Latvijas Bankas noteikumi Nr. 332

Rīgā 2024. gada 28. oktobrī

Izdoti saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likuma
23. panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā reģistrētām krājaizdevu sabiedrībām prasības gada pārskata sagatavošanai.

2. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no:

2.1. finanšu pārskatiem, kas ietver:

2.1.1. bilanci un ārpusbilanci;

2.1.2. peļņas vai zaudējumu aprēķinu;

2.1.3. finanšu pārskatu pielikumu;

2.2. krājaizdevu sabiedrības padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes (turpmāk kopā – vadība) ziņojuma;

2.3. paziņojuma par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību.

3. Krājaizdevu sabiedrība par katru tās darbības gadu sagatavo gada pārskatu, kurš atbilst šo noteikumu prasībām, un tajā ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātiem.

4. Bilanci un ārpusbilanci, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinu var papildināt ar citiem posteņiem, kuri nav minēti šo noteikumu III un IV nodaļā, ja tie neatbilst minētajās nodaļās uzskaitīto posteņu saturam. Šo noteikumu 15. un 16. punktā minētos posteņa "Aktīvi", "Pasīvi", "Kapitāls un rezerves", "Iespējamās saistības" un "Ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem" apakšposteņus vart neuzrādīt kā atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara bilanci un ārpusbilanci pārskatāmāku, bet šādā gadījumā tajos pieprasīto informāciju uzrāda finanšu pārskatu pielikumā.

5. Katram bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina postenim uzrāda pārskata gada un attiecīgos iepriekšējā pārskata gada rādītājus. Ja pārskata gadā atklātas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika, attiecīgo iepriekšējā pārskata gada posteņa rādītāju koriģē. Pirmajā pārskata gadā uzrāda tikai pārskata gada rādītājus. Bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, kuros nav rādītāju, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

6. Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro. Gada pārskatā norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi.

7. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavots gada pārskats nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātiem, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, finanšu pārskatu pielikumā skaidrojot šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

8. Pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāro gadu, bet nevar būt garāks par 18 mēnešiem.

9. Krājaizdevu sabiedrības vadības ziņojumā par gada pārskatu ietver:

9.1. krājaizdevu sabiedrības nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru, licences numuru un izsniegšanas datumu;

9.2. skaidru krājaizdevu sabiedrības attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū aprakstu, kā arī krājaizdevu sabiedrībai piemītošo būtisko risku un nenoteiktību aprakstu. Šo aprakstu sagatavo kā krājaizdevu sabiedrības attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū līdzsvarotu un visaptverošu analīzi, ņemot vērā krājaizdevu sabiedrības darbības apjomu un sarežģītību, un, cik tas nepieciešams, lai izprastu krājaizdevu sabiedrības attīstību, tās finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, tajā iekļauj:

9.2.1. finanšu rādītājus;

9.2.2. galvenos krājaizdevu sabiedrību un tās darbību raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides aizsardzības prasībām un nodarbinātības jautājumiem vai citu informāciju, ja tas ir piemēroti;

9.2.3. atsauces uz finanšu pārskatos norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja nepieciešams;

9.3. informāciju par krājaizdevu sabiedrības turpmākās attīstības prognozi;

9.4. ziņas par pārskata gadā īstenotajiem pasākumiem pētniecības, attīstības un izglītošanas jomā;

9.5. informāciju par to paju skaitu un nominālvērtību, kuru īpašnieki ir izstājušies no krājaizdevu sabiedrības vai tās atsavinājuši par labu krājaizdevu sabiedrībai pārskata gada laikā;

9.6. informāciju par visiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai, kas ir nozīmīgi finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu izpratnei;

9.7. informāciju par krājaizdevu sabiedrības darbības būtiskiem riskiem un šo risku pārvaldīšanas politiku;

9.8. padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes priekšsēdētāja, kā arī padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, kā arī ziņas par personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus.

10. Krājaizdevu sabiedrība, kuras aktīvi pārskata gadā nepārsniedz Krājaizdevu sabiedrību likuma 23. panta otrajā daļā noteikto apmēru un kuras sagatavotais gada pārskats nav pakļauts zvērināta revidenta pārbaudei, var nesniegt šo noteikumu 9.2.2. apakšpunktā minēto informāciju.

11. Krājaizdevu sabiedrības vadības ziņojumu paraksta padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes priekšsēdētājs.

12. Paziņojumā par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību norāda:

12.1. ka sagatavotie finanšu pārskati skaidri un patiesi atspoguļo krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli pārskata gada beigās un pārskata gada darbības rezultātus;

12.2. ka vadība ir atbildīga par normatīvajiem aktiem atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par krājaizdevu sabiedrības līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

12.3. vai finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotajām grāmatvedības metodēm un vai jebkura būtiska atkāpe no šīm metodēm ir atklāta un paskaidrota finanšu pārskatu pielikumā;

12.4. vai krājaizdevu sabiedrības vadības lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

13. Paziņojumu par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību paraksta krājaizdevu sabiedrības padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes priekšsēdētājs.

14. Ja kāds krājaizdevu sabiedrības padomes, ja tāda ir izveidota, vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot pilnsapulcei, to īpaši norāda paziņojumā par krājaizdevu sabiedrības vadības atbildību.

15. Bilancē uzrāda šādus posteņus:

15.1. aktīvi:

15.1.1. kase;

15.1.2. prasības pret kredītiestādēm:

15.1.2.1. prasības uz pieprasījumu;

15.1.2.2. pārējās prasības;

15.1.3. kredīti;

15.1.4. parāda vērtspapīri:

15.1.4.1. Latvijas Republikas valsts parāda vērtspapīri;

15.1.4.2. Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu segtās obligācijas;

15.1.4.3. valsts kapitālsabiedrību parāda vērtspapīri;

15.1.5. nemateriālie aktīvi;

15.1.6. pamatlīdzekļi;

15.1.7. nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi;

15.1.8. pārējie aktīvi;

15.1.9. kopā aktīvi;

15.2. pasīvi:

15.2.1. saistības pret kredītiestādēm;

15.2.2. noguldījumi:

15.2.2.1. noguldījumi uz pieprasījumu;

15.2.2.2. termiņnoguldījumi;

15.2.3. nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi;

15.2.4. uzkrājumi saistībām un maksājumiem;

15.2.5. pārējās saistības;

15.3. kapitāls un rezerves:

15.3.1. apmaksātais pamatkapitāls;

15.3.2. rezerves kapitāls un pārējās rezerves;

15.3.3. iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

15.3.4. pārskata gada peļņa vai zaudējumi;

15.4. kopā pasīvi.

16. Ārpusbilancē uzrāda šādus posteņus:

16.1. iespējamās saistības:

16.1.1. galvojumi un garantijas;

16.1.2. pārējās iespējamās saistības;

16.2. ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem:

16.2.1. saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju;

16.2.2. pārējās ārpusbilances saistības.

17. Postenī "Kase" uzrāda skaidro naudu kasē, kas ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, tai skaitā ārvalstu valūtu, gan banknotēs, gan monētās.

18. Postenī "Prasības pret kredītiestādēm" uzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar kredītiestādēm, kā arī prasības pret Latvijas Banku. Krājaizdevu sabiedrības prasības, kuras var apmierināt bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbdiena, uzrāda bilances aktīvu apakšpostenī "Prasības uz pieprasījumu". Pārējās prasības uzrāda bilances aktīvu apakšpostenī "Pārējās prasības".

19. Postenī "Kredīti" atspoguļo visas prasības, kas radušās darījumos ar krājaizdevu sabiedrības biedriem, tai skaitā finanšu līzingu.

20. Postenī "Parāda vērtspapīri" uzrāda ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos parāda vērtspapīros, valsts kapitālsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros un Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu emitētajās segtajās obligācijās.

21. Postenī "Nemateriālie aktīvi" uzrāda identificējamus aktīvus, kuriem nav materiālās formas un kuri tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka krājaizdevu sabiedrība nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas attiecināmi uz šiem aktīviem (piemēram, par samaksu iegūtās tiesības, tai skaitā koncesijas, patentus, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības), programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pēc būtības līdzīgus pret atlīdzību iegūtus aktīvus. Šajā postenī uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

22. Postenī "Pamatlīdzekļi" uzrāda krājaizdevu sabiedrībai piederošos (tai skaitā bez izpirkuma tiesībām iznomātos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos) materiālos aktīvus, kurus krājaizdevu sabiedrība izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu (piemēram, zemesgabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas). Šajā postenī uzrāda arī:

22.1. programmnodrošinājumu, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, kā arī krājaizdevu sabiedrībai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas un līdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija;

22.2. nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem.

23. Postenī "Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi" uzrāda krājaizdevu sabiedrības izdevumus, kuri radušies līdz pārskata gada beigām, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā postenī uzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātos, bet vēl nesaņemtos ienākumus (piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu, procentu ienākumus, nomas maksu).

