Ministru kabineta rīkojums Nr. 934

Rīgā 2024. gada 5. novembrī (prot. Nr. 47 34. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 15. marta rīkojumā Nr. 131 "Par Latvijas izvirzīto ad hoc tiesnešu sarakstu un Paskaidrojošo rakstu Eiropas Cilvēktiesību tiesai"

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 15. marta rīkojumā Nr. 131 "Par Latvijas izvirzīto ad hoc tiesnešu sarakstu un Paskaidrojošo rakstu Eiropas Cilvēktiesību tiesai" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 45. nr.; 2015, 91. nr.; 2016, 15. nr.; 2022, 130. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt šādas Latvijas izvirzītās kandidatūras ad hoc tiesneša amatam Eiropas Cilvēktiesību tiesā:

1.1. Jautrīte Briede;

1.2. Mārtiņš Mits;

1.3. Jānis Neimanis;

1.4. Daiga Rezevska."

2. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Ārlietu ministra pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 5. novembra
rīkojumam Nr. 934

"Pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 15. marta
rīkojumam Nr. 131

Paskaidrojošais raksts Eiropas Cilvēktiesību tiesas ad hoc tiesnešu sarakstam

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 26. panta 4. punkts noteic, ka tiesnesis, kurš ir ievēlēts no tās Augstās Līgumslēdzējas Puses, pret kuru tiek izskatīta lieta, ir palātas un Lielās palātas sastāvā ex officio. Ja šāda tiesneša nav vai viņš nevar piedalīties tiesas sēdē, tad tiesas sēdē ar tiesneša pilnvarām piedalās persona, kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) priekšsēdētājs izvēlas no attiecīgās Līgumslēdzējas Puses iepriekš iesniegta saraksta.

Konvencijas 26. panta 4. punkts ieviests ar Konvencijas 14. protokola, kas groza Konvencijas kontroles sistēmu, 6. pantu, atbildot uz izteiktajām bažām par nominēto ad hoc tiesnešu leģitimitāti un neatkarīgumu.¹ 14. protokola Paskaidrojošajā memorandā² tika paredzēts, ka detalizētākus noteikumus par ad hoc tiesnešu nominēšanu ir iespējams iekļaut Tiesas Reglamentā.³ Atbilstoši Tiesas Reglamenta 29. punkta 1(a) apakšpunktam Līgumslēdzējām Pusēm ir jāiesniedz trīs līdz piecu ad hoc tiesnešu saraksts, no kura Tiesas palātas priekšsēdētājs var izvēlēties tiesnesi, kurš piedalīsies konkrētas lietas izskatīšanā, ja no attiecīgās Līgumslēdzējas Puses ievēlētais pastāvīgais tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā. Savukārt atbilstoši Tiesas Reglamenta 29. punkta 1(c) apakšpunktam ad hoc tiesnešiem jāatbilst Konvencijas 21. panta 1. punktā izvirzītajām prasībām, kas attiecināmas uz Tiesas pastāvīgajiem tiesnešiem.

Latvijas Republika paziņo, ka Tiesā iesniegtais Latvijas izvirzīto ad hoc tiesnešu saraksts ir sagatavots, ievērojot prasības, kas tiek izvirzītas Tiesas pastāvīgajiem tiesnešiem, un ir paredzēts, lai nodrošinātu savlaicīgu standarta lietu izskatīšanas procesu Tiesā. Tomēr, ņemot vērā apstākli, ka Tiesā izskatāmo lietu specifika kādā laikposmā var radīt nepieciešamību piesaistīt ad hoc tiesnešus ar specifiskām zināšanām un pieredzi, Latvijas Republika ar šo paziņo, ka patur tiesības jebkurā brīdī pārskatīt Latvijas izvirzīto ad hoc tiesnešu sarakstu.