Ministru prezidenta Māra Gaiļa runa Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā Strasbūrā 27.jūnijā

Prezidenta kungs,

Jūsu ekselences,

dāmas un kungi!

Man šodien ir liels gods uzstāties Parlamentārajā asamblejā Latvijas vārdā. Eiropas Padome visā tās pastāvēšanas laikā ir aizstāvējusi un atbalstījusi demokrātiskas sabiedrības vērtības. Pārstāvji no trīsdesmit četrām demokrātiskām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir daudz darījuši, lai Eiropas Padomes pamatprincipi — demokrātija, cilvēktiesības un likumība — dziļi iesakņotos Eiropas sabiedrības domās un darbos.

"Dziedošās revolūcijas" un "Baltijas ceļa" laiks ir pagājis, un ir mazinājies dabiskais emocionālais pacēlums, kas bija Baltijas valstīs tajā laikā. Tas nenozīmē, ka ir samazinājušies Baltijas tautu centieni. Tieši pretēji — mēs esam iegājuši jaunā attīstības posmā, ar pilnu atbildību piedaloties sarunās un veidojot divpusējas attiecības, kā to no mums prasa jaunā eiropeiskā domāšana, ko pārstāv Eiropas Padome un tās dalībvalstis.

Latvija sāka aktīvi piedalīties Parlamentārajā asamblejā 1991.gada septembrī, tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas. Kaut gan tajās dienās mūsu parlamentārajai delegācijai bija novērotāja statuss, tā katru reizi atgriezās mājās no Strasbūras ar jauniem viedokļiem un domām, kā veicināt mūsu atgriešanos demokrātisko Eiropas tautu sabiedrībā. Šie kopīgie centieni ir devuši Latvijai labus rezultātus. Viens no svarīgākajiem rezultātiem ir likumdošanas saskaņošana ar Eiropas standartiem, kas tuvina mūs Latvijas izvirzīto mērķu sasniegšanai — demokrātiskai un taisnīgai sabiedrībai un brīvai tirgus ekonomikai. Pieturoties pie Eiropas Padomes statūtiem, Latvija varētu skaidri demonstrēt savu apņemšanos ievērot normas, ko atbalsta Eiropas Padome, ANO, EDSO un citas starptautiskas organizācijas. Es gribētu pateikties Eiropas Padomes ekspertiem, kas palīdzēja mums izstrādāt mūsu Pilsonības likumu, par viņu pūlēm.

Ievērības cienīgs piemērs tam, ka notiek Latvijas tālāka integrēšanās demokrātisko Eiropas tautu sabiedrībā, ir Eiropas līguma parakstīšana pirms divām nedēļām, kas dod jaunu kvalitāti attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību.

Es ļoti priecājos, ka šī Parlamentārās asamblejas sesija notiek vienlaicīgi ar vēl vienu daudzsološu notikumu — jaunās Cilvēktiesību ēkas atklāšanu 29.jūnijā. Es esmu pārliecināts, ka šis ir ļoti svarīgs solis, ko spērušas demokrātiskās Eiropas valstis, cenšoties radīt ietekmīgus mehānismus taisnīguma nostiprināšanai Eiropas Padomes dalībvalstīs un citur. Lai tikpat sekmīgi Eiropas Cilvēktiesību tiesa turpina īstenot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas savās jaunajās mājās! Lai tā turpina aizstāvēt katra un mūsu visu tiesības pret "baltajiem plankumiem", kas ir valsts institūciju ikdienas darbībā un jebkuras valsts tiesiskajā aparātā! Šis notikums ir īpaši daudzsološs Latvijai, tāpēc ka rīt jūs, cienījamie delegāti, ievēlēsiet tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuras uzmanības lokā būs Latvija. Tā Latvija arvien vairāk iesaistās Eiropas cilvēktiesību aizsardzības procesa īstenošanā, ar ko Latvijas iedzīvotājiem ir dotas tālākas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Parakstot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Latvija apstiprināja apņemšanos uzlabot savu cilvēktiesību aizsardzības sistēmu. Četros gados, kas pagāja pirms Latvijas uzņemšanas Eiropas Padomē, Latvijā ar jūsu palīdzību ir īstenotas daudzas cilvēktiesību normas, kas atsevišķos gadījumos ir labs pamats vispārējām normām. Ar to es domāju sevišķi to normu īstenošanu, kas attiecas uz naturalizācijas procedūru Eiropas Padomes dalībvalstīs. Kā mēs zinām, līdz šim starptautiskajās cilvēktiesību normās šim jautājumam nav veltīta pietiekama uzmanība.

