Likumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Militārā dienesta likumā
Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2004, 14. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2., 14., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 51./52., 178. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 40., 187., 191. nr.; 2015, 49., 245. nr.; 2017, 236. nr.; 2019, 57., 212. nr.; 2020, 223. nr.; 2021, 37., 246. nr.; 2022, 85.A nr.; 2023, 75. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdus "jaunākā štāba virsnieka kurss" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kurss" (attiecīgā locījumā).
2. Izteikt 4. panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt militārus uzdevumus uz ārvalstīm tikai pēc karavīra zvēresta došanas."
3. Papildināt 12. panta otro daļu pēc vārdiem "izņemot normas, kuras nosaka" ar vārdiem "noilguma termiņu prasījumiem par nesaņemto atlīdzību".
4. Papildināt 16. panta otro daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:
"9) kuram ir arī kādas citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība)."
5. Izslēgt 17.1 panta sesto daļu.
6. 18. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Militārajās izglītības iestādēs vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kursā, kā arī vecākā štāba virsnieka kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41. pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem vai, ja ir saņemta aizsardzības ministra atļauja, nav mazāks par trim gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 32 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko augstāko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību — līdz 35 gadu vecumam. Atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, var pieņemt lēmumu par šajā daļā noteiktā vecuma palielināšanu, nepārsniedzot divus gadus.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem" ar vārdiem "aizsardzības ministra noteiktais laiks";
izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Karavīrs neatmaksā kareivja pamatapmācības kursā, kadeta kandidāta kursā, kareivja speciālista pamatkursā, instruktora speciālista kursā vai virsnieka speciālista pamatkursā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja karavīru atskaita no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, viņš apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus neatmaksā, ja nodienē profesionālajā dienestā ne mazāk kā piecus gadus no dienas, kad atskaitīts no militārās izglītības iestādes (atskaitīts no studējošo saraksta) vai kursa Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kura īsteno pieaugušo izglītības programmas. Karavīrs, kurš atkārtoti atskaitīts no jaunākā instruktora kursa vai virsnieka pamatkursa nesekmības dēļ vai pēc paša vēlēšanās, atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šie nosacījumi nav attiecināmi, ja nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ."
7. 19. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdu "piecus" ar vārdu "divus";
aizstāt piektajā daļā vārdus "Iedzīvotāju reģistra" ar vārdiem "Fizisko personu reģistra".
8. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:
"19.1 pants. Izmitināšana, ēdināšana un transporta izdevumu segšana profesionālā dienesta kandidātiem
(1) Profesionālā dienesta kandidātam pēc dalības šā likuma 19. panta piektajā daļā minētajā atlasē izmaksā vienreizēju transporta izdevumu kompensāciju par sabiedriskā transporta izmantošanu no deklarētās dzīvesvietas līdz atlases norises vietai un atpakaļ. Kompensāciju par taksometra vai personīgā transporta izmantošanu neizmaksā. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā profesionālā dienesta kandidātam izmaksā vienreizēju transporta izdevumu kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.
(2) Profesionālā dienesta kandidātam nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu, ja šā likuma 19. panta piektajā daļā minētā atlase ilgst vairāk par vienu dienu."
9. 20. pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārda "saturu" ar vārdu "termiņu";
aizstāt trešajā daļā vārdus "laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem" ar vārdiem "aizsardzības ministra noteikto laiku";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas karavīru informē par viņa tiesībām, atlīdzības noteikšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, kā arī par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Vienībai vai iestādei, kurā karavīrs pilda profesionālo dienestu, ir pienākums informēt karavīru par izmaiņām sniegtajā informācijā.";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "šā panta trešajā daļā noteikto laiku" ar vārdiem "aizsardzības ministra noteikto laiku";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ar personām, kuras aizsardzības ministrs pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā, slēdz profesionālā dienesta līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu."
10. Izslēgt 21. panta 3.3 daļā vārdus "izņemot komandiera (priekšnieka) amata pienākumus".
11. 27. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu "citā" ar vārdu "darbinieka";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Šā panta pirmajā daļā minētais pārvietotais profesionālā dienesta karavīrs, kas ieņem darbinieka amatu, nav uzskatāms par darbinieku, bet uz viņu attiecas Darba likuma 50. pants, 16. nodaļa, 77., 81., 83., 90., 145., 146. un 147. pants, ciktāl to nenosaka karavīra dienesta gaitu reglamentējošo normatīvo aktu normas. Karavīrs saņem karavīram noteikto atlīdzību, tostarp uzturdevu vai tās kompensāciju, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Karavīrs nesaņem darbiniekam paredzētos pabalstus un kompensācijas. Darbinieka amata pienākumu izpildes kārtību un disciplinārsodīšanas kārtību profesionālā dienesta karavīram nosaka Ministru kabinets."
