Ingrīda Miklāva, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja galvenā speciāliste, Jānis Štraunmans, ģeogrāfijas doktors, Latvijas Universitātes docents:

Rīgas vēstures un senatnes pētītaju biedrības kartogrāfiskā kolekcija

Šī biedrība, kuras oriģinālais nosaukums bija "Gesellschaft fūr Geschichte un Altertumskunde zu Riga", tika dibināta 1834.g. un darbojās līdz 1939.g. Biedrībā bija gan vēsturnieki, arheologi un muzeju speciālisti, gan arī entuziasti, jo šīs organizācijas galvenie mērķi bija vākt un pētīt kultūrvēsturiskus priekšmetus un darbus. Biedrība izdeva īpašu žurnālu, kurā regulāri ievietoja aprakstus par biedrības darbību un arī populārzinātniskus rakstus.

Biedrībā tika vākti un pētīti arī kartogrāfiskie darbi — pilsētu plāni, kartes un atlanti. Īpaši aktīvi šādus izdevumus kolekcionēja 19.gs. beigās, kad šo darbu vadīja vācbaltu arheologs un kartogrāfs Karls Levis of Menars (1857—1930). Pēc biedrības slēgšanas tika izlemts kartogrāfisko kolekciju nodot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Tas nodrošināja daudzu unikālu plānu un karšu saglabāšanu līdz mūsdienām, kad kļuva iespējams uzsākt to zinātnisko izpēti. Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības darbības laikā savāktās kartogrāfiskās kolekcijas apjoms pārsniedz 900 vienības. No tām apmēram 1/10 pārstāv 18.gadsimtu, 1/4 — 19.gadsimtu un aptuveni 1/10 — 20.gs.pirmo pusi. Bet ap 50 kartogrāfiskie darbi ir no 17.gs. Starp šiem senākajiem darbiem jāmin 1688.g. Valmieras muižas zemju karte (autors zviedru mērnieks E.Tolks), 1679.g. Eiropas atlants, kā arī dažu 17.gs. plānu faksimili.

No 18.gs. darbiem vispirms jāmin unikālais Ziemeļu kara atlants rokrakstā — "Risse des Nordisch—Krieges von 1700 bis 1713". Mūsuprāt, šis darbs ir arī vērtīgs militārās vēstures dokuments, jo to zīmējis karavīrs karadarbības teritorijā. Kolekcijā ir vēl daži 18.gs. kartogrāfiskie zīmējumi, arī daudzas Latvijas un citu teritoriju kartes.

19.gs. kartogrāfisko izdevumu skaits ir lielākais biedrības kolekcijā. No neizpētītiem darbiem jāmin vairāku Kurzemes draudžu kartes, ko 1866.—1871.g. sastādīja un izdeva Kurzemes statistikas komiteja. No daudzajiem 19.gs. Rīgas plāniem oriģināli ir 1860.g. pilsētas nocietinājumu projekts, 1880.g. Rīgas tramvaju līniju projekts. Ievērību pelna Krievijas luterāņu draudžu atlants (1855) un pirmais atlants igauņu skolām (1859).

Ļoti daudzveidīgi ir 20.gs. pirmās puses kartogrāfiskie darbi no minētās biedrības kolekcijas. Tā, piemēram, ļoti vērtīgu kultūrvēsturisku informāciju satur Rīgas un Cēsu apriņķu kartes, ko 20.gs. sākumā izdeva Vidzemes—Igaunijas kultūrpētniecības birojs — "Liv—Estländischen Landeskultur Bureau". Vairākas kartes raksturo situāciju I pasaules kara laikā. Starp tām ir arī Krievijā izdotās t.s. ģeopolitiskās kartes, kas uzskatāmi apstiprina tā laika impēriskos sapņus.

Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības aktivitāte kartogrāfisko darbu vākšanā Latvijas Republikas laikā bija izteikti vājāka. Bet kopumā vērtējot šīs biedrības veikumu kartogrāfisko darbu kolekcionēšanā, tas noteikti jāatzīmē kā ļoti svarīgs un īpašas izpētes vērts. Jāpiebilst, ka šīs kolekcijas plāni un kartes, kas attiecas uz Latvijas teritoriju, tiks ietverti Latvijas seno karšu katalogā.