Vēl viena joma, kurā mēs varam dalīties pieredzē ar citām Eiropas Padomes dalībvalstīm, ir nacionālo minoritāšu kultūras autonomija un valsts finansēta izglītība nacionālo minoritāšu valodās. Tāpēc Latvija vēlas sekmēt nepieciešamo normu nostiprināšanu starptautiskajās tiesībās, sākot ar pienākumus uzliekošām konvencijām un citiem Eiropas Padomes dokumentiem. Tie nav vienīgie piemēri tam, kā Latvija nostiprina savu lomu Eiropas Padomē. 11.maijā Latvija parakstīja Nacionālo minoritāšu aizsardzības vispārējo konvenciju ar to vēlreiz apliecinot savu stingro apņemšanos aizsargāt un aizstāvēt nacionālo minoritāšu tiesības Latvijā. Vēl nav pagājuši četri gadi kopš neatkarības atjaunošanas, tās pamatnācija, latvieši, ir skaitliska minoritāte Latvijas septiņās lielākajās pilsētās, un tomēr Latvija atzīst savu atbildību aizsargāt tās nacionālās minoritātes. To var izskaidrot ar liberālajām tradīcijām, kas nopstiprinājās starpkaru laikā, kad Latvija bija neatkarīga valsts, kur nacionālo minoritāšu tiesības uz kultūras autonomiju bija stingri iedibinātas. Latvijā, īpaši tās galvaspilsētā, ārzemnieki ir dzīvojuši daudzus gadsimtus. Viņu ieguldījums mūsu kultūras un ekonomiskajā dzīvē ir bijis nenovērtējams. Šodien Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvjiem ir atkal nodrošinātas visplašākās tiesības, kas ir saskaņotas gan ar pilsoņu, gan pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām.

Kā jau es minēju, Latvija parakstīja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kļūstot par Eiropas Padomes dalībvalsti. Mūsu valdības darba grupa jau ir uzsākusi daudz pūļu prasošo uzdevumu saskaņot Latvijas likumus ar šīs konvencijas normām. Uzdevums patiešām ir ļoti sarežģīts. Latvija nevēlas nepārdomātas izmaiņas tās likumos, kas būtu vēlāk atkal jāmaina. Viens no reformas stūrakmeņiem ir labi noregulētas tiesiskas sistēmas izveidošana, kas inter alia (cita starpā) pilnībā garantētu Cilvēktiesību konvencijas normu ievērošanu un īstenošanu Latvijā. Tāpēc mums jācenšas atbrīvoties no padomju mantojuma ne tikai likumdošanā, bet it īpaši likumdošanas normu īstenošanā un tiesiskajā loģikā. Mums ir jāizveido jauna tiesiska sistēma, kas balstītos uz tiem filozofiskajiem un tiesiskajiem pamatprincipiem, kurus ievēro citas Eiropas valstis, kur valda likumība.

Kaut gan darbs, ko Eiropas Padome ir ieguldījusi Latvijā līdz šim, ir neizmērojams, tas ir veikts samērā klusi un ir piesaistījis maz uzmanības. Eiropas Padomes pieliktās pūles, kas ir acīm redzamas mūsu parlamenta un valdības institūciju ikdienas darbā, bieži neievēro prese un plašāka sabiedrība. Ir pienācis laiks daudz uzskatāmākam un pastāvīgam atgādinājumam par šīs organizācijas klātbūtni Latvijā. Šajā sakarā mēs veicam pasākumus, lai šajā rudenī Rīgā varētu atklāt Eiropas Padomes dokumentācijas un informācijas centru. Šis centrs dos visiem Latvijā iespēju iegūt informāciju par Eiropas Padomes darbību. Centrs dos arī ieguldījumu sabiedriskās domas veidošanā par cilvēktiesībām un demokrātiju atbilstoši mūsdienu Eiropas standartiem. Piemērs tam, ka jau notiek sabiedriskās domas veidošana, ir darbs, ko veic Latvijas jaunieši, kas piedalās EP organizētās kampaņas daudzpusīgajā programmā, kas vērsta pret rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību. Lai piepildās šīs kampaņas moto: "Visi dažādi — visi vienlīdzīgi"! Es novēlu arī vislabākās sekmes tiem Eiropas jauniešiem, kas svinēs Eiropas jaunatnes nedēļu no 6.līdz 12.jūlijam.

Pagājušā gada 22.jūlijā Latvijas parlaments pieņēma Pilsonības likumu. Saskaņā ar šo likumu šī gada janvārī tika izveidota un darbu uzsāka Naturalizācijas pārvalde, kas tagad strādā pilnā apjomā un ļoti sekmīgi. Ar Eiropas Padomes ekspertu palīdzību mēs visu laiku pilnveidojam naturalizācijas procesu, lai tas būtu pēc iespējas taisnīgāks un saprotamāks.

Turklāt šī gada 12.aprīlī mūsu parlaments pieņēma likumu par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuri nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsoņi. Šis likums izskaidro ikviena Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusu un garantē viņa tiesības. Likums arī paredz, ka katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam ir jāizsniedz ārvalstnieka pase vai personu apliecinošs dokuments, ar ko visiem ir garantētas tiesības pārvietoties.

Jebkuras valsts galvenajai prioritātei jābūt starptautisko saistību un savas valsts likumu ievērošanai un īstenošanai. Tāpēc mēs atbalstām "Ministru komitejas 1994.gada 10.novembra deklarāciju par saistību izpildi, ko uzņēmušās dalībvalstis". Tā palīdzētu nodrošināt neparedzētu problēmu identificēšanu un īpašu sasniegumu pienācīgu novērtējumu.

Kaut gan mēs darām visu iespējamo, lai mūsu likumus saskaņotu ar Eiropas Padomes noteiktajiem standartiem, mēs neesam tik optimistiski noskaņoti, ka, Latvijai kļūstot par EP locekli, vairs nekad nenotiks atsevišķi cilvēktiesību pārkāpšanas incidenti. Neviena valsts nevar atļauties lolot šādas ilūzijas. Lai novērstu šādus nejaušus incidentus, Latvijas valdība šī gada 24.janvārī pieņēma Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas programmu Latvijai, kas cita starpā paredz izveidot neatkarīgu institūciju cilvēktiesību aizsardzībai. Likumprojekts par Latvijas cilvēktiesību aizsardzības biroja izveidošanu ir iesniegts parlamentam pirmajam lasījumam. Birojs tiks izveidots, ņemot vērā Latvijas situāciju un īpašās vajadzības. Tā funkcijas būs:

— pirmkārt, sniegt sabiedrībai informāciju par cilvēktiesībām;

— otrkārt, sniegt objektīvu informāciju par katra indivīda tiesībām un atbildību;

— un, treškārt, izskatīt personu iesniegumus un sūdzības un atrast risinājumu ar sarunu palīdzību.

Mēs pateicamies EP ekspertiem, kas bija iesaistījušies šīs programmas dažādu aspektu izstrādāšanā.

