Ministru kabineta noteikumi nr. 158

(prot.nr.34, 31.§) Rīgā 1995.gada 20.jūnijā  

Noteikumi par kārtību, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās

Izdoti saskaņā ar likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku
piedalīšanās starptautiskajās operācijās" 6.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība, kas piedalās starptautiskajās operācijās (tālāk tekstā — "vienība"), savā darbībā ievēro likumu "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 30.nr.), citus tiesību aktus un starptautiskos līgumus.

2. Vienība veic uzdevumus Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros Baltijas miera uzturēšanas bataljona (tālāk tekstā — "Baltijas bataljons") vai citu valstu miera uzturēšanas spēku sastāvā.

3. Apmācību laikā vienība ir pakļauta Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadībai, bet, piedaloties starptautiskajās operācijās pēc Saeimas lēmuma vai Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības rīkojuma, — Baltijas bataljona vai citas valsts militārā formējuma vadībai.  

II. Vienības darbības organizācija

4. Vienības darbību organizē vienības komandieris: dislokācijas vietā — saskaņā ar vispārējiem militārajiem reglamentiem, pavēlēm un rīkojumiem, bet, piedaloties starptautiskajās operācijās, — saskaņā ar Baltijas bataljona vai citas valsts militārā formējuma vadības pavēlēm.

5. Vienības dienesta disciplīnas pamatā ir vispārējo militāro reglamentu prasības, saskaņā ar tiem izdotās pavēles un rīkojumi un, piedaloties starptautiskajās operācijās, — Baltijas bataljona vai citas valsts militārā formējuma vadības pavēles un rīkojumi.  

III. Līguma subjekti

6. Vienības personālsastāvu veido pēc brīvprātības principa. Līgumu par dienestu miera uzturēšanas spēkos (tālāk tekstā — "līgums") slēdz no vienas puses Aizsardzības ministrija un no otras puses — brīvprātīgais.

7. Aizsardzības ministrija līgumu var slēgt ar:

7.1. aktīvā dienesta virsniekiem, kuru vecums ir no 22 līdz 45 gadiem;

7.2. virsdienesta kareivjiem un instruktoriem, kuru vecums ir no 19 līdz 35 gadiem;

7.3. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas obligātā dienesta karavīriem, kas nodienējuši vismaz pusi dienesta laika.

8. Līgums tiek noslēgts uz noteiktu laiku un stājas spēkā no tā noslēgšanas dienas. Līguma nosacījumus var grozīt tikai pēc abu līgumslēdzēju pušu rakstiskas vienošanās.

9. Līguma darbības laikā brīvprātīgajam nav tiesību slēgt darba līgumu.

10. Strīdi starp līgumslēdzējām pusēm izšķirami savstarpējas vienošanās ceļā.

11. Līgumu var lauzt, ja kāda no līgumslēdzējām pusēm nepilda līgumā noteiktās saistības.

12. Brīvprātīgais var lauzt līgumu:

12.1. ja viņš nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības slimības vai invaliditātes dēļ;

12.2. ja Aizsardzības ministrija nepilda līgumā noteiktās saistības;

12.3. ģimenes apstākļu dēļ (ar Aizsardzības ministrijas piekrišanu).

13. Citos līguma laušanas gadījumos brīvprātīgajam saskaņā ar līguma noteikumiem jākompensē viņa apmācībām izlietotie līdzekļi.

14. Par līguma laušanu brīvprātīgajam divus mēnešus iepriekš (apmācību laikā — divas nedēļas iepriekš) jāpaziņo Aizsardzības ministrijai.

15. Aizsardzības ministrija var lauzt līgumu, ja:

15.1. brīvprātīgais nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības nepietiekamas kvalifikācijas dēļ;

15.2. ārstu komisija sniedz atzinumu, ka brīvprātīgais nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības veselības stāvokļa dēļ;

15.3. brīvprātīgais bez pamatota iemesla sistemātiski nepilda līgumā vai vispārējos militārajos reglamentos paredzētās saistības;

15.4. kalendāra gada laikā brīvprātīgajam atkārtoti piemērots disciplinārsods;

15.5. brīvprātīgais dienesta laikā lietojis narkotiskās vielas vai bijis alkohola reibuma stāvoklī;

15.6. brīvprātīgais izdarījis kriminālnoziegumu vai darbību, kas pazemo karavīra godu un cieņu.