12. Papildināt 30. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārda "iekļauto" ar vārdiem "augstāko instruktoru un".
13. 33. pantā:
izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) — vecākā instruktora kursu beigušam virsseržantam (bocmanim) ar vismaz īsā cikla profesionālo augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;";
aizstāt pirmās daļas 6. un 7. punktā vārdus "līmeņa profesionālo" ar vārdu "cikla";
papildināt otro daļu pēc vārda "Virsnieku" ar vārdiem "kā arī vecāko un augstāko instruktoru".
14. 41. pantā:
izslēgt otro daļu;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, Nacionālo bruņoto spēku komandieris — kareivjiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem, bet aizsardzības ministrs — vecākajiem virsniekiem, kuri sasnieguši šā panta pirmajā daļā profesionālajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu vienu vai vairākas reizes uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, bet ne ilgāk kā līdz šā panta pirmajā daļā attiecīgajai dienesta pakāpei dienestam rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai."
15. Papildināt 43. panta otro daļu ar 12. un 13. punktu šādā redakcijā:
"12) ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par to, ka karavīra atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm. Uz šā atzinuma pamata pieņemtā administratīvā akta apstrīdēšana neaptur tā izpildi;
13) karavīram ir arī kādas citas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība)."
16. 47. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu piešķir amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:
1) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;
2) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem;
3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 25 gadiem.";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, par kaujas nopelniem un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē — neatkarīgi no izdienas stāža.";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Šā panta pirmajā un 1.1 daļā minētajos gadījumos nepiešķir tiesības valkāt karavīra formas tērpu, ja karavīrs tiek atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 43. panta otrās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā minētajos gadījumos."
17. 52. pantā:
aizstāt 1. punktā skaitli "426,86" ar skaitli "800";
aizstāt 2. punktā skaitli "284,57" ar skaitli "600";
aizstāt 3. punktā skaitli "213,43" ar skaitli "400".
18. Izteikt 55. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Karavīra ģimenei (laulātajam, bērniem, vecākiem) saglabā tiesības uzturēties dienesta dzīvojamā telpā ne ilgāk kā vienu gadu pēc karavīra nāves. Šajā laikā karavīra ģimene sedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 31.2 pantā noteiktos un citus ar dienesta dzīvokļa izmantošanu saistītos izdevumus."
19. Izslēgt 59. panta otrās daļas 2. punktā vārdu "otrajā".
20. 60.1 pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Militārajam darbiniekam darba un atpūtas laiku nosaka tādā pašā kārtībā kā karavīram.";
izslēgt ceturtajā daļā vārdus "un fizisko sagatavotību".
21. 63. pantā:
izslēgt otrās daļas 4. punktu;
papildināt otrās daļas 6. punktu pēc vārda "darbiniekus" ar vārdiem un skaitli "pēc šā likuma 60.1 pantā minēto darba tiesisko attiecību izbeigšanas";
izteikt otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā:
"9) Latvijas pilsoņus, kam ir arī kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonība (pavalstniecība) un kas ir dienējuši šo valstu militārajā dienestā;";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Rezerves karavīru, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, var ieskaitīt rezervistos. Ministru kabineta izveidotā valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata rezerves karavīru pieteikumus ieskaitīšanai rezervistos.";
papildināt trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6) Latvijas pilsoņus, kas ir minēti šā panta 2.1 daļā."
22. 64. pantā:
izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:
"64. pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija, uzskaite, iesaukšana aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām
(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā vai uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācībām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības.";
aizstāt otrajā daļā vārdus "Iedzīvotāju reģistra" ar vārdiem "Fizisko personu reģistra";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Rezerves karavīru, kuram ir arī tādas valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika, Jaunzēlande vai Ukraina, pilsonība (pavalstniecība), noņem no rezerves karavīru uzskaites.";
papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārda "panta" ar skaitli un vārdiem "2.1 daļā un";
papildināt piekto daļu pēc vārda "panta" ar skaitli un vārdiem "2.1 daļā un".
23. Papildināt likumu ar 64.1 pantu šādā redakcijā:
"64.1 pants. Citu valstu pilsoņu dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos
(1) Vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos var brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi (turpmāk — ārzemnieks).
(2) Ārzemnieku pieņem dienestā, noslēdzot ar viņu ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja viņš:
1) atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām;
2) nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs un viņa pieņemšana dienestā atbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu;
3) nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta;
4) likumīgi uzturas Latvijas Republikā;
5) prot valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām. Valodas prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
(3) Aizsardzības ministrijas vārdā aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) slēdz ar ārzemnieku ārzemnieka militārā dienesta līgumu.
(4) Ārzemnieka militārā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
(5) Ārzemnieka militārā dienesta līgumu slēdz uz aizsardzības ministra noteiktu laiku, kas nepārsniedz šā likuma 41. pantā militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu un kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu.
(6) Līgumu, pusēm vienojoties, var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz šā panta piektajā daļā minētajam laikam.
(7) Militārajā dienestā pieņemtajam ārzemniekam var noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes laiku nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.
(8) Dienesta izpildes laikā ārzemnieks pilda aktīvo dienestu un viņam ir karavīra statuss — viņš saņem karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemot tiesības uz izdienas pensiju. Par prettiesisku rīcību ārzemnieku sauc pie atbildības atbilstoši šā likuma 70. pantam.
(9) Dienesta izpildes laikā ārzemniekam piešķir dienesta pakāpes atbilstoši šajā likumā noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, izņemot virsnieku vai virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, kuras var piešķirt tikai tad, ja persona atbilst šajā likumā noteiktajām pakāpes iegūšanas prasībām un ir ieguvusi Latvijas pilsonību.
(10) Līgumu izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks). Pirms termiņa līgumu var izbeigt šādos gadījumos:
1) pusēm par to vienojoties;
2) pēc vadības iniciatīvas, ja:
a) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ,
b) pārbaudes laikā noskaidrots, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām,
c) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst,
d) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta,
e) karavīram ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts kriminālsods."
24. 66. pantā:
izteikt 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(11) Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) vienu reizi gadā pēc rezerves karavīra motivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plānotās kārtējās vai pārbaudes militārās mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ir atzinis par attaisnojošiem.
(12) No valsts aizsardzības militārā dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus pēc valsts aizsardzības militārā dienesta pabeigšanas un no profesionālā dienesta atvaļināto rezerves karavīru piecus gadus pēc profesionālā dienesta līguma izbeigšanas, kā arī vidusskolas absolventu piecus gadus pēc vidusskolas absolvēšanas var iesaukt uz kārtējām militārajām mācībām reizi gadā uz laiku līdz septiņām dienām. Pēc piecu gadu notecējuma šos rezerves karavīrus var iesaukt uz militārajām mācībām atbilstoši šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un 5.1 daļā noteiktajam.";
izteikt astotās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) ja rezerves karavīra iesaukšana uz mācībām neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu un ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi kopš šā atzinuma sniegšanas. Atzinums tiek pieprasīts atkārtoti pēc piecu gadu termiņa notecējuma kopš negatīva atzinuma sniegšanas."
25. Izteikt 66.1 panta trīspadsmitās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) ja rezervista iesaukšana uz mācībām neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu un ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi kopš šā atzinuma sniegšanas. Atzinums tiek pieprasīts atkārtoti pēc piecu gadu termiņa notecējuma kopš negatīva atzinuma sniegšanas."
26. Izteikt 67.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Latvijas pilsonis, kurš atbilst šā likuma 16. pantā un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem un nav pakļauts valsts aizsardzības dienestam, var brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Mācību laiku un vietu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris."
27. Aizstāt 72. pantā vārdu "vainīga" ar vārdu "vainojama".
28. Pārejas noteikumos:
papildināt 23. punktu ar teikumu šādā redakcijā:
"Šis punkts ir attiecināms uz jaunākajiem virsniekiem speciālistiem, kuri virsnieka dienesta pakāpi ieguvuši līdz 2024. gada 1. jūlijam.";
papildināt pārejas noteikumus ar 23.1 punktu šādā redakcijā:
"23.1 Virsniekiem speciālistiem, kuri saņēmuši jaunākā virsnieka dienesta pakāpi līdz šā likuma pārejas noteikumu 23. punktā noteiktajam termiņam, nosacījums par dienēšanas laika samazināšanu kārtējās dienesta pakāpes iegūšanai par vienu gadu tiek piemērots tikai nākamās dienesta pakāpes saņemšanai.";
papildināt pārejas noteikumus ar 32., 33., 34. un 35. punktu šādā redakcijā:
"32. Šā likuma 33. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījums par īsā cikla profesionālās augstākās izglītības nepieciešamību štāba virsseržantam (štāba bocmanim) stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Šā likuma 33. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi par pirmā cikla augstākās izglītības nepieciešamību galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) un augstākajam virsseržantam (augstākajam bocmanim) stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī.
33. Šā likuma 33. panta otrajā daļā minētais nosacījums par vismaz vienas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālās valodas prasmi vecāko un augstāko instruktoru dienesta pakāpes piešķiršanai stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
34. Šā likuma 43. panta otrās daļas 13. punkts stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.
35. Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīri, kuri ieņēma svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu un tika atvaļināti, sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsnieku sastāva karavīri — sasniedzot 60 gadu vecumu, un kuriem piešķirta izdienas pensija, saglabā šā likuma 59. panta otrajā daļā minētās tiesības."
Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 10. oktobrī.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs
Rīgā 2024. gada 24. oktobrī