Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1.1.1. izvērtēt iespēju precizēt saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu, svītrojot norādi uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmo daļu. Vienlaikus saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu ir nepieciešams papildināt ar norādi uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 5. panta trešo daļu. Vērš uzmanību ka, ja saistošajos noteikumos nosaka apvienības, izdošanas tiesiskajā pamatojumā jābūt norādei uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 5. panta trešo daļu;

1.1.2. izvērtēt iespēju papildināt saistošo noteikumu 5.8., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13., 5.14., 5.15. apakšpunktu, kuros ietverta Finanšu un attīstības jautājumu komitejas kompetence, ar piebildi par atzinumu sniegšanas (jautājumu sagatavošanas) kompetenci. Vērš pašvaldības uzmanību, ka pašvaldības domes komiteju pamata funkcija ir atzinumu sniegšana domei un jautājumu sagatavošana izskatīšanai domes sēdē. Līdz ar to, ja jautājums komitejas sēdē nav atbalstīts ("par" nenobalso vairāk kā puse klātesošo deputātu), tas nav guvis komitejas atbalstu un ar attiecīgu komitejas atzinumu ir virzāms tālākai izskatīšanai domes sēdē, jo komiteja nav tiesīga kādu jautājumu noraidīt galīgi, – šādas tiesības ir vienīgi pašvaldības domei. Ievērojot minēto, visi domes lēmumu projekti, ko ir izskatījusi komiteja, ir virzāmi izskatīšanai domes sēdē, pievienojot attiecīgu komitejas atzinumu;

1.1.3. lūdz salāgot saistošo noteikumu 8.5. apakšpunktu, kurā ietvertas domes priekšsēdētāja pilnvaras dot saistošus rīkojumus domes priekšsēdētāja vietniekiem, izpilddirektoram u.c., ar Pašvaldību likuma 17. panta trešās daļas 7. punktu. Vērš pašvaldības uzmanību, ka, ievērojot Pašvaldību likuma regulējumu, domes priekšsēdētāja kompetencē pēc būtības neietilpst saistošu rīkojumu došana pašvaldības administrācijas darbiniekiem;

1.1.4. lūdz papildināt saistošo noteikumu 8.12. apakšpunktu ar konkrētu naudas līdzekļu daudzumu, līdz kādam pašvaldības domes priekšsēdētājs ir tiesīgs piešķirt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem;

1.1.5. lūdz precizēt saistošo noteikumu 39. punktu pēc līdzības ar 40. punktā noteikto pienākumu līgumu pirms parakstīšanas saskaņot ar Centrālās pārvaldes amatpersonām vai, piemēram, pienākumu izskatīt līgumu Finanšu un attīstības jautājumu komitejā, ziņot domes sēdē u.tml.;

1.1.6. lūdz izvērtēt iespēju svītrot saistošo noteikumu 64. punktu, jo tajā ietvertais regulējums dublē Pašvaldību likuma 54. panta piekto daļu, kurā jau ir noteikts, kādos gadījumos nerīko publisko apspriešanu;

1.1.7. lūdz izvērtēt iespēju precizēt saistošo noteikumu 65. punktu atbilstoši Pašvaldību likuma 54. un 55. panta regulējumam. Vēršam uzmanību, ka publisko apspriešanu rīko pēc iedzīvotāju, iedzīvotāju padomes, domes vai domes priekšsēdētāja iniciatīvas un pamatojoties uz domes lēmumu. Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai. Saistošo noteikumu 66.1. apakšpunkts paredz, ka par publisko apspriešanu dome var lemt pēc ne mazāk kā 2/3 domes deputātu iniciatīvas. Ministrija vērš uzmanību, ka Pašvaldību likuma regulējums neparedz iepriekš minētā nosacījuma izvirzīšanu publiskās apspriešanas rīkošanai. Publisko apspriešanu var ierosināt dome ar vairāk nekā pusi klātesošo domes deputātu balsu vairākumu. Savukārt domes lēmuma projektu var iesniegt visi subjekti, kas ietverti Pašvaldību likuma 36. panta pirmajā daļā, proti, domes priekšsēdētājs, domes komiteja, domes deputāts, domes ārkārtas sēdes ierosinātājs, pašvaldības izpilddirektors, iedzīvotāju padome. Attiecīgi dome izskata gan publiskās apspriešanas ierosinājumu, gan pati lemj, vai rīkot apspriešanu;

1.1.8. lūdz izvērtēt iespēju precizēt saistošo noteikumu 66. punktu, svītrojot papildu prasības, kas izvirzītas, lai iesniegtu ierosinājumu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 54. panta ceturtajai daļai ierosinājumu par publiskās apspriešanas rīkošanu paraksta tā iesniedzējs un pievieno jautājumu vai dokumenta projektu, kas nododams apspriešanai. Ja publisko apspriešanu ierosina dome, attiecīgo dokumenta projektu pievieno domes lēmumam;

1.1.9. lūdz izvērtēt iespēju svītrot saistošo noteikumu 69. punktu, jo Pašvaldību likuma 54. pantā ietvertā publiskā apspriešana tika iekļauta, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un ievērotu iedzīvotāju intereses. Publiskā apspriešana kā viens no sabiedrības līdzdalības veidiem, kas paredzēta Pašvaldību likumā, tiek rīkota par tādiem pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, kuru izvērtēšanā nepieciešams noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tādējādi nodrošinot šāda jautājuma izlemšanu pēc iespējas atbilstošāk vairākuma pašvaldības iedzīvotāju uzskatiem. Lūdz ievērot, ka Pašvaldību likumā regulētā publiskā apspriešana nav piemērojama gadījumiem, ko jau pašlaik regulē speciālie normatīvie akti. Attiecīgi šis regulējums nemaina sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas kārtību, ko jau pašlaik pašvaldības īsteno, piemēram, teritorijas plānojuma, attīstības programmas, būvniecības ieceru publiskai apspriešanai, bet paplašina pašvaldības iespējas iesaistīt tās darbā vietējos iedzīvotājus.

2. Tāpat konstatējams, ka Aizkraukles novada pašvaldības nolikums ir papildināms ar 17.¹ punktu, kurā ir uzskaitīts Aizkraukles novada pašvaldības teritorijas iedalījums.

3. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 186. punkts noteic: "186. Lai izdarītu grozījumus pašvaldību saistošajos noteikumos, sagatavo pašvaldību saistošo noteikumu grozījumu projektu."

3.2. ietekme uz vidi – nav ietekmes;

3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav ietekmes;

3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav ietekmes;

3.5. ietekme uz konkurenci – nav tiešas ietekmes.

7.2. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un tās rīcība ir atbilstoša.

7.3. Saistošie noteikumi neuzliek indivīdam pamattiesību ierobežojošus pienākumus.

8.2. Par saistošo noteikumu projektu netika saņemti viedokļi.