16. Līguma laušanas gadījumā, kā arī beidzoties līguma termiņam, brīvprātīgajam likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā jānorēķinās ar Aizsardzības ministriju par saņemtajām materiālajām vērtībām.  

IV. Brīvprātīgā dienesta gaitas pamati vienībā

17. Brīvprātīgā dienesta vietu saskaņā ar attiecīgu Saeimas vai Ministru kabineta tiesību aktu nosaka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadība.

18. Pēc Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadības rīkojuma vienības brīvprātīgie tiek izsaukti uz dienesta vietu uz laiku, kas nepieciešams noteiktu uzdevumu izpildei. Minētajā laikā ietilpst:

18.1. apmācības un mācības (saskaņā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadības apstiprinātiem plāniem);

18.2. piedalīšanās starptautiskajās operācijās Baltijas bataljona vai citu valstu miera uzturēšanas spēku formējumu sastāvā (saskaņā ar attiecīgu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadības rīkojumu).

19. Piedalīšanās starptautiskajās operācijās (bez pārtraukuma) nedrīkst būt ilgāka par sešiem mēnešiem.  

V. Aizsardzības ministrijas pienākumi

20. Aizsardzības ministrija brīvprātīgajam izmaksā dienesta atalgojumu saskaņā ar štatu sarakstu un dienesta atalgojuma noteikumiem, kas paredzēti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam.

21. Pildot dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās, brīvprātīgā atalgojums tiek noteikts saskaņā ar noslēgto līgumu.

22. Dienesta laikā brīvprātīgais tiek nodrošināts ar bezmaksas formas tērpu un ēdināšanu.

23. Aizsardzības ministrija no ministrijas budžeta līdzekļiem brīvprātīgajam sedz ceļa izdevumus līdz dienesta vietai un atpakaļ.

24. Aizsardzības ministrija brīvprātīgajam nodrošina likumdošanas aktos, vispārējos militārajos reglamentos un līgumā paredzētos dienesta apstākļus.

25. Pirms dienesta uzsākšanas Aizsardzības ministrija iepazīstina brīvprātīgo ar veicamā dienesta pienākumiem un apstākļiem, militārajiem reglamentiem un citiem noteikumiem.

26. Aizsardzības ministrija sekmē brīvprātīgā kvalifikācijas un profesionālā līmeņa paaugstināšanu.  

VI. Brīvprātīgā pienākumi un tiesības

27. Brīvprātīgā pienākumi:

27.1. izpildīt visas līgumā noteiktās saistības;

27.2. pēc izsaukuma saņemšanas laikus ierasties norādītajā vienības dislokācijas vietā;

27.3. precīzi izpildīt militāro reglamentu prasības un komandieru pavēles;

27.4. apgūt militārās zināšanas, kaujas tehniku un bruņojumu un ievērot tā izmantošanas noteikumus un prasības;

27.5. stingri ievērot valsts, militāro un dienesta noslēpumu neizpaušanas noteikumus;

27.6. nenodarboties ar politiskiem jautājumiem, ja tie nav saistīti ar tiešo uzdevumu veikšanu.

28. Brīvprātīgā tiesības:

28.1. izmantot visas militārpersonām likumos noteiktās garantijas;

28.2. dienesta vietā saņemt periodiskos preses izdevumus un literatūru, kā arī, ja iespējams, audioinformāciju un videoinformāciju dzimtajā un latviešu valodā;

28.3. par personīgajiem līdzekļiem, izmantojot pastu vai telefonu, uzturēt sakarus ar tuviniekiem, kā arī tikties ar tuviniekiem;

28.4. ģimenes locekļu vai vecāku nāves gadījumā saņemt īslaicīgu atvaļinājumu, kuru apmaksā ministrija;

28.5. piedalīties reliģiskajās ceremonijās atbilstīgi pārliecībai;

28.6. līguma termiņam beidzoties, pagarināt līgumu uz jaunu termiņu (pēc abu līgumslēdzēju pušu vienošanās).  

VII. Brīvprātīgo sociālās garantijas

29. Ja brīvprātīgais, pildot dienesta pienākumus vienībā, ir kļuvis par invalīdu, viņam tiek noteikta invaliditātes pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1., 51.nr.; 1993, 18./19., 20./21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 96.nr.).

30. Ja brīvprātīgais, piedaloties starptautiskajās operācijās, ir kļuvis par invalīdu tiešo dienesta pienākumu pildīšanas laikā vai ievainots kaujas laukā, vai arī sakropļots dienesta laikā, viņam papildus šo noteikumu 29.punktā minētajai invaliditātes pensijai tiek piešķirta pensija no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem šādā apmērā:

30.1. I grupas invalīdam — 25% no dienesta atalgojuma;

30.2. II grupas invalīdam — 20% no dienesta atalgojuma;

30.3. III grupas invalīdam — 15% no dienesta atalgojuma.

31. Paaugstinot invaliditātes grupu šo noteikumu 30.punktā minētajiem II un III grupas invalīdiem, kuriem invaliditātes grupa piešķirta par ievainojumiem, kontūziju vai traumu, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās, pensija tiek attiecīgi paaugstināta.

32. Ja brīvprātīgais, piedaloties starptautiskajās operācijās, ir ieguvis ievainojumus nelaimes gadījumos, kas nav saistīti ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu, kā arī dienesta laikā kļuvis par invalīdu slimības dēļ, viņam papildus šo noteikumu 29.punktā minētajai invaliditātes pensijai tiek piešķirta pensija no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem šādā apmērā:

32.1. I grupas invalīdam — 20% no dienesta atalgojuma;

32.2. II grupas invalīdam — 15% no dienesta atalgojuma;

32.3. III grupas invalīdam — 10% no dienesta atalgojuma.

33. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgajiem mirušā, bojā gājušā vai par mirušu (pazudušu) atzītā brīvprātīgā ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā.

34. Apgādnieka zaudējuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

35. Ja brīvprātīgais, pildot dienesta pienākumus vienībā, ir kļuvis par invalīdu, viņam tiek izmaksāta apdrošināšanas summa saskaņā ar Nolikumu par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu (apstiprināts ar Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmumu nr.27 "Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu" — oficiāls izdevums AP MP, 1993, 6.nr.).

36. Ja brīvprātīgais gājis bojā, pildot dienesta pienākumus vienības sastāvā starptautiskajās operācijās, viņa mantiniekiem (uzrādot apliecību par tiesībām uz mantojumu) izmaksā vienreizēju pabalstu 40000 latu apmērā no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem. Brīvprātīgo apglabā Latvijā par valsts līdzekļiem.

37. Brīvprātīgajam, kurš, iestājoties dienestā vienībā, ir bijis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militāro struktūru virsnieks, instruktors vai virsdienesta kareivis, pēc dienesta beigām minētajā vienībā ir garantētas tiesības atgriezties iepriekšējā dienesta vietā.

38. Brīvprātīgajam, kurš nodienējis vienībā laiku, kas dod iespēju noteiktā kārtībā saņemt izdienas pensiju, ir tiesības saņemt minēto pensiju.  

VIII. Brīvprātīgā materiālā atbildība

39. Brīvprātīgais ir materiāli atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies viņa prettiesiskas rīcības rezultātā. Minētie zaudējumi brīvprātīgajam jāatlīdzina Latvijas Republikas likumdošanas aktos un vispārējos militārajos reglamentos paredzētajā kārtībā.

40. Tos materiālos zaudējumus, kuri radušies, brīvprātīgajam pildot dienesta pienākumus, un kurus nav bijis iespējams novērst, sedz valsts.  

IX. Valsts un militāro noslēpumu glabāšana

41. Slēdzot līgumu ar Aizsardzības ministriju par dienestu vienībā, brīvprātīgais paraksta saistības par valsts, militāro un dienesta noslēpumu neizpaušanu.

42. Par valsts un militāro noslēpumu izpaušanu brīvprātīgais tiek saukts pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.  

X. Brīvprātīgā darba (dienesta) vietas administrācijas pienākumi

43. Brīvprātīgā darba (dienesta) vietas administrācijai nav tiesību neļaut personai slēgt līgumu par dienestu vienībā.

44. Ja brīvprātīgais saņēmis izsaukumu ierasties dienesta vietā vienībā, darba (dienesta) vietas administrācijai izsaukumā noteiktajā laikā brīvprātīgais jāatbrīvo no darba (no ieņemamā amata), lai viņš varētu sākt dienesta pienākumu pildīšanu vienībā.

Ministru prezidents M.Gailis

Satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis