Ministru kabineta noteikumi nr. 160

(prot. nr.34, 16.§) Rīgā 1995.gada 20.jūnijā

 

Noteikumi par valsts un pašvaldību zemes izsoles kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 23.pantu un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 31.pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā zemes reformas laikā pārdodama izsolē zeme, uz kuru īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības vārda, kā arī kārtību, kādā tiek izbeigtas juridisko personu zemes īpašuma tiesības.

2. Lēmumu par valsts zemes pārdošanu pēc tās valsts institūcijas priekšlikuma, kuras personā uz valsts vārda nostiprināts attiecīgais zemes īpašums, pieņem Ministru kabinets un noformē to rīkojuma veidā.

3. Lēmumu par pašvaldību zemes pārdošanu pieņem tā pašvaldības padome (dome), kuras personā uz pašvaldības vārda nostiprināts attiecīgais zemes īpašums.

4. Ministru kabineta rīkojumā vai pašvaldības padomes (domes) lēmumā par zemes pārdošanu jānorāda pārdodamās zemes atrašanās vieta (adrese), zemes kadastra numurs, zemes izmantošanas mērķis un zemes kopplatība, bet pilsētās — arī uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamā zemes platība (saskaņā ar pilsētas ģenerālplānu), ja to noteikusi pilsētas pašvaldība.

5. Pilsētas pašvaldība vai tās pilnvarota persona 30 dienu laikā pēc tās valsts institūcijas pieteikuma saņemšanas, kura ierosina pārdot zemi izsolē, izskata pieteikumu un rakstiski paziņo tā iesniedzējam izsolē iegūstamās zemes izmantošanas mērķus, kā arī uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamo zemes platību (saskaņā ar pilsētas ģenerālplānu).

6. Ja izsolē iegūstamā zeme izmantojama uzņēmējdarbības veikšanai saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.; 1991, 27.nr.; 1992, 22.nr.; 1993, 3., 12., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 29., 77.nr.; 1995, 59.nr.), tas rakstiskajā paziņojumā pieteikuma iesniedzējam jānorāda īpaši.

7. Ja pilsētas pašvaldība noteikusi, ka izsolē iegūstamās zemes izmantošanas mērķis ir uzņēmējdarbības veikšana, Ministru kabinets ar attiecīgu rīkojumu apstiprina uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamo zemes platību.

8. Uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamo zemes platību Ministru kabinets apstiprina arī tad, ja pārdod izsolē pašvaldību zemi pilsētās.

 

II. Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošana

un izsoles komisijas izveidošana

9. Ministru kabineta rīkojuma projektu par uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamās zemes platības pilsētās apstiprināšanu kopīgi ar Valsts zemes dienestu sagatavo tā valsts institūcija vai pašvaldības padome (dome), kura ierosina zemi pārdot izsolē.

10. Pēc lēmuma par valsts vai pašvaldības zemes pārdošanu pieņemšanas tā valsts institūcija vai pašvaldības padome (dome), kuras personā zemesgrāmatā nostiprināts attiecīgais zemes īpašums, organizē zemes izsoli. Valsts institūcija vai pašvaldības padome (dome) var rīkot zemes izsoli pati vai nodot izsoles rīkošanu citai valsts institūcijai (ja saņemta tās piekrišana).

11. Valsts institūcija vai pašvaldības padome (dome), kura rīko izsoli, izveido zemes izsoles komisiju (tālāk tekstā — "izsoles komisija") piecu līdz septiņu cilvēku sastāvā.

12. Izsoles komisijas darbā uzaicina piedalīties Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodaļas pārstāvi.

13. Ja tiek pārdota valsts zeme, izsoles komisijā obligāti jāiekļauj Valsts īpašuma fonda pilnvarots pārstāvis un Valsts ieņēmumu dienesta vietējās nodaļas pilnvarots pārstāvis.

14. Ja tiek pārdota izsolē zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijā, izsoles komisijas darbā uzaicina piedalīties reģionālās vides aizsardzības komitejas pārstāvi.

Ja tiek pārdota izsolē valsts zeme, izsoles komisijas darbā uzaicina piedalīties Valsts kontroles pārstāvi.

Ja tiek pārdota izsolē pašvaldības zeme, izsoles komisijas darbā uzaicina piedalīties attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijas pārstāvi.

15. Attiecīgā izsoles komisija izveido izsoles sagatavošanas darba grupu un apstiprina tās sastāvu. Izsoles sagatavošanas darba grupas sastāvā jābūt darba grupas vadītājam un protokolistam. Minētās darba grupas sastāvā var būt izsoles komisijas locekļi un citas pieaicinātas personas (speciālisti). Izsoles sagatavošanas darba grupa tehniski nodrošina izsoles komisijas darbu, reģistrē uzskaites žurnālā visas ziņas par izsolāmo zemes gabalu un izsoles dalībniekiem, kā arī sastāda izsoles protokolu.

 

III. Izsoles darba organizācija un informācija

par izsolē pārdodamo zemi

16. Izsoles komisijai vismaz mēnesi pirms izsoles jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona (pilsētas) laikrakstā šādas ziņas:

16.1. pārdodamā zemes gabala atrašanās vieta (adrese) un tā īpašnieks (valdītājs);

16.2. izsoles organizētāju (izsoles komisijas un izsoles sagatavošanas darba grupas) adrese, tālruņa numurs un darba laiks;

16.3. kur un kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem;

16.4. izsoles vieta, diena un stunda;

16.5. izsoles dalībnieku reģistrācijas vieta un laiks;

16.6. izsoles noteikumi;

16.7. izsolāmā zemes gabala apskates laiks un kārtība;

16.8. izsolāmā zemes gabala izmantošanas mērķis un izmantošanas noteikumi;

16.9. izsolāmā zemes gabala sākotnējā cena, maksāšanas līdzekļi un izsoles komisijas noteiktā norēķinu kārtība;

16.10. izsolāmā zemes gabala aprobežojumi, apgrūtinājumi, servitūti un kopīpašuma tiesības (ja tādas ir).

17. Izsoles dalībniekiem un citām personām, kas to vēlas, ir tiesības iepazīties ar izsolāmās zemes pārdošanas noteikumiem, kā arī ar papildu ziņām par izsolē pārdodamo zemi. Minētās papildu ziņas sniedz attiecīgā izsoles sagatavošanas darba grupa.

18. Izsolāmās zemes sākotnējā cena nevar būt mazāka par zemes kadastrālo vērtību.

19. Zemes kadastrālo vērtību pēc izsoles komisijas pasūtījuma un saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem par zemes kadastrālās vērtības noteikšanu nosaka Valsts zemes dienests vai likumā noteiktās licencētās personas.

20. Izsoles veidu katrā konkrētā gadījumā nosaka izsoles komisija. Izsoles komisija var organizēt šādas izsoles:

20.1. pārdodot izsolē neapbūvētu zemes gabalu, — mutisku izsoli vai rakstisku izsoli;

20.2. pārdodot izsolē apbūvētu zemes gabalu, — rakstisku izsoli.

 

IV. Izsoles dalībnieku reģistrācija

21. Par izsoles dalībnieku pēc izsoles reģistrācijas maksas un drošības naudas samaksas var kļūt:

21.1. rīcībspējīga fiziskā persona (Latvijas Republikas pilsonis);

21.2. Latvijā reģistrēta maksātspējīga uzņēmējsabiedrība, no kuras pamatkapitāla vairāk kā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem;

21.3. Latvijā reģistrēta ārvalstu uzņēmējsabiedrība no valsts, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, un šos līgumus ir apstiprinājusi Saeima un tie ir stājušies spēkā;

21.4. valsts;

21.5. pašvaldība.

22. Līdz reģistrācijai izsoles dalībniekam (pilnvarotajai personai) jāpārskaita izsoles komisijas norādītajā bankas kontā izsoles reģistrācijas maksa (tās apmēru nosaka institūcija, kura izveido izsoles komisiju), kā arī jāiemaksā drošības nauda (10% apmērā no izsolāmā zemes gabala sākotnējās cenas). Ja norēķins par nosolīto zemi notiks kompensācijas sertifikātos, drošības nauda var tikt iemaksāta minētajos sertifikātos.

No drošības naudas maksāšanas ir atbrīvota valsts, pašvaldības, kā arī bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi.

23. Izsoles sagatavošanas darba grupa reģistrē izsoles dalībniekus tajā vietā, dienā un stundā, kas norādīta šo noteikumu 16.punktā minēto laikrakstu publikācijās. Dalībnieku reģistrāciju mutiskajai izsolei pārtrauc trīs dienas pirms izsoles sākuma.

24. Izsoles dalībniekiem, kuri vēlas reģistrēties, izsoles sagatavošanas darba grupai ir jāuzrāda šādi dokumenti:

24.1. Latvijas Republikas pilsoņiem:

24.1.1. pase ar atzīmi par pastāvīgo dzīvesvietu;

24.1.2. kvīts par izsoles reģistrācijas maksas samaksu;

24.1.3. kvīts par drošības naudas samaksu (izņemot šo noteikumu 22.punktā minētos gadījumus);

24.2. Latvijā reģistrētām uzņēmējsabiedrībām:

24.2.1. pārstāvja (pilnvarotas personas) pilnvara un uzņēmējsabiedrības reģistrācijas apliecība;

24.2.2. katra uzņēmējsabiedrības dalībnieka vārds, uzvārds, personas kods un pilsonība;

24.2.3. katra uzņēmējsabiedrības dalībnieka ieguldījuma daļa;

24.2.4. uzņēmējsabiedrības statūti un līgums;

24.2.5. kvīts par izsoles reģistrācijas maksas samaksu;

24.2.6. kvīts par drošības naudas samaksu (izņemot šo noteikumu 22.punktā minētos gadījumus);

24.2.7. attiecīgās bankas rīcības kapitāla apstiprinājums;

24.3. valsts vai pašvaldības pārstāvjiem (pilnvarotām personām);

24.3.1. pilnvara;

24.3.1. kvīts par izsoles reģistrācijas maksas samaksu;

24.4. Valsts ieņēmumu dienesta vietējās nodaļas izdots dokuments par to, ka izsoles dalībnieks (fiziskā persona, kura nodarbojas ar reģistrētu uzņēmējdarbību, vai uzņēmējsabiedrība) ir samaksājis likumos paredzētos nodokļus un nodevas par iepriekšējo gadu;

24.5. ja pērk zemi par sertifikātiem, izsoles dalībniekam jāuzrāda attiecīgās bankas apliecinājums par šo sertifikātu daudzumu.

25. Izsoles dalībnieki tiek reģistrēti uzskaites žurnālā, kurā jānorāda šādas ziņas:

25.1. izsoles dalībnieka kārtas numurs;

25.2. izsoles dalībnieka vārds un uzvārds (uzņēmējsabiedrības pilns nosaukums, pilnvarotās personas vārds, uzvārds);

25.3. izsoles dalībnieka juridiskā adrese;

25.4. atzīme par izsoles reģistrācijas maksas un drošības naudas samaksu un šo noteikumu 24.2.7., 24.4. un 24.5.apakšpunktā minētajos dokumentos norādītie dati.

26. Reģistrētajam izsoles dalībniekam izsoles sagatavošanas darba grupa izsniedz reģistrācijas apliecību (1.pielikums).

27. Izsoles komisijai un tās izveidotajai izsoles sagatavošanas darba grupai līdz izsoles sākumam nav tiesību iepazīstināt fiziskās un juridiskās personas ar ziņām par izsoles dalībniekiem.

28. Izsoles dalībnieks netiek reģistrēts, ja:

28.1. nav vēl iestājies vai ir jau beidzies izsoles dalībnieku reģistrācijas termiņš;

28.2. nav uzrādīti visi šo noteikumu 24.punktā minētie dokumenti.

29. Ja noteiktajā reģistrācijas termiņā ir reģistrējies tikai viens izsoles dalībnieks, izsoles komisija divu dienu laikā institūcijai, kas šo komisiju izveidojusi, iesniedz ziņojumu par reģistrācijas rezultātiem. Minētā institūcija nolemj zemi pārdot vienīgajam reģistrētajam izsoles dalībniekam vai uzdod izsoles komisijai organizēt atkārtotu izsoli šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

30. Ja tiek pieņemts lēmums par zemes pārdošanu vienīgajam reģistrētajam izsoles dalībniekam, tad pirkšanas—pārdošanas kārtību, maksāšanas līdzekļus un norēķinu kārtību nosaka šie noteikumi.

31. Ja tiek organizēta atkārtota izsole, vienīgajam reģistrētajam izsoles dalībniekam ir tiesības atprasīt iepriekšējā izsolē iemaksāto reģistrācijas maksu un drošības naudu. Izsoles komisijai septiņu dienu laikā jāatmaksā pieprasītā summa.

32. Ja vienīgais reģistrētais izsoles dalībnieks nepieprasa agrāk iemaksāto summu, viņam ir tiesības saņemt jaunu reģistrācijas apliecību un piedalīties atkārtotā izsolē, neuzrādot šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus.

33. Ja izsoles dalībnieks neierodas uz reģistrāciju atkārtotajai izsolei, viņš zaudē tiesības piedalīties šajā izsolē un viņam septiņu dienu laikā tiek atmaksāta drošības nauda. Reģistrācijas maksa netiek atmaksāta.

 

V. Izsoles norise

34. Izsole nevar notikt agrāk kā mēnesi pēc tās izsludināšanas šo noteikumu 16.punktā norādītajos laikrakstos, ņemot vērā pēdējo publikāciju.

35. Izsole notiek tikai tad, ja uz izsoli ierodas ne mazāk kā divi noteiktajā kārtībā reģistrēti izsoles dalībnieki. Izsoles dalībniekiem, kuri nav ieradušies uz izsoli, septiņu dienu laikā tiek atmaksāta drošības nauda. Reģistrācijas maksa netiek atmaksāta.

36. Ja noteiktajā laikā uz izsoli ierodas tikai viens izsoles dalībnieks, izsole tiek atlikta uz divām stundām. Ja šajā laikā vairāk neviens izsoles dalībnieks neierodas, izsoles vadītājs paziņo, ka izsole nav notikusi un klātesošos izsoles dalībniekus iepazīstina ar tiesībām, kuras noteiktas šo noteikumu 31.—33.punktā.

37. Izsoles dalībnieks pie ieejas izsoles telpās uzrāda reģistrācijas apliecību, uz kuras pamata viņam tiek izsniegta reģistrācijas kartīte. Reģistrācijas kartītes numurs atbilst uzskaites žurnālā un reģistrācijas apliecībā ierakstītajam izsoles dalībnieka kārtas numuram.

38. Ja persona vēlas izsolē būt par skatītāju, tai jāuzrāda ieejas biļete. Ieejas biļetes cenu nosaka institūcija, kura izveido izsoles komisiju. Ieejas maksa netiek ņemta no Valsts kontroles pārstāvjiem, Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodaļas pārstāvjiem, valsts un pašvaldības pilnvarotiem pārstāvjiem, kā arī no žurnālistiem (pēc darba apliecības uzrādīšanas).

39. Izsoli vada izsoles komisijas norīkota persona — izsoles vadītājs.

40. Izsole tiek protokolēta saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Izsoles protokols tiek sastādīts par katru solītāju.

41. Vienu un to pašu zemes gabalu saskaņā ar vieniem un tiem pašiem izsoles noteikumiem var nodot pārdošanai tikai divās izsolēs. Ja arī otrajā izsolē zemes gabals netiek nosolīts, attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai — izsoles rīkotājai — jāmaina minētā zemes gabala izsoles noteikumi.

 

VI. Mutiskā izsole

42. Izsoles vadītājs atklāj mutisko izsoli, raksturo pārdodamo zemi un paziņo izsolāmā zemes gabala sākotnējo cenu, kā arī summu, par kādu sākotnējā cena tiek paaugstināta ar katru nākamo solījumu.

43. Cenas paaugstinājumu nosaka attiecīgā izsoles komisija. Izsoles vadītājam ir tiesības koriģēt cenas paaugstinājumu.

44. Mutiskās izsoles dalībnieki solīšanas procesā paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru. Izsoles vadītājs paziņo pirmā solītāja reģistrācijas numuru un piedāvāto cenu. Ja neviens no mutiskās izsoles dalībniekiem vairs augstāku cenu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto visaugstāko piedāvāto cenu un fiksē to ar āmura piesitienu. Pēdējais āmura piesitiens aizstāj izsolītāja paziņojumu par to, ka viņš pieņēmis vairāksolījumu, un šis āmura piesitiens noslēdz pārdošanu.

45. Mutiskās izsoles dalībnieks, kurš piedāvājis visaugstāko cenu, pēc nosolīšanas nekavējoties uzrāda izsoles sagatavošanas darba grupai savu reģistrācijas apliecību un ar savu parakstu protokolā apliecina tajā norādītās cenas atbilstību nosolītajai cenai. Mutiskās izsoles dalībnieks, kurš nosolījis zemi, bet nevar uzrādīt izsoles sagatavošanas darba grupai savu reģistrācijas apliecību un neparakstās protokolā, tādējādi ir atteicies no nosolītās zemes. Pēc izsoles sagatavošanas darba grupas vadītāja lēmuma viņš tiek svītrots no izsoles dalībnieku saraksta un viņam netiek atmaksāta reģistrācijas maksa un drošības nauda.

46. Ja starp mutiskās izsoles dalībniekiem ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, un minētā persona vēlas pirkt šo zemi par visaugstāko nosolīto cenu, tad šī persona atzīstama par zemes nosolītāju.

47. Ja persona, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, nevēlas pirkt šo zemi par visaugstāko nosolīto cenu, tad par zemes nosolītāju atzīstama persona, kura nosolījusi visaugstāko cenu.

48. Ja vairāki mutiskās izsoles dalībnieki ir piedāvājuši vienādu cenu un starp solītājiem ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, tad par zemes nosolītāju atzīstama šī persona.

Ja vairāki mutiskās izsoles dalībnieki ir piedāvājuši vienādu cenu, bet starp solītājiem nav personas, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, tad zemes nosolītāju 20 minūšu laikā nosaka izsoles komisija.

49. Izsoles sagatavošanas darba grupa sastāda izsoles protokolu, kurā ieraksta personu, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi un kura vēlas šo zemi pirkt par visaugstāko nosolīto cenu.

50. Izsoles dalībnieks, kurš atzīts par zemes nosolītāju, paraksta visus izsoles protokolus un saņem izziņu norēķinam par izsolē iegūto zemi (3.pielikums). Minētā izziņa tiek sastādīta trijos eksemplāros, no kuriem divi eksemplāri tiek izsniegti zemes nosolītājam, kurš vienu eksemplāru nodod Latvijas Hipotēku un zemes bankai (bankas nodaļai), bet viens eksemplārs paliek izsoles komisijai.

51. Mutiskās izsoles dalībniekiem, kas nav nosolījuši pārdodamo zemi, septiņu dienu laikā tiek atmaksāta drošības nauda.

 

VII. Rakstiskā izsole

52. Piedāvājumi rakstiskajai izsolei iesniedzami izsoles komisijai slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz.

53. Iesniegumos jānorāda iesniedzēja vārds un uzvārds (fiziskajai personai), nosaukums (juridiskajai personai — pilnvarotās personas vārds, uzvārds), juridiskā adrese, piedāvājuma iesniegšanas diena un stunda un piedāvājuma summa, kā arī jāapliecina piekrišana izsoles noteikumiem. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.

54. Piedāvājumus rakstiskajai izsolei var iesniegt līdz izsoles komisijas noteiktajai dienai un stundai, kas reģistrējama izsoles dalībnieku uzskaites žurnālā. Piedāvājumus var iesniegt:

54.1. nosūtot pa pastu vai nododot tieši institūcijai, kura rīko izsoli;

54.2. nododot tieši izsoles komisijai līdz šo noteikumu 16.4.apakšpunktā noteiktajam laikam.

55. Piedāvājumi rakstiskajai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.

56. Norādītajā izsoles dienā un stundā izsoles vadītājam jāpārbauda attiecīgās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi.

57. Ja 15 minūšu laikā jauni piedāvājumi netiek saņemti, klātesošajiem tiek paziņots, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šī paziņojuma piedāvājumi vairs netiek pieņemti.

58. Izsoles vadītājs izsoles komisijas un rakstiskās izsoles dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnes un izņem iesniegtos piedāvājumus. Uz iesniegtajiem piedāvājumiem parakstās visi komisijas locekļi.

59. Mutiski piedāvājumi rakstiskajā izsolē ir aizliegti.

60. Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles komisija no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu un rakstiskās izsoles protokolus, atraida nederīgos piedāvājumus un, ja nav nekādu šaubu un piedāvājums atzīstams par izdevīgu, tūlīt paziņo, ka izsole pabeigta, kas nosolījis visaugstāko cenu un kādu. Pārējiem izsoles dalībniekiem septiņu dienu laikā tiek atmaksāta drošības nauda.

61. Ja starp rakstiskās izsoles dalībniekiem ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, un minētā persona vēlas pirkt šo zemi par visaugstāko nosolīto cenu, tad šī persona atzīstama par zemes nosolītāju.

62. Ja persona, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, nevēlas pirkt zemi par visaugstāko nosolīto cenu, tad par zemes nosolītāju atzīstama persona, kura nosolījusi visaugstāko cenu.

63. Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki rakstiskās izsoles dalībnieki ir piedāvājuši vienādu cenu un starp solītājiem ir persona, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, tad par zemes nosolītāju atzīstama šī persona.

Ja vairāki rakstiskās izsoles dalībnieki ir piedāvājuši vienādu cenu, bet starp solītājiem nav personas, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo zemi, tad zemes nosolītāju 20 minūšu laikā nosaka izsoles komisija.

64. Rakstiskās izsoles dalībnieks, kas atzīts par zemes nosolītāju, saņem izziņu norēķinam par izsolē iegūto zemi (3.pielikums). Minētā izziņa tiek sastādīta trijos eksemplāros, no kuriem divi eksemplāri tiek izsniegti zemes nosolītājam, kurš vienu eksemplāru nodod Latvijas Hipotēku un zemes bankai (bankas nodaļai), bet viens eksemplārs paliek izsoles komisijai.

65. Rakstiskās izsoles dalībniekiem, kas nav nosolījuši pārdodamo zemi, septiņu dienu laikā tiek atmaksāta drošības nauda.

 

VIII. Izsoles rezultātu apstiprināšana

66. Pēc izsoles beigām izsoles komisijas izveidotā izsoles sagatavošanas darba grupa iesniedz izsoles komisijai visus dokumentus par notikušo izsoli un tās rezultātiem.

67. Izsoles komisijai jāsaņem izsoles protokols par attiecīgās zemes pārdošanu (trijos eksemplāros).

68. Pēc šo noteikumu 66. un 67.punktā minēto dokumentu saņemšanas attiecīgā izsoles komisija apstiprina izsoles rezultātus.

69. Izsoles protokola pirmais eksemplārs un bankas dokumenti paliek izsoles komisijas rīcībā, protokola otrais eksemplārs tiek nosūtīts attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta vietējai nodaļai, bet protokola trešais eksemplārs — zemes nosolītājam.

 

IX. Norēķins par izsolē iegūto zemi

70. Izsoles dalībniekam, kas izsolē iegūst zemi, izsoles komisijas izsniegtā izziņa norēķinam par izsolē iegūto zemi ir derīga vienu mēnesi no tās izsniegšanas brīža. Šajā laikā izsoles dalībniekam Latvijas Hipotēku un zemes bankā (bankas nodaļā) jānoslēdz zemes pirkuma līgums un par to rakstiski jāpaziņo izsoles komisijai.

71. Noslēdzot zemes pirkuma līgumu, var izdarīt arī tikai sākotnējo iemaksu par zemi (25% apmērā no nosolītās cenas), kurā ietilpst arī drošības nauda (10% apmērā no izsolāmā zemes gabala sākotnējās cenas).

72. Zemes pirkuma noteikumus, līguma noslēgšanas kārtību un līguma paraugu izstrādā Latvijas Hipotēku un zemes banka.

73. Zemes pirkuma līgumā paredzētais samaksas laiks nevar būt ilgāks par pieciem gadiem.

74. Naudas līdzekļi, kas iegūti no zemes pārdošanas, likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 28.nr.) noteiktajā kārtībā ieskaitāmi Valsts īpašuma privatizācijas fondā.

75. Maksājuma nodrošinājums par zemes pirkumu ar atlikto maksājumu ir izsolē iegūtās zemes ieķīlājums par labu Latvijas Hipotēku un zemes bankai tādā apmērā, kas atbilst izsoles sākotnējai cenai, atskaitot no tās pirmā maksājuma lielumu.

76. Par zemes īpašuma ieķīlāšanu tiek izdarīti attiecīgi ieraksti zemesgrāmatā (vienlaikus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu).

77. Ja izsoles dalībnieks mēneša laikā nav noslēdzis zemes pirkuma līgumu, viņš zaudē tiesības uz zemes pirkšanu. Izsole šajā gadījumā tiek uzskatīta par nenotikušu. Reģistrācijas maksa un drošības nauda attiecīgajam izsoles dalībniekam netiek atmaksāta. Atkārtota izsole tiek izziņota šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

78. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā īpašuma kompensācijas sertifikātos, bet pārējie pretendenti: līdz 1995.gada 31.decembrim — tikai īpašuma kompensācijas sertifikātos, bet pēc 1995.gada 31.decembra — īpašuma kompensācijas sertifikātos un naudā. Kompensācijas sertifikātu un naudas summas apmēru katrā konkrētajā gadījumā nosaka institūcija, kuras personā nostiprināts attiecīgais zemes īpašums.

Ja likums nosaka, ka pēc 1995.gada 31.decembra par izsolē iegūto zemi jāmaksā privatizācijas sertifikātos un naudā, tad privatizācijas sertifikātu un naudas summas apmēru katrā konkrētajā gadījumā nosaka institūcija, kuras personā nostiprināts attiecīgais zemes īpašums.

Kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu daudzumu, kas atbilst viena lata vērtībai, nosaka attiecīgi normatīvie akti.

 

X. Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība

79. Zemes pirkšanas līgumā jānorāda Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32.nr.; 1993, 8.nr; Latvijas Vēstnesis, 1993, 130.nr.; 1994, 148.nr.) 36.pantu vai saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (oficiāls izdevums AP MP, 1991, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 47., 145.nr.) 26.pantu.

Valsts zemes dienests kontrolē minēto zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtību un pārkāpumu gadījumā par to ziņo Valsts īpašuma fondam, kas sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu par zemes pārdošanu. Minēto rīkojuma projektu Ministru kabinetā iesniedz Finansu ministrija.

 

XI. Nenotikušas un spēkā neesošas izsoles

80. Izsole uzskatāma par nenotikušu, ja:

80.1. neviens no izsoles dalībniekiem nepārsola zemes gabala sākotnējo cenu;

80.2. ir ieradušies mazāk kā divi izsoles dalībnieki;

80.3. mēneša laikā izsoles dalībnieks — zemes nosolītājs — nav noslēdzis zemes pirkuma līgumu.

81. Izsole uzskatāma par spēkā neesošu, ja:

81.1. informācija par izsoles dalībnieku reģistrācijas vietu un laiku nav bijusi publicēta attiecīgajā laikrakstā vai ja izsole tikusi izziņota, pārkāpjot šos noteikumus;

81.2. tiek konstatēts, ka nepamatoti noraidīta kāda dalībnieka piedalīšanās izsolē vai nepareizi noraidīts kāds pārsolījums;

81.3. tiek konstatēts, ka bijusi noruna atturēt kādu no piedalīšanās izsolē;

81.4. zemi pirkusi persona, kurai nav tiesību piedalīties izsolē;

81.5. izsoles dalībnieku reģistrācija un izsole notiek citā vietā un laikā, kas neatbilst attiecīgajos laikrakstos publicētajai informācijai;

81.6. nav ievēroti šo noteikumu 24.punktā minētie noteikumi.

82. Lēmumu par izsoles atzīšanu par nenotikušu vai spēkā neesošu pieņem attiecīgā izsoles komisija un nedēļas laikā par to paziņo reģistrētajiem izsoles dalībniekiem. Minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā kopš paziņojuma saņemšanas dienas.

83. Nedēļas laikā pēc izsoles, kas atzīta par nenotikušu vai spēkā neesošu, tās dalībniekiem tiek atmaksāta drošības nauda, izņemot šo noteikumu 30.punktā minēto gadījumu.

84. Ja izsoles darījums likumā noteiktajā kārtībā atzīts par spēkā neesošu, arī notikusī izsole atzīstama par spēkā neesošu.

85. Ja izsole ir atzīta par spēkā neesošu attiecīgās izsoles komisijas vai izsoles sagatavošanas darba grupas vainas dēļ, visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, sedz institūcija, kura izveido izsoles komisiju.

 

XII. Pārejas jautājumi

86. Valsts zemes dienestam mēneša laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par zemes kadastrālās vērtības noteikšanu lauku apvidos.

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministre I.Sāmīte