Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa Kannās, Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmē 27.jūnijā

Prezidenta kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvija ir skaidri definējusi savu ārpolitisko prioritāti — iekļaušanos Eiropas Savienībā. Mēs labi saprotam, ka Baltijas valstu aktīva piedalīšanās globālajās ekonomiskajās, tirdzniecības, transporta, finansu, informācijas un citās visas Eiropas sistēmās ir viena no mūsu drošības garantijām.

Vienlaicīgi mēs Latvijā, būdami ceļā uz Eiropas Savienību, paši veidojam konstruktīvas attiecības ar kamiņvalstīm. Šāda pieeja nodrošina stabilitāti un atbildību visā Baltijas reģionā.

Šodienas tikšanos Latvijā uzskata par Eiropas attīstības procesa sastāvdaļu, kas tuvākajos gados rezultēsies paplašinātā Eiropas Savienībā ar dinamisku Ziemeļvalstu un Baltijas dimensiju. To mēs uzskatām par īpaši nozīmīgu, jo Eiropas Savienības tālāku konsolidāciju var veicināt padziļināta reģionālā sadarbība.

Latvija ir gandarīta par straujo progresu Eiropas Savienības un Latvijas attiecībās, kas izpaužas ne tikai noslēgtajos līgumos, bet uzsākot arī kopīgu darbu likumdošanas tuvināšanā pagaidām vienota tirgus principu jomā.

Radīti nepieciešamie priekšnoteikumi likumdošanas saskaņošanai ar Eiropas Savienību. Mēs sākām ar finansu politiku, uzņēmējdarbību un sociālo likumdošanu. Esam radījuši atbilstošu struktūru — Eiropas integrācijas biroju, kas jau aktīvi nodarbojas ar praktiskiem likumdošanas harmonizācijas jautājumiem.

Šodien mēs kopīgi izvērtējam, kā tiek īstenota pirmā Baltā grāmata. Uzsākot darbu, veidojot nākamo līdzīgo dokumentu, mēs ierosinām organizēt konsultācijas ar asociētajiem partneriem jau dokumenta izstrādes sākuma posmā. To mēs vēlamies, nevis lai izvirzītu jaunas prasības, bet lai būtu gatavāki pieņemto dokumentu izpildei.

Izteikti priekšlikumi, kurus Latvija atbalsta, proti, ka nākamo Balto grāmatu varētu veltīt ļoti nozīmīgajai lauksaimniecības nozarei. Latvija uzskata, ka sekmīga sadarbība šajā jomā būtu atslēga, lai jau tuvākajā nākotnē varētu sekmīgi risināt ar Eiropas Savienības paplašināšanu saistītos jautājumus.

Ir pagājis pusgads kopš iepriekšējās galotņu tikšanās, kurā pirmo reizi piedalījās toreiz vēl sešas asociētās dalībvalstis un kurā pieņēma principiālu politisko lēmumu par strukturētā dialoga uzsākšanu. Latvija uzskata, ka jārada iespēja asociētajām dalībvalstīm iesniegt priekšlikumus par ministru apspriedēs izskatāmajiem jautājumiem. Tādēļ ir svarīgi savlaicīgi — pirms katra pasākuma — dialoga ietvaros nosaukt galvenos gaidāmo sarunu tematus un tos kopīgi sagatavot. Abām ieinteresētajām pusēm šīs apspriedes ir jāizveido par reālu dialogu gan pēc satura, gan arī pēc formas. Tas līdz šim ne vienmēr izdevies pietiekami labi.

Izpildot Esenes galotņu tikšanās lēmumus, ir notikusi ievērojama savstarpēja Eiropas Savienības un Viduseiropas un Austrumeiropas valstu tuvināšanās. Lai veicinātu šī procesa mērķtiecīgi orientēto virzību, Latvija iesaka izveidot individuālu iestāšanās sagatavošanas programmu katrai Eiropas Savienības asociētajai valstij. Tas ļautu abām pusēm labāk apzināt savus darāmos darbus, noteikt prioritātes un mobilizēt nepieciešamos resursus.

Pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā, demokrātisko un ekonomiski attīstīto tautu saimē, mēs esam izvēlējušies par savu negrozāmo mērķi, tā vārdā veicam plašas un nebūt ne vienmēr vieglas reformas un esam pārliecināti, ka Eiropas Savienības cienījamās dalībvalstis to tikpat labi apzinās un atbalsta.

Paldies jums, Prezidenta kungs!