Savā vairāk nekā 600 gadu vēsturē gan apdziedāta, gan dedzināta, vairākkārt atjaunota, pārbūvēta un paplašināta, Rīgas pils tikko piedzīvojusi visai vērienīgu restaurāciju, lai atkal kļūtu par Valsts prezidenta rezidenci.

Juris Gertmanis mūs vispirms iepazīstināja ar mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa vadītās Rīgas pils atjaunošanas padomes izstrādāto koncepciju, kas pamatvilcienos ir arī īstenota. Šoreiz runājam lielākoties par interjeru.

Kāds mantojums tad tika saņemts?

Priekšpils, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, tapusi daudzkārtēju celtniecības pasākumu rezultātā. Telpu pašreizējo izskatu nosaka galvenokārt 19.gadsimta 50. - 60. gadu un mūsu gadsimta 20. - 30. gadu pārbūves. Pirmajā posmā tapusī Baltā zāle un parādes kāpnes vērtējamas kā nobeigta mākslas parādība ar pietiekami augstu reprezentācijas pakāpi. No otrā posma ar visaugstāko māksliniecisko un kultūrvēsturisko vērtību izceļas Sūtņu akreditācijas zāle, Svētku zāle un Valsts prezidenta kabinets. Gaismas ķermeņu un mēbeļu no pirmskara laikiem bija saglabājies pavisam maz. Tie nedaudzie, kas bija vēl izmantojami, tika restaurēti un papildināti.

Kā paraugs interjera iekārtojumam nevarēja kalpot fotogrāfijās fiksētais telpu izskats ar mēbelēm un mākslas priekšmetiem. Pēc padomes atzinuma, tas no mūsdienu viedokļa būtu uzskatāms par sīkpilsonisku un banālu. Piemēram, Zelta zāle bijusi mēbelēta ar zeltītām jaunrokoko mēbelēm un tā sauktā Dorotejas istaba - ar Luija XVI stila mēbeļu atdarinājumiem. Trūka vienota, noteiktai iecerei pakļauta stila.

Pils kopīgais tēls tagad veidots kā eiropeiski internacionāls. Tas ar pašcieņu objektīvi atspoguļo gan pils, gan visas Latvijas vēsturi. Latvijas nacionālās valsts ideja koncentrēta telpās, kas tapušas mūsu gadsimta 20. un 30.gados, kad valdošie mākslas stili pavēra plašas iespējas paust nacionālo tēmu gan sižetiski, gan ar bagātīgas ornamentikas palīdzību.

Cenšoties saglabāt interjeru daudzveidību, galvenais vestibils, kāpņu telpa, Baltā zāle un tās priekštelpa, Sūtņu akreditācijas zāle, Ģerboņu zāle un Prezidenta kabinets savu dotumu ietvaros papildināti līdz izteiksmīgumam un mākslinieciskai nobeigtībai. Parādīti arī Rīgas pils gadsimtiem ilgās tapšanas un vēsturisko kolīziju uzslāņojumi. Lielākajai daļai telpu atrasti jauni tematiskie un mākslinieciskie risinājumi, radot spēcīgāku vēsturiskās tradīcijas klātbūtni.

Lai bagātinātu pils interjera stilistisko kopainu, parādīts arī bīdermeiers (šo stilu, kas radās Vācijā un Austrijā 19.gadsimta pirmajā pusē, raksturo orientācija uz romantizētu lietišķību, samērā vienkāršs telpu iekārtojums, gaiša koka mēbeles ar sīku ziedu ornamentu) un ampīrs (vēlā klasicisma mākslas stils, kas radies Francijā Napoleona I impērijas laikā; to raksturo stingras, monumentālas formas). Savukārt Baltās zāles, Sūtņu akreditācijas zāles un galvenās kāpņu telpas interjerā valda eklektika, bet Valsts prezidenta kabinetā, Svētku zālē un galvenajā vestibilā — neoklacisisms ar nacionāliem elementiem.

Telpu reprezentatīvo svinīgumu nodrošina interjera sastāvdaļu stilistiskā vienotība, mērogu, proporciju un kolorīta saskaņa. Katra telpa veido tematiski un mākslinieciski nobeigtu veselumu. Koncepcija prasīja izvairīties no ārējas greznības, iespēju robežās atsakoties no zeltījuma un sarežģītām detaļām, kas nesakņojas pils interjera raksturā un latviešu mākslas tradīcijās. Par galveno vērtību uzskatāmi mākslas darbi un lietišķās mākslas priekšmeti, kas lielākoties deponēti no Latvijas Vēstures muzeja, Rundāles pils muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Mākslas muzeju apvienības un Mežotnes pils.

— Šai gadījumā deponēt nozīmē mākslas un kultūras vērtības uz laiku nodot izmantošanai, — paskaidro padomes locekle Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa. — Tāda prakse ir visā pasaulē, un mēs varam tikai priecāties un lepoties, ka arī mums Latvijā ir tik bagāti muzeji. Mēs, protams, par deponēšanu nekādu samaksu neprasām un esam pagodināti, ka varam kaut ko dot mūsu valsts un prezidenta institūcijas prestiža spodrināšanai. Turklāt visi deponētie priekšmeti un mākslas darbi tika restaurēti par valsts naudu, jo muzejiem jau tādu līdzekļu nebija.

Visas telpas šoreiz necentīsimies aprakstīt, sniegsim tikai nelielu ieskatu dažās no tām, kas mums šķita interesantākās.

Skaists ir galvenais vestibils, kurā saglabāta Eižena Laubes laika apdare un krāsojuma toņi. Stiklotās durvis te nomainītas ar ozolkoka durvīm. Uz ieeju ved ozolkoka kāpnes, kuru izveidē izmantoti Eižena Laubes Svētku zāles kāpņu motīvi. Uz Valsts prezidenta kabinetu ved telpu virkne, ko svešvārdā varētu saukt par anfilādi. Galvenais mākslinieciskais akcents un idejiskais centrs ir Valsts prezidenta kabinets. Šī tikai 1939.gadā pabeigtā telpa saglabāta visās detaļās, tāpat arī tās iekārtojums. Mēbeļu un iekārtas priekšmetu stils - neoklasicisms ar nacionāliem elementiem un baroka iezīmēm. Te bija saglabājušies sienu ozolkoka paneļi, kas tagad restaurēti. Saglabājies arī apspriežu galds un prezidenta krēsls. Tie, protams, prasīja pamatīgu restaurāciju, ar ko slavējami tikušas galā firmas "Īve" un "Samts". Četras telpas, kas ved uz prezidenta kabinetu, veido secīgu iespaidu virkni. Iekārtas stils - ampīrs un bīdermeiers. Ejot cauri šīm telpām, pakāpeniski tiek kāpināts emocionālais noskaņojums. Tonalitāte mainās no gaišāka uz tumšāku. Telpa pirms prezidenta kabineta ir vistumšākā, radot emocionālu pauzi pirms ieiešanas gaišajā kabinetā.

Jauka ir brūnos toņos ieturētā Dorotejas istaba, kur iecerēts izveidot valdnieku portretu galeriju miniatūrā, parādot Latvijas teritorijā pastāvējušās varas no Polijas karaļiem līdz Krievijas cariem. Pašlaik gan tur redzēju tikai skaistās Kurzemes hercogienes Dorotejas portretu, kas šai telpā atradies līdz 1940.gadam un devis tai arī nosaukumu.

Visspilgtāk Latvijas valstiskuma ideju pauž Ģerboņu zāle. To apgaismo divas kristāla lustras, kas ir kopijas no apmēram 1800.gada parauga. Izgatavojusi pazīstama Austrijas firma. Te izvietoti pirmo četru Latvijas Valsts prezidentu portreti, ko gleznojis mākslinieks Roberts Muzis, un kā nacionālās identitātes simbols - Jāņa Raiņa un Krišjāņa Barona krūšutēli (tēlnieks - Konstantīns Rončevskis). Varbūt vēl skaistāka ir Zelta zāle, kas paredzēta augstākā ranga personu pieņemšanai. Te ir tās pašas austriešu firmas izgatavota lustra, lampas ar ampīra stila bronzas pamatnēm un sarkankoka krēsli ar bronzas rotājumu. Kopijas pēc 19.gadsimta pirmā ceturkšņa parauga izgatavotas pēc Kultūras fonda pasūtījuma.

Varbūt tas nebūs tik drīz, kad pilī aicinās tautu. Tomēr ir labi apzināties, ka mums ir tik skaista pils.

Attēlos: Lustra — Ģerboņu zālē. Divas lustras pēc 19.gadsimta paraugiem izgatavojusi Austrijas firma "Bakalowitzs Sohne". Abi zirgi — sekretāres kabinetā. Vispārējā tematiskā iecere — Rīgas pils kā Baltijas ģenerālgubernatora rezidence. No Valsts mākslas muzeja deponēta P.Klota "Zirga savaldīšana" un no Ārzemju mākslas muzeja — "Romiešu jātnieks".

Aina Rozeniece,

"LV" korespondente

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"