Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Grāmatvedības likumā

Izdarīt Grāmatvedības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2021, 121.B nr.; 2024, 193. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

"9) strukturēts elektroniskais rēķins — rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", un kuru uzņēmums izraksta atbilstoši tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts";";

izteikt pirmās daļas 10. punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā:

"e) budžeta iestādē, no valsts budžeta daļēji finansētā atvasinātā publiskā personā un budžeta nefinansētā iestādē Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē (turpmāk — budžeta iestādes) — amatpersona, kas īsteno attiecīgās iestādes vispārējo administratīvo vadību,";

izslēgt otro daļu.

2. Izteikt 3. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) budžeta iestādēm;".

3. Papildināt 11. pantu ar četrpadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu.

(15) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(16) Atkāpties no šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības par strukturētu elektronisko rēķinu noformēšanu var:

1) uzņēmumi — attiecībā uz darījumiem, kuros samaksu apliecina ar tāda veida darījumu apliecinošu dokumentu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;

2) uzņēmumi — attiecībā uz darījumiem, kuros samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kas sagatavots un ģenerēts Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā vai Nodarbinātības valsts aģentūras Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā;

3) valsts drošības iestādes, Valsts policijas finansiāli patstāvīgā struktūrvienība Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas atbalsta pārvalde, Nodokļu un muitas policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs — attiecībā uz iestādes elektroniskajā apritē sagatavoto attaisnojuma dokumentu."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"8. Šā likuma 11. panta četrpadsmitajā daļā uzņēmumam noteiktais pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu piemērojams, sākot no 2026. gada 1. janvāra.

9. Attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti līdz 2024. gada 31. decembrim un kuros uzņēmums izsniedz attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam — budžeta iestādei, šā likuma 11. panta četrpadsmito daļu sāk piemērot ne vēlāk kā no 2026. gada 1. janvāra.

10. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. maijam izdod šā likuma 11. panta piecpadsmitajā daļā minētos noteikumus. Strukturētu elektronisko rēķinu dati iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam, sākot no 2026. gada 1. janvāra.

11. Līdz dienai, kad stājas spēkā Nodokļu un muitas policijas likums, šā likuma 11. panta sešpadsmitās daļas 3. punktā Nodokļu un muitas policijai paredzētās tiesības attiecināmas uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi."

Likums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 31. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 12. novembrī