Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem

1. pants. 2009. gada 18. jūnija Eiropas Padomes Konvencija par piekļuvi oficiāliem dokumentiem (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2. pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija.

3. pants. Konvencija stājas spēkā tās 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4. pants. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un publicējams tās tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 24. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 6. novembrī

Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 205

Eiropas Padomes Konvencija par piekļuvi oficiāliem dokumentiem

Trumse, 18.06.2009.

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas parakstījušas šo Konvenciju,

ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku tās dalībvalstu vienotību, lai aizsargātu un īstenotu ideālus un principus, kas ir to kopējais mantojums;

jo īpaši ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6., 8. un 10. pantu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsa, 1998. gada 25. jūnijs) un 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ELS Nr. 108);

ņemot vērā arī 1982. gada 29. aprīlī pieņemto Eiropas Padomes Ministru komitejas Deklarāciju par vārda un informācijas brīvību, kā arī Ministru komitejas Ieteikumu dalībvalstīm Nr. R (81) 19 par valsts iestāžu rīcībā esošās informācijas pieejamību, Nr. R (91) 10 par valsts iestāžu rīcībā esošo personas datu paziņošanu trešām personām, Nr. R (97) 18 par tādu personas datu aizsardzību, kas ievākti un apstrādāti statistikas mērķiem, Nr. R (2000) 13 par Eiropas politiku arhīvu pieejamībā un Rec (2002) 2 par piekļuvi oficiāliem dokumentiem;

ņemot vērā to, cik liela nozīme plurālistiskā, demokrātiskā sabiedrībā ir valsts iestāžu pārredzamībai;

ņemot vērā to, ka tiesību piekļūt oficiāliem dokumentiem izmantošana:

i) nodrošina informācijas avotu sabiedrībai;

ii) palīdz sabiedrībai formulēt viedokli par sabiedrības stāvokli un valsts iestādēm;

iii) veicina valsts iestāžu godprātīgumu, efektivitāti, produktivitāti un pārskatatbildību, tādējādi palīdzot tām apliecināt leģitimitāti;

līdz ar to uzskatot, ka visi oficiālie dokumenti principā ir publiski un ka tie var netikt atklāti tikai tad, ja tādējādi tiek aizsargātas citas tiesības un likumīgās intereses,

ir vienojušās par turpmāko.

I sadaļa.

1. pants. Vispārīgi noteikumi

1. Turpmāk izklāstītie principi neierobežo tos valstu tiesību aktus un starptautiskos līgumus, kuros atzītas plašākas tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem.

2. Šajā konvencijā:

a) i) "valsts iestādes" ir:

1. valdība un pārvaldes iestādes valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

2. likumdevējas iestādes un tiesu iestādes, ciktāl tās veic pārvaldes funkcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

3. fiziskas vai juridiskas personas, ciktāl tās īsteno administratīvo varu;

ii) ikviena puse parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī var paziņot, izmantojot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, ka "valsts iestāžu" definīcijā ietilpst arī viena vai vairākas no šādām institūcijām:

1. likumdevējas iestādes saistībā ar citām to darbībām;

2. tiesu iestādes saistībā ar citām to darbībām;

3. fiziskas vai juridiskas personas, ciktāl tās izpilda valsts funkcijas vai rīkojas ar valsts naudas līdzekļiem atbilstoši valsts tiesību aktiem;

b) "oficiāli dokumenti" ir visa informācija, kas ir ierakstīta jebkādā formā un ko ir sagatavojušas vai saņēmušas un glabā valsts iestādes.

2. pants. Tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem

1. Katra puse garantē ikvienas personas tiesības bez jebkāda veida diskriminācijas pēc pieprasījuma piekļūt oficiāliem dokumentiem, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

2. Katra puse veic nepieciešamos pasākumus savos valsts tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka tiek īstenots šīs konvencijas noteikums par piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

3. Šie pasākumi jāveic, vēlākais, brīdī, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz attiecīgo pusi.

3. pants. Iespējamie ierobežojumi piekļuvē oficiāliem dokumentiem

1. Katra puse var ierobežot tiesības piekļūt oficiāliem dokumentiem. Ierobežojumus precīzi nosaka tiesību aktos, un tiem ir jābūt nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā un samērīgiem ar mērķi aizsargāt:

a) valsts drošību, aizsardzību un starptautiskās attiecības;

b) sabiedrības drošību;

c) noziedzīgu darbību novēršanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

d) disciplinārlietu izmeklēšanu;

e) valsts iestāžu īstenotās pārbaudes, kontroli un pārraudzību;

f) privātumu un citas likumīgas personiskās intereses;

g) komerciālās intereses un citas ekonomiskās intereses;

h) valsts ekonomikas, monetāro un valūtas maiņas kursa politiku;

i) pušu vienlīdzību tiesvedībā un efektīvu tiesas spriešanu;

j) vidi un

k) apspriedes par jautājuma izskatīšanu valsts iestādēs vai starp tām.

Attiecīgās valstis parakstīšanas brīdī vai tad, kad deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka iespējamajos ierobežojumos tiks iekļauta saziņa ar karalisko ģimeni un tās karaļnamu vai valsts vadītāju.

2. Piekļuvi oficiālā dokumentā ietvertai informācijai var atteikt, ja tās izpaušana kaitētu vai varētu kaitēt kādai no 1. daļā minētajām interesēm, ja vien nav svarīgāku sabiedrības interešu, kuru dēļ tā jāizpauž.

3. Puses apsver termiņu noteikšanu, pēc kuru beigām 1. daļā minētie ierobežojumi vairs nebūtu piemērojami.

4. pants. Pieprasījumi par piekļuvi oficiāliem dokumentiem

1. Pieteikuma iesniedzējam, kas pieprasa piekļuvi oficiālam dokumentam, nav pienākuma pamatot, kāpēc nepieciešama piekļuve oficiālajam dokumentam.

2. Puses var piešķirt pieteikuma iesniedzējiem tiesības saglabāt anonimitāti, izņemot gadījumus, kad identitātes atklāšana ir nepieciešama, lai varētu apstrādāt pieprasījumu.

3. Ar pieprasījumiem saistītās formalitātes nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams pieprasījuma apstrādāšanai.

5. pants. Pieprasījumu par piekļuvi oficiāliem dokumentiem apstrādāšana

1. Valsts iestāde, ciktāl iespējams, palīdz pieteikuma iesniedzējam identificēt pieprasīto oficiālo dokumentu.

2. Pieprasījumu par piekļuvi oficiālam dokumentam izskata jebkura valsts iestāde, kuras rīcībā ir pieprasītais dokuments. Ja valsts iestādei nav pieprasītā oficiālā dokumenta vai tā nav pilnvarota apstrādāt šo pieprasījumu, tā, kad vien iespējams, nosūta pieprasījumu kompetentajai valsts iestādei vai iesaka pieteikuma iesniedzējam vērsties šajā kompetentajā valsts iestādē.

3. Pieprasījumus par piekļuvi oficiāliem dokumentiem izskata atbilstoši vienlīdzības principam.

4. Pieprasījumu par piekļuvi oficiālam dokumentam izskata nekavējoties. Lēmumu pieņem, paziņo un izpilda iespējami ātri vai iepriekš noteiktā pamatotā termiņā.

5. Pieprasījumu par piekļuvi oficiālam dokumentam var noraidīt:

i) ja, lai arī valsts iestāde ir sniegusi palīdzību, pieprasīto oficiālo dokumentu joprojām nav iespējams identificēt tādēļ, ka pieprasījums ir pārlieku neskaidrs, vai

ii) ja pieprasījums ir klaji nepamatots.

6. Valsts iestāde, kas pilnīgi vai daļēji atsaka piekļuvi oficiālam dokumentam, norāda atteikuma iemeslus. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt rakstisku atteikuma pamatojumu no šīs valsts iestādes.

6. pants. Piekļuves oficiāliem dokumentiem veidi

1. Kad ir piešķirta piekļuve oficiālam dokumentam, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības izvēlēties, vai apskatīt oriģinālu vai kopiju, vai saņemt tā kopiju jebkādā pieejamā formā vai formātā pēc savas izvēles, ja vien izteiktās vēlmes nav nepamatotas.

2. Ja uz kādu oficiālajā dokumentā ietverto informāciju attiecas ierobežojums, valsts iestādei tomēr ir jāpiešķir piekļuve pārējai tajā ietvertajai informācijai. Visiem informācijas izlaidumiem ir jābūt skaidri norādītiem. Ja tomēr daļējā dokumenta redakcija ir maldinoša vai bezjēdzīga vai ja atlikušo informāciju saturoša dokumenta izdošana acīmredzami rada iestādei nesamērīgi lielu slogu, šādu piekļuvi var atteikt.

3. Valsts iestāde var sniegt piekļuvi oficiālam dokumentam, norādot pieteikuma iesniedzējam alternatīvus viegli pieejamus avotus.

7. pants. Maksa par piekļuvi oficiāliem dokumentiem

1. Oficiālu dokumentu apskatīšana valsts iestādes telpās ir bez maksas. Tas neliedz pusēm noteikt maksu par pakalpojumiem, ko šajā saistībā sniedz arhīvi un muzeji.

2. No pieteikuma iesniedzēja var iekasēt maksu par oficiāla dokumenta kopiju, kurai jābūt pamatotai un kura nedrīkst pārsniegt dokumenta pavairošanas un piegādes faktiskās izmaksas. Maksu tarifus publisko.