Tomēr pat tad mūsdienu Eiropas pamatvērtības nav garantētas Latvijā. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas pāreja uz demokrātiju un brīvu tirgus ekonomiku var kļūt neatgriezeniska tikai tad, ja mums tiek dota tālāka iespēja integrēties Eiropas struktūrās.

Lai tas varētu notikt, mēs esam sagatavojuši pamatu Latvijas ekonomikas attīstībai un atbilstībai Eiropas tirgiem. Mēs prognozējam, ka no 1996. līdz 2000.gadam nacionālais ienākums pieaugs par 5 procentiem gadā un inflācija turpinās samazināties. Dažos pēdējos gados eksporta īpatsvars uz Rietumiem ir pieaudzis gandrīz par 50 procentiem. Ārzemju kapitāla pieplūdumu turpinās veicināt Latvijas stingrā un stabilā valūta — lats un stabilais politiskais klimats. Visu to relatīvi īsā laika posmā izdevies sasniegt ar rūpīgi pārdomātu, saprātīgu ekonomisko politiku.

Tāpēc mēs priecājamies, ka 12.jūnijā Luksemburgā parakstījām Eiropas līgumu. Latvija aktīvi piedalīsies strukturētajā dialogā ar Eiropas Savienību. Mēs esam pateicīgi par šo izdevību. Lai sekmētu un veiksmīgi koordinētu Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienību, Eiropas Padomi un citām Eiropas institūcijām, kā arī saskaņotu Latvijas likumus ar Eiropas Savienības normām, mēs Latvijā esam izveidojuši Eiropas integrācijas biroju. Mēs pilnībā apzināmies, ka mums priekšā ir garš un sarežģīts integrēšanās process. Mēs pilnībā uzņemamies saistības veikt šo procesu. Ir sakāmvārds: "Ceļotājam nav ceļu. Ceļus izveido ejot." Mēs arī veidojam savu ceļu uz Eiropu, nepārtraukti un nemitīgi attīstot sevi, lai pietuvotos Eiropas pašreizējam līmenim.

Šajā ceļā mums ļoti daudz palīdz Eiropas Padome un Eiropas Savienība, kas Latvijā īsteno kopīgas programmas nepilsoņu integrēšanai un pašvaldību un tiesiskās sistēmas reformu veikšanai. Ar šīm programmām mēs saņemam noteiktiem mērķiem paredzētu un ļoti nepieciešamu palīdzību fondu un ekspertīzes veidā. Mēs apsveicam atsākto dialogu starp Eiropas Padomi un Eiropas Savienību. Tas ir kļuvis īpaši nepieciešams pēc Māstrihtas līguma, kurā Eiropas Savienībai ieplānota lielāka loma jomās, kurās jau aktīvi darbojas un ir pieredze Eiropas Padomei. Tagad ir īpaši svarīgi koordinēt ļoti daudzo Eiropas organizāciju darbību, lai novērstu nevajadzīgu dublēšanu un neizšķiestu katras organizācijas ierobežotos finansiālos un cilvēka resursus.

Mēs apsveicam Parlamentārās asamblejas pozitīvo lēmumu attiecībā uz Moldovas iesniegumu uzņemt to Eiropas Padomē. Mēs esam pārliecināti, ka šī Eiropas valsts, kas ir tik atšķirīga un tradīcijām bagāta, ar savu unikālo balsi sekmīgi iekļausies Eiropas tautu saskaņotā darbībā. Latvija atbalsta arī reformu procesu, kas turpinās Albānijā, uz ko Eiropas Padome ir noteikti atstājusi pozitīvu ietekmi.

Latvijas nostāja attiecībā uz Eiropas Padomes paplašināšanu ir skaidra. Eiropas Padome izvirza attaisnoti augstus kritērijus uzņemšanai tajā. Latvija sagaida, ka šīs prasības netiks samazinātas attiecībā ne uz vienu valsti, kas pretendēs uz uzņemšanu Eiropas Padomē. Citādi ne tikai zustu uzticība Eiropas Padomei, bet vislielākie zaudētāji būtu tās valsts iedzīvotāji, kura tiktu uzņemta Eiropas Padomē ar atvieglotiem noteikumiem.

Pret Krievijas lūgumu uzņemt to Eiropas Padomē Latvija izturas ar kaimiņvalsts sapratni. Tomēr pašreizējie notikumi Krievijā rāda, ka vēl jāpieliek daudz pūļu, pirms Krievija būs gatava pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un aizsargāt visu Krievijas iedzīvotāju, tai skaitā nacionālo minoritāšu, cilvēktiesības.

Kā mēs visi zinām, patiesi demokrātiskas valsts ārpolitika arī ir demokrātiska. Tāpēc Latvija uzskata, ka Krievijas starptautisko saistību izpilde attiecībā uz atvaļinātajiem Krievijas virsniekiem, kas vēl joprojām nelegāli dzīvo Latvijā, būtu uzskatāms pierādījums demokrātijas attīstībai Krievijā un tās lielākai gatavībai kļūt par pilntiesīgu Eiropas demokrātiju.

Latvija atzīst, ka Ukraina ir pielikusi vērā ņemamas pūles, lai izstrādātu likumus, kas atbilst Eiropas standartiem, un cer, ka Ukrainas iesniegums tiks izskatīts Eiropas Padomē tuvākajā laikā. Mēs ceram, ka Ukrainas līdzdalība Eiropas Padomē apstiprinās tās būtisko lomu Eiropā un nodrošinās tās neatgriezenisku pāreju uz demokrātiju un brīvu tirgus ekonomiku.

Prezidenta kungs!

Šajā rudenī Latvijā notiks otrās vispārējās vēlēšanas kopš neatkarības atjaunošanas. Šajos pirmajos dažos brīvības gados Latvija ir daudz mācījusies no vēsturiskās pieredzes, no mūsu kļūdām un no Eiropas Padomes un citām starptautiskajām organizācijām, kas sniegušas praktisku atbalstu un padomu. Mēs arī turpmāk uzklausīsim jūsu padomus un tāpat mums noteikti būs nepieciešama jūsu palīdzība un atbalsts. Taču mēs vēlamies arī dot kaut ko pretim. Tā kā Latvija ir visjaunākā dalībvalsts, tā, iespējams, vislabāk saprot to valstu, kas pretendē uz uzņemšanu Eiropas Padomē, vēlmes un centienus izpildīt izvirzītos augstos standartus. Mēs gribētu nodot tālāk citiem savu pieredzi, ko mēs ieguvām, kad uzgriezām muguru padomju režīma principiem un centāmies atgūt savu vietu Eiropā, ko pusgadsimtu bijām zaudējuši.

Prezidenta kungs!

Šī gada 4.maijā visas pasaules televizoru ekrānos varēja vērot, kā sabrūk padomju laikā celtais radiolokators Skrundā, kas vairākus gadus bija visredzamākais Krievijas armijas klātbūtnes simbols atdzimušajā Latvijā. Ilgi gaidītā lokatora sabrukšana bija skaļas un emocionāli spēcīgas atvadas no padomju mantojuma Latvijā. Vietā, kur kādreiz stāvēja monstrs, pavērsts pret Rietumiem, drīz tiks iestādīts mežs. Mēs ticam, ka līdz laikam, kad mežs būs izaudzis, Latvija būs cieši iekļāvusies plašajās un daudzveidīgajās Eiropas struktūrās un varēs baudīt visas tiesības un izpildīt visas saistības, kādas ir pilntiesīgai un aktīvai dalībvalstij.

Paldies, Prezidenta kungs!

"LV" (Gunta Štrauhmane)

tulkojums no angļu valodas

Attēlos: Valsts prezidents un Ministru prezidents Rīgas lidostā tikko pēc atgriešanās no ārzemju komandējumiem.

Foto: Arnis Blumbergs