Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 341/1-2

Rīgā 2024. gada 14. novembrī

Par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm https://km.ru,
https://vesti-kaliningrad.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes loceklis Andis Plakans –, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 24.oktobra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2024/145/6-4, kā arī kompetentās valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi tīmekļa vietņu https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru pārbaudi, vērtējot tīmekļa vietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2024.gada 7.novembrī Padome ir saņēmusi vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļa vietņu https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā iestāde norāda, ka informācija, kas tiek publicēta tīmekļa vietnēs https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru atbilst Krievijas agresīvās kara propagandas vēstījumiem. Šajās tīmekļa vietnēs publicētais saturs atbalsta un attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Informācija, kas tiek publicēta iepriekš minētajās tīmekļa vietnēs, var radīt maldīgu priekštatu par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī veicināt Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu Latvijas sabiedrībā. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļa vietnēs ir izvietota.

[3] Veicot minēto tīmekļa vietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 24.oktobra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2024/145/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2024.gada 6.novembra vēstulē Nr. 21/2024/7940-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē. No tīmekļa vietnēs https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru izvietotās informācijas ir secināms, ka tajās tiek izvietota Krievijas propagandas informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, konstatējamas ziņas par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbilstoši Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai, kā arī publicētā informācija ir vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļa vietnēs ir izvietota.

[3.1] tīmekļa vietnē https://km.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Krievijas Federācijas, Maskavas apgabala interneta portāls "KM.RU", kurā tiek izvietotas ziņas no dažādiem citiem interneta resursiem, tajā skaitā, tādiem, kuru satura izplatīšana ir ierobežota Latvijas teritorijā, piemēram, https://vz.ru, https://tsargrad.tv un https://svpressa.ru;

[3.1.2] Tīmekļa vietnē sadaļā "Ukraina" izvietots raksts "Kā Ukraina krievus taisa par otrās šķiras tautu" (krievu: "Как Украина делает русских народом второго сорта")¹. Raksta avots ir Latvijas teritorijā ierobežota tīmekļa vietne https://vz.ru. Raksta vēstījums parāda, ka Ukrainā tiek veiktas darbības, kas ir vērstas pret krievu valodu un kultūru, noniecinot etniskos krievus, kas dzīvo Ukrainā. Tāpat rakstā tiek norādīts, ka Ukraina, pieņemot likumus ar pretkrievisku raksturu, pazemo Ukrainā dzīvojošos etniskos krievus un padara tos par "otrās šķiras tautu". Šāda raksta mērķis ir kurināt naidu pret Ukrainu un tās tautu, norādot, ka valstī tiek ierobežotas etnisko krievu tiesības;

[3.1.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Beigas Ukrainai un Zelenskim? Trīs galvenie kodolieroču vēstījumi, ko Putins izteica Rietumiem vienā piegājienā" (krievu: "Конец войне и Зеленскому? Три главных ядерных послания Путина Западу в одном флаконе")². Rakstā vēstīts, ka Putins izteica draudus, ka varētu nākties izmantot kodolieročus, ja Rietumi un īpaši ASV turpinās apdraudēt Krievijas suverenitāti, palīdzot Ukrainai. Krievijas prezidents savu pozīciju pamato ar trīs argumentiem:

1) Kodolvalstij (ASV) palīdzot kādai citai valstij (Ukraina) uzbrukumā pret Krieviju, var tikt uzskatīta par kopēju uzbrukumu Krievijai;

2) Krievijas suverenitātes apdraudējums pat ar parastiem ieročiem var kļūt par pamatu kodolieroču pielietojumam;

3) Agresija pret Baltkrieviju tiks uzskatīta par agresiju pret Krieviju, kā rezultātā var tikt pielietoti kodolieroči, ja tiks apdraudēta Baltkrievijas suverenitāte.

Rakstā arī minēts, ka pēdējos gados notikušie dumpji gāzt Baltkrievijas valdnieku Lukašenko bija Rietumu organizēti. Tāpat rakstā tiek apspriests, ka Putina draudi skan reālistiski un tāpēc Rietumi beidzot beigs atbalstīt Ukrainu karā, jo radīsies bailes no Krievijas kodolieroču pielietojuma.

[3.1.4] No tīmekļa vietnes https://km.ru var piekļūt tīmekļa vietnes https://25.news-evi.net/ rakstam "Ukrainas bruņotie spēki veica apvērsumu Donbasā. Kas notika?" (krievu: "ВСУ устроили восстание в Донбассе: что произошло")³. Rakstā tiek vēstīts, ka Ukrainas bruņoto spēku 116.brigāde, kas ir izvietota Donbasa apgabalā, Kurahovas pilsētā, veica apvērsumu, atsakoties pildīt komandieru pavēles. Tāpat rakstā tiek minēts, ka informācija ir nākusi no spāņu žurnālistiem, bet avots nav norādīts. Šāda raksta mērķis ir diskreditēt Ukrainas bruņotos spēkus.

[3.2] Tīmekļa vietnē https://vesti-kaliningrad.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.2.1] Tā ir Krievijas Federācijas, Kaļiņingradas apgabalā izplatītā televīzijas raidījuma "Ziņas. Kaļiņingrada" (krievu "Вести. Калининград") mājaslapa. Balstoties uz tīmekļa vietnē pieejamo informāciju, raidījums ir pieejams skatītājiem televīzijas programmā "Rossija 1" (krievu: "Россия 1")⁴;

[3.2.2] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Kaujiniekiem, kas pašlaik atrodas SMO teritorijā, nosūtīs specializēto aprīkojumu" (krievu: "Бойцам, которые сейчас находятся в зоне СВО, отправят специализированное оборудование")⁵. Rakstā tiek minēts, ka no Kaļiningradas apgabala tiks nosūtīts karam paredzētais aprīkojums kaujiniekiem, kas pašlaik atrodas karošanas teritorijā. Tāpat rakstā arī tiek norādīts, ka Kaļiņingradas apgabals atbalsta savus kaujiniekus un dara visu, lai tiem būtu vieglāk karot Ukrainā. Šāds raksts piesauc lasītāju atbalstīt Krievijas kaujiniekus, kuri karo pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem;

[3.2.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Pilsoņiem konfiscētie vai brīvprātīgi nodotie ieroči un munīcija tagad tiek nodoti SMO zonai" (krievu: "Изъятое у граждан или сданное добровольно оружие и патроны к нему теперь передаются в зону проведения СВО")⁶. Rakstā tiek minēts, ka Kaļiņingradā tika pieņemts likums, kas nosaka noteiktu ieroču atsavināšanu no sabiedrības. Tāpat rakstā tiek norādīts, ka Kaļiņingradas apgabalā atsavinātie ieroči un munīcija tikšot nogādāta krievu kaujiniekiem, kas karo pret Ukrainu;

[3.2.4] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Gusevas biškopji savāca medu mūsu puišiem SMO" (krievu: Гусевские пчеловоды собрали мёд для наших ребят на СВО)⁷. Rakstā tiek minēts, ka Kaļiņingradas apgabala, Gusevas rajona biškopji ir savākuši medu, ko atbalsta nolūkos nosūtīs krievu kaujiniekiem, kas karo Ukrainā;

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padomes 2024.gada 14.novembra sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļa vietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3.punktā minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu, atbalstītu karu Ukrainā (tostarp dēvējot to par "specoperāciju" jeb "speciālo militāro operāciju") un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā vērstu naratīvu. Tīmekļa vietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3.punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļa vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļa vietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100.pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļa vietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.⁸ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.⁹ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.¹⁰ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi – ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļa vietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļa vietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļa vietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļa vietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļa vietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļa vietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļa vietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi – piekļuves ierobežošanu šim saturam – var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu.¹¹ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13.pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļa vietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļa vietnēs https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62.panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā (izvērstā veidā) un 9.punktā norādīto tīmekļa vietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļa vietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļa vietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67.pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļa vietnēm https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru, liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru, dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļa vietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētāja vietniece A. I. Druviete