Gunta Veismane, Latvijas Valsts administrācijas skolas direktore, Gundars Ķeniņš Kings, biznesa vadības zinību doktors:

Administratoru kompetence Latvijā

Šodien, 1995.gada pavasarī, piecus gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas, ir laiks apskatīt administratoru kompetenci gan valsts iestādēs, gan privātā sektora uzņēmumos.

Skaidrs, ka redzam veselu virkni sasniegumu. Latvijas lats ir stabils. Valdības budžetā ir mazs deficīts, un ārējie parādi pašlaik vēl nav smaga nasta. Liekas, ka ekonomikas lejupslīde ir samazinājusies vai pat izlīdzinājusies. Tai pašā laikā birokrātijas smagā roka aizkavē reformas. Valsts ienākumu sistēma vēl labi nedarbojas. Privatizācijas progress ir lēns. Daudzi uzņēmumi nespēj pielāgoties starptautiskā tirgus prasībām.

Šajā situācijā saimnieciskās vadības un administrācijas izglītība ir būtiski svarīga. Salīdzinot ar citām mācīšanās sistēmām, administratoru izglītības ceļš ir samērā ātrs, un tas ir labi piemērots jaunu zināšanu apguvei. Tā māca jaunas teorijas un pieejas un ir lieliski piemērota zināšanu apkopošanai un integrācijai. Protams, ir zināmas robežas, ko par vadību var mācīties mainīgā ekonomiskā, politiskā un uzņēmējdarbības vidē. Vadība var būt neveiksmīga arī dažādu principu praktiskā pielietojumā. Administrācija var kļūt sterila un impotenta. Šo iemeslu dēļ vadības izglītība ir cieši saistāma ar praksi un pieredzi, kas īstenībā arī Rietumos nenotiek īsti labi. Apmācība konkrētā politikas veidošanā, uzņēmuma klimata radīšanā un tai raksturīgā lietvedībā tiek bieži atstāta uzņēmumiem pašiem vai citām administratīvām vienībām. Jāņem arī vērā, ka administratoru skološana un mācīšana prasa laiku. Maģistratūra uzņēmuma vadībai vai iestāžu administrācijai prasa apmēram divus gadus. Akadēmiskām bakalaura programmām vajadzīgi apmēram četri gadi.

Aplūkojot šo lietu no citas puses, labai administratoru un vadītāju izglītībai ir dažādas vajadzības. Tā, Latvijas valsts iestādēs dominē ierēdņi, kas labi pazīst padomju sistēmas organizāciju un lietvedības praksi. Šiem ierēdņiem gan var trūkt citu zināšanu. Bez tam šie ierēdņi varbūt nav mainījuši savus uzskatus un vērtību izjūtu, kaut arī tās nav savienojamas ar demokrātiskiem procesiem un valsts iestāžu darbību.

No otras puses, Latvijas uzņēmumi, īpaši tie, kas vēl atrodas valsts īpašumā, ir sakropļoti vēl vairāk. Šādu uzņēmumu vadība lielākoties piemērota tikai fabrikām. Šiem vadītājiem ir tipiski vāja izpratne par uzņēmumu kā unikāli veidotu organizāciju ar īpašu stratēģiju, taktiskām iemaņām un tikai sev raksturīgu mikroklimatu. Finansu un tirdzniecības zināšanas un iemaņas Latvijā vēl ir neizkoptas, un grāmatvedības pielietojums — primitīvā stāvoklī. Problēmas ir arī attiecībās ar darbiniekiem un klientiem. Gan iestādēs, gan uzņēmumos dziļi iesakņojusies paļaušanās uz vertikālas varas izmantošanu, kā arī izvairīšanās no personīgas un kolektīvas atbildības.

Ir samērā viegli norādīt uz tām specifiskām zināšanām ierēdņu darba uzlabošanai, kas būtu iegūstamas, lasot vai citādi apgūstot Valsts administrācijas skolā uzdoto informāciju. Šīs zināšanas var nostiprināt un izkopt pārrunu semināros un darba grupās. Šīs nodarbības ved ierēdņus tuvāk pie vēlama un lietderīga zināšanu pielietojuma. Mācībspēki šādiem samērā vienkāršiem uzdevumiem ir jau atrodami un ātri apmācāmi. Taču īstie rezultāti būs atkarīgi no tā, vai ierēdņi mācību gaitā tiešām iegūs jaunus uzskatus, attieksmi un pārliecību. Šī uzskatu un attieksmes maiņa ir absolūti nepieciešama, lai ierēdņi domātu, runātu un darbotos jaunā veidā. Šīs pārmaiņas nav apgūstamas tikai ar izglītošanos kādā administratoru skolā vai citā mācību iestādē. Beigu beigās jāsaprot, ka šīs gaidītās pārmaiņas var nākt tikai ar visas administratīvās sistēmas nomaiņu, to apvienojot ar mērķtiecīgu, uzmanīgu un kompetentu ierēdņu darbības veidošanu. To var izdarīt tikai tie vadītāji, kas paši jau pārveidojušies, vai arī tie izcilie jaunie lietpratēji, kurus jau redzam svarīgās vietās. Protams, šie procesi var tikt paātrināti ar šo svarīgo vadītāju maksimālu apmācību, īpaši ārzemēs. Tas arī notiek ļoti piemērotā vidē, draudzīgu valstu administrācijas skolās Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Holandē, Kanādā, Francijā un citur. Uzņēmumu vadībai ir vajadzīgs daudz vairāk. Vadītājiem tāpat kā ierēdņiem jāatmet padomiskā uzvedība. Par visu svarīgāk ir paplašināt savu redzesloku un skatīties uz uzņēmumu kā sarežģītu organizāciju ar daudzām funkcijām, un vēl vairāk. Ir svarīgi, lai tādi paņēmieni vai tehniski dokumenti kā biznesa plāni netiktu sajaukti ar pašu vadību. Tas, protams, prasīs gan daudz laika, gan daudz līdzekļu uzņēmumu vadītāju izglītībai. Šī izglītība Latvijas un ārzemju augstskolās un universitātēs arī neapšaubāmi jāsaista ar tādu plānotu un profesionālu personīgu izaugsmi, kas nepieciešama sekmīgam Latvijas uzņēmumam tirgus ekonomikas apstākļos. Šīs iespējas un šis izglītības darbs Latvijā ir tikko iesācies Latvijas Universitātē, Rīgas Biznesa skolā un Rīgas Ekonomiskajā augstskolā.