Pie Valsts prezidenta

Ceturtdien, 29.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma NATO apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieku Eiropā Džordžu Džoulvenu, kas ieradies Latvijā triju dienu vizītē (pirmajā attēlā).

Dž.Džoulvens stāstīja, ka pagaidām ir ticies ar Bruņoto spēku vadību, bet ne ar karavīriem, taču viņš atzinīgi novērtēja Baltijas bataljona izveidi. Kā teica virspavēlnieks, šobrīd Bosnijā ANO pārstāv 35 dažādu tautību kareivji, un viņiem ir atšķirīgas militārās tradīcijas, kas zināmā mērā apgrūtina darbu. Tāpēc Baltijas bataljons ir labs paraugs Eiropā kā apvienots bruņots formējums.

Sarunā ar virspavēlnieku Valsts prezidents teica, ka neredz citu alternatīvu Latvijas drošībai kā tikai ar NATO palīdzību. Guntis Ulmanis interesējās arī par to, kāda būtu Rietumvalstu palīdzība Latvijai militāra konflikta gadījumā. Dž.Džoulvens nevarēja neko solīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvija nav NATO dalībvalstu starpā.

Runājot par Krievijas izteikumu attiecībā uz Viduseiropas valstu uzņemšanu NATO, prezidents Guntis Ulmanis atgādināja, ka Krievijas draudu īstenošanas gadījumā Baltija varētu kļūt par ķīlnieku. Kā teica Dž.Džoulvens, par Krievijas izteikumiem ir uztrauktas ne tikai Baltijas, bet arī Viduseiropas valstis. Ka Krievija uzskata, ka NATO tai ir drauds, tad jādara viss, lai grozītu Krievijas pieeju šim jautājumam. Prezidents Guntis Ulmanis atzina, ka pašlaik Latvijai nedraud militāra agresija, bet nevar neņemt vērā Krievijas iekšpolitisko situāciju.

Sarunas nobeigumā Valsts prezidents teica, ka Latvijai vislielākā palīdzība no NATO būtu iespēja izglītot mūsu militārpersonas. Mēs netaisāmies aizstāvēt savu zemi ar svešām rokām, mēs gribam to darīt paši. Tāpēc izglītība un materiāltehniskā palīdzība ir visnepieciešamākā. Šajā ziņā Dž.Džoulvens solīja sadarbību.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta, aizsardzības ministra

Piektdien, 30.jūnijā, Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar NATO apvienoto spēku virspavēlnieku Eiropā ģenerāli Džordžu Džoulvenu. Tika pārrunāta Latvijas un NATO pašreizējā sadarbība un tās perspektīvas. M.Gailis pastāstīja par Latvijas drošības koncepcijas principiem un par bruņoto spēku attīstību. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi zināt, kad tā varēs kļūt par NATO locekli, jo no tā ir atkarīga mūsu valsts drošība.

Dž. Džoulvens aicināja Latviju aktīvāk iesaistīties programmā "Partnerattiecības mieram" un tās ietvaros rīkotajos NATO un Austrumeiropas valstu kopējos manevros. Viņš atzinīgi novērtēja Baltijas bataljona izveidi un Latvijas vienības gaidāmo līdzdalību miera uzturēšanas operācijās Horvātijā. Runājot par NATO valstu materiālo palīdzību Latvijas bruņotajiem spēkiem, ģenerālis uzsvēra, ka šeit Latvijai ir jāizrāda lielāka iniciatīva.

Jautāts par to, kad varētu notikt NATO paplašināšana, Dž. Džoulvens atzīmēja, ka debates par organizācijas paplašināšanu varētu aizņemt zināmu laiku. Viņš arī piebilda, ka pagaidām nav pilnībā skaidri kritēriji, pēc kuriem notiks jauno dalībvalstu uzņemšana. Tomēr viņš pieļāva iespēju, ka jaunās dalībvalstis NATO varētu tikt uzņemtas jau nākamgad. Katrai valstij, pēc virspavēlnieka domām, savas prasības vajadzētu saskaņot ar tās rīcībā esošajiem resursiem. Latvijai, lai sagatavotos uzņemšanai NATO, vajadzētu sastādīt bruņoto spēku attīstības plānu vairākiem gadiem un noteikt attīstības prioritātes. Dž. Džoulvens atzīmēja, ka Latvijas bruņotajiem spēkiem ir labs potenciāls un tas ir noteikti jāizmanto.

Valdības preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 3.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Eiropas Parlamenta deputāti Elizabeti Rēnu, kura ieradusies Latvijā vienas dienas vizītē (otrajā attēlā). Tā kā E.Rēnas vizītes mērķis ir sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam par Latvijas gatavību kļūt Eiropas Savienības loceklei, sarunas gaitā tika pārrunāta Latvijas integrācija Eiropā.

Kā atzina Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs, Latvijas virzība uz Eiropas Padomi bija pietiekami ilga, lai tās ekspertu līdzdalība likumdošanas sakārtošanā, kā arī padomi ekonomikas un finansu problēmu risināšanā ļautu sabiedrībai izveidot pozitīvu priekšstatu par Eiropas Padomi. Savukārt to, kā veidosies attieksme pret Eiropas Savienību, šobrīd grūti paredzēt. Šajā periodā Latvijai īpaši nepieciešama Ziemeļvalstu, kā arī citu Eiropas valstu pieredze.

Vakar, 3.jūlijā, arī Saeimas frakciju pārstāvji tikās ar Eiropas Parlamenta deputāti Elizabeti Rēnu. Uzsākot sarunu, viņa informēja, ka par katru no valstīm, kura ir izteikusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, tiek sniegts ziņojums Eiropas Parlamentam.

Saeimas deputāti uzsvēra, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs iespējas nostiprināt Latvijas drošību un attīstīt ekonomiku. Atbildot uz deputātu jautājumiem par lauksaimniecības attīstības perspektīvām nākotnē, E.Rēna norādīja, ka Eiropas Savienība šajā jomā nepieprasīs izdarīt radikālas izmaiņas īsā laikā, turklāt tiks ņemta vērā gan reālā situācija, gan pastāvošās tradīcijas.

Saeimas deputātu domas dalījās, informējot E.Rēnu par nepilsoņu stāvokli. Frakcijas "Līdztiesība" pārstāve L.Laviņa uzskatīja, ka nepilsoņi tiek ierobežoti gan ekonomiski, gan sociāli, bet likumdošanā šī tendence arvien vairāk pastiprinās. Savukārt pārējie deputāti šādam vērtējumam nepiekrita, izsakot viedokli, ka nepilsoņu problēmas likumdošanā ir atrisinātas korekti.

Saeimas ziņu dienests