8. pants. Pārskatīšanas procedūra

1. Pieteikuma iesniedzējam, kura oficiālā dokumenta pieprasījums ir tieši vai netieši, daļēji vai pilnīgi noraidīts, ir pieejama pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un neitrālā iestādē, kas ir noteikta tiesību aktos.

2. Pieteikuma iesniedzējam vienmēr ir piekļuve ātrai un lētai pārskatīšanas procedūrai, kas ietver vai nu atkārtotu izskatīšanu valsts iestādē, vai pārskatīšanu saskaņā ar 1. daļu.

9. pants. Papildu pasākumi

Puses informē sabiedrību par tās tiesībām piekļūt oficiāliem dokumentiem un to, kā šīs tiesības var tikt izmantotas. Tās arī veic atbilstošus pasākumus, lai:

a) izglītotu valsts iestādes par to pienākumiem un saistībām attiecībā uz šo tiesību īstenošanu;

b) sniegtu informāciju par jautājumiem vai darbībām, par kurām tās ir atbildīgas;

c) efektīvi pārvaldītu savus dokumentus tā, lai tie būtu viegli pieejami, un

d) piemērotu skaidrus un vispāratzītus noteikumus attiecībā uz savu dokumentu glabāšanu un iznīcināšanu.

10. pants. Dokumenti, kas publiskoti pēc valsts iestāžu iniciatīvas

Valsts iestāde pēc savas iniciatīvas un kur tas ir atbilstoši, veic nepieciešamos pasākumus, lai publiskotu oficiālos dokumentus, kas ir tās rīcībā, lai veicinātu valsts pārvaldes pārredzamību un efektivitāti un sekmētu sabiedrības informētu līdzdalību vispārējas nozīmes jautājumos.

II sadaļa.

11. pants. Piekļuves oficiāliem dokumentiem speciālistu grupa

1. Piekļuves oficiāliem dokumentiem speciālistu grupa tiekas vismaz vienu reizi gadā, lai uzraudzītu to, kā puses īsteno šo konvenciju, un jo īpaši veic šādus pienākumus:

a) ziņošana par to tiesību aktos noteikto un praksē piemēroto pasākumu atbilstību, ko puses veic, lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus;

b) i) atzinumu sniegšana par jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar šīs konvencijas piemērošanu;

ii) priekšlikumu sniegšana, lai veicinātu vai uzlabotu šīs konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp jebkādu problēmu identificēšanu;

iii) informācijas apmaiņa un ziņošana par nozīmīgām tiesību, politikas vai tehnoloģijas attīstības tendencēm;

iv) priekšlikumu sniegšana Pušu padomei par šīs konvencijas grozījumiem;

v) savu atzinumu formulēšana par ikvienu priekšlikumu veikt grozījumus šajā konvencijā saskaņā ar 19. pantu.

2. Speciālistu grupa var lūgt informāciju un viedokļus pilsoniskajai sabiedrībai.

3. Speciālistu grupā ietilpst vismaz 10 un ne vairāk kā 15 dalībnieku. Locekļus ievēlē Pušu padome uz četriem gadiem ar vienu atkārtotas ievēlēšanas iespēju no ekspertu saraksta, katrai pusei piedāvājot divus ekspertus. Ekspertus izvēlas no personām ar visaugstāko godprātīgumu un atzītu kompetenci oficiālu dokumentu pieejamības jautājumos. No katras puses piedāvātā saraksta var ievēlēt ne vairāk kā vienu locekli.

4. Speciālistu grupas locekļi darbojas kā fiziskas personas, ir neatkarīgi un objektīvi savu funkciju izpildē un nesaņem nekādus norādījumus no valdībām.

5. Speciālistu grupas locekļu ievēlēšanas kārtību nosaka Ministru komiteja pēc apspriešanās ar Konvencijas pusēm un pēc to vienbalsīgas piekrišanas gada laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā. Speciālistu grupa pieņem savu reglamentu.

12. pants. Pušu padome

1. Pušu padomē no katras puses ir viens pārstāvis.

2. Pušu padome darbojas ar mērķi:

a) izskatīt Speciālistu grupas ziņojumus, atzinumus un priekšlikumus;

b) sniegt priekšlikumus un ieteikumus pusēm;

c) izteikt priekšlikumus par šīs konvencijas grozījumiem saskaņā ar 19. pantu;

d) sagatavot atzinumu par ikvienu priekšlikumu par šīs konvencijas grozījumiem, kas tai tiek iesniegts saskaņā ar 19. pantu.

3. Pušu padomi sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs viena gada laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā, lai ievēlētu Speciālistu grupas dalībniekus. Pēc tam tā sanāk vismaz vienu reizi 4 gados un vienmēr, kad tās sasaukšanu pieprasa lielākā daļa pušu, Ministru komiteja vai Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Pušu padome pieņem savu reglamentu.

4. Pēc katras sanāksmes Pušu padome iesniedz Ministru komitejai darbības pārskatu.

13. pants. Sekretariāts

Eiropas Padomes sekretariāts palīdz Pušu padomei un Speciālistu grupai veikt to funkcijas saskaņā ar šo sadaļu.

14. pants. Pārskatu sniegšana

1. Līgumslēdzēja puse viena gada laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz šo pusi nosūta Speciālistu grupai pārskatu, kurā sniegta pilnīga informācija par likumdošanas un citiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus.

2. Pēc tam katra puse pirms katras Pušu padomes sanāksmes nosūta Speciālistu grupai 1. daļā minētās informācijas atjauninājumu.

3. Katra puse nosūta Speciālistu grupai arī visu informāciju, ko tā pieprasa savu uzdevumu izpildei.

15. pants. Publiskošana

Pārskatus, ko puses ir iesniegušas Speciālistu grupai, Speciālistu grupas ziņojumus, priekšlikumus un atzinumus un arī Pušu padomes darbības pārskatus publisko.

III sadaļa.

16. pants. Konvencijas parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis.

2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad 10 Eiropas Padomes dalībvalstis ir atzinušas šo konvenciju par sev saistošu saskaņā ar 2. daļas noteikumiem.

4. Attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti, kas vēlāk piekrīt atzīt Konvenciju par sev saistošu, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad šāda parakstītājvalsts paudusi piekrišanu atzīt Konvenciju par sev saistošu saskaņā ar 2. daļas noteikumiem.

17. pants. Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar šīs konvencijas pusēm un saņēmusi to vienbalsīgu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, vai jebkuru starptautisku organizāciju pievienoties šai konvencijai. Lēmumu pieņem ar balsu vairākumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktā, un ar to pušu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kas ir tiesīgas būt Ministru komitejas sastāvā.

2. Attiecībā uz jebkuru valsti vai starptautisku organizāciju, kas pievienojas šai konvencijai saskaņā ar iepriekš 1. daļā minēto, šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kad šādas valsts pievienošanās dokuments tika deponēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

18. pants. Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts, parakstot šo konvenciju vai iesniedzot tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šī konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura valsts vēlāk jebkurā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar divām iepriekšējām daļām, attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minētu teritoriju var atsaukt, iesniedzot ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

19. pants. Konvencijas grozījumi

1. Grozījumus šajā konvencijā var ierosināt jebkura puse, Eiropas Padomes Ministru komiteja, Speciālistu grupa un Pušu padome.

2. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo pusēm ikvienu grozījumu priekšlikumu.

3. Ikvienu grozījumu paziņo Pušu padomei, kas pēc apspriešanās ar Speciālistu grupu iesniedz Ministru komitejai savu atzinumu par ierosināto grozījumu.

4. Ministru komiteja izskata ierosināto grozījumu un ikvienu Pušu padomes sniegto atzinumu un var apstiprināt šo grozījumu.

5. Ikviena grozījuma redakciju, ko Ministru komiteja ir apstiprinājusi saskaņā ar 4. daļu, nosūta pusēm pieņemšanai.

6. Grozījums, kas ir apstiprināts saskaņā ar 4. daļu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko viena mēneša periodam pēc dienas, kad visas puses ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās ir pieņēmušas šo grozījumu.

20. pants. Deklarācijas

Jebkura puse, kad tā paraksta šo konvenciju vai iesniedz dokumentu par tās ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos tai, var izdot vienu vai vairākas deklarācijas, kas ir noteiktas 1. panta 2. daļā, 3. panta 1. daļā un 18. pantā. Tā paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram visas izmaiņas šajā informācijā.

21. pants. Denonsēšana

1. Jebkura puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko sešu mēnešu periodam pēc dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

22. pants. Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm un arī visām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kas ir pievienojušās vai uzaicinātas pievienoties šai konvencijai, par:

a) ikvienu parakstīšanu;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu;

c) ikvienu šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 16. un 17. pantu;

d) ikvienu deklarāciju, kas ir sniegta saskaņā ar 1. panta 2. daļu, 3. panta 1. daļu un 18. pantu;

e) visām citām ar šo konvenciju saistītām darbībām, paziņojumiem vai ziņojumiem.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Sagatavots Trumsē 2009. gada 18. jūnijā angļu un franču valodā, abiem tekstiem ir vienāds spēks, vienā eksemplārā, kuru deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, kā arī visām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kas ir uzaicinātas pievienoties šai konvencijai.