24. Postenī "Pārējie aktīvi" uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances posteņiem, tai skaitā dārgmetālus, dārgakmeņus, kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja krājaizdevu sabiedrība paredz to pārdot, kā arī materiālos aktīvus, kurus krājaizdevu sabiedrība nelieto un plāno atsavināt. Šajā postenī uzrāda arī prasības pret krājaizdevu sabiedrībām, kā arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un līdzīgas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

25. Postenī "Saistības pret kredītiestādēm" uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar kredītiestādēm.

26. Postenī "Noguldījumi" uzrāda saistības pret krājaizdevu sabiedrības biedriem, kas rodas, piesaistot biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus.

27. Postenī "Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi" uzrāda ienākumus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem, bet kuri saņemti līdz pārskata gada beigām. Šajā postenī uzrāda arī izdevumus, kuri attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet kuru samaksas termiņš bilances datumā vēl nav iestājies.

28. Postenī "Uzkrājumi saistībām un maksājumiem" uzrāda uzkrājumus paredzamajām nodokļu saistībām, pensijām un līdzīgām izmaksām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem. Šajā postenī uzrāda arī uzkrājumus ārpusbilances saistībām.

29. Postenī "Pārējās saistības" uzrāda visas pārējās saistības, kuru saturs neatbilst citiem bilances pasīvu posteņiem (piemēram, piešķirtās, bet neizmaksātās dividendes, saistības pret krājaizdevu sabiedrībām, kā arī saistības par to paju izmaksu, kuru īpašnieki ir izstājušies no krājaizdevu sabiedrības vai tās atsavinājuši par labu krājaizdevu sabiedrībai). Šajā postenī uzrāda arī kredītus, kas saņemti no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

30. Postenī "Kapitāls un rezerves" uzrāda visus biedriem piederošos līdzekļus, kas ieguldīti krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā un kas uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā, tai skaitā:

30.1. apakšpostenī "Apmaksātais pamatkapitāls" uzrāda apmaksāto paju nominālvērtību kopsummu;

30.2. apakšpostenī "Rezerves kapitāls un pārējās rezerves" uzrāda rezerves kapitālu, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iestāšanās maksas, kā arī pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas saskaņā ar krājaizdevu sabiedrības statūtiem;

30.3. apakšpostenī "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi" uzrāda iepriekšējo pārskata gadu nesadalīto peļņu, kas palikusi krājaizdevu sabiedrības rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales. Šajā postenī iekļauj arī iepriekšējo gadu zaudējumus;

30.4. apakšpostenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales vai zaudējumus.

31. Postenī "Iespējamās saistības" atspoguļo visus darījumus, kuros krājaizdevu sabiedrība galvo par biedru saistību izpildi, tai skaitā:

31.1. apakšpostenī "Galvojumi un garantijas" uzrāda galvojumus, garantijas un aktīvus, kuri ieķīlāti kā biedru saistību izpildes nodrošinājums;

31.2. apakšpostenī "Pārējās iespējamās saistības" uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus, un līdzīgas iespējamās saistības.

32. Postenī "Ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem" atspoguļo visas neatsaucamās saistības pret krājaizdevu sabiedrības biedriem un darījumu partneriem, kuras var radīt kredītrisku, tai skaitā:

32.1. apakšpostenī "Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju" uzrāda saistības no darījumiem, kas atbilst šo noteikumu 40. punkta nosacījumiem;

32.2. apakšpostenī "Pārējās ārpusbilances saistības" uzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumu par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumu par noguldījumu izvietošanu nākotnē un līdzīgas saistības.

33. Krājaizdevu sabiedrības aktīvus uzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja krājaizdevu sabiedrība ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai biedru saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos trešajām personām kā nodrošinājumu.

34. Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst atspoguļot savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā krājaizdevu sabiedrībā.

35. Aktīvus, kurus krājaizdevu sabiedrība pārvalda savā vārdā biedru labā, ja krājaizdevu sabiedrībai ir īpašumtiesības uz attiecīgajiem aktīviem, un no tiem izrietošās saistības uzrāda krājaizdevu sabiedrības bilancē. Šādus aktīvus var neuzrādīt bilancē, bet uzrādīt finanšu pārskatu pielikumā, sadalot pa attiecīgajiem aktīvu un saistību veidiem, ja tas atbilst aktīvu un saistību atzīšanas pārtraukšanas nosacījumiem un šādi līdzekļi krājaizdevu sabiedrības likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā ir nošķirami no krājaizdevu sabiedrības līdzekļiem, kas pieejami kreditoru prasību apmierināšanai.

36. Aktīvus, kuri iegūti biedru vārdā biedru uzdevumā, neuzrāda krājaizdevu sabiedrības bilancē.

37. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) ir darījumi, kas ietver krājaizdevu sabiedrības (pārdevēja) aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

38. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad:

38.1. pārdotos aktīvus turpina uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē un tos atsevišķi atspoguļo finanšu pārskatu pielikumā;

38.2. pārdošanas rezultātā saņemtos līdzekļus (iegādes cenu) uzrāda bilancē kā saistības pret aktīvu pircēju.

39. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, bet darījuma rezultātā samaksāto iegādes cenu uzrāda kā prasības pret aktīvu pārdevēju.

40. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju ir darījumi, kas ietver krājaizdevu sabiedrības (pārdevēja) aktīvu pārdošanu pircējam ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

41. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst uzrādīt krājaizdevu sabiedrības bilancē, bet summu, kas ir vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, uzrāda ārpusbilances apakšpostenī "Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju".

42. Ja krājaizdevu sabiedrība iesaistīta aktīvu pārdošanas darījumā ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktos aktīvus uzrāda bilancē kā attiecīgā veida aktīvus.

43. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrāda šādus posteņus:

43.1. procentu ienākumi;

43.2. procentu izdevumi;

43.3. komisijas naudas ienākumi;

43.4. komisijas naudas izdevumi;

43.5. peļņa vai zaudējumi no darījumiem ar parāda vērtspapīriem un ārvalstu valūtu;

43.6. citi ienākumi;

43.7. administratīvie izdevumi;

43.8. nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtību amortizācija vai nolietojums;

43.9. citi izdevumi;

43.10. izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām;

43.11. uzkrājumu samazināšanās ienākumi;

43.12. ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa vai zaudējumi;

43.13. peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas;

43.14. uzņēmumu ienākuma nodoklis;

43.15. pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

44. Postenī "Procentu ienākumi" uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus un līdzīgus ienākumus no krājaizdevu sabiedrības darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances apakšpostenī "Prasības pret kredītiestādēm", "Kredīti" un "Parāda vērtspapīri" neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, tai skaitā ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka par nominālvērtību, kuru krājaizdevu sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka par nominālvērtību, kuru krājaizdevu sabiedrība saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvu starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu. Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu un līguma termiņu.

45. Postenī "Procentu izdevumi" uzrāda pārskata gadā radušos procentu izdevumus un līdzīgus izdevumus no krājaizdevu sabiedrības darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances apakšpostenī "Saistības pret kredītiestādēm" un "Noguldījumi" neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, tai skaitā izdevumus, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka par nominālvērtību, kuru krājaizdevu sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājumu iekļauj ienākumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka par nominālvērtību, kuru krājaizdevu sabiedrība samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumus uzrāda izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdevējam, amortizējot pozitīvu starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu. Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu un līguma termiņu.

46. Postenī "Komisijas naudas ienākumi" un "Komisijas naudas izdevumi" iekļauj pārskata gadā radušos komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus (izdevumus) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, tai skaitā komisijas naudu par galvojumu izsniegšanu, veiktajām maksājumu operācijām, operācijām ar vērtspapīriem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu vai pārdošanu, vērtību glabāšanu un līdzīgām operācijām biedru uzdevumā.

47. Postenī "Peļņa vai zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu" uzrāda:

47.1. peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības ar valūtu, kā arī ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultātu;

47.2. peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības ar parāda vērtspapīriem, kas nav turēti līdz atmaksas termiņa beigām, un parāda vērtspapīru vērtības pārvērtēšanas rezultātu saskaņā ar šo noteikumu 70. punkta nosacījumiem.

48. Postenī "Citi ienākumi" un "Citi izdevumi" uzrāda pārējos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar krājaizdevu sabiedrības pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši šo noteikumu 44., 45., 46. vai 47. punkta prasībām (piemēram, saņemto vai samaksāto soda naudu, krājaizdevu sabiedrības dalības maksu un tai pielīdzināmos izdevumus, tai skaitā maksājumus Latvijas Bankai, kā arī peļņu vai zaudējumus, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā). Šajos posteņos uzrāda arī ienākumus un izdevumus, kas radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no krājaizdevu sabiedrības parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav sagaidāma.

49. Postenī "Administratīvie izdevumi" uzrāda personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus un nodevas (izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli) un pārējos administratīvos izdevumus.

50. Postenī "Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības amortizācija vai nolietojums" atspoguļo bilances aktīvu apakšpostenī "Nemateriālie aktīvi" un "Pamatlīdzekļi" uzrādīto aktīvu vērtības amortizāciju un nolietojumu.

51. Postenī "Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām" uzrāda izdevumus uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu. Tie sastāv no izdevumiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem (tai skaitā uzkrātajiem ienākumiem), kas uzrādīti bilances aktīvu apakšpostenī "Prasības pret kredītiestādēm", "Kredīti", "Parāda vērtspapīri", "Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi" un "Pārējie aktīvi", kā arī no izdevumiem uzkrājumiem galvojumiem un citām ārpusbilances postenī "Iespējamās saistības" un "Ārpusbilances saistības pret biedriem un darījumu partneriem" uzrādītajām saistībām. Šajā postenī ietver arī zaudējumus, kas radušies aktīvu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

52. Postenī "Uzkrājumu samazināšanās ienākumi" uzrāda iepriekšējos gados nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām izveidoto uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumus no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu vērtības atgūšanas.

53. Postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa vai zaudējumi" uzrāda līdz atmaksas termiņa beigām turēto ieguldījumu parāda vērtspapīros atgūstamās vērtības samazināšanās zaudējumus, kas aprēķināti atbilstoši šo noteikumu 70. un 71. punkta prasībām, ja pastāv varbūtība, ka krājaizdevu sabiedrība nespēs atgūt visu ieguldījuma pamatsummu un procentus, kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šajā postenī uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos periodos iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu.

54. Postenī "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu.

55. Postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales vai zaudējumus.

56. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem:

56.1. pieņem, ka krājaizdevu sabiedrība darbosies arī turpmāk un tās vadībai nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt darbību vai būtiski samazināt darbības apjomu (darbības turpināšanas princips);

56.2. lieto tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējā pārskata gada finanšu pārskatus (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

56.3. novērtēšanu visos gadījumos veic ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

56.3.1. iekļauj tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu (ienākumus uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda tad, kad paredzama to iespējamība);

56.3.2. ņem vērā visus zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika (zaudējumus, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem), arī tos, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un gada pārskata sagatavošanas dienu;

56.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas vai nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

56.4. pārskatā atspoguļo ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

56.5. pārskatā atspoguļo visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

56.6. novērtē aktīvu un pasīvu posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi;

56.7. nodrošina, ka katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

57. Ja, lietojot šo noteikumu 56. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu un uzskaiti veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

58. Sagatavojot finanšu pārskatus, krājaizdevu sabiedrības vadība drīkst atkāpties no šo noteikumu 56. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, un šo iemeslu būtību un ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem paskaidro finanšu pārskatu pielikumā.

59. Darījumus un notikumus krājaizdevu sabiedrības darbībā atspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

60. Aktīvus vai saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību, izņemot gadījumus, kad krājaizdevu sabiedrībai ir juridiski pamatotas tiesības uz šādu aktīvu vai saistību vērtības samazināšanu.

61. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr:

61.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu, ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret risku ierobežotā aktīva (saistībām);

61.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību krājaizdevu sabiedrība, izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina.

62. Aktīvus un saistības sākotnēji atzīst bilancē to iegādes vērtībā (sākotnējā vērtībā). Darījumu izmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīvu un saistību iegādi, tiek iekļautas aktīvu un saistību iegādes vērtībā.

63. Pēc sākotnējās atzīšanas bilancē pamatlīdzekļus un nemateriālos aktīvus novērtē un atspoguļo uzskaitē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

63.1. to pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu, kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, sākotnējo vērtību samazina par uzkrāto nolietojumu vai amortizāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku;

63.2. pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas pieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai (summai, kādā aktīvs vai saistības ir uzrādītas bilancē), ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir uzlabojušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji.

64. Pamatlīdzekļus izslēdz no bilances tad, kad tos atsavina, vai tad, kad tos vairs neizmanto un, atsavinot pamatlīdzekļus, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atsavinot pamatlīdzekļus vai izņemot tos no lietošanas, nosaka kā starpību starp aplēsto atsavināšanas ienākumu un pamatlīdzekļu uzskaites vērtību. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā šo peļņu vai zaudējumus atzīst par ienākumiem vai izdevumiem.

65. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no nemateriālā aktīva norakstīšanas vai atsavināšanas, nosaka kā starpību starp atsavināšanas ienākumu un nemateriālā aktīva uzskaites vērtību un atzīst par ienākumiem vai izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

66. Parāda vērtspapīrus, kas tiek turēti līdz atmaksas termiņa beigām, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē uzrāda saskaņā ar šādiem noteikumiem:

66.1. vērtspapīru, kuri nopirkti ar prēmiju (iegādes vērtība pārsniedz vērtspapīru dzēšanas vērtību), vērtību periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski samazina, amortizējot šo prēmiju, un amortizētās summas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

66.2. vērtspapīru, kuri nopirkti ar diskontu (vērtspapīru dzēšanas vērtība pārsniedz iegādes vērtību), vērtību periodā līdz vērtspapīru dzēšanas dienai pakāpeniski palielina, amortizējot diskonta summu, un šo pieaugumu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

67. Šo noteikumu 66. punktā minētajiem vērtspapīriem, kas nopirkti ar prēmiju vai diskontu, uzrāda to prēmijas un diskonta daļu, kas vēl nav amortizēta pārskata gada beigās.

68. Parāda vērtspapīrus, kas netiek turēti līdz atmaksas termiņa beigām, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē uzrāda saskaņā ar šādiem noteikumiem:

68.1. vērtspapīrus, kam pastāv brīvi pieejams aktīvs tirgus, kurā šos vērtspapīrus ir iespējams pārdot, regulāri pārvērtē atbilstoši tirgus cenai (pārdošanas cenai, kas noteikta regulētā tirgū) šādā kārtībā:

68.1.1. ja vērtspapīru tirgus cena kļūst mazāka (lielāka) nekā cena, atbilstoši kurai vērtspapīri ir atspoguļoti bilancē, tad vērtspapīru uzskaites vērtību samazina (palielina) atbilstoši to tirgus cenai un vērtības samazinājumu (pieaugumu) atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Peļņa vai zaudējumi no darījumiem ar parāda vērtspapīriem un ārvalstu valūtu";

68.1.2. ja ieguldījuma apmērs attiecīgā veida vērtspapīros pārsniedz tirgū parasti pārdodamo šādu vērtspapīru apmēru, tirgū notiek forsēta vērtspapīru pārdošana, ieguldītājam pieder attiecīgā emitenta izlaisto vērtspapīru nozīmīga daļa un tās pārdošana var nelabvēlīgi ietekmēt tirgu, kā arī citos gadījumos, ja tirgus cena neatbilst cenai, par kādu krājaizdevu sabiedrība var pārdot šos vērtspapīrus, un ieguldījuma vērtības noteikšana, piemērojot tirgus cenu, ir pretrunā ar piesardzības principu, piemēro tirgus cenas diskontu, kas atspoguļo visas iespējamās izmaksas, pārdodot ieguldījumu. Ja tirgus cenas diskontu nevar pietiekami precīzi novērtēt, ieguldījumu vērtspapīros pārvērtēšana pēc diskontētās tirgus cenas, kas pārsniedz to iegādes vērtību vai tirgus cenu, pēc kuras veikts iepriekšējais novērtējums, nav pieļaujama;

68.2. parāda vērtspapīrus, kas netiek turēti līdz atmaksas termiņa beigām un kam nav regulētā tirgus cenas, novērtē atbilstoši iegādes vērtībai, kuru samazina par uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem.

69. Viena veida vērtspapīru iegādes cenu nosaka kā to vidēji svērto cenu.

70. Ja eksistē objektīvi pierādījumi tam, ka kāda kredīta un tamlīdzīgu prasību, kā arī līdz atmaksas termiņa beigām turēta ieguldījuma parāda vērtspapīros uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību, krājaizdevu sabiedrība nosaka minēto aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus un tos atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, veidojot uzkrājumus nedrošiem parādiem. Aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus nosaka, ja pastāv varbūtība, ka krājaizdevu sabiedrība nespēs saņemt visas summas (pamatsummu un procentus), kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem.

71. Ja turpmākajos pārskata periodos ar šo noteikumu 70. punktā minēto aktīvu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās un šo samazinājumu ir iespējams objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc uzkrājumu nedrošiem parādiem izveidošanas (piemēram, parādnieka kredītspējas uzlabošanās), aktīva norakstīto summu apvērš, koriģējot uzkrājumu nedrošiem parādiem kontu. Aktīva atjaunotā uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt summu, kādu būtu veidojusi šā aktīva uzskaites vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, datumā, kad aktīva norakstītā summa tiek atjaunota. Aktīva uzskaites vērtības korekciju atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

72. Kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja krājaizdevu sabiedrība paredz to pārdot, kā arī citus materiālos aktīvus, kurus krājaizdevu sabiedrība nelieto un plāno atsavināt, novērtē pēc tīrās iegūstamās vērtības (pēc aplēstās pārdošanas cenas, kas ir samazināta par aplēstajām pārdošanas izmaksām).

73. Aktīvus, kuru novērtēšanas noteikumi nav iekļauti šo noteikumu 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71. un 72. punktā, pēc sākotnējās atzīšanas bilancē novērtē iegādes vērtībā, kuru samazina par uzkrātajiem šo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem.

74. Aktīvus un ārpusbilances saistības, ja tiem ir izveidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem, finanšu pārskatos uzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

75. Aktīvus, pasīvus un ārpusbilances posteņus ārvalstu valūtā pārvērtē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un pasīvu vērtības izmaiņas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

76. Novērtējot krājaizdevu sabiedrības finansiālo stāvokli, ņem vērā iespējamos zaudējumus, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var ticami novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē īstenosies vai neīstenosies, un kuras galvenokārt ir saistītas ar ārpusbilances saistību realizāciju nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un atzīt bilancē, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamību skaidro finanšu pārskatu pielikumā, tai skaitā sniedz informāciju par tādu notikumu būtību un faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt krājaizdevu sabiedrības darbību, un iespējamajiem zaudējumiem.

77. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kas palīdz novērtēt summas, kuras attiecas uz bilances datumā pastāvošajiem apstākļiem, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot aktīvu un saistību novērtēšanu.

78. Finanšu pārskatu pielikumā iekļauj:

78.1. paskaidrojošu informāciju par bilances un ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu saturu;

78.2. grāmatvedības politiku skaidrojumu;

78.3. kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par riskiem, kas saistīti ar krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī raksturo šo risku pārvaldīšanu;

78.4. informāciju, kas būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt krājaizdevu sabiedrības finansiālā stāvokļa vai tās darbības rezultātu izpratni;

78.5. priekšlikumus par peļņas sadali, dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu;

78.6. citu šajā nodaļā minēto informāciju.

79. Finanšu pārskatu pielikumā sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, tai skaitā par:

79.1. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai ārpusbilancē vai izslēgšanai no tās;

79.2. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanai, nolietojuma vai amortizācijas aprēķināšanas metodēm;

79.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku;

79.4. ārvalstu valūtā izteikto posteņu pārrēķināšanai euro lietoto kursu;

79.5. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku, uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principiem, zaudēto parādu norakstīšanas kārtību.

80. Finanšu pārskatu pielikumā uzrāda aktīvu un saistību posteņu sadalījumu pēc valūtām, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju attiecību pret kapitālu un rezervēm un ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas attiecību pret kapitālu un rezervēm.

81. Finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju par aktīviem, kurus krājaizdevu sabiedrība ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai krājaizdevu sabiedrības biedru saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram pasīvu un katram ārpusbilances postenim detalizēti uzrādot aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums, norādot nodrošinājuma veidu un formu. Vienlaikus finanšu pārskatu pielikumā uzrāda krājaizdevu sabiedrības parādus, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem.

82. Finanšu pārskatu pielikumā sniedz aprakstu par krājaizdevu sabiedrības kredītpolitiku darījumiem ar personām, kuras saistītas ar krājaizdevu sabiedrību. Finanšu pārskatu pielikumā atklāj to darījumu veidus, būtību un apmēru, kurus krājaizdevu sabiedrība ir veikusi ar valdes priekšsēdētāju, revīzijas komisijas priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem.

83. Finanšu pārskatu pielikumā par zaudējumiem no nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām:

83.1. uzrāda izmaiņas uzkrājumos nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pārskata gada laikā (to atlikumus pārskata gada sākumā, papildus izveidotos uzkrājumus, uzkrājumu samazinājumu, tai skaitā norakstījumus zaudēto parādu dzēšanai, atlikumus pārskata gada beigās), atsevišķi uzrādot darījumiem ar saistītajām personām izveidotos uzkrājumus;

83.2. skaidro, kādiem aktīvu veidiem vai ārpusbilances saistībām uzkrājumi ir izveidoti;

83.3. uzrāda kredītu, kuriem ir pārtraukta procentu uzkrāšana, kopsummu un skaidro šādu kredītu uzskaites vērtības noteikšanai lietoto metodi;

83.4. uzrāda pārskata gadā norakstīto neatgūstamo parādu kopsummu.

84. Finanšu pārskatu pielikumā sniedz šādu informāciju par ieguldījumiem vērtspapīros:

84.1. uzrāda parāda vērtspapīros veikto ieguldījumu sadalījumu šādās grupās:

84.1.1. regulētā tirgū tirgotie un ārpus regulētā tirgus tirgotie vērtspapīri;

84.1.2. vērtspapīri, kurus krājaizdevu sabiedrība tur līdz atmaksas termiņa beigām un citos nolūkos, skaidrojot lietoto sadales principu;

84.2. paskaidro līdz atmaksas termiņa beigām un citos nolūkos turēto vērtspapīru novērtēšanas metodes un to uzskaites vērtības korekcijas, ja tādas pārskata gadā ir veiktas;

84.3. uzrāda vērtspapīru tirgus vērtību, ja tā atšķiras no bilancē uzrādītās vērtības.

85. Finanšu pārskatu pielikumā uzrāda katra pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu veida iegādes vērtību pārskata gada sākumā un pārskata gada beigās, iegādi, atsavināšanu un citas izmaiņas pārskata periodā, uzkrāto nolietojumu vai amortizāciju pārskata gada sākumā, pārskata gadā un pārskata gada beigās, uzskaites vērtību pārskata gada sākumā un pārskata gada beigās. Katram pamatlīdzekļu veidam uzrāda pašu lietošanā esošo pamatlīdzekļu vērtību.

86. Finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju par pārējo aktīvu un saistību struktūru, kā arī informāciju par to aktīvu un saitību posteņu un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu bruto vērtību, kuriem veikts savstarpējais ieskaits saskaņā ar šo noteikumu 60. un 61. punktā noteikto.

87. Finanšu pārskatu pielikumā ārpusbilances saistības grupē atbilstoši to dabai un raksturam, uzrādot atsevišķi saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī citas saistības, kurām piemīt risks, un sniedz informāciju par saistību sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību summām, norādot to veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja riski vai ieguvumi, kas izriet no šādas vienošanās par saistībām, ir būtiski, kā arī sniedz informāciju par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem. Saistībām, kas radušās no darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, uzrāda termiņu, kad notiks aktīvu atpirkšana.

88. Finanšu pārskatu pielikumā uzrāda krājaizdevu sabiedrības padomes, ja tāda izveidota, un valdes locekļiem izmaksāto kopējo atalgojumu. Finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju arī par padomes un valdes locekļiem izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summām sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām, norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas, kā arī saistības, kas radušās, piešķirot viņiem jebkāda veida garantijas.

89. Par ienākumu un izdevumu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no krājaizdevu sabiedrības parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav sagaidāma, finanšu pārskatu pielikumā uzrāda to apmēru un darījuma būtības aprakstu.

90. Finanšu pārskatu pielikumā uzrāda vidējo darbinieku skaitu pārskata gadā sadalījumā pa kategorijām un personāla izmaksas pārskata gadā, ja tas atsevišķi jau nav atklāts peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

91. Krājaizdevu sabiedrība, kas izmanto zvērināta revidenta pakalpojumus, finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju par pārskata gadā krājaizdevu sabiedrības zvērinātam revidentam aprēķinātās atlīdzības apmēru sadalījumā pa katru no šādiem zvērināta revidenta sniegtajiem pakalpojumiem:

91.1. gada pārskata revīzija;

91.2. citu revīzijas uzdevumu veikšana;

91.3. konsultācijas nodokļu jautājumos;

91.4. citu lietpratēja uzdevumu veikšana.

92. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē), ir bijuši notikumi, kuri norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigu datuma, un kuri ir tik nozīmīgi, ka, nesniedzot informāciju par tiem, tiktu ietekmēta gada pārskata lietotāju spēja novērtēt šos pārskatus un pieņemt lēmumus, tad šādus notikumus atklāj finanšu pārskatu pielikumā un sniedz informāciju par šādu notikumu būtību un finansiālo seku aplēsi vai paziņojumu, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt.

93. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 1. septembra normatīvos noteikumus Nr. 145 "Krājaizdevu sabiedrību gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 177).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986. gada 8. decembra direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks