Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2024/25

2024. gada 31. oktobrī

Lokālplānojuma, kas groza Grobiņas novada teritorijas plānojumu 2014.–2025. gadam, īpašumam "Piepilsēta", Grobiņas pagastā, Dienvidkurzemes novads, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti ar
Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
31.10.2024. sēdes lēmumu Nr. 886
(prot. Nr. 11 96. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu
un Ministru kabineta noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma, kas groza Grobiņas novada teritorijas plānojumu 2013.–2025. gadam, īpašumam "Piepilsēta", Grobiņas pagastā, Dienvidkurzemes novadā:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kas pieejami Valsts vietotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_19149;

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kas pieejama Valsts vietotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_19149.

2. Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Priedols

1. pielikums
Dienvidkurzemes novada pašvaldības 2024. gada 31. oktobra
saistošiem noteikumiem Nr. 2024/25

Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000058625
Grobiņa, Lielā iela 76, LV-3430
pasts@dkn.lv

Lokālplānojums "Piepilsēta", Grobiņas pagasts, Dienvidkurzemes novads

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Autostāvvietu aprēķins

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – nekustamais īpašums "Piepilsēta" (kadastra Nr. 6460 003 0006) Grobiņas pag., Dienvidkurzemes nov. (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālā zona Lokālplānojuma teritorijā tiek noteikta saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Grobiņas novada teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl Noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

Nenosaka

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

3. Visā lokālplānojuma teritorijā, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izmantot zemi un būves, izvietot apbūvi atbilstoši funkcionālajā zonā plānotajai (atļautajai) izmantošanai, tai skaitā:

3.1. Transporta infrastruktūras objektu (autoceļa, ielas, laukuma, piebraucama ceļa, veloceliņa un gājēju celiņu) izbūve;

3.2. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei atļautās izmantošanas nodrošināšanai;

3.3. Velosipēdu novietņu un autostāvvietu (izņemot smagās tehnikas) ierīkošanai atļautās izmantošanas nodrošināšanai;

3.4. Zaļumvietu un teritorijas labiekārtojuma ierīkošana un kopšana;

3.5. Meliorācijas sistēmu izbūvei;

3.6. Palīgēkas, kas nodrošina zemes vienībā izvietoto ēku un būvju funkcionēšanu.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

4. Netiek atļauta izmantošana, kas rada nepieļaujami augstu risku un/vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml.

5. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauts:

5.1. Ierīkot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;

5.2. Neattīrītu sadzīves notekūdeņu iepludināšana meliorācijas grāvjos, kā arī to iesūcināšana gruntī, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

5.3. Novietot, savākt un glabāt atkritumus, lūžņus, nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, izņemot vietās, kas īpaši paredzētas šādiem mērķiem;

5.4. Patvaļīgi izvietot konteinerus, paviljonus, kioskus, ceļojumu treilerus, vagoniņus, kuģu korpusus vai to daļas, konteinera tipa būves un citas konstrukcijas, kā arī izmantot tos kā dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemes vienībai ir būvlaukuma statuss.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

6. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai primāri organizē no Valsts reģionālā autoceļa P113 (Grobiņa–Bārta–Rucava) un/vai Grobiņas pilsētas ielas – Ventspils ielas, ievērojot "pakāpeniskuma" principu: māju vai komersantu ceļš/pašvaldības ceļš – valsts vietējais autoceļš. Aizliegts veidot jaunus pieslēgumus valsts galvenajam autoceļam A9 Rīga (Skulte)–Liepāja.

7. Veidojot jaunas apbūves teritorijas nodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu ielu vai ceļu tīklu.

8. Jaunveidojamajās apbūves teritorijās zemes ierīcības projektā izstrādā racionālu un loģisku ielu vai ceļu tīklu, veidojot vienotu transporta sistēmu kopā ar piegulošajām zemes vienībām.

9. Zemes ierīcības projektos ielu vai ceļu teritorijas izdala kā atsevišķas zemes vienības.

10. Atļauts izmantot zemes vienību, būves un būvēt jebkādu jaunu būvi, ja zemes vienībai, kur būve atrodas vai nodomāts to izvietot, ir nodrošināta piekļūšana no ielas, laukuma vai piebraucamā ceļa (piebrauktuves).

11. Ēku būvdarbus jaunās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc piebraucamo ceļu un inženierkomunikāciju izbūves. Zemes vienībās, līdz kurām nav izbūvēti piebraucamie ceļi, aizliegts būvēt jaunas ēkas. Piebraucamos ceļus, pieslēgumus ielām un inženierkomunikācijas izbūvē zemes īpašnieks par saviem līdzekļiem.

12. Piebrauktuve ir jāuztur tās zemes vienības īpašniekam, kura īpašuma piekļūšanai tā ir izveidota. Minimālais piebraucamā ceļa platums ir 4,0 m.

13. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumu minimālo attālumu no ielu un ceļu krustojumiem nosaka atbilstoši normatīvo aktu un Latvijas Valsts standartu LVS 190-3 "Ceļu vienlīmeņa mezgli" un LVS 190-8 "Autobusu pieturu projektēšanas noteikumi" prasībām.

14. Apbūves teritorijās ēkām un būvēm jāparedz piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo būvju projektēšanas būvnormatīviem.

15. Izstrādājot būvniecības ieceres jāparedz speciāli pasākumi pieejamas vides nodrošināšanā cilvēkiem ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem, lai šo cilvēku pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ņemot vērā vides pieejamības speciālistu izstrādātus metodiskos materiālus.

16. Ielu un piebraucamo ceļu šķērsprofili jāprecizē attiecīgā objekta būvniecības iecerē, paredzot iespēju nodrošināt transporta un gājēju satiksmi, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietojumu saskaņā ar atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju tehniskajiem noteikumiem un ievērojot transporta būvju un inženierkomunikāciju projektēšanas normatīvu prasības.

17. Projektējot un izbūvējot jaunus ceļus vai ielas un koplietošanas piebrauktuves, kā arī rekonstruējot esošos ceļus un ielas, gadījumos, kad iela vai piebrauktuve veido strupceļu, kam pieslēdzas 5 un vairāk zemesgabali, tās strupceļa posms jānoslēdz ar apgriešanās laukumu. Apgriešanās laukumu noapaļojuma rādiusu pieņem tādus, kas atļauj netraucētu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu tehnikas piekļūšanu visām plānotām ēkām un būvēm, atbilstoši spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām.

18. Veicot jaunu ietvju un veloceliņu izbūvi, ievēro attiecīgos Latvijas valsts standartus, ņem vērā izstrādātos metodiskos ieteikumus un vides pieejamības prasības, kā arī šādas prasības:

18.1. No jauna projektējamās ielās ietves platumu pieņem vismaz 1,5 m.

18.2. Pieļaujams ierīkot velosipēdu joslas ielu un ceļu brauktuvju malās, ievērojot Latvijas valsts standartu prasības un drošības noteikumus.

19. Autostāvvietas jāizvieto uz tās pašas zemes vienības, vai tajā pašā ēkā vai būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas.

20. Minimālais objekta apkalpošanai nepieciešamais autostāvvietu skaits ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā Autostāvvietu aprēķins. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu objektiem, kas nav minēti šo noteikumu 1. pielikumā, nosaka saskaņā ar LVS 190-7:2002 "Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi" A pielikumu "Orientējoši dati par pieprasījumu pēc stāvvietām pie sabiedriski izmantojamiem objektiem".

21. Ja ēka un cita būve vai zemes vienība ietver vairāk nekā vienu izmantošanas veidu un katram izmantošanas veidam noteikts savs autostāvvietu un velosipēdu novietņu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu un velosipēdu novietņu skaitu nosaka katram izmantošanas veidam atsevišķi un summē.

22. Nozīmīgiem publiskiem objektiem ar lielu apmeklētāju skaitu nepieciešamās transportlīdzekļu vietas nosaka konkrētās situācijas, arī transporta plūsmu analīzes rezultātā.

23. Uz katrām 10 stāvvietām ierīko 2 stāvvietas ar platumu 3,5 m, kas paredzētas automašīnām, kurās pārvadā bērnus un cilvēkus ar kustību ierobežojumiem. Minimālais 3,5 m platu stāvvietu skaits auto novietnē ir 2. Vienu no tām apzīmē ar attiecīgu apzīmējumu (marķējumu).

24. Aprēķina platība vienai stāvvietai vienai virszemes auto novietnē jāpieņem: vieglajai automašīnai – 25 m², velosipēda stāvvietai – 0,5 m².

25. Auto novietnes piebraucamā ceļa vai iebrauktuves minimālo attālumu no ielu un ceļu krustojuma un sabiedriskā transporta pieturvietas nosaka atbilstoši normatīvo aktu un Latvijas Valsts standartu LVS 190-3 "Ceļu vienlīmeņa mezgli" un LVS 190-8 "Autobusu pieturu projektēšanas noteikumi" prasībām.

26. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, ap tām ir jāveido apstādījumi. Atklātas auto novietnes ar vairāk par 15 stāvvietām no dzīvojamām teritorijām norobežo ar vismaz 4 m platu apstādījumu joslu. Starp auto novietni un piegulošo ielu jāparedz apzaļumota buferzona.

27. Lai samazinātu segumu ietekmi uz lietusūdeņu noteci, auto novietnes sadalāmas ar vismaz 1,5 m platām apzaļumotām joslām un gājēju joslu segumiem tā, lai atsevišķs vienlaidus stāvlaukums nepārsniegtu 15 stāvvietas. Galvenajiem gājēju ceļiem, kas šķērso stāvlaukumus, jābūt izceltiem ar atšķirīgu ieseguma materiālu.

28. Pie publiskām ēkām, atpūtas objektiem un daudzdzīvokļu mājām paredz velosipēdu novietnes.

29. Priekšpagalmā nav atļauts izvietot autostāvvietas, izņemot uz piebraucamā ceļa, kura platums nedrīkst pārsniegt 5,0 m.

30. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nosaka redzamības brīvlaukus, ievērojot Latvijas valsts standartos noteiktās prasības.

31. Tajā zemes vienības daļā, ko veido redzamības brīvlauki nedrīkst izvietot ēkas un būves, tai skaitā žogus, mobilu objektu (kiosku, furgonu, reklāmas stendu un citu skatu aizsedzošu elementu) vai ierīkot stādījumus augstākus par 0,8 m.

32. Paredzot pieslēgumus valsts autoceļiem, kā arī ievērojot uzbraukšanas un tuvošanās redzamības brīvlauku, ievērot Latvijas valsts standartu un citu ar transporta kustību saistīto normatīvo aktu prasības.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

33. Plānojot jaunu apbūvi līdz 20 % no projektējamās teritorijas paredz publiskiem mērķiem – koplietošanas ielām, ceļiem, laukumiem, skvēriem, rotaļu laukumiem u.tml.

34. Ja publiskiem mērķiem nepieciešama lielāka teritorija, pašvaldība ir tiesīga pieprasīt lielāku platību, kompensējot starpību par teritoriju, kas pārsniedz 20 %.

35. Publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas uzturēšanu un apsaimniekošanu nodrošina zemes īpašnieks.

36. Visā lokālplānojuma teritorijā jānodrošina atļauto objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem un tehniskajiem noteikumiem, atbilstoši lokālplānojuma prasībām.

37. Plānojot kompleksu teritorijas apbūvi, tai skaitā jaunu dzīvojamo apbūvi, inženiertehniskās apgādes risinājumus un to tīklu izbūves shēmas iekļauj būvniecības ieceres sastāvā vai apbūvei paredzētajām teritorijām izstrādā inženierkomunikāciju tehniskos projektus. Teritoriju drīkst apbūvēt reizē ar inženierkomunikāciju izbūvi.

38. No jauna būvējamu un rekonstruējamu inženiertehniskās apgādes objektu, t.sk. inženierkomunikāciju, jauda nedrīkst būt mazāka par tādu raksturlielumu, kas nodrošina lokālplānojumā plānotās izmantošanas funkcionēšanu.

39. Plānotajai apbūvei nepieciešamās Inženierkomunikācijas ir jāizvieto Grobiņas pilsētas ielu sarkano līniju koridoros, vēlams joslā starp sarkano līniju un būvlaidi.

40. Inženierkomunikāciju izbūves pasūtītājs nodrošina iebūvēto inženierkomunikāciju uzmērīšanu un iesniedz pašvaldībā izbūvēto tīklu izpilduzmērījumu elektroniski.

41. Inženierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst arī teritorijas sakārtošana un ceļu, ielu, ietves seguma un zaļo stādījumu atjaunošana, kas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu. Pēc inženierkomunikāciju pārbūves vai rekonstrukcijas, neizmantojamās inženierkomunikāciju sistēmas daļas (izņemot kabeļus) tiek demontētas, ko veic būvniecības ierosinātājs.

42. Par inženierkomunikāciju uzturēšanu ir atbildīgs šo tīklu īpašnieks vai nomātājs saskaņā ar noslēgto līgumu. Ja avāriju gadījumā radušās sekas, kas skar trešās personas un to īpašumus, inženierkomunikāciju turētāja pienākums ir novērst visas sekas un kompensēt zaudējumus.

43. Lokālplānojuma teritorijā pēc iespējas jāparedz pašvaldībai piederošo inženierkomunikāciju pārvietošana ārpus lokālplānojuma teritorijas un to izvietošana Grobiņas pilsētas ielu sarkanajās līnijās, vienlaicīgi nodrošinot ērtu piekļūšanu un ekspluatāciju. Inženierkomunikāciju pārvietošanu veic par ierosinātāja finansiālajiem līdzekļiem.

44. Inženiertehniskās apgādes objektu izvietošanai nepieciešamo zemes vienības platību nosaka katrā atsevišķā gadījumā, atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai.

45. Zemes vienībām ārpus inženiertehnisko objektu teritorijām jānodrošina aizsardzība pret šo objektu radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem.

46. Lokālplānojuma teritorijā obligāti jāizbūvē pieslēgums centralizētajam ūdensvadam, sadzīves un lietus kanalizācijai.

47. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no Grobiņas pilsētas centralizētas ūdensapgādes sistēmas ar ugunsdzēsības hidrantiem. Centralizētās ūdensapgādes maģistrālajiem tīkliem jāspēj nodrošināt ugunsdzēsības vajadzībām nepieciešamais ūdens patēriņš un spiediens ūdensvada tīklā, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Ūdensvada ugunsdzēsības hidrantus izbūvē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

48. Pie ūdens rezervuāriem, baseiniem, kurus var izmantot ugunsgrēku dzēšanai, kā arī pie rezervuāru ūdens ņemšanas akām jāizbūvē laukumus 12,0 x 12,0 m ugunsdzēsības automašīnu piebraukšanai.

49. Visās apbūves teritorijās ar centralizētu ūdensapgādi jānodrošina arī notekūdeņu centralizēta savākšana un attīrīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

50. Nav pieļaujama neattīrītu sadzīves notekūdeņu ieplūdināšana vaļējos meliorācijas grāvjos, dīķos, kā arī to iesūcināšana gruntī.

51. Nav pieļaujama virszemes, lietus un gruntsūdeņu novadīšana sadzīves kanalizācijas tīklā. Izbūvējot jaunus sadzīves kanalizācijas notekūdeņu savākšanas tīklus, vai rekonstruējot esošos, virszemes, lietus un gruntsūdeņu savākšana jānodala no sadzīves kanalizācijas sistēmas.

52. Jaunveidojamās kompleksas apbūves teritorijās jānodrošina lietus un sniega ūdeņu novadīšana no ielām, ceļiem laukumiem un apbūves gabaliem, paredzot ūdeņu savākšanas sistēmas.

53. Prasības lietus ūdeņu novadīšanas risinājumiem nosaka būvniecības iecerē.

54. Privātos un publiskos elektronisko sakaru tīklus un objektus ierīko un izbūvē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

55. Uz elektronisko sakaru un energoapgādes objektu apbūvi neattiecas konkrētā teritorijas izmantošanas veida prasības jaunveidojamo zemes vienību minimālajām platībām.

56. Zemes meliorāciju, meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ierīkošanu, rekonstrukciju, izmantošanu, uzturēšanu, pārvaldi un aizsardzību nosaka spēkā esošie normatīvie akti.

57. Zemes īpašniekiem jāveic meliorācijas sistēmu, t.sk. novadgrāvju renovācija, rekonstrukcija un uzturēšana.

58. Projektējot jaunu apbūvi un veicot būvniecību vai mainot zemes virsmas līmeni, meliorācijas sistēmu (novadgrāvjus) aizliegts pārveidot tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajos zemesgabalos un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms.

59. Lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos, esošie grāvji ir obligāti jāsaglabā vai jāpārkārto saskaņā ar meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektu, iekļaujot grāvjus vienotā noteces sistēmā.

60. Jebkuras neapbūvētas teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā ir jāizveido teritorijas ūdensnoteču sistēma, kas jāpieslēdz koplietošanas sistēmai vai valsts ūdensnoteces sistēmai.

61. Jaunas meliorācijas sistēmu būvju un ūdenskrātuvju (dīķu) ierīkošanai, ar līmeņa regulēšanas būvēm un ja dīķa virsmas laukums viena zemes vienības robežās pārsniedz 0,1 hektāru, nepieciešama būvniecības iecere, kuru izstrādā atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

62. Privātos un publiskos elektronisko sakaru tīklus un objektus ierīko un izbūvē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

63. Jaunus elektronisko sakaru mastus lokālplānojuma teritorijā var uzstādīt tikai tādā gadījumā, ja tie netraucē Aviosabiedrības "Liepāja" lidlauka darbību, ievērojot likuma "Par aviāciju" un ar šo likumu saistīto normatīvo aktu prasības.

64. Publiskās mobilo elektronisko sakaru tīkla iekārtas un ar to saistītās inženierkomunikācijas iespēju robežās izvieto esošo komunikāciju, elektroapgādes tīklu, autoceļu un maģistrālo ielu tuvumā (sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežās vai ceļa aizsargjoslā).

65. Jaunas radioiekārtas tiek uzstādītas tikai tādā gadījumā, ja ir saņemtas Elektronisko sakaru likumā paredzētās atļaujas.

66. Sadales un uzskaites skapji izvietojami tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu vienotu ēkas fasāžu un žogu arhitektūras uztveri no Grobiņas pilsētas ielu – Ventspils ielas un Lielā ielas puses. Izvietojot sadales un uzskaites skapjus pie žogiem, vēlams, lai tie būtu vienā līmenī vai zemāki par žogu.

67. Tehnisko iekārtu precīza novietne (sadales, uzskaites skapju, vadu un kabeļu u.tml.) saskaņojama ar katru konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieku.

68. Enerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju, jaunu elektroapgādes komersantu objektu projektēšana un būvniecība jāveic saskaņā ar Enerģētikas likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

69. Cilvēku drošībai un elektrolīniju aizsardzībai ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības darbībām elektrolīniju aizsargjoslās.

70. Plānojot tādu objektu būvniecību, kuri atrodas elektrolīniju aizsargjoslā, nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus no AS "Sadales tīkls".

71. Plānojot jaunas apbūves teritorijas, paredz atbilstošu nodrošinājumu ar elektroenerģiju, rezervējot teritoriju transformatoru apakšstaciju izvietošanai.

72. Pie esošajiem un plānotajiem elektroapgādes objektiem jānodrošina ērta piekļūšana AS "Sadales tīkls" personālam, autotransportam u.c. speciālajai tehnikai.

73. Saules bateriju paneļu, bloku un kolektoru atļauts izvietot uz ēku un būvju jumtiem un fasādēm, saskaņojot ar Būvvaldi.

74. Ja saules bateriju paneļus, blokus un kolektorus plānots izvietot uz publiskās ēkas fasādes un/vai jumta, jāizstrādā projekts, norādot tehniskās iespējas bloku, paneļu un kolektoru stiprināšanai un risinot fasādes izskatu.

75. Siltumsūkņu zemes kolektora ārējā kontūra jāizvieto ne tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, kad ir panākta vienošanās ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku. Pēc siltumsūkņa kontūra izbūves – izpilduzmērījums digitālā formā jāiesniedz pašvaldībā saskaņošanai.

76. Veicot jebkādus darbus/darbības inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu aizsargjoslās, tie jāveic tikai pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

77. Galvenie apbūvi raksturojošie parametri ir apbūves blīvums, intensitāte, brīvā (neapbūvētā) teritorija un apbūves augstums. To skaitliskie lielumi noteikti katrā plānotajā funkcionālajā zonā atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanas veidam šo Noteikumu attiecīgajos punktos.

78. Apbūves parametri nav attiecināmi uz tām zemes vienībām, kas paredzētas tikai inženiertehniskās apgādes tīklu un to objektu izbūvei, transporta infrastruktūras objektu izbūvei vai transporta līdzekļu novietošanai.

79. Ēku projektēšanā un būvniecībā jāievēro ēku energoefektivitātes paaugstināšanas standarti un ieteikumi, t.sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem un būvniecības kvalitātei.

80. Apbūves teritorijās, kur eksistē iedibināta būvlaide, jebkura jauna galvenā būve jānovieto uz iedibinātās būvlaides vai jāpielāgo šai būvlaidei. Īpašā apbūves situācijā var tikt pieļauta galvenās ēkas atrašanās ar atkāpi no būvlaides, ja būvlaidi iezīmē un nostiprina ar citiem arhitektoniskiem līdzekļiem.

81. Ārpus pilsētas un ciemu teritorijām jaunas būvniecības gadījumā, izņemot normatīvo aktu noteiktā kārtībā saskaņotu transporta infrastruktūras un apkalpes objektu (degvielas uzpildes stacija, autoserviss, ēdināšanas uzņēmums) būvniecību, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanu, apbūves līnija sakrīt ar konkrētās kategorijas autoceļa aizsargjoslu:

81.1. Būvlaide no valsts galvenā autoceļa A9 ceļa ass – 100 m.

81.2. Būvlaide no valsts reģionālā autoceļa P113 ceļa ass – 60 m.

82. Jaunas būvniecības gadījumā būvlaides attālums no Grobiņas pilsētas galvenajām ielām – Ventspils ielas un Lielā ielas – 6 m.

83. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, nekādas ēkas daļas tajā nedrīkst atrasties, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams transporta infrastruktūras objektu būvniecībai, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai. Tajā aizliegts veidot arī krautnes būvmateriālu, kurināmā, citu materiālu un priekšmetu atklātai uzglabāšanai.

84. Savstarpējos attālumus starp inženierkomunikācijām līdz citām būvēm, kā arī savstarpējos horizontālos attālumus starp paralēlām blakus izvietotām inženierkomunikācijām nosaka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

85. Ja ēka vai būve izvietota tieši pie kaimiņa zemes vienības robežas, tad ēkas vai būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā pretuguns mūrim ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz sava nekustamā īpašuma pusi.

86. Apbūves augstums jaunas būvniecības gadījumā nevienā ēkas (būves) punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus zemes vienību

87. Šajos noteikumos noteiktie ēku un citu būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku vai tehnisku izbūvi: piemēram, virsgaismu, skursteni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, skatu torni, skatu platformu publiskajās ēkās, ja tas nepieciešams konkrētās funkcijas izvietošanai. To augstumu nosaka būvprojektā, ievērojot normatīvo aktu prasības.

88. Maksimālais apbūves vai citu elementu augstums lokālplānojuma teritorijā nevar būt lielāks par 37,0 m virs jūras līmeņa.

89. Ja būvniecības laikā izmantotās tehnikas un aprīkojuma augstums plāno pārsniegt ar lidlauka satiksmes drošības garantēšanu saistītos augstuma ierobežojumus Aviosabiedrības "Liepāja" lidlauka satiksmes zonā, kā arī gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā stādāmiem kokiem, saskaņā ar likuma "Par aviāciju" prasībām un ar to saistītiem citiem normatīvajiem aktiem, ir jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras atļauja.

90. Minimālie attālumi starp dzīvojamajām, publiskajām, ražošanas un citām ēkām un būvēm jāpieņem saskaņā ar insolācijas, apgaismojuma, ugunsdrošības un citu normatīvo aktu prasībām.

91. Apbūves teritorijās zemes vienībā drīkst būt viena galvenā ēka, izņemot stūra zemes vienības un zemes vienības, kas atrodas starp divām paralēlām ielām, kur pieļaujama divu galveno ēku, un ar to funkcionāli saistīto palīgēku apbūve.

92. Apbūves teritorijās palīgēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā. Tās nedrīkst izbūvēt priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

93. Apbūves teritorijās ēka zemes vienībā izvietojama ne tuvāk kā 4 m no blakus zemes vienības robežas, ja netiek pārkāpts citos normatīvajos aktos noteiktais par ugunsdrošību, higiēnu un insolāciju, un saņemts blakus esošo nekustamo īpašumu rakstiska piekrišana, izņemot sekojošus gadījumus:

93.1. Perimetrālas apbūves gadījumos;

93.2. Ja attāluma ievērošana nav iespējama zemes gabala konfigurācijas dēļ.

94. Šajos noteikumos apbūves teritorijās pagalmu(us) veido noteiktie minimālie attālumi no zemes vienības robežām līdz jebkuras galvenās būves virszemes daļai, kuru nedrīkst aizņemt kāda būves virszemes daļa, izņemot:

94.1. Palīgēkas, ja tās attiecīgajā pagalmā atļautas;

94.2. Arhitektoniskas detaļas un veidojumi, arī sliekšņi, skursteņi, starpdzegas, dzegas, teknes, pilastri un jumta balsti, kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 0,5 m uz āru no sienas;

94.3. Funkcionālas un dekoratīvas būves kā labiekārtojuma elementi, arī nolaižami saulessargi (marķīzes), dekoratīvas strūklakas, skulptūras, piemiņas plāksnes un žogi;

94.4. Atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 1,5 m uz āru no sienas;

94.5. Erkeri, kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 1,0 m uz āru no ēkas sienas;

94.6. Balkoni, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā prasītajā pagalmā ne vairāk par 2,5 m uz āru no ēkas sienas;

94.7. Atklātas terases, kas nav ēkas piebūves, bet kalpo kā zemes virsmas paaugstinājums un kuru augstums virs zemes līmeņa nav lielāks par 0,5 m.

95. Konkrētus prasību līmeņus atsevišķiem būvju tipiem nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.

96. Fasādēm, jumtiem, notekcaurulēm ir šādas prasības:

96.1. Katram ēkas īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam jāuztur kārtībā ēkas fasāde, ūdens notekcaurules, renes, sniega barjeras un jumts.

96.2. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai uz ietves un ielas braucamās daļas, kā arī kaimiņu zemes vienībās.

96.3. Jauniem jumtiem nav atļauts izmantot azbestu saturošus jumta materiālus.

96.4. Nav atļauta satelītantenu piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm, bet jumta plaknē tās izvietojamas tā, lai pēc iespējas mazāk eksponētos pret publisku ārtelpu.

96.5. Nav atļauta dūmvadu, kas saistīti ar alternatīvajām apkures sistēmām, kā arī ventilācijas cauruļvadu izvadīšana un kondicionieru uzstādīšana ēkas fasādē pret ielu.

96.6. Dažādu nestandarta elementu – apgaismes ķermeņu, kabeļu, ventilācijas, zvanu, ugunsdzēsības kāpņu, piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo pašvaldības būvvaldē, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai.

96.7. Vadus un kabeļus nav pieļaujams izvietot uz ēku galvenajām fasādēm un uz citām, no publiskās ārtelpas labi uztveramām fasādēm, izņemot šādus gadījumus: ja tos ievieto speciālos kabeļu penāļos, kas krāsoti vienā krāsas tonī ar fasādes apdares toni.

97. Jaunu skatlogu un publiskas izmantošanas telpu ieejas durvju izbūvēšanu fasādēs veic tikai pēc Būvvaldē akceptētas būvniecības ieceres.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

98. Ielu stādījumu, aizsargstādījumu un citu apstādījumu ierīkošanā un rekonstrukcijā pamatā izmantot stādus, kas piemēroti vietējam klimatam un augšanas apstākļiem un raksturīgi konkrētai apdzīvotai vietai.

99. Zaļumvietas publiskajā apbūvē jāplāno un jāiekārto, ņemot vērā konkrētās ēkas, būves izmantošanas funkciju. Celiņi jāierīko tā, lai pa īsāko ceļu varētu nokļūt nepieciešamā virzienā. Celiņu krustojumi jāizveido paplašināti, pieskaņojoties dabiskam gājēju kustības virzienam. Celiņa platumam jābūt 75 cm modulī (viena cilvēka kustības joslas platums, un 150 cm celiņiem, kur paredzēta pārvietošanās ar bērna un invalīdu ratiņiem).

100. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju un izgaismošanu.

101. Lai saglabātu un aizsargātu augošos kokus:

101.1. Veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darbu veicējam jānodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzība pret traumām. Veicot rakšanas darbus, jānodrošina atsegto koku sakņu aizsardzība;

101.2. Apstādījumos augošiem kokiem jānodrošina apdobe. Lai novērstu nomīdīšanu, grunts sablīvēšanu un nodrošinātu gaisa un ūdens apmaiņu augsnē, nepieciešamības gadījumā var izmantot apdobes noklāšanu ar caurumotu metāla vai betona plākšņu, ekoloģiskā bruģa, oļu, šķembu, apaļakmeņu bruģa vai citiem līdzīgiem materiāliem.

102. Arhitektūras mazās formas – lapenes, pergolas, soliņi, atbalsta sienas, strūklakas, autobusu pieturas, ar zemi saistīti reklāmas nesēji, karogu masti u.c. ir būves, un to izbūve vai uzstādīšana veicama saskaņā ar saskaņotu skici vai akceptētu būvniecības ieceri.

103. Zaļumvietas funkcionēšanai nepieciešamo būvju, izklaides elementu un mazo arhitektūras formu jāuztur labā tehniskā stāvoklī, nodrošinot to ekspluatācijas vai lietošanas drošumu un higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi.

104. Visos gadījumos, ja būvdarbu dēļ tiek bojāti vai likvidēti apstādījumi vai mazās arhitektūras formas, kā arī bojāti celiņi, projektā nepieciešams paredzēt apstādījumu, mazo arhitektūras formu un celiņu atjaunošanu.

105. Brīvstāvošus, stacionārus, sezonas un citus īslaicīgus tirdzniecības objektus (kioskus, nojumes, paviljonus, āra kafejnīcas u.c.) atļauts būvēt tikai saskaņā ar pašvaldības būvvaldē saskaņotu skici vai akceptētu būvniecības ieceri.

106. Žogus (arī dzīvžogus) drīkst ierīkot:

106.1. Ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;

106.2. Stūra zemes vienībās – pa redzamības trīsstūra līniju, izņemot esošās apbūvētās zemes vienības un vēsturiskā centra teritorijā;

106.3. Funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;

106.4. Nodrošinot inženiertīklu darbību un to apkalpošanu;

106.5. Pārējos gadījumos – pa zemes vienības robežām.

107. Žogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību – žoga vārti nedrīkst būt verami uz ielas pusi, ja tie šķērso ielas brauktuves daļu, bet ietvi visā tās platumā.

108. Prasības žogu (arī dzīvžogu) augstumam:

108.1. Žogiem (arī dzīvžogiem) dzīvojamās apbūves teritorijās gar ielas robežu ir jābūt ne augstākiem par 1,6 m un daļēji caurredzamiem.

108.2. Robežu žogi starp divām zemes vienībām abiem kaimiņiem jāizbūvē un jāuztur kārtībā kopīgi, bet ja tie nevar vienoties, tad katram jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā robežas žoga puse, kas, skatoties no viņa pagalma uz kaimiņa pusi, atrodas labajā pusē. Žogam gar visu robežu jābūt izbūvētam pēc iespējas vienā veidā. Gadījumos, ja uz robežas ir citas būves tās netiek uzskatītas par robežas žoga daļu, un kaimiņiem uz pusēm jāizbūvē un jāuztur žogs atlikušajā daļā. Ja robežžoga augstums pārsniedz 1,6 m, būvniecība jāskaņo ar blakus zemes vienības īpašnieku;

108.3. Žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo vai plānoto ietves līmeni ielas pusē. Žogu "sadures" vietās gruntsgabalu robežpunktos iekškvartālā žoga 0.00 atzīme jānosaka kaimiņiem savstarpēji vienojoties.

109. Prasības žogu stilistikai un tonalitātei:

109.1. Žogiem jābūt stilistiski saskanīgiem ar ēku un blakus zemes gabalu žogu risinājumu un to krāsojums saskaņojams Būvvaldē, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās;

109.2. Žogiem publiskās apbūves teritorijās ir jābūt atbilstošiem to funkcionālajai izmantošanai, maksimāli saglabājot publisko telpu;

109.3. Žogi jākrāso ar izturīgām krāsām. Nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogos;

109.4. Aizliegti dzeloņdrāšu žogi.

110. Žogu stabu atbalstus nav atļauts izvietot ielu un laukumu teritorijā.

111. Attālums starp vārtiem vai iebrauktuvēm vienā zemes vienībā nedrīkst būt mazāks par 30 m.

112. Zemes vienības, t.sk. pagalmus daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijās atļauts nožogot saskaņā ar šo Noteikumu prasībām, ja tas netraucē ēkas/ēku funkcionālo uzturēšanu un drošu to ekspluatāciju kvartāla vai apbūves grupas robežās.

113. Īpašos gadījumos žogu var izmantot par prettrokšņa sienu vai kā būvlaides, kas sakrīt ar ielas sarkano līniju, kompozicionāls nostiprinājuma elementu. Šādā gadījumā lokālas prasības žoga augstumam, materiālam un arhitektoniskajam noformējumam izriet no tā funkcionālās nozīmes, pieļaujot atkāpes no augstuma un caurredzamības noteikumiem.

114. Prettrokšņa sienas nepieciešamību un tā parametrus nosaka tehniskajā projektā, balstoties uz trokšņa līmeņa rādītājiem un pieļaujamo trokšņa līmeni. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato ar būvniecības ieceri.

115. Prasības izkārtņu, reklāmu, sludinājumu un citu vizuālās informācijas materiālu izvietošanai:

115.1. Izkārtņu, reklāmu, sludinājumu un citu vizuālās informācijas materiālu izvietojums saskaņojams Būvvaldē;

115.2. Reklāmas pie namu fasādēm: reklāmu kopējais laukums ielas fasādē nedrīkst pārsniegt 10 % no fasādes laukuma;

115.3. Reklāmas izvietojamas tā, lai tās neaizsegtu nozīmīgas fasādes arhitektūras detaļas (dzegas, palodzes, durvju portālus u.tml.);

115.4. Reklāmas, apgaismes vai ceļu satiksmes regulēšanas elementi drīkst izvirzīties no nama fasādes plaknes ne vairāk kā 1 m, taču jebkurā gadījumā ne tuvāk kā 0,5 m no brauktuves malas un ne zemāk kā 2,20 m virs ietves līmeņa;

115.5. Lokālplānojuma teritorijā, kura robežojas ar Grobiņas pilsētas ielām, ielas zonā pieļaujama informācijas objektu izvietošana pie esošiem objektiem (apgaismes stabiem u.tml.).

116. Brīvi stāvoši informatīva vai dekoratīva rakstura objekti var tikt izvietoti Grobiņas pilsētas sarkano līniju robežās (Ventspils un Lielā ielā), saskaņojot to izvietojumu ar ceļu satiksmes drošības dienestu un pilsētas arhitektu. Brīvi stāvošu reklāmas objektu maksimālais augstums daļā – 8 m.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

117. Projektējot jaunu apbūvi, paredz atkritumu apsaimniekošanas kārtību un prognozētajam atkritumu apjomam atbilstošus tvertņu novietnes laukumus.

118. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā, saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju celiņu plānojumu.

119. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, estētiskos aspektus un apkārtējās apbūves raksturu un ievēro šādus attālumus no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas:

119.1. Ne tuvāk par 20 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;

119.2. Ne tuvāk par 20 m no izglītības iestādes, bērnu rotaļu laukuma, rekreācijas zonas, sporta laukuma;

119.3. Ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem;

119.4. Ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana;

119.5. Ne tālāk par 100 m no visattālākās ieejas dzīvojamā mājā vai publiskā ēkā.

120. Aprēķinot atkritumu savākšanas laukuma kopējo platību, vienai tvertnei paredz vismaz 2 m² un ņem vērā specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļūšanu atkritumu tvertnēm. Atkritumu tvertņu novietnes laukumam izmanto asfalta vai betona segumu.

121. Tiem zemes vienību īpašniekiem, uz kuru zemesgabala ir izvietots publiska ēka vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta atkritumu urna, kā arī jānodrošina, lai tā vienmēr būtu tīra, savlaicīgi nokrāsota un salabota. Urnu veids, izvietojums un krāsa saskaņojama ar Būvvaldi.

122. Akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpām un teritorijām jāpieņem atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai aprēķinu rezultātā. Trokšņa samazināšanas līdzekļi (prettrokšņa pasākumi) projektējami atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

123. Izstrādājot dzīvojamo ēku būvniecības ieceres sertificētam būvakustikas ekspertam jāveic trokšņu mērījumi gar valsts galveno A9 un reģionālo autoceļu P113 un jāparedz risinājumi, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

124. Prettrokšņa sienas nepieciešamību un tā parametrus nosaka tehniskajā projektā, balstoties uz trokšņa līmeņa rādītājiem un pieļaujamo trokšņa līmeni.

125. Objektus teritorijā izvieto tā, lai netiktu pārsniegti smakas koncentrācijas mērķlielumi iedzīvotāju veselības aizsardzībai un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Smaku negatīvās iedarbības novērtēšanai uz iedzīvotāju labsajūtu un potenciāli pārsniegtās smaku koncentrācijas samazināšanai jāpiemēro attiecīgie spēkā esošie normatīvie akti.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

126. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, kā arī dzīvojamo apbūvi, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

127. Biroju ēku apbūve (12001).

128. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

129. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

130. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

131. Sporta būvju apbūve (12005).

132. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

133. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

134. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

135. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

136. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmes.

137. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

138. Rindu māju apbūve (11005).

139. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

4.4.1.5. Citi noteikumi

153. Publiskai un daudzīvokļu māju apbūvei jaunveidojamas zemes vienības maksimālā platība – 3000 m². Zemes vienības, kuru platība pārsniedz atļauto maksimālo platību vairāk, kā par 10 %, pirms to apbūves jāsadala atbilstoši šo Noteikumu prasībām.

154. Jaunveidojamas zemes vienības minimālais platums gar ielu:

154.1. publiskai apbūvei – 20 m:

154.2. rindu ēku apbūvei – 6 m katrai dzīvojamajai vienībai.

155. Ēku (būvju) aizpildījums ielas (Ventspils un Lielā iela) frontē attiecībā pret zemes vienības ielas frontes (robežas) garumu: minimālais – 50 %, maksimālais – 100 %.

156. Ielas (Ventspils un Lielā iela) apbūvē ēkas jābūvē ar sānu vai gala fasādi paralēli ielai (būvlaidei, sarkanajai līnijai).

157. Ielas apbūves būvlaides attālums no ielas (Ventspils un Lielā iela) sarkanās līnijas: minimālais – 3 m, maksimālais – 10 m un precizējams būvniecības iecerēs. Šī būvlaides atkāpe veidojama kā labiekārtots, apzaļumots priekšpagalms.

158. Būvēm īpašās vai sabiedriski nozīmīgās novietnēs būvlaides attālumu no sarkanās līnijas (Ventspils un Lielā iela) var palielināt, to nosakot būvniecības iecerē, bet nepārsniedzot 1,5 ielas platumu sarkanajās līnijās šajā posmā.

159. Pieļaujama ēku ieejas nojumju, terašu u.c. tml. ēku daļu izvirzīšana pāri būvlaidei līdz sarkanajai līnijai.

160. Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3 m, maksimālais – 10 m, ja ar būvniecības ieceri nav noteikts citādi.

161. Sānpagalma minimālais platums – 6 m, ja ar būvniecības ieceri nav noteikts citādi.

162. Būvējot dzīvojamās mājas ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 15 m. Izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m. Ja tiek nodrošināta istabu nepārskatāmība no ēku logiem un ievērotas insolācijas un apgaismojuma normas, minētos attālumus drīkst samazināt līdz ugunsdrošības attālumiem.

163. Publiskās apbūves daļa no ēku kopējās stāvu platības katrā zemes vienībā pieļaujama robežās no 20–50 %. Izstrādājot vienotu kvartāla kompleksas apbūves projektu, pieļaujams šo rādītāju noteikt citādu, kā arī attiecināt uz visa kvartāla teritoriju kopumā.

164. Atklātā ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta.

165. Prasības publiskās apbūves nodrošinājumam ar publiski pieejamām tualetēm:

165.1. tirdzniecības un pakalpojumu centriem un citām iestādēm ar apmeklētājiem paredzēto platību virs 1000 m² jābūt nodrošinātām ar šo iestāžu apmeklētājiem paredzētām tualetēm pēc aprēķina 1 tualete uz katriem 500 m² apmeklētājiem paredzēto telpu platības. Tualetei (-ēm) jāatrodas tajā pašā ēkas daļā un stāvā, kur izvietotas šīs apmeklētājiem paredzētās platības;

165.2. restorāniem, kafejnīcām u.tml. jābūt nodrošinātiem ar apmeklētājiem domātām tualetēm pēc aprēķina 1 tualete uz 60 apmeklētāju vietām (sēdvietām), bet ne mazāk par vienu tualeti;

165.3. vasaras (āra) kafejnīcām jābūt nodrošinātām ar tualetēm.

166. Būvējot daudzdzīvokļu mājas, jāievēro Grobiņas novada teritorijas plānojuma 2014.–2025. gadam 4. nodaļas attiecīgo apakšnodaļu noteikumi atbilstoši atļautajai izmantošanai.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

167. Valsts galvenā autoceļa A9 posma Rīga (Skulte)–Liepāja rekonstrukcijai rezervēta teritorija transporta infrastruktūras attīstībai ilgtermiņā (20–30 gadi).

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

168. Nacionālās nozīmes transporta infrastruktūras teritorija ir noteikta 50 m no valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte)–Liepāja ceļa ass.

169. Plānoto objektu stāvlaukumu izbūve pieļaujama ne tuvāk par 25 m no esošās brauktuves malas.

170. Nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras būvniecībai rezervētajā teritorijā atļautā izmantošana ir transporta infrastruktūras būves – plānotā objekta stāvlaukumi.

171. Nav atļauta tāda jauna izmantošana, kas var perspektīvā traucēt transporta infrastruktūras attīstību un būvniecību, izņemot attīstību pagaidu statusā (īslaicīgas lietošanas būves) un gadījumu, kad īpašnieks neprasa kompensēt līdzekļus par ieguldījumiem teritorijas attīstībā un teritoriju atbrīvo no būvēm par saviem līdzekļiem un to rakstiski apliecina.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

Nenosaka

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

Nenosaka

PIELIKUMI

1. PIELIKUMS. AUTOSTĀVVIETU APRĒĶINS

1. pielikums