Ministru kabineta noteikumi nr. 163
(prot. nr.34, 8.§) Rīgā 1995.gada 20.jūnijā
Noteikumi par kārtību, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms Valsts autoceļu fondā un pašvaldību autoceļu (ielu) fondos
Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5.1pantu
1. Par benzīnu un dīzeļdegvielu, to aizstājējproduktiem un komponentiem iekasēto akcīzes nodokļa daļu, kas saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5.1pantu (Latvijas Vēstnesis, 1995, 44.nr.) ieskaitīta valsts speciālajā budžetā - Valsts autoceļu fondā, (tālāk tekstā - "akcīzes nodokļa daļa") Valsts kases departaments pārskaita Valsts autoceļu fondā vienu reizi mēnesī līdz katra mēneša desmitajam datumam atbilstīgi iepriekšējā mēnesī faktiski iekasētajam naudas līdzekļu daudzumam.
2. Akcīzes nodokļa daļu, kas ieskaitīta Valsts autoceļu fondā, sadala šādi:
2.1. 70 procentus izlieto saskaņā ar Valsts autoceļu fonda statūtiem;
2.2. 30 procentus Autoceļu direkcija pārskaita Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils un Rēzeknes pilsētas pašvaldības un 26 rajonu pašvaldību autoceļu (ielu) fondos (pielikums). Šos līdzekļus ieskaita atsevišķā bankas kontā un pārskatu par to izlietošanu sniedz Satiksmes ministrijai.
3. Pašvaldībām paredzēto akcīzes nodokļa daļu Satiksmes ministrija pārskaita no Valsts autoceļu fonda pašvaldību autoceļu (ielu) fondos piecu dienu laikā pēc tās saņemšanas.
4. Pašvaldībām paredzētā akcīzes nodokļa daļa sadalāma saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības parakstīto savstarpējās vienošanās protokolu. Līdz Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības savstarpējās vienošanās protokola parakstīšanai pašvaldībām paredzētie naudas līdzekļi sadalāmi saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto procentuālo sadalījumu.
5. Pirms valsts budžeta projekta izstrādāšanas Finansu ministrija informē Satiksmes ministriju par nākamajā finansu gadā paredzamo akcīzes nodokļa daļas lielumu.
6. Satiksmes ministrija reizi ceturksnī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par saņemto akcīzes nodokļa daļu un tās izlietojumu.
7. Šie noteikumi stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam".
Ministru prezidents M.Gailis
Satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis
Pielikums
Pašvaldībām paredzētās akcīzes nodokļa daļas procentuālā sadalījuma saraksts un aprēķins
1. Autoceļu direkcija 30 procentus no faktiski saņemtās akcīzes nodokļa summas pārskaita Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils un Rēzeknes pilsētas pašvaldību un 26 rajonu pašvaldību autoceļu (ielu) fondos, ievērojot šādu procentuālo sadalījumu:
Pašvaldība |
Procenti no kopējās summas |
|
Rīgas pilsētas pašvaldība |
7,909 |
|
Daugavpils pilsētas pašvaldība |
1,745 |
|
Liepājas pilsētas pašvaldība |
1,778 |
|
Jelgavas pilsētas pašvaldība |
1,002 |
|
Jūrmalas pilsētas pašvaldība |
2,470 |
|
Ventspils pilsētas pašvaldība |
1,037 |
|
Rēzeknes pilsētas pašvaldība |
0,592 |
|
Aizkraukles rajona pašvaldība |
3,490 |
|
Alūksnes rajona pašvaldība |
1,683 |
|
Balvu rajona pašvaldība |
2,307 |
|
Bauskas rajona pašvaldība |
2,297 |
|
Cēsu rajona pašvaldība |
4,017 |
|
Daugavpils rajona pašvaldība |
3,978 |
|
Dobeles rajona pašvaldība |
2,328 |
|
Gulbenes rajona pašvaldība |
2,138 |
|
Jelgavas rajona pašvaldība |
3,059 |
|
Jēkabpils rajona pašvaldība |
4,799 |
|
Krāslavas rajona pašvaldība |
3,733 |
|
Kuldīgas rajona pašvaldība |
2,089 |
|
Liepājas rajona pašvaldība |
4,912 |
|
Limbažu rajona pašvaldība |
4,149 |
|
Ludzas rajona pašvaldība |
2,740 |
|
Madonas rajona pašvaldība |
3,977 |
|
Ogres rajona pašvaldība |
3,704 |
|
Preiļu rajona pašvaldība |
2,256 |
|
Rēzeknes rajona pašvaldība |
3,369 |
|
Rīgas rajona pašvaldība |
4,130 |
|
Saldus rajona pašvaldība |
3,134 |
|
Talsu rajona pašvaldība |
2,542 |
|
Tukuma rajona pašvaldība |
2,556 |
|
Valkas rajona pašvaldība |
3,387 |
|
Valmieras rajona pašvaldība |
2,788 |
|
Ventspils rajona pašvaldība |
3,904 |
|
Kopā |
100 |
2. Nosakot naudas līdzekļu procentuālo sadalījumu, tiek ņemts vērā attiecīgo pašvaldību teritorijā un pārziņā esošo iekšsaimniecības ceļu un ielu kopgarums. Pamatdatu avots - Valsts statistikas komitejas Galvenā skaitļošanas centra statistiskais biļetens, kas izdots 1994.gadā, un minētā centra darba materiāli (ziņas par ielu garumu).
3. Saskaņā ar statistisko uzskaiti iekšsaimniecības ceļi un ielas pēc to iespējamām uzturēšanas izmaksām tiek iedalītas šādi:
3.1. iekšsaimniecības ceļi un ielas ar uzlabotu segumu (asfaltbetons vai melnā grants);
3.2. pārējie iekšsaimniecības ceļi un ielas (bez seguma vai ar grants, šķembu vai cita veida segumu).
4. Lai naudas līdzekļu sadalīšanā ņemtu vērā transportlīdzekļu kustības intensitāti uz iekšsaimniecības ceļiem un ielām (par to nav statistikas datu), kā arī iekšsaimniecības ceļu un ielu uzturēšanas darbu izmaksas atkarībā no brauktuves seguma veida (par tām nav statistikas datu), tiek noteikti šādi koeficienti (koeficientus piemēro iekšsaimniecības ceļu un ielu garumam):
Iekšsaimniecības ceļi un ielas |
Koeficients |
Iekšsaimniecības ceļi ar uzlabotu segumu |
2 |
Pārējie iekšsaimniecības ceļi |
1 |
Ielas ar uzlabotu segumu |
5 |
Pārējās ielas |
2 |
5. Katrai pašvaldībai paredzētā naudas līdzekļu daļa tiek aprēķināta kā daļa no reducētā iekšsaimniecības ceļu un ielu kopgaruma.
Satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis