādās divās vietās, Berķis slikti strādās vienā vietā un labi kaut kur otrā, nu nebūs tā. Vai nu viņš strādās vienā vai otrā vietā. Viņš nevarēs tā darīt! (Starpsauciens: "Labi vai slikti!") Jā, viņš strādās vai nu labi, vai slikti. Ja viņš strādās slikti, neviens viņa raidījumus neņems, un, ja viņš strādās labi, tad viņa raidījumus ņems un maksās un viņš ies ar šiem raidījumiem sabiedriskajā radio, sabiedriskajā televīzijā un veicinās tur kaut ko, ja ne, tad viņš tur netiks. Jā, un bez tam ir arī salīdzinājumi, ko minēja. Cik maksā viena sabiedriskā raidītāja stunda? Ja nemaldos, es nepierakstīju šos skaitļus, man nav priekšā, bet kādi 2,5 tūkstoši latu maksā viena stunda televīzijā, ko maksā valsts šiem raidītājiem, bet komercraidītāji to pašu raidījumu taisa par kādiem 600-800 tūkstošiem latu. Tā ka te var laist arī uz konkursu tieši par to, kurš tad taisa lētāk, jo, ja man ir monopols, es pasaku, es to lētāk nevaru iztaisīt. Bet, ja man ir konkurence un ja kāds cits ir gatavs taisīt lētāk, tad es arī domāšu, vai tomēr netaisīt lētāk. Nu, ir jābūt šādam svirām, šādam ietekmēšanas līdzeklim.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Pēc tam—- Jānis Lucāns, otrreiz, un Aivars Kreituss.

D.Stalts

(LNNK). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daudz jau tika pateikts visa šā kopsakarībā, bet man gribētos aicināt jūs pavērties vienlaikus šajā pantā un 62.pantā, un kas nu tad galarezultātā sanāk. Tātad nauda caur padomi tiktu novadīta 15% apjomā citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem, es personīgi uzskatu, ka konkursa kārtībā atsevišķiem talantīgiem programmu veidotājiem būtu jādod tāda iespēja, ne citām raidorganizācijām, bet tas ir cits jautājums. Bet tātad 15% caur padomi, lūk, šīm citām raidorganizācijām, un pēc tam 62.pantā mēs skatāmies Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās vēl līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem, kas nu sanāk — 30% jau. Pelnīs tur, pelnīs šite. Vai te nav tā, ka ūdens tiek liets uz svešām dzirnavām? Vai mums par to nebūtu jāpadomā pirmām kārtām? Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns — otrreiz. 5 minūtes, lūdzu!

J.Lucāns

(TPA). Cienījamie kolēģi! Palīdziet man saprast, kā saukt to cilvēku, kurš nesaprot savas kļūdas. Ja ir runa par konkurenci, tad, pēc manām domām, konkurence ir iespējama arī valsts, teiksim, radio vai valsts televīzijas ietvaros. Ir vairākas grupas cilvēku, kas strādā pie dažādām programmām. Lūdzu, viena grupa cilvēku strādās slikti — kungi, mēs tālāk jums vairs naudu nedosim, mēs nodosim šo naudu attiecīgās programmas veidošanai tai grupai. Lūdzu, jums ir konkurence! Bet, nu, es vēlreiz aicinu — neatkārtosim tās kļūdas, ko mēs jau 100 eksemplāros esam tiražējuši, varbūt pat 1000. Nu, padomāsim par to!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss — Demokrātiskā partija "Saimnieks".

A.Kreituss

(DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mēs jau būtībā vienu un to pašu sakām, te daži cilvēki, Lucāna kungs arī, bet mani pārsteidz tas, kā tomēr nāk tribīnē atkārtoti un lieto tādus, piemēram, teikumus: "Jūs redzēsiet, kādi lieliski rezultāti būs! Tas būs labdabīgs stimuls!" Nu, es jums varu atgādināt. Man jau tas nav jāsaka, jūs visi zināt, ka visa lauku izzagšana un rūpnīcu izzagšana notika tieši ar šādiem labdabīgiem stimuliem, kad valsts budžeta finansētas lietas sajauca kopā ar privātām iespējām. Un visi priekšnieki taisīja savus SIA, tagad, es domāju, šeit uzstājas un aizstāv šo jautājumu tikai tie mūsu kolēģi, kas grib šajā padomē tikt. Man gribētos, lai šeit no tribīnes, piemēram, Putniņa kungs un Berķa kungs apliecina, ka viņi šajā padomē atsakās ieiet. Un tad pēc tam nāciet un aizstāviet šos principus, bet savādāk man pilns pamats ir teikt, ka jūs gribat tur tikt, pēc tam jūs SIA taisīsiet, kā te jau pateica, tad tam pašam SIA konkursa kārtībā pēdiņās jūs šo valsts pasūtījumu par budžeta naudu arī iedosiet un šos 15% no budžeta naudas tur arī privātajā SIA jūs iepludināsiet. Un pasakiet man lūdzu šeit no tribīnes mehānismu, kā jūs to nobremzēsiet, šeit nav ko runāt par kaut kādiem labdabīgiem stimuliem un tādiem lētiem citātiem. Labdabīgie stimuli bija visās rūpnīcās tad, kad tur taisīja SIA un kad viņus tīrīja laukā. Tie bija visi labdabīgie stimuli, un šodien rezultāts ir acīm redzams.

Es domāju, ka mēs nedrīkstam šeit sajaukt 56.pantu ar 62.pantu. 62.pantā ir iestrādāta pavisam cita lieta. Tur jūs varat uz pelnīšanas rēķina tirgot laiku. Ja jums tas paliek pāri, tirgojiet šo laiku konkursa kārtībā, saņemiet par to naudu, tā nauda nāks no ārpuses, tā nauda nāks klāt pie budžeta naudas, bet jums nav nekādu tiesību valsts iestādē tirgoties ar budžeta naudu. Nav tiesības, tad tā iestāde ir jālikvidē jeb ir jāieceļ jauns priekšnieks, kas māk kadrus pieņemt. Šeit nevar nekādi būt tāda kaut kāda smieklīga runa par to, ka tas būs kaut kāds stimuls. Vienīgais stimuls ir noorganizēt SIA un iepludināt naudu, valsts naudu. Budžeta naudu, nodokļu maksātāju naudu iepludināt privātās kabatās, cita ceļa nav šādā rīcībā, un to visi, kas ir nodarbojušies kaut cik ar biznesa lietām, saprot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente, lūdzu!

A.Rugāte

. Godātais Prezidij! Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi! Man ir tāds nepiedienīgs secinājums, bet lūdzu atļaujiet man to izteikt. Man šķiet, ka netiek īsti saprasta šī panta būtība un šī panta saturs. Tādēļ arī tiek sajauktas pozīcijas, kas ir iestrādātas 62.pantā, ar tām, kuras atrodas šajā pantā—- 56.pantā. 62.pantā paredzētā norma, Kreitusa kungs, nav domāta šī raidlaika tirgošanai. Vecais likums, kurš šobrīd ir spēkā, pieļauj to, ka otrajā programmā ir atļauts valsts televīzijai un valsts radio izīrēt raidlaiku kādai citai raidorganizācijai, iekļaujot šo citu raidorganizāciju programmas savā izplatības tīklā, jo šis tīkls viņam ir piešķirts.

Pagaidiet, acumirkli, atļaujiet man izskaidrot, kā tas ir šajā vecajā likumā. Tā ir šī īres tiesība, kura nekādā veidā nav legāli atļauta un likumā iestrādāta jaunajā variantā. Šie 15%, es atvainojos, ka es jums lieku šobrīd pievērst jūsu uzmanību 62.panta pozīcijai, bet jūs paši viņu pieminējāt, tādēļ kopsakarībā mums ir jāizdiskutē, vai mēs saprotam, par ko mēs balsosim 57.pantā. Proti, otrajā daļā "Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem". Šajā panta daļā ir iestrādāta tā norma, ka sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija līdz 15% no tā, ko tie sola vai apņemas, kuru nu terminu mēs labāk lietojam, sagatavot par valsts budžeta piešķirtiem naudas līdzekļiem. Var atvēlēt ne vairāk par 15% nopirkt gatavas programmas un iekļaut savā kompilētajā pilnajā programmā pilnā atbildībā, kādēļ viņa to ir pirkusi, ar kādu nolūku un kādā veidā.

Tā nav laika tirgošana, tā ir atļauja tai patiešām reālajai konkurencei, par kuru runāja Berķa kungs. Un šī konkurence patiešām tādā veidā varētu izpausties, es negribu aizstāvēt, ka tas ir vienīgais optimālais variants konkurencei, taču tas ir precedents, kurš varētu darboties šīs konkurences mērķa labā. Un, ja šīs programmas, kas tiek iepirktas, kļūst aizvien labākas, bet sabiedriskais radio un televīzija gatavo aizvien vājākas, tad tas ir patiešām padomes kompetences jautājums — pārskatīt principus, pēc kuriem vispār ir gan deleģēti ģenerāldirektoru posteņi, gan arīdzan uzdoti pienākumi kaut ko pildīt. Tā patiešām ir ļoti augsta atbildība. Taču tas, kas iestrādāts 57.pantā, tas ir pavisam cita veida konceptuāls risinājums, kurš līdz šim nekad nav bijis vispār precedentā. Tādēļ ka tas ir valsts budžeta līdzekļu pārdalījums ar noteiktu 15% daļu no tā apjoma, kas varētu tikt kopsummā piešķirts nacionālā pasūtījuma izpildei. Šo 15% daļu jau iepriekš likumā nosakot, to deleģējot citām raidoroganizācijām, tātad privātajām vai komerciālajām, arī lokālajām. Tas ir pavisam cits konceptuāls risinājums. Saskaitot šos abus 15% un 15% kopā, viens ir tas, kas ir pieļauts nacionālā pasūtījuma ietvaros jau pašām sabiedriskajām raidorganizācijām, otri 15 — tie, kurus var noteikt papildus arī radio un televīzijas padome, deleģējot šo naudu kādai no privātajām vai komerciālajām raidorganizācijām un iekļaujot to arī šajos izplatības tīklos, mēs iegūstam 30% šo valsts budžeta līdzekļu citu mērķu izmantošanai, nekā tas ir līdz šim bijis.

