Baltijas izpētes konference — beidzot Latvijā
Aizvadītās nedēļas beigās, no 16. līdz 18.jūnijam, Rīgā, Latvijas Universitātē, notika Pirmā Baltijas izpētes konference Eiropā, un tās koptēma bija "Mazās tautas un valstis". Konferencē iztirzāja vēstures, politikas zinātnes, ekonomikas, demogrāfijas, valodu, literatūras, mākslas zinātnes un muzikoloģijas jautājumus. Vairāk nekā 200 referātus nolasīja lietpratēji no Latvijas, ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un vairākām citām valstīm. Atsevišķu referātu tēzes ir ieguvis "Latvijas Vēstnesis", un tās piedāvājam arī savam lasītājam.
Atcerēsimies: Baltijas izpētes konferences kopš sešdesmitajiem gadiem regulāri notikušas Skandināvijā. Sākumā tās organizēja Baltijas institūts Stokholmā, bet kopš astoņdesmito gadu vidus — Stokholmas Universitātes Baltijas izpētes institūts.
Liela loma šajās konferencēs, īpaši laikā, kad Baltijas valstis atradās okupācijas diktātā, bija latviešu, lietuviešu un igauņu trimdas zinātniekiem. Bet 12. konferencē Stokholmā radās ierosinājums, ka ar 1995.gadu šo konferenču rīkošanā iesaistās arī neatkarību atguvušās Baltijas valstis un pats šis zinātniskais forums tiek pārveidots par Eiropas konferenci. Savukārt goda pilnais pienākums sarīkot Pirmo Baltijas izpētes konferenci Eiropā tika uzticēts Latvijas Universitātei un Latvijas Zinātņu akadēmijai.
Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors