Katram savi pienākumi, sava atbildība. Arī uz ceļiem

Aizvakar, 17.janvārī, Iekšlietu ministrijā notika Sabiedrības konsultatīvās padomes sanāksme, kurā "Latvijas faktu" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus analizēja gan Iekšlietu ministrijas vadošās amatpersonas, gan sabiedrībā pazīstami un kompetenti cilvēki.

Decembrī tirgus un sociālo pētījumu firma "Latvijas fakti" veica aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju sodīšanu. Aptaujas anketā bija iekļauti četri jautājumi, kurus sagatavoja Iekšlietu ministrija.

Aigars Freimanis, tirgus un sabiedrisko pētījumu firmas direktors, iedzīvotāju attieksmi raksturoja kā ļoti vienprātīgu un viendabīgu. Pirmajā aptaujas jautājumā respondenti tika lūgti novērtēt izteikumu — par viena veida ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem visiem ir jāuzliek vienādi sodi, neņemot vērā ne pārkāpēja ieņemamo amatu, ne materiālo, ne ģimenes stāvokli, autovadīšanas stāžu vai citus apstākļus. 83,9 procenti aptaujāto uzskata, ka par viena veida pārkāpumiem ir jāsaņem vienāds sods. Aptaujas turpinājumā, lūgti raksturot savu atbildi, respondenti izteica pamatojumu savam viedoklim. Aptuveni 79,7 procenti aptaujas dalībnieku savu nostāju pauda ar izteikumiem — "likuma priekšā visi ir vienādi", "visiem ir jāsaņem vienāds sods — tas ir taisnīgi, demokrātiski, pareizi", "nedrīkst šķirot cilvēkus", "nauda un ieņemamais amats nedrīkst spēlēt nekādu lomu". Tie aptaujas dalībnieki, kas tikai daļēji piekrita jautājumā ietvertajam apgalvojumam, paskaidroja, ka jāņem vērā tādi vainu mīkstinoši apstākļi kā pārkāpuma smagums, tas, vai nodarījums ir bijusi ļaunprātība vai netīšs pārkāpums, uzmanība pievēršama arī laika apstākļiem, ceļa stāvoklim. Daži respondenti domā, ka naudīgākajiem pārkāpējiem uzliekams lielāks sods, turpretim trūcīgākajiem jādod atlaides, tāpat tiek uzskatīts, ka bargāki sodi piemērojami tiem autovadītājiem, kuri pārkāpumus izdarījuši atkārtoti, tiem, kuri brauc alkohola un narkotiku reibumā. Daži aptaujas dalībnieki norāda arī uz to, ka nepieciešams pārtraukt soda naudu iekasēšanu uz vietas, bet jādod iespēja tās nomaksāt vēlāk bankā. Kā būtiskākais arguments šādai kārtībai tiek minēta kukuļdošanas ierobežošana.

Vēl aptaujas dalībnieki tika lūgti izvērtēt to, vai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem būtu piemērojams naudas sods, vai par pārkāpumu būtu uz laiku jāatņem autovadītāja apliecība, vai arī būtu jāpastāv abiem soda veidiem. 72,5 procenti respondentu uzskata, ka būtu vienlaikus jāpastāv abiem soda veidiem. Viedokli, ka priekšroka būtu dodama tikai vienam soda veidam — galvenokārt naudas sodam — pauda aptuveni 22 procenti aptaujāto.

Ceturtais aptaujas jautājums bija — vai būtu jāpastiprina administratīvā atbildība tiem autovadītājiem, kas viena gada laikā pieļāvuši vairākus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. 84,4 procenti atbilžu bija pozitīvas.

Komentējot aptaujas rezultātus un analizējot reālo situāciju, Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa atgādināja, ka šobrīd spēkā esošais administratīvo pārkāpumu kodekss paredz dažādus sodus par vienu un to pašu pārkāpumu. Vērā tiek ņemts negadījuma raksturs — tīšs vai netīšs nodarījums, vainīgā personība, mantiskais stāvoklis un daudzi citi. "Laiks, kad par ātruma ierobežojuma pārkāpšanu autovadītājs tiks sodīts ar naudas sodu, kas ir procentuāli noteikta daļa no viņa mēneša ienākumiem, zinot Latvijas pašreizējo situāciju, vēl ir tāls," uzsvēra J.Rekšņa. Šodien būtisks un vērā ņemams ir apstāklis, ka policijai līdzekļi savam budžetam vairs nav jānopelna ar soda naudām. Tos trīs miljonus, kas iepriekš Ceļu policijai bija jāiekasē soda naudās, valdība izlēmusi piešķirt valsts dotāciju veidā. Tas nozīmē, ka Ceļu policijai būs brīvākas rokas — ne tik daudz varēs rūpēties par savu maku, bet gan par reālu ceļu satiksmes drošības stiprināšanu. Valsts policijas priekšnieks jau izdevis rīkojumu veikt pastiprinātu kontroli vietās, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi. Tomēr, kā atgādināja J.Rekšņa, tas nebūt nenozīmē, ka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji var atviegloti uzelpot — nesaudzīga būs vēršanās pret autovadītājiem, kas brauc dzērumā, un tiem, kas tīšām rada avārijas situācijas un apdraud citu satiksmes dalībnieku drošību.

Arī Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Alnis Jirgens norādīja uz pašlaik spēkā esošo administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālo sadaļu, kurā paredzēti dažādi soda mēri par viena veida pārkāpumu. Viņaprāt, "Latvijas faktu" veiktā aptauja rāda, ka šo sistēmu nepieciešams mainīt. Runājot tieši par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā vienu no risinājuma variantiem A.Jirgens minēja soda punktu sistēmas ieviešanu. 1.februāris ir termiņš, līdz kuram Ceļu policijas darbinieki plānojuši apkopot visus priekšlikumus izmaiņām pastāvošajā likumdošanā. Būtiski ir tas, ka jau no šā gada 1.janvāra visi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi tiek datorizēti uzskaitīti un ievietoti vienā sistēmā. Turpat tiek fiksēts arī piemērotais sods. Saeimā otrajā lasījumā jau izskatīti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredzēs vēl bargākus sodus autovadītājiem, kas brauc alkohola vai narkotiku reibumā, tiem, kas tīši izraisa avārijas situācijas.

Savus viedokļus par pastāvošo kārtību ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju sodīšanā izteica arī Sabiedrības konsultatīvās padomes pārstāvji. Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs uzskata, ka mēģinājums nodrošināt kārtību, piemērojot sodu, ir ačgārnība, turklāt neviens no iedzīvotāju aptaujā iekļautajiem soda variantiem neparedz brīdinājumu kā soda veidu. Par mītu, kas cieši iesakņojies, A.Borovkovs nosauca uzskatu par autovadītāju kā vienīgo vainīgo ceļu satiksmes negadījumā. Ārpus atbildības loka paliek tās institūcijas un personas, kas ir atbildīgas par ceļu stāvokli, par atbilstošu marķējumu un par neesošām vai neattaisnotām ceļazīmēm. Līdzīgas domas par ceļa uzturētāju saukšanu pie atbildības izteica arī Zinātņu akadēmijas senators Ivars Kalviņš.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore