ATSAUCĒ IETVERT:
Talsu novada domes 2024. gada 4. novembra saistošie noteikumi Nr. 25 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.2024., Nr. 219 https://www.vestnesis.lv/op/2024/219.15
2024/219.15
RĪKI
Talsu novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 25
Talsos 2024. gada 4. novembrī (prot. Nr. 31, 13. p., lēmums Nr. 340)
Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu, 15. panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 788
"Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām" 13. punktu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošana Talsu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā.
2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:
2.1. apsaimniekotājs – atkritumu apsaimniekotājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar pašvaldību atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantam;
2.2. atkritumu apsaimniekošanas līgums – līgums starp īpašnieku vai tā pilnvarotu personu (tajā skaitā pārvaldnieku) un apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu;
2.3. dārzu un parku atkritumi – bioloģiskie jeb bioloģiski noārdāmie atkritumi, kuri rodas dārzos un parkos (kompostēšanas vietā savācamo dārzu un parku atkritumu specifikāciju nosaka kompostēšanas vietas apsaimniekotājs);
2.4. konteiners – tvertne, kas paredzēta nešķirotu vai dalīti vāktu sadzīves atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai, tajā skaitā pazemē iebūvējama tvertne;
2.5. īpašnieks – ikviens atkritumu radītājs un valdītājs, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir nekustamais īpašums;
2.6. maiss – apsaimniekotāja sagatavots marķēts maiss, kas paredzēts nešķirotu vai dalīti vāktu sadzīves atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai gadījumos, kad saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos nav iespējams šo atkritumu savākšanai un īslaicīgai glabāšanai izmantot konteineru;
2.7. nekustamais īpašums – pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodošs kadastra objekts;
2.8. novietne – vieta, kurā izvietots viens vai vairāki konteineri, lai savāktu un īslaicīgi uzglabātu sadzīves atkritumus pirms to pārvadāšanas;
2.9. pārtikas atkritumi – bioloģiskie jeb bioloģiski noārdāmie atkritumi, izņemot dārzu un parku atkritumi (specifikāciju nosaka apsaimniekotājs);
2.10. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" pielikuma 20. nodaļā norādītie sadzīvē radušies bīstamie atkritumi.
3. Saistošajos noteikumos lietotie termini, kas nav izskaidroti saistošajos noteikumos, lietoti Atkritumu apsaimniekošanas likuma un atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo citu normatīvo aktu, kā arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, Satiksmes likuma, Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma, Komerclikuma, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" izpratnē.
4. Pašvaldības administratīvā teritorija ir viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona.
2. Sadzīves atkritumu savākšanas vispārīgās prasības
5. Sadzīves atkritumu savākšanas veidu (piemēram, konteineri, maisi, bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas vietas, tajā skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas vietas atrašanās vietu un paredzamo tilpumu), atkritumu savākšanā izmantojamo infrastruktūru, kā arī citus noteikumus, nosaka atkritumu apsaimniekošanas līgumā, ievērojot normatīvajos aktos un līgumā, kas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantu noslēgts starp pašvaldību un apsaimniekotāju, noteikto.
6. Atkritumu apsaimniekošanas līgumā nosaka nešķirotu sadzīves atkritumu regulāru izvešanu, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu, bet ne retāk kā:
6.1. viena un divu dzīvokļu mājām – vienu reizi četrās nedēļās;
6.2. pārējām dzīvojamām mājām – divas reizes četrās nedēļās;
6.3. nedzīvojamām ēkām (izņemot īslaicīgas apmešanās ēkām) – vienu reizi četrās nedēļās;
6.4. īslaicīgas apmešanās ēkām – sešas reizes gadā.
7. Ja atkritumu apsaimniekošanas līgumā nosaka, ka īpašnieks nekustamajā īpašumā dalīti vāc Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 3.1. apakšpunktā noteiktos atkritumus, kā arī pārtikas atkritumus, tad, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto sadzīves atkritumu daudzumu, nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu nosaka ne retāk kā:
7.1. viena un divu dzīvokļu mājām – vienu reizi astoņās nedēļās;
7.2. pārējām dzīvojamām mājām – divas reizes astoņās nedēļās;
7.3. nedzīvojamām ēkām (izņemot īslaicīgas apmešanās ēkām), kurās tiek veikta saimnieciskā darbība – vienu reizi astoņās nedēļās;
7.4. īslaicīgas apmešanās ēkām – trīs reizes gadā.
8. Ja saistošo noteikumu 6.3. un 7.3. apakšpunktos minētais nekustamais īpašums netiek pastāvīgi izmantots saimnieciskajā darbībā (piemēram, tas saimnieciskajai darbībai tiek izmantots sezonāli, saimnieciskā darbība tajā pārtraukta, ēka atzīta par bīstamu un tāpēc netiek izmantota saimnieciskajā darbībā) vai tajā objektīvu iemeslu dēļ nerodas atkritumi (piemēram, slēgto transformatoru apakšstaciju ēkas), atkritumu apsaimniekošanas līgumā, ņemot vērā īpašnieka priekšlikumu un pierādījumus, nosaka individuāli pielāgotu nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un atkritumu izvešanas pieteikšanas kārtību.
9. Ja saistošo noteikumu 6.1., 6.2., 6.4., 7.1., 7.2., 7.4. apakšpunktos minētās būves nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama, un tāpēc tās netiek izmantotas dzīvošanai, atkritumu apsaimniekošanas līgumā, ņemot vērā īpašnieka priekšlikumu un pierādījumus, nosaka individuāli pielāgotu nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un atkritumu izvešanas pieteikšanas kārtību.
