• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas valstu attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.1995., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35639

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latviju Eiropā : ar NATO un Eiropas Parlamentu

Vēl šajā numurā

04.07.1995., Nr. 100

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par Baltijas valstu attiecībām

Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojums

Attiecībā uz šā gada 9.jūnijā parakstīto līgumu starp Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām par savstarpējo bezvīzu iebraukšanas kārtību un tam pievienotajiem protokoliem:

"Par migrācijas politiku";

"Par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Republikās pastāvīgi dzīvojošo ārvalstnieku savstarpējo pārvietošanās kārtību",

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija paziņo sekojošo:

Lēmums par šāda līguma slēgšanu tika pieņemts 1993.gada 17.decembrī Baltijas premjerministru sanāksmē Viļņā.

Kopš šīs sanāksmes ekspertu līmenī ir notikušas daudzas sanāksmes, lai panāktu optimālo risinājumu par ceļošanas kārtību Baltijas valstu teritorijā.

Šā gada 1.februārī augstākminētie līgumi tika parafēti. Protokolu tekstā paredzēts, ka personas, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi un nav arī trešo valstu pilsoņi, uz Lietuvu un Igauniju, sākot ar šā gada 1.jūliju (līgumu spēkā stāšanās diena), varēs ceļot tikai ar bijušās PSRS ārzemju pasēm, kurās ir atgriešanās garantijas. Tas bija vienīgais kompromisa variants, kuram piekrita Lietuva un Igaunija — pretējā gadījumā Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem būtu liegta jebkāda iespēja ceļot uz Lietuvu un Igauniju, jo, sākot ar šā gada jūliju, bijušās PSRS iekšzemes pases Igaunijā vairs netiek atzītas pat kā personu apliecinoši dokumenti. Lietuva atbalsta igauņu viedokli, ka šīs pases turpmāk nav izmantojamas kā ceļošanas dokumenti.

Ņemot vērā, ka jauno ceļošanas dokumentu izgatavošana bija paredzēta šī gada pirmajā pusē, pēc Latvijas delegācijas ierosinājuma līgumā tika iekļauts punkts par to, ka jaunos dokumentus ieviesīs notu apmaiņas ceļā (ātrākais veids, kā panākt izmaiņas starptautiskajā līgumā).

Ārlietu ministrija šo līgumu parakstīja, saskaņojot ar visām ieinteresētajām ministrijām. Līgumu teksts tika izsūtīts saskaņošanai jau šā gada februārī. Atzinumi par līgumu tika saņemti bez iebildēm par saturu.

Arī Iekšlietu ministrija, kuras kompetencē ir ceļošanas dokumentu izgatavošana, izsniegšana un noformēšana, nav cēlusi iebildes par protokola tekstu, ar to apstiprinot jauno ceļošanas dokumentu izgatavošanas savlaicīgumu.

Ārlietu ministrija atkārtoti ierosina realizēt 1994.gada 22.marta Ministru kabineta sēdē akceptēto priekšlikumu nekavējoties sākt izdot jau iespiestās un starptautiski legalizētās personas apliecības, izdarot tajās attiecīgus labojumus.

Tieši minētā līguma un protokolu parakstīšana un ceļošanas dokumentu ātra izsniegšana beidzot dos reālu un netraucētu personu pārvietošanās iespēju Baltijas telpā.

Sestdien, 1.jūlijā, Viļņā Baltijas valstu premjeri vienojās, ka līguma spēkā stāšanās attiecībā uz nepilsoņu ceļošanu tiek atlikta līdz šā gada 1.septembrim. Tas nozīmē, ka līdz jaunu ceļošanas dokumentu ieviešanai paliek spēkā iepriekšējā ceļošanas kārtība — ar PSRS iekšzemes pasēm ar iedzīvotāju reģistra atzīmi.

 

1993.gada 3.jūlijā ĀM preses centrs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!