Ministru kabineta noteikumi Nr. 639

Rīgā 2024. gada 15. oktobrī (prot. Nr. 44 1. §)

Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā

Izdoti saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma
11. panta piekto daļu 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību valsts un pašvaldību institūcijas (turpmāk – institūcija) virzītajā attīstības plānošanas procesā, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

2. Noteikumu mērķis ir sekmēt jēgpilnu, efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. Lai sekmīgāk sasniegtu sabiedrības līdzdalībai noteiktos mērķus, institūcija viena projekta ietvaros var izmantot vairākus šajos noteikumos minētos sabiedrības līdzdalības veidus.

3. Sabiedrības līdzdalību īsteno formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, reliģiskas organizācijas, iedzīvotāju padomes) un neformālās (piemēram, nereģistrētas iedzīvotāju iniciatīvas grupas, interešu apvienības, kopienas) sabiedrības grupas, kā arī atsevišķas fiziskas personas (turpmāk – sabiedrības pārstāvji). Īstenojot sabiedrības līdzdalību, institūcija:

3.1. izvērtē sabiedrības pārstāvju viedokļus un intereses. Ja sabiedrības pārstāvju viedokļi būtiski atšķiras, vērtē nepieciešamību nodrošināt citus līdzdalības veidus pirms saskaņošanas uzsākšanas;

3.2. pēc iespējas ņem vērā sabiedrības pārstāvju specifiskās vajadzības (piemēram, sagatavo informāciju par apspriežamo jautājumu, ievērojot vieglās valodas principus, nodrošina iespēju pievienoties apspriedei attālināti, rīko apspriedi tuvāk tiešajai mērķgrupai, sniedz atbalstu dalības pieteikšanai gadījumā, ja personai nav pietiekamas digitālās prasmes).

4. Institūcija, ievērojot šo noteikumu prasības, īsteno sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu projektu (turpmāk – projekts), kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Lai informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām sasniegtu sabiedrības pārstāvjus, kurus skar vai interesē projekts, institūcija mērķtiecīgi izplata minēto informāciju, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus vai saziņas veidus. Ja projekta izstrādes procesā sabiedrības līdzdalības iespējas netiek nodrošinātas, institūcija lēmumu neiesaistīt sabiedrības pārstāvjus pamato, sniedzot skaidrojumu attīstības plānošanas dokumentā, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) vai paskaidrojuma rakstā.

5. Sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina institūcijas vadības dokumentu un iekšējo tiesību aktu izstrādes procesā. 

6. Izstrādājot projektu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, institūcija nodrošina konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem, kurus tieši ietekmē projektā ietvertās ieceres. 

7. Lai sabiedrības pārstāvjus informētu par līdzdalības iespējām, institūcija sagatavo paziņojumu (1. pielikums) un atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, publicē to attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".

8. Valsts tiešās pārvaldes iestāde sabiedrības pārstāvjus par iespēju iesaistīties projekta izstrādes procesā informē Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (turpmāk – TAP portāls) publiskajā vidē, izmantojot TAP portālā pieejamo elektronisko paziņojuma veidlapu. Ja projekta izstrāde TAP portālā vēl nav uzsākta, valsts tiešās pārvaldes iestāde nodrošina paziņojuma publicēšanu attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".

9. Sabiedrības pārstāvja pienākums ir institūcijas paziņojumā noteiktajos termiņos un veidā informēt institūciju par savu vēlmi iesaistīties projekta izstrādes procesā, norādot paziņojumā pieprasīto informāciju, kā arī turpmākajā līdzdalības procesā ievērot institūcijas noteiktos termiņus.

10. Informāciju par sabiedrības līdzdalību un sasniegtajiem rezultātiem institūcija aktualizē katrā projekta virzības posmā un norāda attiecīgi:

10.1. attīstības plānošanas dokumenta kopsavilkumā, anotācijā vai paskaidrojuma rakstā;

10.2. apkopojumā par sabiedrības pārstāvju izteiktajiem viedokļiem, priekšlikumiem un iebildumiem (izstrādes procesā);

10.3. izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem (pirms lēmuma pieņemšanas).

11. Sabiedrības pārstāvji var vērsties institūcijā Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, aktualizējot nepieciešamību nodrošināt sabiedrības līdzdalības iespējas, ja tās iepriekš nav nodrošinātas. 

II. Sabiedrības līdzdalības veidi

12. Institūcija nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas šādās projekta izstrādes un īstenošanas procesa stadijās:

12.1. līdzdalības procesa vai dokumenta projekta izstrādes ierosināšanā;

12.2. projekta izstrādē;

12.3. lēmuma pieņemšanas procesā lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā;

12.4. ieviešanā;

12.5. ieviešanas uzraudzībā un novērtēšanā;

12.6. aktualizācijā.

13. Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties (klātienē, attālināti vai kombinētā formātā) šādos veidos:

13.1. piedalīties darba grupās, konsultatīvajās un uzraudzības padomēs;

13.2. piedalīties apspriedē;

13.3. iesaistīties publiskajā apspriešanā;

13.4. iesaistīties citās līdzdalības aktivitātēs (piemēram, domnīcās, diskusijās, konferencēs, fokusgrupās, projektu komandās, aptaujās);

13.5. sagatavot atzinumu (arī atkārtotu) pirms lēmuma pieņemšanas par projektu:

13.5.1. valsts tiešajā pārvaldē – atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem saskaņošanā novirzītam attīstības plānošanas dokumenta un tiesību akta projektam;

13.5.2. pašvaldībā un citā institūcijā – likumos un attiecīgās pašvaldības vai institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

13.6. sniegt iebildumus un priekšlikumus lēmuma pieņemšanas procesā:

13.6.1. valsts tiešajā pārvaldē – Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

13.6.2. pašvaldībā – domes un komiteju sēdēs, komisijās un citās institūcijās atbilstoši pašvaldības nolikumam;

13.6.3. citā institūcijā – atbilstoši institūcijas noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;

13.7. līdzdarboties politikas īstenošanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

14. Institūcija sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai var izmantot citus inovatīvus līdzdalības veidus, ja tie sabiedrības pārstāvjus ļauj iesaistīt efektīvāk nekā šajos noteikumos minētie veidi.

15. Institūcija, iesaistot sabiedrības pārstāvjus konsultatīvajās padomēs vai uzraudzības padomēs:

15.1. sabiedrības pārstāvjus izvēlas atklātā procedūrā, publicējot informāciju (1. pielikums) par konsultatīvās padomes vai uzraudzības padomes izveidi un iespējām tajā pieteikties attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Lai nodrošinātu dažādu interešu un viedokļu iekļaušanu, minēto informāciju var izplatīt arī citos sabiedrībai pieejamos veidos;

15.2. nosaka dalības kritērijus konsultatīvajā padomē vai uzraudzības padomē iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem. Kritērijus var nenoteikt, ja tam ir objektīvi iemesli;

15.3. nodrošina, ka tiek uzklausīti arī tie sabiedrības pārstāvji, kuri izrādījuši interesi līdzdarboties konsultatīvajā padomē vai uzraudzības padomē, taču nav iekļauti tās sastāvā;

15.4. informāciju par konsultatīvo padomju un uzraudzības padomju sastāvā iekļautajiem dalībniekiem un to sēžu protokolus publicē institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".

16. Institūcija var iesaistīt sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupās vai domnīcās, kas izveidotas noteikta mērķa sasniegšanai vai pastāvīgai darbībai. Institūcija nosaka iesaistāmos sabiedrības pārstāvjus atbilstoši to kompetencei attiecīgajā jautājumā. 

17. Apspriede ir sanāksme, kurā piedalās un savus priekšlikumus un iebildumus sniedz sabiedrības pārstāvji. Institūcija, organizējot apspriedi:

17.1. paziņojumā par apspriedi norāda sanāksmes tēmu, norises vietu, laiku, veidu un atbildīgo personu;

17.2. nodrošina, ka vismaz 14 dienas pirms apspriedes visa ar sanāksmi saistītā informācija ir pieejama TAP portālā vai institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība". Vienlaikus informāciju par apspriedes norisi var izplatīt arī citos sabiedrībai pieejamos veidos atkarībā no tā, kāda institūcija organizē apspriedi un kā notiek pieteikšanās dalībai:

17.2.1. ja apspriedi organizē valsts tiešās pārvaldes iestāde, pieteikšanās dalībai notiek, izmantojot TAP portālā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējoties ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;

17.2.2. ja apspriedi organizē cita institūcija, pieteikšanās dalībai notiek attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" publicētajā paziņojumā norādītajā veidā;

17.3. pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina sanāksmes un ar to saistīto dokumentu pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formā.

18. Publiskā apspriešana ir ārējā normatīvā akta vai institūcijas noteikts laikposms, kurā sabiedrības pārstāvji pauž viedokli, rakstveidā sniedzot savus priekšlikumus un iebildumus. Institūcija, organizējot publisko apspriešanu:

18.1. nosaka konkrētu publiskās apspriešanas laiku. Publiskās apspriešanas ilgums attīstības plānošanas dokumentu projektiem ir vismaz 30 dienas, bet ārējo normatīvo aktu projektiem – vismaz 14 dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Institūcija var noteikt arī ilgāku publiskās apspriešanas norises laiku;

18.2. paziņojumā par publisko apspriešanu norāda atbildīgo personu un veidu, kādā iesniedzami viedokļi par publiskajai apspriešanai nodoto projektu. Ja publiskā apspriešana tiek organizēta TAP portālā, sabiedrības pārstāvis viedokļa sniegšanai izmanto TAP portālā šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu un autentificējas ar šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem;

18.3. nodrošina apspriežamo dokumentu publisku pieejamību TAP portālā (ja publisko apspriešanu organizē valsts tiešās pārvaldes iestāde) vai attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" (ja publisko apspriešanu organizē cita institūcija) visu publiskās apspriešanas laiku. Informāciju var izplatīt arī citos sabiedrībai pieejamos veidos;

18.4. pēc tiešās mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu) pieprasījuma vai pēc institūcijas iniciatīvas, ja iespējams, nodrošina ar publisko apspriešanu saistītās informācijas pieejamību un saprotamību tiešajai mērķgrupai nepieciešamajā formā.

19. Pēc katra projekta virzības posma noslēguma līdz saskaņošanas uzsākšanai institūcija sagatavo un publicē sabiedrības pārstāvju viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojumu  (2. pielikums). Apkopojumā norāda visus sabiedrības pārstāvjus, kuri pauduši viedokli, snieguši priekšlikumus vai izteikuši iebildumus (pārstāvētā organizācija, viedokļa sniedzēja vārds un uzvārds (ja tas ir norādīts, sniedzot viedokli) vai norāde "fiziska persona" vai "juridiska persona" (ja viedokļa sniedzējs nav vēlējies atklāt savu identitāti), ja attiecināms, interešu pārstāvja identifikācijas numurs), viedokļa, priekšlikuma vai iebilduma būtību, kā arī institūcijas skaidrojumu. Sabiedrības pārstāvju sniegtos viedokļus apkopojumā iekļauj neatkarīgi no veida un formas, kādā tie sniegti (izņemot šo noteikumu 20. punktā minētos gadījumus). Ja rīkota apspriede, apkopojumu par tās norisi var sniegt apspriedes protokolā, norādot dalībniekus un mutiski izteiktos viedokļus. Ja institūcija sanāksmei, kurā piedalās sabiedrības pārstāvji, nodrošina publiski pieejamu audiovizuālu vai skaņas ierakstu, tad apkopojumu var negatavot. Institūcija informāciju sniedz laikus, nodrošinot, ka sabiedrības pārstāvji var īstenot attiecīgajā projekta virzības posmā pieejamās līdzdalības iespējas. Apkopojumu sagatavo un publicē, vienlaikus informējot par turpmākajām sabiedrības pārstāvju līdzdalības iespējām:

19.1. valsts tiešās pārvaldes iestāde apkopojumu sagatavo, izmantojot TAP portāla funkcionalitāti (pieejama elektroniska apkopojuma veidlapa un iespēja to publicēt), un nosūta dalībniekiem, kā arī var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos;

19.2. cita institūcija apkopojumu sagatavo un publicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", nosūta dalībniekiem, kā arī var izplatīt citos sabiedrībai pieejamos veidos.

20. Institūcijai ir tiesības neizskatīt saņemto viedokli, priekšlikumu vai iebildumu, ja tas: 

20.1. ir klaji aizskarošs un izaicinošs;

20.2. nav salasāms vai saprotams;

20.3. nav sniegts teksta formātā (piemēram, fotogrāfijas, zīmējumi);

20.4. nav saistīts ar projekta saturu.

III. Sabiedrības līdzdalības organizēšana

21. Institūcija, lemjot par projekta izstrādes uzsākšanu politikas jomā, nozarē vai teritorijā, nosaka personu, kas ir atbildīga par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu.

22. Atbildīgā persona, nodrošinot sabiedrības līdzdalību:

22.1. iesaista sabiedrības mērķgrupas (vai organizācijas, kas pārstāv mērķgrupu), kuras tieši skars attiecīgais projekts, un nodrošina komunikāciju ar sabiedrības pārstāvjiem projekta virzības laikā;

22.2. izvēlas piemērotāko sabiedrības līdzdalības veidu, veicinot jēgpilnu, efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības iesaistīšanos attiecīgā projekta izstrādes procesā;

22.3. aktualizē informāciju par sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu katrā projekta virzības posmā;

22.4. pēc sabiedrības līdzdalības procesa noslēguma sabiedrības pārstāvjiem, kuri bija iesaistījušies minētajā procesā (neatkarīgi no to līdzdalības veida), laikus nodrošina atgriezenisko saiti (piemēram, atbilde sabiedrības pārstāvim, apkopojums par saņemtajiem priekšlikumiem un turpmāko rīcību ar tiem, protokols).

23. Atbildīgā persona sagatavo paziņojumu par līdzdalības iespējām (1. pielikums) un publicē to atbilstoši šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem attiecīgajai līdzdalības iespējai noteiktajiem publicēšanas veidiem un termiņiem vai vismaz 14 dienas pirms attiecīgā līdzdalības veida norises, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš.

IV. Noslēguma jautājumi

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumus Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 141. nr.; 2013, 91. nr.).

25. Institūcija līdz 2025. gada 31. decembrim nodrošina šo noteikumu 15.4. apakšpunktā noteiktās informācijas publicēšanu attiecībā uz konsultatīvajām padomēm un uzraudzības padomēm, kas izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. 

Ministru prezidente E. Siliņa

Ministru prezidentes vietā ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 15. oktobra
noteikumiem Nr. 639

Paziņojums par līdzdalības iespējām*

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 15. oktobra
noteikumiem Nr. 639

[Līdzdalības veids] laikā [norises laiks no–līdz] saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojums par [dokumenta nosaukums]