10. Ja īpašnieka īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir vairāki nekustamie īpašumi, atkritumu apsaimniekošanas līgumā pēc īpašnieka ierosinājuma, ņemot vērā faktisko situāciju un likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktos ierobežojumus, nosaka, ka atkritumu savākšana un izvešana šajos nekustamajos īpašumos vai kādos no šiem nekustamajiem īpašumiem notiek vienoti. Minētais cita starpā nozīmē, ka par atkritumu savākšanu un izvešanu no šiem nekustamajiem īpašumiem tiek slēgts viens līgums par atkritumu savākšanu un izvešanu, tajā skaitā, līgumā nosaka, ka apsaimniekotājs atkritumu savākšanu un izvešanu veic tikai kādā vai dažos no vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Izvešanas minimālais biežums tiek noteikts, ņemot vērā nekustamo īpašumu, no kura atkritumu savākšana un izvešana veicama biežāk.
11. Ja ārpus pilsētas vai ciema nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru nav iespējams novietot apsaimniekotāja transportlīdzeklim piekļūstamā vietā, tad atkritumu apsaimniekošanas līgumā nosaka, ka īpašnieks nešķirotos sadzīves atkritumus vāc maisos. Nešķiroto sadzīves atkritumu maisu skaitu noteiktam periodam aprēķina, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu, proporcionāli pieejamo konteineru tilpumam un ņemot vērā saistošajos noteikumos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas minimālo biežumu.
12. Ja ārpus pilsētas vai ciema dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteinerus nav iespējams novietot apsaimniekotāja transportlīdzeklim piekļūstamā vietā vai nekustamajā īpašumā objektīvi nav iespējams novietot dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteinerus (piemēram, neliels pagalms, kurā nav vietas), vai apsaimniekotājs nevar nodrošināt dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteineru izsniegšanu, bet īpašnieks atkritumu apsaimniekošanas līgumā apņemas saistošo noteikumu 7. punktā noteiktos dalīti vācamos atkritumus vākt dalīti un tos nogādāt publiski pieejamos savākšanas punktos, bet pārtikas atkritumus vākt dalīti atkritumu apsaimniekošanas līgumā norādītā bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietā (kura uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīkota savā mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai), tad, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķiroto atkritumu daudzumu, nešķiroto sadzīves atkritumu maisu skaitu aprēķina proporcionāli pieejamo konteineru tilpumam un ņemot vērā saistošajos noteikumos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas minimālo biežumu apstākļos, kad īpašnieks dalīti vācamos atkritumus vāc dalīti.
13. Īpašnieks pirms atkritumu apsaimniekošanas līgumā noteiktās sadzīves atkritumu savākšanas un izvešanas dienas (vismaz līdz iepriekšējās darba dienas plkst. 12.00) ir tiesīgs atteikt sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, ja tādējādi netiek ietekmēts minimālais sadzīves atkritumu izvešanas biežums.
3. Sadzīves atkritumu dalītas savākšanas prasības
3.1. Publiski pieejami savākšanas punkti
14. Apsaimniekotājs katrā pašvaldības administratīvās teritorijas pilsētā un pagastā izveido vismaz vienu publiski pieejamu savākšanas punktu Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 3. punktā noteiktajiem atkritumu veidiem (izņemot bioloģiskajiem atkritumiem), kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.
15. Apsaimniekotājs var noteikt (norādot uz vai pie konteinera):
15.1. prasības ievietošanai konteinerā (piemēram, ka konteinerā ievietojami detalizētāk dalīti atkritumi (piemēram, noteikta veida papīru saturoši atkritumi), tīri atkritumi, iepakoti atkritumi);
15.2. ka papīra, metāla vai plastmasas atkritumi tiek savākti vienā konteinerā.
16. Ja objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, liela izmēra atkritumi, liela apjoma atkritumi, reģenerācijai nepiemēroti atkritumi) apsaimniekotājs publiski pieejamā savākšanas punktā nevar nodrošināt saistošo noteikumu 14. punktā minēto atkritumu vai noteikta apakšveida atkritumu dalītu savākšanu, tad tas norāda (publiski pieejamā savākšanas punktā un savā tīmekļa vietnē) savākšanas laukuma adresi, darba laiku un kontaktinformāciju, kur attiecīgos atkritumus pieņem.
3.2. Savākšanas laukumi
17. Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā izveido vismaz vienu savākšanas laukumu (ārpus poligona), kurā tiek savākti arī mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi un liela izmēra sadzīves atkritumi.
3.3. Publiski pieejamas kompostēšanas vietas
18. Pašvaldība katrā teritoriālā iedalījuma vienību apvienībā, bet, ja pilsēta vai pagasts neietilpst teritoriālā iedalījuma vienību apvienībā, tad katrā šādā pilsētā un pagastā, izveido vismaz vienu dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu.
3.4. Atkritumu dalīta vākšana nekustamajā īpašumā
19. Apsaimniekotājs katram īpašniekam pēc attiecīga priekšlikuma saņemšanas un attiecīga līguma noslēgšanas viena mēneša laikā nodrošina iespēju bez maksas (šeit un turpmāk – cena tiek iekļauta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktā vai 39.1 pantā noteiktajā maksā) nekustamā īpašumā, kas atrodas pilsētā vai ciemā, novietot dalīti vāktu sadzīves atkritumu konteinerus Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" 3.1. apakšpunktā noteiktajiem atkritumu veidiem, kā arī bioloģiskajiem atkritumiem.
20. Apsaimniekotājs var analoģiski noteikt (atkritumu apsaimniekošanas līgumā vai uz atkritumu konteinera) saistošo noteikumu 15. un 16. punktā noteiktās prasības.
4. Prasības atkritumu radītājam un valdītājam
21. Atkritumu radītājam un valdītājam, papildus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, ir šādas prasības:
21.1. dārzu un parku atkritumu dedzināšana ir atļauta to rašanās vietā ārpus pilsētām, ja publiski pieejama kompostēšanas vieta, kurā pieņem attiecīgos dārzu un parku atkritumus, atrodas tālāk kā 5 kilometrus (pa ceļu) no attiecīgo dārzu un parku atkritumu rašanās vietas;
21.2. ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt vietu konteineram vai apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi novietnei, atkritumu radītājs vai valdītājs un apsaimniekotājs, ņemot vērā objektīvas iespējas, vienojas par citu atkritumu savākšanas paņēmienu;
21.3. bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietām, kuras uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīko savā mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai, jāatrodas vismaz pusotru metra no blakus zemesgabala robežas;
21.4. atkritumus atļauts ievietot tikai noteikta veida atkritumiem paredzētā konteinerā, maisā un vietā un tikai konkrētiem nekustamiem īpašumiem, personām un apstākļiem (piemēram, klientu nopirkto preču iepakojuma ievietošanai pie veikala novietotā konteinerā, kad prece tiek nekavējoties patērēta) paredzētos konteineros, maisos un vietās;
21.5. atkritumu radītājs vai valdītājs, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vienojas ar nekustamā īpašuma, kurā tas veic saimniecisko darbību, īpašnieku, valdītāju vai tā pilnvarotu personu par kārtību, kādā tiks veikta sadzīves atkritumu savākšana un atkritumu apsaimniekošanas līguma slēgšana. Ja vienošanās netiek panākta, atkritumus savāc un atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēdz nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarota persona. Ja saimnieciskā darbība tiek veikta dzīvokļa īpašumā, šī apakšpunkta noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl atkritumu apsaimniekošanas līguma, kas noslēgts starp dzīvokļa īpašumu īpašniekiem vai to pilnvarotu personu (tajā skaitā pārvaldnieku) un apsaimniekotāju, noteikumi neparedz citādāk;
21.6. atkritumu radītājs vai valdītājs nodrošina, ka asie priekšmeti un sadzīvē radušies bīstamie atkritumi konteineros tiek ievietoti tā, lai novērstu iespēju nejauši savainoties un novērstu iespēju sabojāt atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtas;
21.7. atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt konteinera vāku;
21.8. maisi jānovieto tā, lai to saturs paliktu maisā (piemēram, jāaizsien, lai vējš neizpūš; jānovieto tā, lai dzīvnieki saturu neiznēsā);
21.9. atkritumus konteineros nedrīkst mehāniski sablīvēt;
21.10. konteinerus un maisus aizliegts novietot uz ceļa, izņemot uz ietves vai nomales, kur tas ir vienīgais objektīvi iespējamais risinājums, neapdraudot personas un to īpašumu un pēc iespējas mazāk traucējot ceļa izmantošanu;
21.11. konteinerus un maisus sadzīves atkritumu izvešanas dienās jānovieto apsaimniekotāja transportam pieejamā vietā (tajā skaitā izkraušanai). Ja konteiners sadzīves atkritumu izvešanas dienā tiek novietots uz ceļa, kur tas ir vienīgais objektīvi iespējamais risinājums, neapdraudot personas un to īpašumu un pēc iespējas mazāk traucējot ceļa izmantošanu, konteineru tās pašas dienas laikā no ceļa novāc;
21.12. konteineros un maisos aizliegts ievietot priekšmetus un vielas, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību vai bojā konteineru vai maisu, vai nav piemēroti konteineram vai maisam (piemēram, kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus, eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēra atkritumus (izņemot tiem paredzētos konteineros), mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus (izņemot tiem paredzētos konteineros), bīstamus atkritumus (izņemot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus tiem paredzētos konteineros), ražošanas atkritumus u.tml.);
21.13. saskaņot konteinera dizainu ar pašvaldības būvvaldi un saskaņot konteinera tehniskos parametrus ar apsaimniekotāju, ja nolemj iegādāties savu konteineru, kas tiks novietots ārtelpā un kuru iztukšos apsaimniekotājs.
5. Prasības īpašniekam un tā pilnvarotajai personai
22. Īpašniekam un tā pilnvarotajai personai (tajā skaitā pārvaldniekam), papildus prasībām atkritumu radītājam un valdītājam, ir šādas prasības:
22.1. ņemot vērā objektīvas iespējas, nodrošināt konteinera novietošanas un iztukšošanas vietu;
22.2. uzturēt kārtību un tīrību konteinera iztukšošanas vietā;
22.3. nodrošināt novietnei, savākšanas punktam, savākšanas laukumam un bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas vietai normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu;
22.4. nodrošināt apsaimniekotāja transportlīdzekļa un personāla piekļuvi konteineram un, ja attiecināms, novietnei un savākšanas laukumam;
22.5. noteikt nekustamā īpašuma lietotājiem saistošu kārtību, kādā veicama atkritumu apsaimniekošana nekustamajā īpašumā un kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekošanu. Ja kārtība netiek panākta, par kārtību, kādā veicama atkritumu apsaimniekošana nekustamajā īpašumā un kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekošanu, atbild nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;
22.6. pieprasīt apsaimniekotājam novietot bioloģisko atkritumu konteineru pie pilsētu un ciemu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi.
6. Prasības apsaimniekotājam
23. Apsaimniekotājam papildus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, ir šādas prasības:
23.1. savas kompetences ietvaros koordinēt un uzraudzīt atkritumu apsaimniekošanu, lai tiktu ievērots normatīvajos aktos un atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktais;
23.2. nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā slēdzot līgumus par atkritumu apsaimniekošanu un iztukšojot konteinerus un izvedot atkritumus;
23.3. nodrošināt īpašniekiem konteinerus vismaz ar šādiem tilpumiem: 0,12 m3, 0,14 m3, 0,18 m3, 0,24 m3, 1,10 m3;
23.4. saskaņot konteineru dizainu ar pašvaldības būvvaldi;
23.5. nepiemērot papildu maksu par pienākumu pildīšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja maksas piemērošana nav tieši noteikta vai izrietoša no normatīvā akta vai līguma, kas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. pantu noslēgts starp pašvaldību un apsaimniekotāju;
23.6. nodrošināt īpašniekus ar to vajadzībām atbilstoša skaita, veida un tilpuma maisiem un bezmaksas (šeit un turpmāk – cena tiek iekļauta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktā un 39.1 pantā noteiktajā maksā) konteineriem;
23.7. saskaņot konteineru novietošanas vietu ar īpašnieku;
23.8. konteinerus aizliegts novietot uz ceļa, izņemot uz ietves vai nomales, kur tas ir vienīgais objektīvi iespējamais risinājums, neapdraudot personas un to īpašumu un pēc iespējas mazāk traucējot ceļa izmantošanu;
23.9. atkritumu izvešanu aizliegts veikt laikā no plkst. 23.00 līdz 5.00, izņemot gadījumus, kad tehnisku apsvērumu vai avārijas apstākļu dēļ nav iespējams atkritumu savākšanu veikt citā laikā;
23.10. nodrošināt konteineru labošanu un nomaiņu, ja konteinera bojājums radies apsaimniekotāja vainas dēļ vai bojājums nav radies īpašnieka vainas dēļ;
23.11. vienu reizi gadā bez maksas nodrošināt konteinera iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošu šķīdumu un ne retāk kā divas reizes gadā bez maksas nodrošināt bioloģisko atkritumu konteinera iekšpuses mazgāšanu ar dezinficējošu šķīdumu. Apsaimniekotājs nodrošina īpašnieku ar citu atkritumu konteineru, ja konteinera mazgāšanas dēļ īpašnieks to nevar izmantot;
23.12. ziņot pašvaldībai par atkritumu radītāju vai valdītāju iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem;
23.13. vismaz četras nedēļas iepriekš informēt atkritumu radītājus un valdītājus un pašvaldību par izmaiņām saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, ja attiecīgās izmaiņas nav pamatotas ar grozījumiem normatīvajos aktos un ja informēšanas kārtību par izmaiņām nenosaka normatīvie akti;
23.14. pēc pašvaldības lūguma sniegt informāciju, kas nepieciešama pašvaldības funkciju īstenošanai, tajā skaitā informāciju par noslēgtajiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem;
23.15. sadarbībā ar pašvaldību veikt sabiedrības izglītošanas pasākumus atkritumu apsaimniekošanas jomā;
23.16. savas kompetences ietvaros izskatīt un sniegt atbildes par sūdzībām, iesniegumiem un priekšlikumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu. Atbilde sniedzama mēneša laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, apsaimniekotājs atbildes sniegšanas termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no sūdzības, iesnieguma vai priekšlikuma saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības, iesnieguma vai priekšlikuma iesniedzējam;
23.17. veidot un uzturēt kompostēšanas reģistru, kurā tiek norādīti atkritumu apsaimniekošanas līgumos ietvertie dati par nekustamajiem īpašumiem, kuros tiek veikta bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana.
24. Apsaimniekotājam papildus likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajam, ir šādas tiesības:
24.1. atteikties izvest atkritumus, ja īpašnieks nav veicis samaksu par apsaimniekotāja iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem. Ja samaksa tiek veikta, nekavējoties atsākt atkritumu savākšanu. Apsaimniekotājam ir tiesības informēt īpašnieku un pašvaldības policiju vai citu administratīvā pārkāpuma procesa veicēju, ja minētā situācija gada laikā atkārtojas;
24.2. atteikties izvest atkritumus to izvešanas dienā, ja īpašnieks nav nodrošinājis saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām atbilstošu piekļuvi konteineram vai novietnei. Atkritumi izvedami nākamajā atkritumu izvešanas datumā, ja piekļuve tiek nodrošināta. Apsaimniekotājam ir tiesības informēt īpašnieku un pašvaldības policiju vai citu administratīvā pārkāpuma procesa veicēju, ja minētā situācija gada laikā atkārtojas;
24.3. informēt īpašnieku un pašvaldības policiju vai citu administratīvā pārkāpuma procesa veicēju, ja apsaimniekotājs konstatē, ka vairāk kā divas reizes gada laikā atkritumi netiek ievietoti paredzētajā konteinerā, tiek novietoti ārpus konteinera (izņemot, ja sadzīves atkritumi ievietoti maisā) vai konteiners ir pārpildīts (nav aizverams vāks).
7. Prasības publiska pasākuma organizētājam
25. Pasākuma organizētājam ir pienākums nodrošināt publiska pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu savākšanu, tajā skaitā nodrošināt atkritumu dalītu vākšanu.
26. Pasākuma organizētājs nodrošina pasākuma norises vietas sakopšanu četru stundu laikā pēc publiskā pasākuma noslēguma, ja pasākuma rīkošanas atļaujā nav noteikts cits laiks. Pasākuma organizētājs nodrošina atkritumu izvešanu 48 stundu laikā pēc publiskā pasākuma noslēguma.
8. Prasības mājsaimniecībā radītu būvniecības atkritumu un liela izmēra sadzīves atkritumu apsaimniekošanai
27. Mājsaimniecībā radītie būvniecības atkritumi un liela izmēra atkritumi (tajā skaitā Ziemassvētku egles) savācami atsevišķi no citiem atkritumiem, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus konteinerus vai citus atkritumu savākšanas veidus (piemēram, īslaicīgi novietojot tos ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai to pilnvarotu personu (tajā skaitā pārvaldnieka) saskaņotā vietā un laikā; nogādājot tos savākšanas laukumā), nodrošinot to apsaimniekošanu normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.
28. Mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu un liela izmēra atkritumu konteineru izvietošanu un izvešanu apsaimniekotājs nodrošina pēc īpašnieka individuāla pieprasījuma.
9. Noslēguma jautājumi
29. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada pašvaldības domes 2021. gada 25. novembra saistošos noteikumus Nr. 42 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Talsu novadā".
30. Saistošo noteikumu 17. punkts tiek piemērots no 2026. gada 1. janvāra.
31. Saistošo noteikumu 18. punkts tiek piemērots no 2026. gada 1. janvāra.
32. Saistošo noteikumu 21.1. apakšpunkts tiek piemērots no 2026. gada 1. janvāra.
33. Līdz saistošo noteikumu 21.1. apakšpunkta piemērošanai dārzu un parku atkritumu dedzināšana ir atļauta to rašanās vietā.
Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Āboliņš
Paskaidrojuma raksts
Talsu novada pašvaldības domes 2024. gada 4. novembra saistošajiem noteikumiem
Nr. 25 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu"
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi |
| 1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis – ko pašvaldība vēlas sasniegt ar saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi |
Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk – Likums) 8. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pašvaldība izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, prasības liela izmēra atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai, prasības atkritumu dalītās savākšanas organizēšanai, arī šo atkritumu savākšanas biežumam, un kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu
Likuma pārejas noteikumu 61. punkts nosaka, ka pašvaldības līdz 2023. gada 31. decembrim pārskata un, ja nepieciešams, precizē saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktam. Minētais pārejas noteikums stājās spēkā 2023. gada 16. martā saistībā ar to, ka minētajā datumā stājās spēkā grozījumi Likumā, kuri regulē jautājumus saistībā ar bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu. Ņemot vērā minēto, saistošajos noteikumos regulēts arī bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas jautājums.
Sākotnēji bija plānots grozīt Talsu novada pašvaldības domes 2021. gada 25. novembra saistošos noteikumus Nr. 42 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Talsu novadā" (turpmāk – Līdzšinējie noteikumi), tomēr sarunās par nepieciešamajiem grozījumiem tika secināts, ka nepieciešams izdarīt grozījumus plašā apmērā (ne tikai saistībā ar bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu).
Iepriekš minētais nozīmē, ka saistošo noteikumu mērķis ir noteikts jau Likuma 2. pantā, bet saistošie noteikumi izdodami, lai regulētu Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktos jautājumus.
| 1.2. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi |
Likuma 8. panta pirmās daļas 3. punkts pilnvaro pašvaldību izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, prasības liela izmēra atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai, prasības atkritumu dalītās savākšanas organizēšanai, arī šo atkritumu savākšanas biežumam, un kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu;
Šo jautājumu risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi.
| 1.3. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums |
Likuma 2. pants nosaka, ka likuma mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, novēršot vai mazinot atkritumu rašanos, nodrošinot Latvijas teritorijā radīto atkritumu dalītu savākšanu, reģenerāciju un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, kā arī veicinot dabas resursu efektīvu izmantošanu, lai palielinātu Latvijas konkurētspēju un veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku.
Izvērtējot Līdzšinējo noteikumu regulējumu secināts, ka ir iespējams noteikt pilnvērtīgāku regulējumu atkritumu dalītai vākšanai, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai, pārejas uz aprites ekonomiku veicināšanai, jo saistošie noteikumi ir rīks, kas var veicināt atkritumu dalītu vākšanu, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, pāreju uz aprites ekonomiku.
No Likuma 39. un 39.1 panta izriet, ka dalīti vāktu sadzīves atkritumu (izņemot bioloģisko atkritumu) apsaimniekošanas maksa ir ietverta nešķirotu sadzīves atkritumu maksā. Savukārt dalīti vāktu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60 procenti no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.
Šādai kārtībai vajadzētu veicināt sadzīves atkritumu dalītu vākšanu.
Lai motivētu īpašniekus sadzīves atkritumus vākt dalīti, saistošajos noteikumos paredzēts, ka nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas minimālais biežums var tikt samazināts, ja īpašnieks sadzīves atkritumus vāc dalīti.
Minētie risinājumi veicinātu atkritumu dalītu vākšanu, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu un aprites ekonomiku.
| 1.4. Ja norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība |
Kā jau norādīts iepriekš, ir Līdzšinējie noteikumi, bet tie nepieciešamā apjomā neveicina atkritumu dalītu vākšanu, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu un aprites ekonomiku.
| 1.5. Ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību un tvērumu, iekļaujot vismaz šādu kritēriju izvērtējumu: |
Saistošie noteikumi neparedz administratīvo atbildību par saistošo noteikumu pārkāpšanu. Administratīvo atbildību par saistošo noteikumu pārkāpšanu paredz Likuma 43. pants. Ņemot vērā minēto, paskaidrojuma raksta 1.5. apakšpunkta turpmākie apakšpunktos ietvertie jautājumi ir neattiecināmi.
| 1.5.1. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz administratīvo atbildību, aktualitāte |
Neattiecināms.
| 1.5.2. Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām |
Neattiecināms
| 1.5.3. Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums, sekas – pamatots sabiedrības interešu aizskārums |
Neattiecināms.
| 1.5.4. Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas |
Neattiecināms.
| 1.5.5. Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva elementi – darbība vai bezdarbība, par kuru paredzēta administratīvā atbildība |
Neattiecināms.
| 1.5.6. Korespondējošās tiesību normas – saistošo noteikumu vienības, par kurās esošā regulējuma neīstenošanu ir noteikta administratīvā atbildība |
Neattiecināms.
| 1.5.7. Vai un ar kādiem administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas konstatēt un izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu nodarījumā |
Neattiecināms.
| 1.5.8. Soda veida un apmēra izvēles pamatojums |
Neattiecināms.
| 1.5.9. Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu skaita samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs |
Neattiecināms.
| 1.5.10. Soda piemērotāja – kompetentās iestādes, kura piemēros sodus, – izvēles apsvērumi |
Neattiecināms.
| 1.5.11. Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo aktu, kas nosaka administratīvo vai kriminālatbildību attiecīgajā jomā, kontekstā |
Neattiecināms.
| 1.6. Iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības |
Nav tādu alternatīvu, kas neparedz saistošo noteikumu izstrādi.
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus |
| 2.1. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus: |
| 2.1.1. Samazina vai palielina ieņēmumu daļu |
Neietekmē.
| 2.1.2. Samazina vai palielina izdevumu daļu |
Neietekmē.
| 2.1.3. Ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā (piemēram, vai, lai īstenotu saistošos noteikumus, jāsamazina finansējums citām pozīcijām) |
Nav plānota ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā, piemēram, nav plānots samazināt finansējumu citām pozīcijām.
| 2.2. Informācija par nepieciešamajiem resursiem sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi (saistībā ar 5., 6. sadaļu) |
Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešami resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu.
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situāciju, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) |
| 3.1. Sociālā ietekme – ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību |
Saistošo noteikumu piemērošana veicinās atkritumu dalītu vākšanu, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu un aprites ekonomiku, kas pastarpināti labvēlīgi ietekmēs cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā.
| 3.2. Ietekme uz vidi – ar saistošo noteikumu īstenošanu izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu mijiedarbība |
| 3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību, iekļaujot informāciju par to, vai saistošie noteikumi: |
| 3.3.1. Ietekmēs (piemēram, uzlabos, atjaunos, pasliktinās) vai neietekmēs cilvēku veselību |
Pašvaldības rīcībā nav resursu, ar kuriem būtu iespējams izmērīt saistošo noteikumu ietekmi uz cilvēku veselību, jo atkritumu dalītas vākšanas veicināšana, apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas veicināšana un aprites ekonomikas veicināšana ir visai sabiedrībai nepieciešama rīcība, bet atsevišķai pašvaldībai ir faktiski neliela ietekme uz minētās rīcības kopējo rezultātu sabiedrībā.
| 3.3.2. Nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā |
Neietekmē.
| 3.3.3. Radīs jaunas tiesības vai uzliks jaunus pienākumus veselības jomā |
Neietekmē.
| 3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, norādot: |
| 3.4.1. Vai ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja |
Neietekmē.
| 3.4.2. Kuri uzņēmēji ir saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa un vai tiesiskais regulējums radīs mērķgrupai jaunas tiesības, uzliks jaunus pienākumus vai nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas, veicinās tiesību realizēšanu, uzlabos pakalpojumu pieejamību u.c. |
Neietekmē.
| 3.5. Ietekme uz konkurenci – iekļauj aktuālās situācijas aprakstu, situāciju un prognozes tirgū (attiecībā uz saistīto pakalpojumu vai preču pieejamību), paredzēto pasākumu atbilstības izvērtējumu brīvai un godīgai konkurencei |
Neietekmē.
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām |
| 4.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā |
Centrālā pārvalde un Likuma 44. pantā noteiktās iestādes un amatpersonas.
| 4.2. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību |
Apsaimniekotājam pakalpojumu jāsniedz citādākā kārtībā, atsevišķos aspektos jāgroza līgumus ar īpašniekiem.
| 4.3. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas: |
| 4.3.1. Saimnieciskās darbības veicējiem |
Neietekmē.
| 4.3.2. Fiziskajām personām |
Neietekmē.
| 4.3.3. Nevalstiskā sektora organizācijām |
Neietekmē.
| 4.3.4. Budžeta finansētām institūcijām |
Nav konstatējams, ka būtiski atšķirtos no līdzšinējām izmaksām administratīvajām procedūrām.
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem |
| 5.1. Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi |
Saistošie noteikumi izstrādāti, lai izpildītu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto funkciju (organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus) un izpildot Likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu (izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā).
| 5.2. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml.) |
Saistošo noteikumu īstenošanā tiks iesaistīti līdz šim iesaistīti cilvēkresursi, tas ir, Centrālās pārvaldes amatpersonas un Likuma 44. pantā noteiktās iestādes un amatpersonas.
Nav plānots uzlikt jaunus pienākumus vai uzdevumus esošajiem darbiniekiem, nav plānots veidot jaunas darba vietas.
| 6. Izpildes nodrošināšana |
| 6.1. Saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas, tai skaitā, vai paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija |
Saistošo noteikumu īstenošanā tiks iesaistīti līdz šim iesaistīti cilvēkresursi, tas ir, Centrālās pārvaldes amatpersonas un Likuma 44. pantā noteiktās iestādes un amatpersonas. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.
| 6.2. Izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība (nedublējot 2. punktā norādīto) |
Skatīt 2. punktu.
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana |
| 7.1. Vai saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai |
Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai.
| 7.2. Samērīguma tests |
| 7.2.1. Vai pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai |
Jā.
| 7.2.2. Vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai |
Nē.
| 7.2.3. Vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša |
Jā.
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp norādot Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā minēto informāciju |
| 8.1. Sabiedrības pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes procesā |
Izstrādes gaitā tika saņemti jautājumi un priekšlikumi no esošā apsaimniekotāja – SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "PIEJŪRA"".
| 8.2. Izmantotais sabiedrības līdzdalības veids (lai atspoguļotu, kā pašvaldības ir centusies sasniegt mērķgrupu, kā arī noskaidrot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli) |
Bez paskaidrojuma raksta 8.1. apakšpunktā minētās iesaistes saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā publicēja pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām.
| 8.3. Sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri no tiem ņemti vērā |
Nav saņemti.
| 8.4. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) |
Nav saņemti.
| 8.5. No institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) – gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas |
8.5.1. Talsu novada pašvaldība 2024. gada 31. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) nosūtīja un ar numuru TNPCP/24/9-13/1491/N reģistrēja vēstuli "Par saistošo noteikumu projektu", kurai pievienoja saistošo noteikumu projektu "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu". Minētajā vēstulē Talsu novada pašvaldība lūdza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt viedokli par saistošo noteikumu projektu.
Talsu novada pašvaldībā 2024. gada 12. jūnijā saņemta un ar numuru TNPCP/24/12-3/4470/S reģistrēta VARAM 2024. gada 11. jūnija vēstule ar numuru 1-18/3776 "Par precizētu saistošo noteikumu projektu nosūtīšu". Minētajā vēstulē VARAM sniedzis turpmāk norādīto viedokli, par kuru pašvaldība sniedz savu viedokli.
8.5.2. VARAM viedoklis: "vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 712) 3.3 apakšpunktu bioloģiskie atkritumi jāpieņem no 2024. gada 1. janvāra. Aicinām pārskatīt 6. un 7. punkta prasības;".
Pašvaldības viedoklis. Saistošo noteikumu projekta 6. un 7. punkts nosaka nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu atkarībā no tā, vai īpašnieks dalīti vāc MK noteikumu Nr. 712 3.1. apakšpunktā noteiktos atkritumus, kā arī pārtikas atkritumus (daļa no MK noteikumu Nr. 712. 3.3. apakšpunktā noteiktajiem atkritumiem). Savukārt MK noteikumu Nr. 712 3.3. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim izveido dalītas savākšanas sistēmu bioloģiskajiem atkritumiem. Ņemot vērā minēto, nav konstatējams iemesls saistošo noteikumu projekta 6. un 7. punkta prasību pārskatīšanai, tas ir, saistošo noteikumu 7. punkta regulējums ir daļa no dalītas savākšanas sistēmas bioloģiskajiem atkritumiem, VARAM nav paskaidrojusi, kāpēc šī sistēma būtu pārskatāma.
8.5.3. VARAM viedoklis: "aicinām 6. punktā iekļaut prasības atkritumu radītājiem, kas veic saimniecisko darbību (komercdarbību) nodrošinot regulāru nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu;".
Pašvaldības viedoklis: saistošo noteikumu projekta 6. punkts jau ir attiecināms arī uz atkritumu radītājiem, kas veic saimniecisko darbību (komercdarbību) un šiem atkritumu radītājiem noteikta prasība nodrošināt regulāru nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Pašvaldība noteikusi, ka nešķirotu sadzīves atkritumi izvedami regulāri, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu, bet ne retāk kā noteikts saistošo noteikumu projekta 6. un 7. punktā.
8.5.4. VARAM viedoklis: "lūdzam svītrot 14. punktā vārdus "izņemot bioloģiskajiem atkritumiem", jo atbilstoši MK noteikumu Nr. 712 3.3. apakšpunktam dalītās savākšanas sistēma bioloģiskajiem atkritumiem bija jāievieš līdz 2023. gada 31. decembrim;".
Pašvaldības viedoklis: Saistošo noteikumu projekta 14. punktā noteikts, ka apsaimniekotājs katrā pašvaldības administratīvās teritorijas pilsētā un pagastā izveido vismaz vienu publiski pieejamu savākšanas punktu MK noteikumu Nr. 712 3. punktā noteiktajiem atkritumu veidiem, izņemot bioloģiskajiem atkritumiem. Minētais nozīmē, ka apsaimniekotājs izveidos savākšanas punktu papīru saturošiem atkritumiem, metālus saturošiem atkritumiem, plastmasu saturošiem atkritumiem, stiklu saturošiem atkritumiem, tekstilmateriāliem, bīstamajiem sadzīves atkritumiem. Saistošo noteikumu projekta 2.3. un 2.9. apakšpunktā bioloģiskie atkritumi iedalīti dārzu un parku atkritumos un pārtikas atkritumos – saskaņā ar saistošo noteikumu projekta 7. punktu radīta sistēma, kurā īpašnieks tiek motivēts pārtikas atkritumus dalīti vākt nekustamajā īpašumā, nevis tos vest uz savākšanas punktiem. Savukārt saskaņā ar saistošo noteikumu projekta 18. punktu dārzu un parku atkritumus īpašnieks savāc (novieto) dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietā. Minētais nozīmē, ka pašvaldība izveido dalītu sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu.
8.5.5. VARAM viedoklis: "saskaņā ar MK noteikumu Nr. 712 3.1.1. apakšpunktu ir noteikts, ka jāvāc papīru saturošos atkritumus. Lūdzam svītrot 15.1. apakšpunkta prasības;".
Pašvaldības viedoklis: Pašvaldība nav konstatējusi citos normatīvajos aktos noteiktas prasības papīru saturošiem atkritumiem. Pašvaldība secinājusi, ka šādas prasības ir nepieciešamas, jo, piemēram, ir dažāda veida papīri (piemēram, pārstrādājams un nepārstrādājams). Šī iemesla dēļ pašvaldības ieskatā ir pamatoti sniegt apsaimniekotājam iespēju papīru vākt detalizētāk dalīti. Minētais nenozīmē, ka apsaimniekotājs savākšanas punktā var nevākt noteikta veida papīra atkritumus, bet nozīmē, ka apsaimniekotājs var, piemēram, novietot divus konteinerus papīra atkritumiem – viens vienam papīra atkritumu veidam, bet otrs pārējam papīra atkritumu veidam.
8.5.6. VARAM viedoklis: "lūdzam 21.1. apakšpunktā norādīt laika posmu, kad ir pieļaujama bioloģisko atkritumu (krūmu un dzīvžogu kopšanas rezultātā nozāģēto zaru) dedzināšana;".
Pašvaldības viedoklis: Saistošo noteikumu projekta 21.1. apakšpunktā pieļauta dārzu un parku atkritumu dedzināšana to rašanās vietā ārpus pilsētām un ciemiem (mazciemos un viensētās). Minētais nozīmē, ka dārzu un parku atkritumu dedzināšana pieļauta mazapdzīvotās vai salīdzinoši mazapdzīvotās vietās, kas nozīmē, ka, visticamāk, dārzu un parku atkritumu dedzināšana citām personām netraucēs. Citu personu netraucēšana vai informēšana, visticamāk, ir vienīgais iemesls, kura dēļ pašvaldībai būtu nepieciešams noteikt administratīvas procedūras (tajā skaitā periodus), šādu atkritumu dedzināšanai. Tomēr tā kā, visticamāk, dārzu un parku atkritumu dedzināšana citām personām netraucēs, pašvaldības ieskatā nav nepieciešams noteikt administratīvas procedūras šādu atkritumu dedzināšanai.
8.5.7. VARAM viedoklis: "lūdzam saistošo noteikuma projekta 22.6. apakšpunktu papildināt, kā tiks nodrošināta bioloģisko atkritumu savākšana no atkritumu radītājiem, ja dzīvojamā mājā ir mazāk par 10 dzīvokļiem. Lūdzam konkrētus piedāvājumus, risinājums norādīt arī paskaidrojuma rakstā;".
Pašvaldības viedoklis: Saistošo noteikumu 22.6. apakšpunkts nosaka īpašnieka un tā pilnvarotās personas pienākumu pieprasīt apsaimniekotājam novietot bioloģisko atkritumu konteineru pie pilsētu un ciemu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi. Savukārt, ja dzīvojamā māja atrodas ārpus pilsētas un ciema, tad šādas dzīvojamās mājas īpašniekam un tā pilnvarotai personai šāds pienākums nav, šāds pienākums nav arī dzīvojamās mājas īpašniekam un tā pilnvarotajai personai, ja dzīvojamā mājā ir 10 vai mazāk dzīvokļi. Šādos gadījumos dzīvojamās mājas īpašnieks un tā pilnvarotā persona tiek motivēta dalīti vākt atkritumus, izmantojot saistošo noteikumu 7. punktā paredzēto iespēju – dalīti vācot atkritumus, retāka nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana.
8.5.8. VARAM viedoklis: "aicinām pārskatīt 24.3. apakšpunkta redakciju, jo, ja atkritumi ir ievietoti nepareizajā konteinerā, tad tos izvedīs kā nešķirotus atkritumus, par to informējot atkritumu radītāju (s);".
Pašvaldības viedoklis: Konteineri tiek novietoti, lai tajos ievietotu noteikta veida atkritumus. Izvietotie konteineri ir daļa no atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Tādēļ pašvaldība uzskata, ka regulāra situācija, kad atkritumi tiek ievietoti neatbilstošos konteineros, šāda situācija uzskatāma par nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Šī iemesla dēļ saistošo noteikumu projektā apsaimniekotājam tiek paredzētas tiesības informēt gan īpašnieku, gan pašvaldības policiju vai citu administratīvā pārkāpuma procesa veicēju par regulāru atkritumu ievietošanu konteineros, kas nav paredzēti attiecīgajam atkritumu veidam. Tas, ka atkritumi regulāri tiek ievietoti tiem neparedzētā konteinerā un par to tiek piemērota nešķirotu sadzīves atkritumu maksa, pats par sevi nav pietiekams mehānisms, kas nodrošina izveidotās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību.
8.5.9. VARAM viedoklis: "nevaram akceptēt 31. punktu, jo bioloģisko dalītā savākšanas sistēma bija jāievieš līdz 2023. gada 31. decembrim;".
Pašvaldības viedoklis: Saistošo noteikumu projekta 31. punkts nosaka, ka saistošo noteikumu 18. punkts tiek piemērots no 2026. gada 1. janvāra. Savukārt 18. punkts nosaka, ka pašvaldība katrā teritoriālā iedalījuma vienību apvienībā izveido vismaz vienu dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu. Dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu izveidošana un bioloģisko atkritumu dalītā savākšanas sistēma nav viens un tas pats – pašvaldībai nav saprotams, vai VARAM ieskatā pašvaldībai līdz 2023. gada 31. decembrim bija jāizveido šādas dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietas (VARAM gan nesniedz tam argumentus) vai līdz 2023. gada 31. decembrim bija jāizveido bioloģisko atkritumu dalītā savākšanas sistēma (VARAM nesniedz argumentus tam, ka šāda sistēma (kaut vai slikta vai nestrādājoša) šobrīd nepastāvētu, piemēram, neizrietētu no Talsu novada pašvaldības domes 2021. gada 25. novembra saistošo noteikumu Nr. 42 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Talsu novadā" 22.3. apakšpunkta, 29. punkta, 31. punkta, 35.5. apakšpunkta, 40.7. apakšpunkta, 40.9. apakšpunkta, 43.9.3. apakšpunkta u.c. minēto saistošo noteikumu normām).
8.5.10. VARAM viedoklis: "lūdzam saistošo noteikumu projektā iekļaut MK noteikumu Nr. 712 3.2. apakšpunkta prasības;"
Pašvaldības viedoklis: MK noteikumu Nr. 712 3.2. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldība līdz 2023. gada 1. janvārim izveido dalītas savākšanas sistēmu tekstilmateriāliem. Saistošo noteikumu projekta 14. punkts nosaka, ka apsaimniekotājs katrā pašvaldības administratīvās teritorijas pilsētā un pagastā izveido vismaz vienu publiski pieejamu savākšanas punktu cita starpā MK noteikumu Nr. 712 3.2. apakšpunktā noteiktajiem atkritumiem. Minētais nozīmē, ka pašvaldība noteiks kārtību, kādā dalīti vācams tekstilmateriāls.
8.5.11. VARAM viedoklis: "lūdzam papildināt saistošo noteikumu projektu ar tiesību normām par administratīvo atbildību un tā piemērošanas kārtību, iekļaujot norādes uz Administratīvās atbildības likumu."
Pašvaldības viedoklis: Pašvaldības ieskatā jautājumus par administratīvo atbildību un tās piemērošanas kārtību jau regulē gan Atkritumu apsaimniekošanas likuma IX nodaļa, gan Administratīvās atbildības likums. Savukārt pārrakstīt kādā no minētajiem normatīvajiem aktiem noteikto pašvaldības ieskatā nav nepieciešams, turklāt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
| 8.6. Informācija par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas |
Nav notikusi cita (iepriekš neminēta) saziņa un konsultācijas.
Talsu novada pašvaldības domes
priekšsēdētāja vietniece tautsaimniecības jautājumos S. Pētersone