Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 38

Liepājā 2024. gada 14. novembrī (prot. Nr. 11, 17. §)

Lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu teritorijai starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielām un Jauno ostmalu līdz O. Kalpaka ielai, Liepājā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināta lokālplānojuma, kas groza Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu teritorijai starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielām un Jauno ostmalu līdz O. Kalpaka ielai, Liepājā, saistošā daļa:

1.1. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (pielikums);

1.2. grafiskā daļa (funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi), kas pieejama valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla hipersaitē ar unikālo identifikatoru https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30810.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2012. gada 16. februāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Liepājas pilsētas teritorijas plānojums. II daļa. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" daļā par teritorijai starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielām un Jauno ostmalu līdz O. Kalpaka ielai, Liepājā, izstrādāto lokālplānojumu.

3. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš

1. pielikums
Liepājas valstspilsētas domes 2024. gada 14. novembra
saistošajiem noteikumiem Nr. 38

Liepājas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000063185
Rožu iela 6, Liepāja, LV-3401
pasts@liepaja.lv http://www.liepaja.lv

Lokālplānojuma teritorijai starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielām un Jauno ostmalu līdz O.Kalpaka ielai, Liepājā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

1.3. Inženiertehniskā sagatavošana

1.4. Zemes vienību veidošanas kārtība

1.5. Prasības transporta infrastruktūrai

1.6. Prasības inženiertīkliem

1.7. Prasības apbūvei

1.8. Prasības teritorijas labiekārtojumam

1.9. Prasības vides risku samazināšanai

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.3. Jauktas centra apbūves teritorija

2.4. Transporta infrastruktūras teritorija

2.5. Tehniskās apbūves teritorija

2.6. Dabas un apstādījumu teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

3.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

4. Citi nosacījumi

4.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

4.2. Citi nosacījumi un prasības

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. Noteikumu lietošana

1. Saistošie noteikumi nosaka teritorijas starp Kaiju, Aldaru, Jelgavas ielām un Jauno ostmalu līdz Oskara Kalpaka ielai, Liepājā (turpmāk – lokālplānojuma teritorija) izmantošanas un apbūves prasības grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Liepājas pilsētas domes 2012. gada 16. februāra saistošo noteikumu Nr. 8 "Liepājas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasības (turpmāk tekstā – Liepājas teritorijas plānojums), kas nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos noteikto, izņemot 543. punktu, tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

3. Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija – vizuāla objekta izpēte un fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot informāciju par objekta vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu.

4. Ķieģeļu stils – viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kad fasādes veidotas tikai kā ķieģeļu mūrējums un tām apkārt ir figurāli izmūrētas dzegas. Šim stilam raksturīgs skulpturālo rotājumu trūkums, jo tie nav veidojami no ķieģeļiem, un, no otras puses, mūrējuma ornamentālo detaļu bagātība ar plākšņu strukturēšanu, mijoties glazētiem un matētiem ķieģeļiem. Ēkas fasāde tiek izcelta ar apmesto un neapmesto elementu miju.

5. Industriālā dizaina raksturs – Industriālo dizainu raksturo tumšāki krāsu toņi, betona grīdas un bloku sienas, betona pārsegumu griesti, atklātas inženierkomunikācijas, vadi, pieslēgumi, skrūves. Stilam nav precīzu kritēriju. Industriālais dizains raksturojās ar nepabeigtības sajūtu. Industriālā dizaina priekšrocība ir tā unikālais vēstures pamats, spēja savienot vēsturi un tradīcijas ar mūsdienu prasībām un ilgtermiņa industriālo fonu.

6. Industriālais mantojums – ir kultūras mantojuma daļa – pirmsmodernisma industriālās teritorijas, kas liecina par industriālo tehnoloģiju attīstību darba paņēmienu un darba apstākļu izmaiņām 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, ko pilsētvidē raksturo šī perioda fabriku ēkas (galvenokārt neapmestu sarkano ķieģeļu) un bijušo strādnieku rajoni ar mazstāvu koka apbūvi.

1.3. Inženiertehniskā sagatavošana

7. Lokālplānojuma teritorijas zemes vienībās pirms būvniecības procesa uzsākšanas veic inženiertehniskos teritorijas sagatavošanas darbus.

8. Inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu lokālplānojuma teritorijā realizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētā apbūves kvartāla vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:

8.1. maģistrālo inženiertīklu pārbūvi un ierīkošanu sarkano līniju koridoru robežās;

8.2. satiksmes un gājēju infrastruktūras ierīkošanu, nodrošinot publisku piekļuvi plānotās gājēju promenādes (Transporta infrastruktūras teritorija (TR10)) teritorijai.

1.4. Zemes vienību veidošanas kārtība

9. Zemes vienību sadali un/vai robežu pārkārtošanu veic, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ņemot vērā ielu sarkanās līnijas un funkcionālo apakšzonu robežas, kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums", kā arī šo noteikumu citas prasības.

10. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts veikt pa kārtām.

1.5. Prasības transporta infrastruktūrai

11. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Kaiju ielas, Kroņu ielas, Aldaru ielas un Jelgavas ielas. Konkrētas iebrauktuves un iekšējo satiksmes organizāciju plānotajās zemes vienībās, t.sk. autonovietnēs, nosaka būvprojektā.

12. Transportlīdzekļu stāvvietu skaitu atsevišķām ēkām nosaka būvprojekta izstrādes laikā, ievērojot šādus nosacījumus:

12.1. minimālo autostāvvietu skaitu nodrošina atbilstoši Liepājas teritorijas plānojuma prasībām, izņemot:

12.1.1. daudzdzīvokļu māju apbūvei uz 1 dzīvokli – 0,7 autostāvvietas;

12.1.2. biroju ēku apbūvei uz 80 m² – 1 autostāvvieta;

12.1.3. viesnīcu apbūvei 5 viesnīcu numuriem – 1 autostāvvieta;

12.1.4. dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes apbūvei uz 100 m² – 0,3 autostāvvietas;

12.1.5. veselības aizsardzības iestāžu apbūvei uz 100 m² – 1,5 autostāvvietas;

12.1.6. kultūras iestāžu apbūvei uz 100 m² – 2 autostāvvietas;

12.2. minimālo vietu skaitu velonovietnē nodrošina atbilstoši ēkas funkcionalitātei un nepieciešamībai.

13. Koplietošanas transportlīdzekļus novieto tiem atbilstošā transportlīdzekļu novietnē. Koplietošanas auto, motorolleru, motociklu, mopēdu u.c. koplietošanas transportlīdzekļu stāvvietu skaitu un to novietošanas nosacījumus nosaka transportlīdzekļu novietnes apsaimniekotājs, ievērojot normatīvi nepieciešamo platību viena transportlīdzekļa novietošanai.

1.6. Prasības inženiertīkliem

14. Inženiertīklus, kas nepieciešami būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē, izstrādājot būvprojektu.

15. Teritorijā ierīkojama centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā paredz dalītu sistēmu – sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls ir atdalīts no lietusūdens tīkla.

16. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.

17. Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētos solāros paneļus vai citas iekārtas integrē ēkas kopējā arhitektūrā.

18. Projektējot jaunas ēkas, paredz pieslēgumu pie centralizētās siltumapgādes sistēmas.

1.7. Prasības apbūvei

19. Veicot esošo ēku pārbūvi, saglabā kultūrvēsturiski vērtīgo industriālā mantojuma daļu, bet, projektējot jaunas ēkas, piemēro industriālā dizaina principus, jauno apbūvi veidojot harmonijā ar vēsturisko apbūvi. Jaunās arhitektūras un vietas veidošana – saskaņā ar kultūras mantojumu, ainavu un vietas identitāti.

20. Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli ievēro ēku energoefektivitātes paaugstināšanas standartus un ieteikumus, t.sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem un būvniecības kvalitātei, kā arī ņem vērā šādus nosacījumus:

20.1. pielieto ilgtspējīgas attīstības principus;

20.2. saglabā ēku izvietojuma, stāvu skaita un silueta kompozīciju.

21. Lokālplānojuma teritorijā ievēro iedibinātās būvlaides, kas sakrīt ar ielu sarkanajām līnijām.

22. Ēku pirmo stāvu telpām (t.sk. daudzstāvu transportlīdzekļu novietnes pirmajā stāvā), kas izvietotas gar atklātu publisko ārtelpu, vismaz 50 % no ēkas fasādes garuma paredz atbilstošu augstumu un arhitektonisko izveidojumu, lai izvietotu publiskas funkcijas (sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, veikali, aptiekas, koprades telpas, darbnīcas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes u.tml.), kas orientētas uz ārtelpas kvalitāti un pieejamību no publiskās ārtelpas.

23. Ēkas ar kadastra apzīmējumu 1700 010 0019 001; 1700 010 0069 012; 1700 010 0017 001 tiek noteiktas kā kultūrvēsturiski vērtīgas un saglabājamas būves. Būves atļauts atjaunot un pārbūvēt, ņemot vērā sekojošus nosacījumus:

23.1. būves atjaunošanu vai pārbūvi veic, ņemot vērā arhitektoniski māksliniecisko izpēti un ēkas saglabāšanas un attīstības koncepciju;

23.2. būvei saglabājama un atjaunojama ēkas oriģinālā konstruktīvā sistēma;

23.3. saglabājot konstruktīvo un arhitektonisko tīrību, pieļaujama sekundāro uzslāņojumu – starpsienas, starpstāvi, piebūves – likvidēšana, atbrīvojot telpas jaunām funkcijām un pielietojumam;

23.4. ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus veic, siltinot ēku no iekšpuses, kas ļauj saglabāt ēkas fasādes un oriģinālo "ķieģeļu stilu".

24. Projektējot jaunu apbūvi, atļauts izvietot jaunas būves – dominējošus telpiskos akcentus, akcentējot Kroņu ielas noslēgumu un izeju uz Tirdzniecības kanālu (Kroņu ielas posmā starp Kaiju ielu un gājēju promenādi Jaunajā Ostmalā), kā arī akcentējot Kaiju ielas un Rīgas ielas krustojumu. Labākā apbūves risinājuma iegūšanai organizē arhitektūras metu konkursu.

25. Jaunu ēku arhitektūrā un fasāžu apdarē kā dominējošais materiāls izmantojams sarkanajam ķieģelim vizuāli pielīdzināms mūsdienīgs apdares materiāls.

26. Projektējot jaunu apbūvi, atļauts izvietot jaunas būves – pilsētbūvnieciskus akcentus, akcentējot Kroņu ielas noslēgumu un izeju uz Tirdzniecības kanālu (Kroņu ielas posmā starp Kaiju ielu un gājēju promenādi), kā arī akcentējot Kaiju ielas un Rīgas ielas krustojumu.

27. Projektējot jaunu apbūvi lokālplānojuma teritorijas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC10), būvprojekta izstrādes ietvaros veic vizuālās ietekmes izvērtējumu no šādiem skatu punktiem:

27.1. Rīgas ielas un Kaiju ielas krustojums;

27.2. Brīvības ielas un Jaunās ostmalas krustojums;

27.3. Tramvaju tilta vidus;

27.4. Tramvaju tilta gals pie Vecās ostmalas;

27.5. Radio ielas un Spīķeru ielas krustojums pie Vecās ostmalas;

27.6. Radio iela, pie koncertzāles "Liepājas dzintars" ieejas;

27.7. Brīvdabas estrāde/amfiteātris Spīķeru ielā;

27.8. Tirdzniecības kanāla vidus starp Spīķeru ielu un Vecajiem kapiem;

27.9. Jelgavas ielas un Kaiju ielas krustojums.

28. Aizliegts vizuāli aizsegt ēkas ar kadastra apzīmējumu 1700 010 0019 001; 1700 010 0069 012 skatā no Tirdzniecības kanāla pretējā krasta.

1.8. Prasības teritorijas labiekārtojumam

29. Lokālplānojuma teritorijas vienotu publiskās ārtelpas struktūru veido esošās un plānotās ielas, gājēju kustības koridori iekškvartālu telpā, Vecie Liepājas kapi un Kapsētas parka zona (TIN15), plānotā gājēju promenāde Tirdzniecības kanāla krastmalā un ūdens telpa.

