ATSAUCĒ IETVERT:
Par bezdarbu Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.1995., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35598
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Valsts statistikas komitejas ziņojums
1995.gada 16.jūnijā
Par bezdarbu Latvijā
Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1995.gada 1.jūnijam valstī reģistrēti 86,0 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1.maijā — 89,0 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 80,6 tūkst. cilvēku, kas sastāda 6,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.maijā — attiecīgi 83,5 tūkst. un 6,5%). 1994.gada 1.jūnijā valstī bija reģistrēti 99,7 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 85,7 tūkst. cilvēku.
1995.gada 1.jūnijā vairāk nekā puse no bezdarbniekiem (51%) bija sievietes. Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 38,9 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 18,6 tūkst. cilvēku.
Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,5 tūkst. cilvēku, februārī — 8,7 tūkst., martā — 8,8 tūkst., aprīlī — 7,2 tūkst., maijā — 7,6 tūkst.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1995.gada maijā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 25,6 tūkst. cilvēku jeb 31% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada maijā bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 614,1 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 23,95.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1995.gada 1.jūnijā bija šādos valsts rajonos: Krāslavas rajonā — 24,6%, Rēzeknes — 23,6%, Preiļu — 23,2%, Balvu — 19,3%, Jēkabpils — 18,8%, Madonas — 14,9%, Ludzas — 14,4%, Daugavpils — 14,0%.
Latvijā pastāv arī slēptais bezdarbs, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.
VSK Darba statistikas daļa