1) valsts iestādēs;

2) baznīcās un kulta celtnēs;

3) ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās;

4) aptiekās, pasta struktūrvienībās vai kredītiestādēs;

5) publisko pasākumu rīkošanas vietās šo pasākumu norises laikā, izņemot totalizatoru un derības;

6) teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss;

7) veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās, izņemot spēļu zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietas, kas izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses;

8) bāros un kafejnīcās, izņemot totalizatoru un derības;

9) dienesta viesnīcās;

10) ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja uz tiem no ēkas ārpuses ir kopēja ar ieeju uz azartspēļu organizēšanas vietu;

11) attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

Savukārt šā likuma 42. panta desmitā daļa nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Līdz ar to azartspēļu zāļu vietu skaits pašvaldībā var tikt koriģēts atbilstoši sabiedrības interesēm, un šī kompetence ir nodota pašvaldībai.

Tā kā vietējā pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un atbilstoši tiem spēj novērtēt attiecīgas darbības riskus, kompetence izšķirt jautājumu, kuros gadījumos šis komercdarbības veids ir atļaujams konkrētā vietā un kuros nav, ir nodota tieši pašvaldībai (sk. Senāta 2010. gada 17. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-227/2010 8. punktu).

Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 2. punktā noteikts: "Šobrīd Azartspēļu likums ļauj pašvaldībai lemt par azartspēļu organizēšanas ierobežošanu tās administratīvajā teritorijā trijos veidos. Pašvaldība var: 1) noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā; 2) pieņemt individuālu lēmumu par atļauju organizēt azartspēles, katrā konkrētajā gadījumā izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu; 3) pieņemt saistošos noteikumus, kuros tā papildus jau likumdevēja noteiktajām vietām un teritorijām, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, nosaka vēl citas šāda veida vietas un teritorijas. Turklāt minētie azartspēļu organizēšanas ierobežošanas veidi nevis izslēdz, bet gan papildina cits citu. Proti, visi šie tiesiskie risinājumi var darboties līdztekus un nodrošināt jēgpilnu azartspēļu izplatības kontroli (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 18.5. punktu).

Turpat, 20. punktā Satversmes tiesa norādīja, ka Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdē ir izteikti atšķirīgi viedokļi par to, kā būtu interpretējams Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa. Tā, piemēram, vairāki deputāti, aicinot atbalstīt priekšlikumu iekļaut Azartspēļu likumā minētās normas, norādīja, ka šis priekšlikums ir instruments, kas dod katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem tiesības kopīgi lemt par to, vai azartspēļu zāles viņu administratīvajā teritorijā ir vai nav vajadzīgas. Savukārt vairāki citi deputāti uzsvēra, ka šis priekšlikums nemaz nav absolūts azartspēļu aizliegums, bet gan ir pašvaldībai piešķirtas tiesības savā teritorijā noteikt vietas, kur azartspēles organizēt nebūs iespējams (sk. Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdes stenogrammu).

Taču neapšaubāms ir secinājums, ka, pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu, tieši pašvaldībai ir piešķirtas tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt vietas un teritorijas, kur pašvaldības teritorijā nebūs iespējams organizēt azartspēles.

Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punktā noteikts, ka Azartspēļu likuma 42. panta trešajā daļā likumdevējs noteicis, ka, lemjot par atļauju organizēt azartspēles konkrētajā vietā, pašvaldībai katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē tas, vai azartspēļu organizēšana šajā vietā varētu radīt būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Taču šādu kritēriju likumdevējs nav iekļāvis Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā.

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis – ierobežot azartspēļu izplatību pašvaldībā, lai samazinātu no azartspēlēm atkarīgo personu skaitu un nepieļautu šo personu skaita palielināšanos, pasargātu iedzīvotājus no paredzamu problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riska, kas palielinās, ja, piemēram, spēļu zāle atrodas dzīvesvietas tuvumā. Lai sabiedrība nedotu priekšroku dalībai azartspēlēs, salīdzinot ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām, spēļu zālēm nav jāatrodas tiešā tuvumā no baznīcām un kulta celtnēm, kā arī kultūras un sporta iestādēm, dienesta viesnīcām. Saistošie noteikumi vērsti uz to, lai mazinātu nejaušu iekļūšanu spēļu zālē, vienkārši ejot tai garām, lai uz azartspēļu zāli varētu nokļūt tikai personas, kurām ir tiešs nolūks tur nokļūt.

Pašvaldības ieskatā ir pamatoti pašvaldības teritorijā aizliegt organizēt azartspēles tuvāk par 150 metriem no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu, ņemot vērā, ka ap tām ikdienā ir vērojama liela iedzīvotāju plūsma. Iedzīvotāji vēršas pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās, izmantojot to sniegtos pakalpojumus un norēķinoties par tiem uz vietas (kasē) ar skaidru naudu. Azartspēļu zāles tiešs tuvums rada risku, ka līdzekļi tiks tērēti tiem neparedzētiem mērķiem. Turklāt tādā veidā ir pausta pašvaldības nostāja attiecībā uz azartspēļu izplatību pašvaldības teritorijā un arī rūpes par iedzīvotāju aizsardzību no darbībām, kas var kaitēt to interesēm.

Latvijas Republikas Senāts vairākās lietās ir atzinis, ka izglītības un reliģisko organizāciju tuvums azartspēļu organizēšanas vietām var provocēt, cita starpā, tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un šo organizāciju vērtībām. Tādējādi šo organizāciju tuvums azartspēļu organizēšanas vietai ir pamatots kritērijs aizliegumam.

Tāpat pašvaldība vērtē to, ka pasta struktūrvienības, kredītiestādes un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas ir tās vietas, kur iedzīvotāji saņem finanšu līdzekļus, un azartspēļu zāles atrašanās tuvums var radīt risku, ka tiks dota priekšroka saņemto finanšu līdzekļu nejaušai izlietošanai, iepriekš neparedzētiem mērķiem.

Papildu risku rada arī tas, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vietas klienti ir arī tādi cilvēki, kas nav spējīgi īslaicīgi vai pat ilgstoši apmierināt savas pamatvajadzības (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība), proti, nevar paši nopelnīt viņiem nepieciešamo iztikas apmēru, no psihoaktīvām vielām atkarīgas personas, personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un citas personas ar sociālās funkcionēšanas problēmām, tai skaitā, iespējams tie, kas pasliktināja savu materiālo stāvokli tieši spēlējot azartspēles. Sociālās palīdzības dienesta klienti ir personas, kas nonākušas grūtā dzīves situācijā, tiem ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.

Līdz ar to azartspēļu zāles (ņemot vērā, ka azartspēle ir spēle, kurā fiziskā persona var iegūt laimestu) tuvums tieši sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vietai rada tās apmeklētājiem iluzoru varbūtību uzlabot savu labklājību, tādējādi provocējot ieiet spēļu zālē.

Savukārt azartspēļu zāļu atrašanās tuvums dienesta viesnīcām palielina risku, ka dienesta viesnīcu iemītnieki (studenti) izvēlēsies azartspēles, salīdzinot ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām.

Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509, (turpmāk – Pamatnostādnes) norādīts un tas ņemams vērā, ka personas, kas iesaistās azartspēlēs, ir pakļautas riskam, ka var ar šīm spēlēm pārmērīgi aizrauties. Pētījumi liecina, ka attālumam no azartspēļu organizēšanas vietām līdz iedzīvotāju dzīvesvietai ir nozīmīga saikne ar atkarību izraisošo paradumu izplatību. Šajā ziņā ir konstatējama arī saikne ar azartspēļu organizēšanas vietu vizuālo noformējumu, kas var būtiski ietekmēt spēlētāju rīcību. Azartspēļu organizēšanas vietu fasāžu noformējumā izmantotie gaismas efekti var piesaistīt pastiprinātu uzmanību. Nepilngadīgām personām var veidoties priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas veidu. Cilvēkiem, kuri dzīvo azartspēļu organizēšanas vietu tuvumā, atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu attīstības risks ir divas reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šīm vietām.

Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 14.3. punktā noteikts, ka papildus Azartspēļu likumā noteiktajiem azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem pašvaldība, izvērtējot konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, var liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļlaukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīga izvērtējuma var noteikt teritorijās ar augstu sabiedrības kustības intensitāti, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās.

Saistošo noteikumu mērķis nav aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, bet tikai minimizēt azartspēļu kaitīgu ietekmi.

Daugavpils domes deputāti jau 2013. gadā pieņēma domes lēmumu, apstiprinot Vadlīnijas azartspēļu regulēšanai Daugavpils pilsētas pašvaldībā, vadoties tai skaitā no grozījumu Azartspēļu likumā (stājās spēkā 2006. gada 4. jūlijā) anotācijā noteiktā, ka pašvaldībai azartspēļu zāļu izvietojuma regulēšanā ir tiesības ievērot jebkuru principu. Ņemot vērā minēto, Domes deputāti bija nolēmuši, ka esošais azartspēļu zāļu skaits Daugavpilī nav palielināms, jo ir nodrošinātas gan Daugavpils pašvaldības iedzīvotāju būtiskas intereses, gan azartspēļu organizētāju intereses. Bez tam Domes deputāti par būtisku iedzīvotāju interešu aizskāruma kritērijiem noteica: iedzīvotāju publiskās apspriešanas rezultātā konstatēto pārsvarā negatīvu pamatotu viedokli; daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pārsvarā negatīvu pamatotu viedokli par azartspēļu zāles atvēršanu konkrētā dzīvojamā mājā; dzīvojamo māju apbūves teritorija (atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam zemes izmantošanas veidam), jo spēļu zāles atrašanās un azartspēļu organizēšana nav saderīga ar dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošanas primāro mērķi – nodrošināt dzīvojamo funkciju; kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu, bērnu rotaļu laukumu tuvumu, jo tas var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un kultūras, izglītības vai reliģisko organizāciju iestāžu piedāvātajām vērtībām; sabiedrības kustības lielu intensitāti, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties.

Kopš tā laika Domes lēmumi par atļauju atvērt jaunas spēļu zāles netika pieņemti.

Tātad kopš 2013. gada Daugavpils domes deputāti, kas pārstāv visdažādāko iedzīvotāju grupu intereses, konsekventi pauž nostāju, ka azartspēļu organizēšana pilsētā ir jāierobežo, ievērojot noteiktos kritērijus, bet neaizliedzot šādu komercdarbību pavisam.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 10. panta 18. punktam tikai domes kompetencē ir lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Kā jau tika minēts, grozījumu Azartspēļu likumā (stājās spēkā 2006. gada 4. jūlijā) anotācijā norādīts, ka pašvaldībai ir tiesības ievērot jebkuru principu, arī to, ka azartspēles varētu būt koncentrētas vienā vietā.

Ar Daugavpils domes 2020. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 12 "Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 12) apstiprināts Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums un tā sastāvā esošie Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – TIAN).

Saskaņā ar TIAN 2. nodaļas "Prasības visas teritorijas izmantošanai" 2.2. apakšnodaļas "Visā teritorijā aizliegta izmantošana" 12.12.1. un 12.12.2. apakšpunktu visā Pašvaldības teritorijā aizliegts izveidot azartspēļu organizēšanas vietas – spēļu zāles, izņemot gadījumus, kad spēļu zāli plānots atvērt:

12.12.1. trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15, veicot konkrētas azartspēļu organizēšanas vietas būvniecības ieceres publisko apspriešanu;

12.12.2. atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m², kuru plānots izmantot tikai spēļu zāles funkcijām, vai publiskās ēkas telpu grupa ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m², veicot konkrētas azartspēļu organizēšanas vietas būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

Tātad 2020. gadā Daugavpils domes deputāti, nosakot pašvaldības administratīvās teritorijas izmantošanu, pārstāvot savus vēlētājus, pauda vēlmi ierobežot azartspēļu organizēšanu visā pilsētas teritorijā, taču paredzot vietas azartspēļu rīkošanai.

Pamatnostādnēs norādīts, ka vēsturiski kazino ES valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs bija izvietotas ārpus blīvi apdzīvotām vietām un koncentrētas tūristu iecienītajās teritorijās, orientējot azartspēles kā eksporta preci (ang. val. gambling goes home with the tourist) šādu apsvērumu dēļ:

1) ekonomiskais labums no spēļu zālēm ir vērtīgāks, ja šis bizness piesaista jaunus līdzekļus sabiedrībai, nevis akumulē vietējo iedzīvotāju resursu;

2) spēļu zāles ir īpaši kaitīgas finansiāli zemāk nodrošinātai iedzīvotāju grupai;

3) sociālās problēmas, ko veido spēļu zāles, "iet prom ar tūristu", mazāk ietekmējot valsts sociālos dienestus un veselības aprūpes sistēmu.

Kā vērtēja Satversmes tiesa 2019. gada 16. maija sprieduma 20.2.1. punktā, spēļu zāles, kas atrodas viesnīcās, ir orientētas galvenokārt uz to iemītnieku – tūristu – izklaidi un visbiežāk garāmgājējiem nav manāmas.

Kopš 2020. gada, kad tika pieņemti saistošie noteikumi Nr. 12, nebija atvērta neviena jaunā trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīca, kaut pilsētā vērojams viesu izmitināšanas vietu trūkumus gan brīvdienās, gan atvaļinājumu laikā, it īpaši svētku laikā. Komersantiem tas varētu stimulēt biznesa attīstību, trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās organizējot gan azartspēļu pakalpojumus, gan viesnīcas pakalpojumus. Līdz ar to komersantu tiesības veikt konkrētu komercdarbību netiek ierobežotas.

Saskaņā ar likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 12. panta piektās daļas 2. punktu azartspēļu nodokļa ieņēmumus 5 procentu (kopš 2020. gada 1. janvāra, līdz tam 25 procentu) apmērā ieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Ieņēmumi no azartspēļu nodokļa pašvaldības budžetā 2024. gada 10 mēnešos ir bijuši 56904 EUR.

Resursi jaunu institūciju vai darba vietu veidošanai, esošo institūciju kompetences paplašināšanai, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešami (saistībā ar 5., 6. sadaļu). 

Saistošo noteikumu regulējums skars uzņēmējus – azartspēļu organizētājus, kā arī spēļu zālēs nodarbinātos. Pašlaik pašvaldībā darbojas 9 spēļu zāles. Pirmsšķietami atsevišķu spēļu zāļu vietas atrodas saistošajos noteikumos noteiktajā 150 metru rādiusā līdz noteiktajām vietām un teritorijām. Taču ierobežojumi nepārklāj visu pilsētas teritoriju, lai vispār tiktu aizliegts šīs uzņēmējdarbības veids. Turklāt, katras spēļu zāles atrašanās vietas atbilstību šiem saistošajiem noteikumiem būs jāvērtē atbilstoši Administratīvā procesa likumam un lēmums par atļaujas atcelšanu stāsies spēkā vien pēc pieciem gadiem, līdz ar to uzņēmējiem būs pietiekams laiks pāstrukturēt savu biznesu.

Ietekmi uz vidi noteikt nevar.

Saistošo noteikumu izpildē nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.

"Par" saistošo noteikumu projektu saņemtie argumenti ir sekojoši: azartspēles ir kaitīgas, traucē konkrēta zāle, kas atrodas blakus dzīvojamajām mājām, atbalsta, ka azartspēļu zālēm jābūt pilsētas nomālē, var aizliegt azartspēļu zāles guļamrajonos un blakus kultūras iestādēm, bet ne tirdzniecības centros.

Turklāt iedzīvotāji izteikušies par 100 metru rādiusa paplašināšanu.

"Pret" saistošo noteikumu projektu saņemtie argumenti ir sekojoši: pret azartspēļu zāļu pārvietošanu uz nomalēm, tiks zaudētas darba vietas, azartspēļu zāles ir labas un drošas atpūtas un izklaides vietas, tās ir nepieciešamas pilsētas attīstībai.

Latvijas spēļu biznesa asociācija sniedza viedokli pret saistošo noteikumu projektu, nosūtot asociācijas ziņu lapu par nozares darbību 2022. gadā un par veicamiem pasākumiem.

Viedoklis "Pret" saņemts no azartspēļu organizētājiem, kas kopumā izteikušies pret saistošo noteikumu izdošanu vispār, kā pamatojumu sniedzot, piemēram, šādus argumentus:

- nav ievērots Pašvaldību likuma un Azartspēļu un izložu likumā noteikto pilnvarojums izdot tādus saistošos noteikumus, kas paredz tik plašu azartspēļu liegumu, nav ievērotas Pamatnostādnes,

- pirms saistošo noteikumu projekta sagatavošanas nav veikti pētījumi, ietekmes un riska prognozes, nav saņemti citu kompetentu iestāžu un nozares ekspertu viedokļi,

- ierobežo komersantu tiesības uz īpašumu, tiks aizskartas komersantu tiesības veikt komercdarbību,

-100 m rādiuss azartspēļu organizēšanai ir nesamērīgs, prettiesisks un neatbilstošs Azartspēļu un izložu likuma regulējumam,

- pēc būtības tiks aizliegta visu spēļu zāļu darbība Daugavpilī,

- azartspēļu zālē tiek sniegti arī neazarta izklaides pakalpojumi,

- pēc būtības un loģikas izslēdz iespēju licences turētājiem darboties pilsētas centrā un citos apdzīvotos rajonos,

- dzīvojamā apbūve sastāda lielāko daļu no visas Daugavpils pilsētas pašvaldības teritorijas,

- Daugavpils pilsētas teritorijā ir virkne dabas apstādījumu teritoriju, kas ietver gan parkus, gan skvērus.

Lai samērotu dažādu grupu: gan iedzīvotāju, gan azartspēļu organizētāju intereses, pašvaldība precizē saistošo noteikumu projektu, svītrojot no noteikumu 2. punktā iekļauto ēku uzskaitījuma: valsts iestādes, ārstniecības iestādes, kultūras iestādes, aptiekas, kā arī teritoriju, 100 metru tuvāku līdz parku, skvēru teritorijas/zemes gabala robežai, un paredzot, ka azartspēles nav atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem (iepriekš 100 metriem) rādiusā līdz noteikto ēku tuvākajai ieejai.

No Pamatnostādnēs noteiktajiem papildu kritērijiem jaunu azartspēļu zāļu vietu atvēršanai jāsecina, ka 250 metru attālums no izglītības iestādēm, spēļu laukumiem ir noteikts kā tāds, kas spēj minimizēt azartspēļu organizēšanas vietas ietekmi uz sabiedrību un mazinātu ar azartspēlēm saistītos riskus. Tādējādi pašvaldības noteiktais 150 metru attālums ir samērīgs.

Pamatnostādnēs norādīts, ka Vācijas Federālajās zemēs pastāv attāluma ierobežojums starp spēļu zālēm, sākot ar 50 metriem (Lejassaksijā) līdz 500 metriem starp azartspēļu zālēm (Bavārija). Berlīnē attāluma ierobežojums ir 500 metri no līdzīgas zāles. Dažās Federālajās zemēs azartspēļu zālēm ir jābūt attālinātām no skolām, citām bērnu un jauniešu institūcijām, kā arī atkarības mazināšanas centriem. Itālijas reģioniem ir piešķirtas tiesības noteikt minimālos attāluma ierobežojumus no 200 līdz 500 metriem no "ievainojamiem" objektiem (skolām, slimnīcām, kā arī baznīcām). Arī Beļģijas Karalistē pastāv attāluma ierobežojums spēļu zāļu organizēšanai tuvu skolām, slimnīcām, ieslodzījumu vietām, reliģiskām organizācijām, kā arī citām vietām, kurās regulāri tiekas jauni cilvēki. Līdzīgs aizliegums pastāv Maltā, nosakot spēļu zāļu attālumu no skolām, reliģiskām organizācijām un citām spēļu zālēm.

Izskatot saistošo noteikumu projektu Izglītības un kultūras jautājumu komitejas 2023. gada 24. augusta sēdē, lēmuma projekta 2. punkts tika precizēts šādā redakcijā:

"2. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā azartspēles nav atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem rādiusā līdz šādu ēku tuvākajai ieejai:

2.1. ēka, kurā atrodas pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu;

2.2. ēka, kurā atrodas baznīca, lūgšanas nams, kulta celtne;

2.3. ēka, kurā atrodas izglītības iestāde;

2.4. ēka, kurā atrodas pasta struktūrvienība;

2.5. ēka, kurā atrodas kredītiestāde;

2.6. ēka, kurā atrodas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vieta;

2.7. daudzdzīvokļu dzīvojamā māja;

2.8. ēka, kurā atrodas dienesta viesnīca;

2.9. ēka, kurā atrodas sporta izglītības iestāde."

Kā arī tika precizēts paskaidrojuma raksts.

Saistošo noteikumu projekts ar paskaidrojuma rakstu precizētā redakcijā tiek nodots sabiedrības līdzdalībai no 2024. gada 13. septembra līdz 27. septembrim.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas procesā iebildumus ir iesnieguši Latvijas Spēļu biznesa asociācija (turpmāk – LSBA), trīs azartspēļu organizētāji (SIA "Olympic Casino Latvia", SIA "Klondaika", SIA "Alfor"), kā arī fiziskas personas.

LSBA informēja, ka likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" (turpmāk – Likumprojekts) Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu (turpmāk – Pamatnostādnes) ieviešanai, kas ir nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2024. gada 26. septembrī, paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.

Uzskata, ka, ja ar vienotiem vizuāliem ierobežojumiem azartspēļu organizēšanas vietas tiek padarītas "neredzamas", tad nav nozīmes tam, kādu objektu tuvumā tās atrodas, jo to negatīvā ietekme attiecībā uz vienkāršiem garāmgājējiem, tostarp bērniem un jauniešiem vai citām ievainojamām personām, jau ir novērsta.

Attiecībā uz saistošo noteikumu projektā noteikto 150 metru attālumu līdz noteiktiem objektiem LSBA norādīja, ka Likumprojektā nav ietverts Pamatnostādnēs ietvertais risinājums – attāluma noteikšana no konkrētiem objektiem. Finanšu ministrijas Pamatnostādņu ieviešanas darba grupā šobrīd norisinās diskusija, vai risinājums ir samērīgs, ņemot vērā aktuālo situāciju.

LSBA vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta sēdē ir izskatīts un atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā". Finanšu ministrijai uzdots ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no likumprojekta spēkā stāšanās dienas iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem azartspēļu reglamentējošajos normatīvajos aktos azartspēļu pieejamības jautājuma regulēšanai, kas ietver arī tādu pasākumu izstrādi kā kritēriju noteikšanu jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai.

LSBA atkārtoti aicina pārtraukt Projekta virzību, ņemot vērā, ka spēļu zāļu darbībā Pašvaldības teritorijā nav saskatāms sabiedrības interešu aizskārums vai apdraudējums, tādējādi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi nav pamatoti. Pašvaldības iecerētais regulējums (Projekts un spēkā esošie Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam, jo nesamērīgi ierobežo azartspēļu organizētāju tiesības uz īpašumu (tiesības veikt komercdarbību).

LSBA un azartspēļu organizētāji uzskata, ka saistošo noteikumu projekts paredz azartspēļu zāļu aizliegumu visā pilsētas teritorijā, kas pretēji Azartspēļu un izložu likuma regulējumam. Lūdz neapstiprināt saistošos noteikumus publiskotajā redakcijā.

Papildus 2023. gadā izteiktajiem argumentiem "Pret" saistošo noteikumu projekta redakciju azartspēļu organizētāji bija pauduši, ka, stājoties spēkā jaunam teritorijas plānojumam, atbilstoši tiesiskajam regulējumam var turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu, noteikumi nesamērīgi, prettiesiski, neatbilstoši Azartspēļu un izložu likumam.

Fiziskas personas (azartspēļu zāļu darbinieki) ir izteikušas "Pret" saistošo noteikumu projektu, pamatojot ar to, ka tā ir laba darba vieta daudziem pilsētas iedzīvotājiem.

Kā arī fiziskas personas uzskata, ka azartspēļu zāles ir droša, sakārtota atpūtas vieta. Tajās var atpūsties nemaz neizmantojot azarta zonu, bet gan apmeklējot kafejnīcu, vasaras terasi, mūzikas pasākumus un neazarta izklaides iespējas.

No saņemtām atbildēm var secināt, ka vairākums respondentu, kas izteikušies "Pret" azartspēļu zāļu slēgšanu, apmeklē tieši to spēļu zāles daļu, kas nav saistīta ar spēlēšanu spēļu automātos, un viņu apmeklējumi nav saistīti ar vēlmi spēlēt, bet gan ar vēlmi satikties ar draugiem, padzert kafiju, apmeklēt bāru, padejot, spēlēt biljardu utt., jo tādu vietu, kur var atpūsties, nespēlējot azartspēles, pilsētā ir maz. Tātad šie respondenti būtībā apstiprināja, ka viņiem ir svarīgi, lai pilsētā būtu labas, drošas izklaides vietas (ne azartspēļu zāles). Tādēļ jāņem vērā, ka azartspēļu organizētājs var organizēt izklaidi arī bez azartspēlēm un tādas aktivitātes būs pieprasītas.

Savukārt "Par" saistošo noteikumu projektu izteikušās fiziskas personas pēc būtības norāda tos pašus argumentus, kādi bija izteikti 2023. gadā veiktā iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanas procesā, īpaši uzsverot sabiedriskā miera traucēšanas gadījumus pie konkrētām spēļu zālēm.

Viedokli "Par" saistošo noteikumu projektu ir izteikušas Daugavpils sabiedriskās organizācijas (invalīdu sporta biedrība "SOLIS PLUS", biedrība "Daugavpils pilsētas pensionēto pedagogu klubs "Sudraba ābele", biedrība "Vecāku pieredzes apmaiņas klubs "Laimīgi bērni un vecāki", Daugavpils ebreju kopiena, biedrības "Latvijas Sarkanais krusts" Dienvidlatgales komiteja, NVO padome "Varavīksne").