30. Teritorijas labiekārtojumā respektē un turpina teritorijas industriālo raksturu, pielietojot industriālā dizaina principus, kā arī Jaunā Bauhaus principus (estētika, ilgtspējība, iekļautība), nodrošinot publiskās ārtelpas iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstītus risinājumus un universālā dizaina principus.

31. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā mūsdienu viedās tehnoloģiskās un dizaina inovācijas, piemēram, iekļaujot skaņas efektus, mobilā tīkla uztveres vietas, elektroierīču uzlādes punktus, energoefektīvus uz kustību jutīgus gaismas elementus u.c.

32. Gājēju promenādes un tai piegulošo ēku apgaismojumam izstrādā vienotu koncepciju, paredzot pēc iespējas neuzkrītošu un ar vēsturisko apbūvi saskanīgu apgaismojumu, izslēdzot iespēju teritorijā ierīkot pārspīlēti spilgtu un kultūras pieminekļu uztveri un lietošanu traucējošu mākslīgo apgaismojumu.

33. Labiekārtojuma elementu izvietojumu nosaka katras attiecīgās teritorijas būvprojektā, ņemot vērā publiskās ārtelpas izsauļojumu un mikroklimatu. Labiekārtojuma elementu vizuālajam izskatam un mākslinieciskajam noformējumam harmoniski jāiekļaujas apkārtējā vidē.

34. Lokālplānojuma teritorijā veido jaunus apstādījumus no apbūves un pazemes inženiertīkliem brīvajās zonās.

35. Nosacījumi esošo koku saglabāšanai:

35.1. lokālplānojuma teritorijā esošos kokus izvērtē pirms konkrētu objektu būvniecības procesa uzsākšanas. Koku izpēti, kopšanas un aizsardzības pasākumu plānošanu pirms būvniecības procesa uzsākšanas un, ja nepieciešams, arī uzraudzību (monitoringu) būvniecības laikā veic arborists ar pieredzi šādu darbu veikšanā;

35.2. veicot jebkādus būvdarbus, kravu transportēšanu un citus darbus, darba veicējs nodrošina saglabājamo koku stumbru un vainagu aizsardzību pret traumām. Veicot rakšanas darbus, nodrošina atsegto sakņu aizsardzību;

35.3. gar esošajiem kokiem komunikāciju izbūvi veic ar horizontālās urbšanas metodi.

36. Jaunu apstādījumu ierīkošanas nosacījumi:

36.1. ierīkojot publiskus vai privātus apstādījumus, izvēlas augus, kas ir raksturīgi Dienvidkurzemes veģetācijai un piemēroti augšanai pilsētvidē. Augi ar savu krāsu un smaržu akcentē un papildina dabā esošo gadalaiku maiņu;

36.2. Kroņu ielā ierīko koku aleju. Stādāmo koku sugas un stādīšanas attālumus nosaka ielas būvprojektā. Jaunu koku stādījumi veido kopēju apstādījumu sistēmu ar jau esošiem koku stādījumiem Kroņu ielā;

36.3. ielas apstādījumos izmanto zemus krūmus, ziemcietes vai zāļveida ziemcietes un kokus ar augstu lapotni (virs 2 m);

36.4. ielas apstādījumus formē, lai nodrošinātu ielas/skatu koridoru pārredzamību;

36.5. stādot koku vietā, kur apstādījumiem paredzētā ielas vai pagalma daļa bez komunikācijām ir mazāka par normatīvo vai nepieciešamo konkrētās koka sugas optimālu augšanas apstākļu nodrošināšanai, pielieto metodes un materiālus, kas nodrošina koku sakņu sistēmai gaisa apmaiņu atvēlētajā augsnē un nesablīvēšanu, koka sakņu sistēmas novadīšanu dziļāk, zem ietves vai brauktuves, kā arī norobežo koka sakņu sistēmu no plānotajām pazemes inženierkomunikācijām;

36.6. gājēju promenādes telpā papildus apstādījumiem dabīgā gruntī izvieto apstādījumus kastēs, ja nepieciešams. Visā promenādes garumā izvieto stilistiski un krāsu toņos līdzīgas apstādījumu kastes, ņemot vērā ēku arhitektūru, materiālus un krāsu toni;

36.7. apstādījumi gājēju promenādē nedrīkst aizsegt skatu uz Liepājas pilsētas vēsturiskā centra panorāmu no Kaiju ielas, ņemot vērā skatu perspektīvas Aldaru, Kroņu un Jelgavas ielas trasē, kā arī ņemot vērā iekškvartālu zaļos koridorus un to skatu perspektīvas.