Šeit ir šis konceptuālais atšķirīgais risinājums, Kreitusa kungs, jūs varbūt šobrīd patiešām uzskatāt, ka ir velts šis skaidrojums, taču man ir pilnīga pārliecība, ka šis jautājums pēc būtības nav saprasts un tādēļ... (Starpsauciens: "Ir saprotams!") Tādā gadījumā apliecinājums ar balsojumu. Un ne jau no tā, Berķa kungs, es gribētu jums teikt, vai Dimants aizbrauc vai neaizbrauc uz laukiem, būs labāka "Panorāma" vai lauku sižeti, bet gan no tā, vai Rākina kungs, vadīdams šo raidorganizāciju, ir izveidojis struktūru, kurā šis materiāls no laukiem vispār var parādīties. Un lūk, kur ir šīs lietas būtība. Tātad tā ir tajā lietā, vai ģenerāldirektors, piedāvājot savu konceptu, kādā veidā viņš redz nodrošināmu šo valsts pasūtījumu pilnā tā apjomā, var to izdarīt vai nevar. Te ir lietas būtība. Un kas attiecas uz Dānijas pārstāvi Grunda kungu, tad Dānijā pastāv viena izplatības programma, kura balstās tikai un vienīgi uz šo abonentu maksu izplatījumu bez reklāmas piepalīdzes, un tajā ir pilns šis materiāla spektrs ar visām programmām. Otrajā izplatības tīklā, ko viņi ir iedibinājuši pirms apmēram 15 gadiem, viņiem ir gan abonentmaksu, gan reklāmu nodrošinājumi. Šis ir otrais izplatības tīkls, kurā ieiet arī lokālie ar saviem materiāliem un ar saviem raidījumiem noteiktā kārtībā, kādā veidā to viņu likumdošana paredz. Tās nav īpaši identiskas lietas, kuras mēs šeit drīkstētu salīdzināt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vērīgi uzlūkojiet 56.panta pirmo daļu, jo šeit runāts tika daudz, bet rakstīts te ir ļoti maz. Un, proti, vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uztur savu balsojumu? Neuztur. Tad paliek vēl mazāk. Godātie deputāti! Tātad pirmajā lasījumā, kāda šeit atšķirība? Pirmajā lasījumā daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome var konkursa kārtībā nodot citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem. Tagad komisija piedāvā atšķirīgo. Nacionālā pasūtījuma apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no nacionālā pasūtījuma finansējuma kopējā apjoma. Šī ir atšķirība, bet lai formāli būtu ievērota procedūra, es jums nolasu visu komisijas piedāvāto redakciju, un jūs tad balsojiet. Tātad balsosim par komisijas piedāvāto redakciju: "Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas radio un Latvijas televīzija. Daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome var konkursa kārtībā nodot citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem. Nacionālā pasūtījuma apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no nacionālā pasūtījuma finansējuma kopējā apjoma. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 15. Komisijas redakcija netiek pieņemta, un paliek pirmā lasījuma redakcija.

A.Rugāte.

Otrajā panta daļā priekšlikumi nav ienākuši. Līdz ar to 56.pants ir izlasīts.

Astotā nodaļa - "Latvijas radio un Latvijas televīzija un Latvijas radio un televīzijas centrs". 57.pants - "Latvijas radio un Latvijas televīzijas uzņēmējdarbības principi". Atbildīgā komisija ierosina pirms vārdiem "šis likums" papildināt ar vārdiem "likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību". Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ieteica priekšlikumu, kurš netika pieņemts tādēļ, ka konceptuāli tika atbalstīts cits uzņēmējdarbības veids, Lagzdiņa kungs māj ar galvu, tātad piekrīt. Atbildīgā komisija vēl... Es atvainojos, tā ir pirmā daļa, tad ir viss. Pirmajā daļā vairāk priekšlikumu nav. Tad ir tikai atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai par šo precizējumu ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

Otrajā daļā atbildīgā komisija piedāvā jaunu redakciju: "Latvijas radio, Latvijas televīzija ir valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatuzdevums ir nacionālā pasūtījuma īstenošana". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteic pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas pirmo teikumu izteikt šādi: "Latvijas radio un Latvijas televīzija ir valsts akciju sabiedrība". Tas nav pieņemts. Tādēļ, kā jau iepriekšējā priekšlikumā es teicu, ka tas konceptuāli neatbilda un tātad komisija uzskatīja, ka tas vairs nav iestrādājams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

Trešajā daļā atbildīgā komisija atkal piedāvā jaunu redakciju visai daļai: "Latvijas radio un Latvijas televīzijas statūtu fondu veido valsts ieguldītā manta. Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts kapitāla daļu turētāji šajās uzņēmējsabiedrībās un veic to dalībnieku pilnsapulces funkcijas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja šo daļu izteikt citādi. Viss Latvijas radio un Latvijas televīzijas īpašums ir valsts īpašums, taču komisijā, iestrādājot padomes funkcijās arī papildinošo funkciju attiecībā uz valsts radio un valsts televīzijas, vai turpmāk - sabiedriskās radio un sabiedriskās televīzijas — īpašumiem, neuzskatīja par iespējamu iestrādāt šādu piedāvāto redakciju, ko piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kur tas ir attiecināts uz valsts īpašuma formu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Rugāte.

Ceturtajā daļā atbildīgā komisija aiz vārdiem "ne pa daļām" papildināja ar vārdiem "pa to kapitāla daļas nav pārdodamas". Un svītroja "kā arī". Tas ir redzams ar izcelto tekstu. Bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izteikt daļu citā redakcijā, atkal to pašu jau minēto iemeslu dēļ konceptuāli nebija atbalstāms, jo neatbilda koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Rugāte.

Piektajā daļā atbildīgā komisija ierosina svītrot un līdz ar to pēc tam mainās arī numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Rugāte.

Jaunajā piektajā daļā, bijušajā sestajā, atbildīgā komisija precizē: "Uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību". Un vēl šajā daļā ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - svītrot palīgteikumu. Palīgteikums pirmās daļas redakcijā bija: "Ja tas nepasliktina programmas kvalitāti". Komisija uzskatīja, ka tas ir ārkārtīgi būtisks nosacījums un tādēļ šis priekšlikums netika pieņemts, jo patiešām ir ļoti svarīgi, lai programmu kvalitāte netiktu pasliktināta, ja kaut kas mainās šo uzņēmumu darbības pamatstatūtos.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu? Jūs gribat runāt? Deputāts Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

Urbanovičs

(TSP). Es gribu teikt, ka te ir divas dažādas lietas saliktas vienā teikumā. Tāpēc mēs esam šo priekšlikumu arī izvirzījuši, jo ir runa par uzņēmējdarbības formu un formām. Tajā pašā laikā — ja tas palīgteikums, kas skan "ja tas nepasliktina programmas kvalitāti", tas ir ļoti retorisks, tātad absolūti neko neizsakošs, subjektīvs un tātad galīgi nevajadzīgs šajā tekstā. Paldies! Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumu - svītrot sestajā daļā "ja tas nepasliktina programmas kvalitāti". Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to mums būtu jānobalso par 57.pantu kopumā. Lūdzu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 16. Pieņemta panta redakcija. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte.

58.pants - "Latvijas valsts radio un televīzijas centra uzņēmējdarbības principi". Atbildīgā komisija aiz vārda "centrs" papildina ar tekstu "saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju". Tas ir būtiski, tādēļ ka arī valsts radio un televīzijas centrs piedalās nacionālā pasūtījuma izpildē un visas šīs nozares attīstībā. Tā kā tas ir galvenais pagaidām, protams, diemžēl vienīgais un atrodas monopolstāvoklī, taču šis stāvoklis nav mūžīgs. Un tādēļ mēs uzskatījām, ka tas ir ļoti svarīgi - atsauce uz koncepciju, jo koncepcija var mainīties, arī citāda būt, ne tāda, kāda tā ir šobrīd, jo šis stāvoklis var mainīties. Tādēļ arī Gūtmaņa kunga priekšlikums netika pieņemts, jo komisijā bija cits paplašināts redakcijas variants un uzskatījām, ka tas ir aptverošāks.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Komisijas priekšlikums akceptēts.

A.Rugāte.

Otrajā daļā atbildīgā komisija aizstāja vārdus "uz valsts īpašuma bāzes" ar vārdiem "kā valsts uzņēmējsabiedrība" un svītro otro un trešo teikumu atbilstoši tam, kā tas bija pirmā lasījuma otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Rugāte.

Trešajā daļā deputāts Gūtmanis ir iesniedzis priekšlikumu, kas ir daļēji pieņemts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Tālāk!

A.Rugāte.

Ceturtajā daļā, tā kā trešā daļa bija papildus daļa, jauna daļa, tad mainās numerācija un ceturtajā daļā deputāts Gūtmanis ir ierosinājis izslēgt šo daļu. Komisija to nav atbalstījusi, uzskatīdama, ka Valsts radio un televīzijas centram nedrīkst tieši vai ar trešo personu starpniecību veidot programmas un ar savu ieguldījumu piedalīties citas raidorganizācijas.

Sēdes vadītājs. Balsojam par 58.pantu kopumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 11. Pieņemts.

Nākošais!

A.Rugāte.

59.pants - "Latvijas radio un Latvijas televīzijas pārvalde". Šajā pantā atbildīgā komisija ir precizējusi otrās daļas redakciju, sestās daļas redakcijā ir papildinājums - aiz vārdiem "atteikumu vai" seko tātad jauns teksts, papildinājums: "tiek konstatēti šajā pantā norādītie apstākļi, kas liedz attiecīgai personai būt par ģenerāldirektoru".

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Rugāte.

Un septītās daļas 4.punktā deputātes Počas priekšlikums - svītrot šo punktu - netika pieņemts, tādēļ, ka patiesībā komisijas redakcija ir ar to precizējumu, kas ir saskaņots ar padomes funkcijām un tas būtu pretrunā ar padomes funkcijām, kuras ir pieņemtas, ja mēs šobrīd būtu atbalstījuši deputātes Počas priekšlikumu - svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Rugāte.

Devītajā daļā LNNK priekšlikums ir papildināt šo daļu. Radošo struktūrvienību vadītāji tiek pieņemti darbā saskaņā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes apstiprināto konkursa nolikumu. Tas priekšlikums netika pieņemts ar pamatojumu, ka to nosaka statūti. Tādēļ tika uzskatīts, ka komisijas redakcijā tas jau ir izteikts, proti, ka Latvijas radio un Latvijas televīzijas struktūrvienību vadītājus darbā pieņem ģenerāldirektors statūtos noteiktajā kārtībā, un komisija atzina, ka ar to arī ir diezgan reglamentēts process.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Sākam debates par šo LNNK priekšlikumu.

A. Seile

(LNNK). Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu nenoraidīt LNNK priekšlikumu, jo kā mēs varam zināt, kādi būs statūti? Un ja nu statūti būs pavisam savādāki un nenoteiks neko?

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Balsojam. Papildināt devīto daļu "radošo struktūrvienību vadītāji tiek pieņemti darbā saskaņā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes apstiprinātā konkursa nolikumu". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 14, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad par 11., 12.

A.Rugāte.

11.daļā deputātes Počas priekšlikums - izteikt šo daļu šādā veidā, ka valde apstiprina nacionālā pasūtījuma izpildes projektu. Un tas ir arī pieņemts ar komisijas papildinājumu, kas ir kopīgi jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

12.daļā deputāta Putniņa priekšlikums - papildināt... Es atvainojos. Divpadsmitās daļas 1.punktu "un izvēlētos sadarbības partnerus no neatkarīgiem producentiem un nosakot sadarbības apjomus ar tiem". Šis priekšlikums netika pieņemts, komisijas vairākumam atzīstot, ka tas ir statūtu jautājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Rugāte.

Atbildīgā komisija ierosināja svītrot 2.punktu un atbilstoši mainīt numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte.

Un tādā kārtā šis pants arī ir izskatīts un izlasīts.

Sēdes vadītājs. Balsojam, lūdzu, par 59.pantu kopumā. Balsojam. Rezultātu, lūdzu! Par - 39, pret - 7, atturas - 9. Apstiprināts, tas ir, pieņemta panta redakcija.

60.pants tālāk.

A.Rugāte.

60.pants - "Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbība". Šajā pantā trešajā daļā ir ienācis deputātes Počas priekšlikums - svītrot daļu. Komisija šādu priekšlikumu nepieņēma. Tātad komisijas redakcija bija: "Latvijas radio un Latvijas televīzija var veidot īpašas programmas, ja to finansēšanai tiek piešķirti papildus valsts budžeta līdzekļi." Par pamatojumu vai par ilustrāciju, par piemēru tam ņemot to pavisam nesen nākušo priekšlikumu no Ārlietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Krievijā, ka, lūk, šāda veida no valsts budžeta papildus finansēts raidījums varētu pastāvēt, ja pēc tā būtu vajadzība. Tāpēc komisijas vairākums atzina, ka šeit iestrādātā redakcija ar palīgteikumu, kurš sākas ar "ja", tad tas nozīmē, ka šī iespēja ir pieļaujama un uzskatīja, ka konceptuāli tas būtu tādā veidā arī pieļaujams.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 60. pantu kopumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 6. Pieņemts. 61.nav balsojams. 62. - arī. Nē, 62. ir tālāk izskatāms.

A. Rugāte.

62. ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A. Rugāte.

62.pants ir balsojams. "Latvijas radio, Latvijas televīzijas programmas". Šeit komisijas redakcijā pirmajā lasījumā nobalsotais variants ir "Latvijas radio un Latvijas televīzija savu programmu pirmajā izplatīšanas tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā". No priekšlikumiem, kas ir iesniegti, deputātu Ābiķa un Putniņa priekšlikums un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopējais priekšlikums ir - papildināt ar šādu daļu šo pantu: "Latvijas radio un Latvijas televīzijas otrajā izplatības tīklā programma pamatā ir valsts valodā, 20% raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās". Šajā raidlaikā neieskaita valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes.

Arī LNNK priekšlikums ir ļoti līdzīgs. Tas gan attiecas kā uz pirmo, tā uz otro daļu, un tā būtība ir šāda: pirmā daļa LNNK priekšlikumā ir tāda, ka Latvijas radio un Latvijas televīzija savu pirmo programmu izplatības tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā, ietverot tajā skaitā atsevišķus raidījumus līvu valodā, pārējais raidlaiks tiek atvēlēts reģionālajiem raidījumiem un raidījumiem etnisko grupu valodās.

Otrajā panta daļā LNNK piedāvā šādu redakciju: "Radio un televīzijas visās programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt konkursa kārtībā ar citu raidorganizāciju neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem." Bet tas attiecas uz otro daļu. Tādēļ, ja mēs runājam par pirmo, tad ir tikai LNNK priekšlikuma viena daļa. Te ir ļoti grūti arī sadalīt šo priekšlikumu, tad var būt tur pa daļām arī ir balsojums pieļaujams. Tas ir vienīgais, kā es redzu iespēju tikt galā ar piedāvātajiem priekšlikumiem, bet varbūt ir kāds labāks procedūras risinājums.

Vēl ir "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums. Arīdzan tas attiecas uz otro daļu. Tātad mēs par to varētu runāt, kad būtu tikuši galā ar pirmo panta daļu. Ja pret to nav iebildumu, ja pret pirmo daļu nav iebildumu, tad mēs varam diskutēt par otro daļu, vai arī ...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! (Kāds kaut ko saka no vietas.)

A. Rugāte.

Ir runa par priekšlikumiem, Urbanoviča kungs. Un par balsojumiem, kuri nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pārtrauciet šo diskusiju! Atļaujiet sēdes vadītājam uzprasīt deputātiem iesniedzējiem. Jums nav iebildes? Dzintars Ābiķis, Pauls Putniņš! Deputāti lūdz balsot. Paldies! Pēc tam būs LNNK priekšlikums no deputāta Lamberga, kā es sapratu, kā frakcijas vārdā runājošu, dodot šeit zīmes man, ka viņa priekšlikums ir balsojams kā viens vienots priekšlikums. Nesadalot pa daļām. Un tad arī pienāksim pie trešā priekšlikuma, kas ir frakcijai "Tēvzemei un brīvībai".

Tagad, lūdzu, par deputātu Ābiķa un Putniņa priekšlikumu. Jā, es atvainojos! Dzintars Ābiķis, Pauls Putniņš un Izglītības,kultūras un zinātnes komisija.

Pirmā daļa. Papildināt ar šādu daļu. Tātad tā būtu papildināta: "Latvijas radio un Latvijas televīzijas otrā izplatības tīklā programma pamatā ir valsts valodā. 20% raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās. Šajā raidlaikā neieskaitā valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 20. Nav pieņemts.

Nākošais ir LNNK priekšlikums par visu pantu. Izteikt 62. pantu šādā redakcijā: "Latvijas radio un Latvijas televīzija savu pirmo programmu izplatības tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā, ietverot tai skaitā atsevišķus raidījumus līvu valodā. Pārējais raidlaiks atvēlēts reģionālajiem raidījumiem un raidījumiem etnisko grupu valodās. Radio un televīzijas visās programmās līdz 15% raidlaika ir pieļaujams aizņemt konkursa kārtībā ar citu raidorganizāciju (neatkarīgo producentu) sagatavotiem raidījumiem." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 12. Pieņemts. Līdz ar to es saprotu, ka šis priekšlikums ir visa panta redakcija un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti var secināt, ka ... Nē, tā laikam nevar secināt, ka jūsu priekšlikums ir izslēgts līdz ar to. Jābalso jūsu priekšlikums arī.

Balsosim! Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina papildināt pantu ar otro daļu: "Latvijas radio un Latvijas televīzijas otrā programma pamatā ir valsts valodā, līdz 20% raidlaika tajās var atvēlēt raidījumiem minoritāšu valodās, šajā raidlaikā neietilpst valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes. Latvijas radio un Latvijas televīzijas otrā programmā atvēlams raidlaiks Latvijas Republikā reģistrētām reliģiskajām organizācijām, izglītojošām programmām un invalīdiem, sporta reportāžām." Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 17. Nav pieņemts.

Balsosim par 62.pantu! Nav jau ko balsot. LNNK redakcijā mēs esam nobalsojuši. Bet par vēlu. Tad jābalso tomēr. Deputāti atsakās balsot. Lūdzu atsauciet! Ir atsaukts.

A. Rugāte.

Paldies. 63.pants! "Latvijas radio un Latvijas televīzijas arhīvi". Ir ienācis deputātu Dzintara Ābiķa un Paula Putniņa priekšlikums. Aiz vārdiem "audio vizuālie darbi" iekļaut vārdu "fonogrammas". Tas ir precizējums, kas ir pieņemts redakcijā komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

Ilga Grava, es atvainojos — Ilga Kreituse. Lūdzu, jums vārds!

I.Kreituse

(DPS). Es varu pateikt pavisam vienkārši. Šis pants ir absolūti pretrunā ar likumiem par arhīvu. Latvijā eksistē fono, foto utt. arhīvi. Dokumentu nodošanas un arī audio un visu materiālu nodošanas kārtību nosaka likums "Par arhīviem". Un dokumentu izmantošanu nosaka likums "Par arhīviem". Nav jārada jaunas struktūras, kur, piemēram, radio direktors par valsts naudu izveidotu materiālu teiks, vai jūs varat lasīt, vai nevarat. Šis pants nav pieņemams ne pirmajā redakcijā ne otrajā. Un principā tas nebūtu balsojams pēc būtības, jo tas ir pretrunā ar esošo likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji runās? Jūs lūdzat balsojumu? Pauls Putniņš nelūdz balsojumu. Dzintars Ābiķis arī nelūdz balsojumu. Tad arī nav ko balsot.

A. Rugāte.

Cienījamo priekšsēdētāj! Šis labojums- priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to ir tikai Kreituses kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir atteikušies no sava priekšlikuma, bet komisija, pamatojoties uz viņu priekšlikumu, ir izveidojusi savu redakciju un lūdz balsot par to.

A. Rugāte.

Nē. Mēs nelūdzam balsot. Jo ir jau pieņemts. Mēs nelūdzam balsot. Ir tikai Kreituses kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet deputāti atteicās no sava priekšlikuma. Viņi neuztur. Tāpēc, ja komisija lūdz tomēr par savu redakciju balsot, kura ir pieņemta uz deputātu iesniegto redakciju, tad mums ir jābalso.

Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A. Seile.

Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz padalīties domās ar jums par šiem arhīviem. Tikai no Centrālās zemes komisijas pieredzes. Redziet, ne viss, kas nonāk valsts arhīvos, pēc tam ir tik viegli atdabūjams atpakaļ. Es uzskatu, ka arhīvi var tikt arī veidoti pie radio un televīzijas, jo, piemēram, zemes komisijām ir iznācis tā, ka, lai dabūtu tos arhīvu materiālus, kas ir konkrētās zemes lietas, kas ir nodoti Valsts vēstures arhīvā, tagad ir jāmaksā liela nauda, lai izņemtu atpakaļ šos dokumentus. Tādēļ es uzskatu par samērā pieņemamu šo redakciju, kuru ir izveidojusi komisija, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Referente vēlas runāt?

A. Rugāte.

Kolēģi, ir jābalso! Kaut vai tādēļ vien, ka šobrīd šie arhīvi praktiski pastāv un tiem ir jāturpina būt, jo pretējā gadījumā mēs pazaudēsim visu to, kas mums ir krātuvēs. Gan radio, gan televīzijā. Te pat nav runa par to, ka jauns kaut kas varētu veidoties. Bet arī, kas ir šobrīd.

Sēdes vadītājs. 63.pants. Pirmā daļa. Vai ir jānosaka redakcija, kuru piedāvā komisija? Neviens deputāts nelūdz. Tāpēc balsosim par šo redakciju.Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 4. Pirmās daļas redakcija ir pieņemta. Komisijas piedāvātā redakcija.

A. Rugāte.

Paldies! Otrajā daļā arī ir deputātu Putniņa un Ābiķa priekšlikums, kurš nav pieņemts, un komisija to ir izteikusi savā redakcijā. Kā tas ir, ja tiek uzturēts balsojums, tad ir jābalso, ja ne - tad nav.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Vaivads - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Vaivads

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es faktiski ierosinu saīsināt šo likumu par šo daļu, bet par cik tas otrajā lasījumā būs tomēr jānobalso, tad acīmredzot būs tikai jāpadomā arī par šo redakciju. Pirmkārt, kādēļ? Tādēļ, ka visas lietas, kas saistītas ar autortiesībām, tomēr regulē autortiesību likums. Un man ir pilnīga neizpratne, kāpēc likumā, citā likumā tiek ieliktas normas, kas faktiski ir pretrunā ar esošo autortiesību likumu, un autortiesību likums pats netiek aizskarts. Tas rada tādu precedentu, ka mēs sāksim šādas lietas izmētāt pa visiem citiem likumiem un pilnīgi atstāsim novārtā to, kur acīmredzot, ja ir nepieciešams, tad būtu jālabo pats šis autortiesību likums. Jautājums, vai šī situācija ir tik nesakārtota juridiski, ka steidzīgi šeit būtu kas jādara. Tādēļ es jums gribu atgādināt, ka autortiesību likuma 12.pants nosaka kārtību, kāda ir autortiesību īpašumu attiecības gadījumos, kad darbs ir veikts pēc pasūtījuma, vai arī speciālos gadījumos uz līguma pamata. Tas ir viens.

Autortiesību likuma pārejas noteikumos 3.punkts arī regulē situāciju attiecībā uz to, ja par darbiem , kas ir pirms 1993.gada 15.maija, kad stājās spēkā autortiesību likums.

Nākošais. Šāda pieeja principā rada precedentu, kā jau es minēju, ka tas var atkārtoties arī citur.

Nākošais. Mums tomēr ir jāveido, un tas ir arī pārejas noteikumos, autortiesību likumā atsevišķi noteikumi par valsts īpašumu, kas ir līdz autortiesību likuma spēkā stāšanās brīdim, radīt viņu izmantošanas kārtību, saglabājot un nodrošinot pamatā autortiesības. Un tādēļ es neredzu nepieciešamību tagad ar vienu normu, pieliekot klāt kā pēdējo tieši šim likumam, mēģināt šeit šo visu sistēmu tagad sajaukt. Starp citu, šis precedents var būt ne tikai mūsu pašu likumdošanai nepieņemams, respektīvi, kā būtisks nākotnē, kas var mums sagraut šo sistēmu, tad var arī starptautiski atsaukties, jo mēs arī autortiesību jomā esam saistīti ar starptautiskajām konvencijām. Mēs esam pievienojušies arī Bernes konvencijai.

Bez tam, nobeigumā es gribu teikt arī, ka paši radio un televīzijas darbinieki nav vienisprātis ar šādu normu. Mēs esam saņēmuši arī Klotiņa kunga vēstuli, kurā skaidri un gaiši viņš lūdz. Tātad nepieņemt esošo redakciju, bet par cik šis ir otrais lasījums un mums tomēr ir jānobalso kāda redakcija uz trešo lasījumu, es noteikti iesniegšu priekšlikumus - svītrot šo sadaļu. Tātad ar jebkuru priekšlikumu autortiesību jomā jāvēršas kā labojumu autortiesību likumā, bet par cik mums otrajā lasījumā ir jāpieņem redakcija, tad tā var tikt pieņemta tikai un vienīgi Putniņa kunga un Ābiķa kunga redakcijā. Un es lūdzu nobalsot par šo redakciju!

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons

(LC). Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt deputāta Putniņa un deputāta Ābiķa iesniegto priekšlikumu. Un ir ļoti liela taisnība iepriekšējiem runātājiem, ka tik tiešām šeit trešajam lasījumam ir jāiestrādā precīzākas normas, bet, ja mēs šobrīd balsojam, tad man ir mudinājums - atbalstīt deputātus Putniņu un Ābiķi.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Balsosim par deputātu Paula Putniņa un Dzintara Ābiķa priekšlikumu 63.panta otrajai daļai. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

Balsojam par 63.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam, lūdzu! Rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 10. Pieņemts. Pārejas noteikumi.

A.Rugāte.

Pārejas noteikumu 2.punktā frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu svītrot vārdus "un likumprojektu par abonentu maksu un tās iekasēšanu līdz 1996.gada 1.jūnijam".

Sēdes vadītājs. Nav balsojams.

A.Rugāte.

Atbildīgā komisija aizvieto "1996.gada 1.martu" ar "līdz 1997.gada 1.janvārim."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte.

3.punktā atbildīgā komisija aizvieto "1996.gada 1.martam" ar "1996.gada 1.septembrim".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte.

6.daļā atbildīgā komisija precizē, mainot sesto un septīto punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte.

11.punktā ir pārcelts 18.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte.

Atbildīgā komisija 12.punktā arī maina punktu numerāciju un precizē punktu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte.

Un tas arī pārejas noteikumos ir viss.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 11. Likumprojekts nav pieņemts.

A.Rugāte.

Ar priekšsēdētāja atļauju es gribu pateikties visiem kolēģiem deputātiem par šo ļoti smago darbadienu. Paldies jums par darbu! Kopsummā par trijām, bet šodien jau īpaši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Godātie deputāti, uzmanību!

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Sakarā ar to, kad nav pieņemts likumprojekts otrajā lasījumā, tas tiek atgriezts pirmajā lasījumā un komisijai jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Rugāte.

Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Komisija ir nelielās grūtībās noteikt šo datumu tādēļ, ka nav zināms turpmākais Saeimas darba režīms. Mēs, protams, varam šo formālo ciparu nosaukt, šo datumu, bet kāda tam būtu jēga...

Sēdes vadītājs. Jēga tāda, ka to paredz likums.

A.Rugāte.

Tikpat labi tas var būt rīt, tik pat labi — pēc divām nedēļām, tikpatlabi tas var būt pēc diviem mēnešiem.

Sēdes vadītājs. Godātā referente, rīt nevar būt, likums nosaka, ka piecām dienām jābūt.

A.Rugāte.

Divas nedēļas, jā. Es neesmu konsultējusies ar komisiju, bet es pieļauju, ka kolēģi, deputāti, komisijas locekļi ne ātrāk par mēnesi gribētu šobrīd piedāvāt.

Sēdes vadītājs. 15.jūlijs. Lūdzu! Mēnesis, tas ir 15.jūlijs.

M.Andersons.

Es ierosinu minimālo laika periodu - 5 dienas.

Sēdes vadītājs. 20.jūnijs. Tātad ir priekšlikums - viens mēnesis, tas ir 15.jūlijs un 20.jūnijs. Tālākie datumi balsojami vispirms.

Godātie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas balsojumam! Balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pirmais balsojums - 15.jūlijs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 17, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs - 20.jūnijs. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 20, atturas - 13. Ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, esam reģistrējušies? Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane

(Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Māris Budovskis, Andris Grots, Edvīns Inkēns, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Vilis Krištopans, Larisa Laviņa, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Aida Prēdele, Indra Sāmīte, Anita Stankēviča, Jānis Straume un Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ārkārtas sēde ir slēgta, bet Prezidijs saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētaja ierosinājumu Prezidijam pieņemt lēmumu sasaukt 21.jūnijā pulksten 14.00 Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot šādu darba kārtību:

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", trešais lasījums.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", otrais lasījums.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju"", pirmais lasījums.

Prezidijs pirmdien šo iesniegumu izskatīs un, kā jūs zināt, Prezidijs atbalsta ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja to lūdz komisijas.

21.jūnijs ir trešdien. Tātad pulksten 14.00.