1.9. Prasības vides risku samazināšanai

37. Pirms ēku būvprojektu izstrādes nepieciešams veikt trokšņa līmeņa mērījumus un gadījumā, kad tas ir augstāks par normatīvi pieļaujamo, veic pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai, lai nodrošinātu trokšņa līmeni telpās un teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

38. Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa aizsargājamu objektu būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņa līmenis, ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides troksni un tādām ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Ēku fasādēs, kas vērstas pret Rīgas ielu, pielieto skaņu izolējošus ēku fasāžu apdares materiālus, stikla konstrukcijas vai pakešu logus ar papildu skaņu slāpējošu efektu.

39. Projektējot dzīvojamās telpas, kas izvietotas tuvu trokšņa avotiem, iekštelpu izvietojumu plāno tā, lai guļamtelpu logi būtu izvietoti fasādē, kas vērsta prom no galvenā trokšņa avota.

40. Plānojot ilgtspējīgus lietusūdens savākšanas un novadīšanas risinājumus nodrošina, ka piesārņojums no ielas telpas neizplatās gruntsūdeņos un Tirdzniecības kanālā.

41. Liepājas Veco kapu teritorijā un aizsargjoslas teritorijā ap kapsētu aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.1.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM4)

2.1.1.1. Pamatinformācija

42. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

43. Savrupmāju apbūve (11001).

44. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

45. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostacijas, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

46. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

47. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes.

48. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un veselības centri, un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

49. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

2.1.1.4. Apbūves parametri

2.1.1.5. Citi noteikumi

57. Nevienā ēkas punktā ēkas augstums metros nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemesgabalu. Augstumu attiecībā pret kaimiņu drīkst palielināt ar kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu.

58. Vispārīgajā gadījumā mazstāvu dzīvojamai apbūvei ir perimetrālas apbūves raksturs. Iedibinātas perimetrālās apbūves situācijā ēkas var savstarpēji bloķēt bez saskaņošanas ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku.

59. Palīgēkas var izvietot uz zemesgabala robežas, ja ugunsdrošās sienas augstums nepārsniedz 3,5 m. Minēto augstumu var palielināt ar kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu.

60. Palīgēkas būvē atbilstoši vienotam kompleksam zemesgabala apbūves projektam.

2.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

2.2.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD3)

2.2.1.1. Pamatinformācija

61. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

62. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

63. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostacijas, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

64. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

65. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas vai jauniešu kopmītnes.

66. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles).

67. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.

68. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

69. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

2.2.1.4. Apbūves parametri

2.2.1.5. Citi noteikumi

78. Daudzdzīvokļu mājas pagalms ir daļēji publiska teritorija, kurā atļauts veidot dekoratīvus stādījumus, ierīkot labiekārtojumu un ar ūdenscaurlaidīgu segumu ieklātas autostāvvietas mājas iedzīvotājiem. Autostāvvietu maksimālais īpatsvars ir 30 % no pagalma kopējās platības.

79. Palīgēkas būvē atbilstoši vienotam kompleksam zemesgabala apbūves projektam.

2.3. Jauktas centra apbūves teritorija

2.3.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC9)

2.3.1.1. Pamatinformācija

80. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

2.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

81. Savrupmāju apbūve (11001).

82. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

83. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostacijas, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

84. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

85. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

86. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

87. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

88. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes.

89. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.

90. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

91. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

2.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

92. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai – garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

2.3.1.4. Apbūves parametri

2.3.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.3.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC10)

2.3.2.1. Pamatinformācija

105. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

2.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

106. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

107. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido bankas, diplomātiskie dienesti, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, radiostaciju un televīzijas centri, studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

108. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas.

109. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas.

110. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

111. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido telpas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles, segtie sporta laukumi).

112. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti publisko ēku pagalmi un teritorija starp apbūvi un gājēju promenādi gar Tirdzniecības kanālu, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

2.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

113. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas.

2.3.2.4. Apbūves parametri

2.3.2.5. Citi noteikumi

122. Dzīvojamās apbūves īpatsvaru no kopējās ēkas/ēku stāvu platības vienā zemes vienībā nosaka būvprojektā.

123. Iekškvartāla telpā starp ēkām veido apzaļumotus un labiekārtotus publiskās ārtelpas savienojumus (zaļos koridorus), nodrošinot nepieciešamos gājēju kustības savienojumus starp ielām un Tirdzniecības kanāla krastmalu. Teritorijā ierīko apstādījumus un izvieto dažādus ārtelpas labiekārtojuma elementus, saglabājot teritorijas caurredzamību, kā arī ņemot vērā skatus, kas tiek veidoti no Kaiju ielas uz Tirdzniecības kanālu un Vecliepāju.

2.4. Transporta infrastruktūras teritorija

2.4.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR9)

2.4.1.1. Pamatinformācija

124. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

2.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

125. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās inženierbūves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

126. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ielas, laukumi un citas kompleksas transporta inženierbūves, t.sk. tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

2.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

127. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, elektromobiļu uzlādes stacijas.

2.4.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.4.1.5. Citi noteikumi

128. Saglabā un atjauno vēsturisko akmens bruģi Kaiju ielā.

2.4.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR10)

2.4.2.1. Pamatinformācija

129. Transporta infrastruktūras teritorija (TR10) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka plānotajai gājēju promenādei posmā no Rīgas ielas līdz Oskara Kalpaka ielai, Tirdzniecības kanāla ziemeļu krastmalā. Promenāde paredzēta atpūtai, pastaigām, kultūras, sporta un izklaides pasākumu rīkošanai.

2.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

130. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženiertīkli siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās inženierbūves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

131. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

132. Lidostu un ostu apbūve (14005): apbūve, ko veido hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, upju kuģu piestātnes.

2.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

133. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

2.4.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.4.2.5. Citi noteikumi

134. Plānotajā gājēju promenādē prioritāte ir noteikta gājējiem un velosipēdistiem.

135. Teritorijā ierīko gājēju promenādi un nepieciešamo velo satiksmes infrastruktūru, pulcēšanas laukumus, apstādījumus, apgaismojumu un izvieto ārtelpas labiekārtojuma elementus (solus, velo novietnes, bērnu rotaļu ierīces, sporta ierīces u. tml.).

136. Saglabā un atjauno vēsturisko akmens bruģi gājēju promenādes gājēju zonā.

137. Promenādē atļauts izvietot īslaicīgas lietošanas un sezonas būves ielu tirdzniecībai, kultūras, sporta un izklaides pasākumiem. Būvju izvietojumu nosaka labiekārtojuma projektā.

138. TR10 teritorijā saglabā esošo piestātņu konstrukcijas, nodrošinot iespēju piestāt kuģošanas līdzekļiem, bet aizliegts veikt kravu operācijas pēc gājēju promenādes ierīkošanas. Piestātnes nav paredzēts nožogot. Piestātņu ekspluatācijas un peldlīdzekļu apkalpošanas laikā teritoriju atļauts norobežot ar pārvietojamu, caurredzamu nožogojumu.

2.5. Tehniskās apbūves teritorija

2.5.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA1)

2.5.1.1. Pamatinformācija

139. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

2.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

140. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženiertīkli.

2.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.5.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.5.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.6. Dabas un apstādījumu teritorija

2.6.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA8)

2.6.1.1. Pamatinformācija

141. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

2.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

142. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, ietverot apstādījumus, kā arī gājēju un velo satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

2.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

143. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido kioski, segtie stendi un paviljona tipa apbūve, ietverot sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, bārus, kafejnīcas.

2.6.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.6.1.5. Citi noteikumi

144. Ierīko gājēju un velosipēdu ceļu, lai nodrošinātu plānotās gājēju promenādes savienojumu ar Rīgas ielu.

145. Teritorijā ierīko jaunus apstādījumus, saglabājot atvērtu skatu perspektīvi no Rīgas ielas un Kaiju ielas krustojuma uz Liepājas pilsētas centru. Apstādījumu minimālais īpatsvars skvērā ir vismaz 50 % no skvēra kopējās platības.

2.6.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA9)

2.6.2.1. Pamatinformācija

146. Dabas un apstādījumu teritorija (DA9) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu Liepājas veco kapu saglabāšanas iespējas un kapsētas funkciju nodrošināšanai.

2.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

147. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtots parks un daļēji slēgta kapsēta (ietverot kapličas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), laukumi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

2.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.6.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.6.2.5. Citi noteikumi

148. Kapsētai izstrādā vienotu labiekārtojuma projektu. Pirms labiekārtojuma projekta izstrādes veic kapsētā saglabāto kultūrvēsturisko un mākslas objektu inventarizāciju, nosakot katra objekta individuālo vērtību un saglabāšanas nosacījumus.

149. Kapsētas daļā, kas noteikta kā teritorija ar īpašiem nosacījumiem TIN15, aizliegts veikt jaunus apbedījumus.

150. Teritorijas labiekārtojumu un jaunus gājēju ceļus ierīko ar pietāti pret vēsturisko kapsētas plānojumu un labiekārtojumu, t.sk. ņemot vērā vēsturisko gājēju ceļu un apbedījumu izvietojumu. Teritorijā saglabājami tajā esošie kapu pieminekļi, piemiņas plāksnes u.c. vēsturiskie kapsētas labiekārtojuma elementi.

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

3.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

3.1.1. Aldaru ielas apbūves grupa (TIN13)

3.1.1.1. Pamatinformācija

151. Aldaru ielas apbūves grupa (TIN13) ietver Aldaru ielas apbūvi posmā no Kroņu ielas līdz īpašumam Jelgavas ielā 14.

3.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.1.3. Citi noteikumi

152. Jaunai apbūvei būvlaidi nosaka, vadoties no blakus zemesgabalos esošo ēku novietojuma.

153. Apbūves raksturs: uz mainīgas būvlaides izvietotas, galvenokārt pēc 1940. gada būvētas, mūra un koka ēkas. Ēku savstarpējais attālums no 1/4 līdz 1/3 no ēkas ielas fasādes garuma.

154. Maksimālais apbūves blīvums – 60 %.

3.1.2. Rīgas ielas, Raiņa ielas, Kroņu ielas, Esperanto ielas un Brīvības ielas apbūves grupa (TIN14)

3.1.2.1. Pamatinformācija

155. Rīgas ielas, Raiņa ielas, Kroņu ielas, Esperanto ielas un Brīvības ielas apbūves grupa (TIN14) – ietver teritoriju Kaiju ielas un Rīgas ielas krustojumā.

3.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.2.3. Citi noteikumi

156. Maksimālais apbūves augstums – 16 m (4 stāvi).

157. Maksimālais apbūves blīvums – 60 %.

158. Saglabājamais apbūves raksturs: mūra ēkas ar Liepājas centram pietuvinātu detalizāciju un ēku būvlaika stiliem (eklektika un jūgendstils) atbilstošu apdares dažādību – sarkanais ķieģelis, apmetums, dabīgā akmens apdare cokolam un pirmā stāva dekoratīvajiem elementiem, uzsvērti ieejas portāli, balkoni ar greznām metāla margām, dekoratīvi metāla vārti. Rīgas ielā raksturīgi pirmajā stāvā izvietoti veikali ar vitrīnlogiem, kam priekšā atrodas vienkārša marga.

159. Teritorijā atļauts būvēt jaunu ēku, ņemot vērā vēsturiskās apbūves izvietojuma zonu un augstumu, ēku bloķējot pie esošās ēkas Kaiju ielā 5 brandmūra un nepiemērojot Liepājas teritorijas plānojuma 35. punktu.

160. Teritorijā nodrošina nepieciešamos gājēju satiksmes savienojumus un publiskās ārtelpas labiekārtojumu vismaz pirmā stāva līmenī. Konkrētas teritorijas robežas un risinājumus precizē būvju metu stadijā.

3.1.3. Kapsētas parka zona (TIN15)

3.1.3.1. Pamatinformācija

161. Kapsētas parka zona (TIN15) ir publiskās ārtelpas teritorija, kas pakāpeniski pārveidojama no kapsētas teritorijas par parka teritoriju.

3.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.3.3. Citi noteikumi

162. Kapsētas parka zonā, kas noteikta kā teritorija ar īpašiem nosacījumiem TIN15, aizliegts veikt jaunus apbedījumus.

163. Teritorijā atļauts ierīkot jaunus gājēju ceļus, teritorijas apgaismojumu un apstādījumus, labiekārtojot esošo kapsētas ainavu un nodrošinot gājēju kustības savienojumus starp Kaiju ielu un gājēju promenādi Tirdzniecības kanāla krastmalā, kā arī telpiski paplašināt esošās Jelgavas ielas apstādījumu zonu posmā gar kapsētu.

3.1.4. Labiekārtota gājēju zona (TIN16)

3.1.4.1. Pamatinformācija

164. Labiekārtota gājēju zona (TIN16) – labiekārtota publiskās ārtelpas teritorija, gājēju satiksmes savienojumu nodrošināšanai starp Kaiju ielu un plānoto gājēju promenādi gar Tirdzniecības kanālu.

3.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.4.3. Citi noteikumi

165. Plānotās apbūves kvartālā, kurā noteikta Labiekārtota gājēju zona (TIN16), izstrādājot ēku pārbūves vai jaunbūves metu nodrošina plānoto gājēju satiksmes savienojumu vismaz pirmā stāva līmenī, paredzot gājēju ceļus ne mazāk kā 3 m platumā. Konkrētas TIN16 teritorijas robežas, izvietojumu un risinājumus precizē ēku metu stadijā, atkarībā no esošo un plānoto ēku funkcijām un izvietojuma.

4. Citi nosacījumi

4.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

166. Lokālplānojumu īstenojot, nodrošina esošo ēku funkcionalitāti un telpu izmantošanu, vienlaicīgi veicot ēku uzturēšanu, remontu vai pārbūvi.

167. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību, atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un risinājumiem.

168. Lokālplānojuma īstenošanas 1. kārtā veic Kroņu ielas, Aldaru ielas un Jelgavas ielas pagarinājumu izbūvi posmā no Kaiju ielas līdz gājēju promenādei.

169. Lokālplānojuma īstenošanas 2. kārtā veic jaunu ēku būvniecību kvartālos starp Kaiju ielu, Jelgavas ielu, Rīgas ielu un gājēju promenādi. Lai nodrošinātu kvalitatīvas kopējās attīstības koncepcijas izstrādi vismaz viena kvartāla robežās, jaunas apbūves risinājumu izvēlas arhitektūras konkursā. Arhitektūras konkurss organizējams atbilstoši Liepājas teritorijas plānojuma 9. nodaļas prasībām.

170. Gājēju promenādi atļauts ierīkot pa posmiem/kārtām, tikai pēc ostas aktivitāšu, t.sk. dzelzceļa transporta kustības, pārtraukšanas konkrētajā promenādes posmā.

171. Būvēm, kas noteiktas kā kultūrvēsturiski vērtīgas būves, veic arhitektoniski māksliniecisko izpēti pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes.

172. Pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā ēkas ekspluatācijai nepieciešamie inženiertīkli, jānodrošina ārējās ugunsdzēsības ūdensapgāde un jāierīko piebraucamais ceļš.

173. Būvniecības procesa laikā radītie atkritumi, būvgruži vai jebkāda veida priekšmeti, kam varētu būt negatīva ietekme uz ainavu, ir jāaizvāc. Būvgruži ir jāuzglabā speciāli tam paredzētā konteinerā, no kura būvniecības darbu laikā būvgruži tiek regulāri un bez kavēšanās iztukšoti.

4.2. Citi nosacījumi un prasības

174. Esošās aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai un plānoto ielu ekspluatācijas aizsargjoslas (sarkanās līnijas) ir noteiktas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums".

175. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir attēlotas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums.