1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums, kas cita starpā paredz jaunu regulējumu attiecībā uz pašvaldības nolikumā nosakāmajiem jautājumiem.

2024. gada 4. aprīlī tika apstiprināts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības nolikums. 15.04.2024. tika saņemts uzraugošās ministrijas (VARAM) viedoklis par saistošajiem noteikumiem ar aicinājumu izvērtēt nepieciešamību veikt precizējumus. Izvērtējot VARAM norādes, saistošo noteikumu projekts paredz minētos precizējumus:

1. Precizēts saistošo noteikumu izdošanas tiesiskais pamatojums un administrācijas struktūras tvērums;

2. Precizēts pašvaldības iestāžu dalības biedrībās pašvaldības vārdā noteikšanas mehānisms;

3. Izslēgta norma (26. punkts) par amatu klasificēšanas principiem, kas turpmāk tiks noteikt pašvaldības atlīdzības nolikumā;

4. Precizēta nodaļa par rīcību ar pašvaldības mantu.

Precizēts regulējums (73.1. apakšpunkts) par publiskas apspriešanas rīkošanu.

Saistošo noteikumu projekts precizē pašvaldības institucionālo sistēmu un darba organizāciju.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitā daļa nosaka, ka valsts pārvaldi organizē iespējami efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju.

Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 8. punkts nosaka, ka dome ir tiesīga izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu, turklāt tikai domes kompetencē ir: izveidot un reorganizēt pašvaldības administrāciju, tostarp izveidot, reorganizēt un likvidēt tās sastāvā esošās institūcijas, kā arī izdot pašvaldības institūciju nolikumus.

Ņemot vērā minēto normatīvo regulējumu, pārskatot pašvaldības Centrālās administrācijas struktūru, funkciju un uzdevumu izpildi, efektīvai un lietderīgai pašvaldības darbības nodrošināšanai, pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībai, ņemot vērā pašvaldības centralizētās finanšu vadības un grāmatvedības procesa turpināšanu, ir lietderīgi veikt reorganizācijas pasākumus pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrā un grozījumus iestāžu amatu sarakstos.

Ar saistošajiem noteikumiem tiek piedāvāts:

1. Pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrā pašlaik atrodas Juridiskā nodaļa un Iepirkumu nodaļa, kā atsevišķas nodaļas. Tās ir nodalītas funkcionāli. Juridiskajai nodaļas amatu sarakstā nav amata vienības "Vadītājs", tā ir tieši pakļauta Centrālās administrācijas vadītājam. Pašlaik tiek konstatēts, ka vairāki pašvaldības iepirkumi kavējas (netiek izsludināti laicīgi vai arī procedūru process kavējas), attiecīgi pašvaldības pārvaldes nevar pilnvērtīgi veikt savas funkcijas. Kapacitātes (darbinieku) trūkums Iepirkumu nodaļā norāda uz to, ka nepieciešams papildināt esošo amatu sarakstu. Ir lietderīgi apvienot abas nodaļas, tādā veidā tiks palielināta juridiskā atbalsta funkcijas izpilde ne tikai Iepirkumu nodaļā, bet arī citām pašvaldības struktūrām. Piemēram, Pilsētvides un attīstības pārvaldei ir nepieciešamas juridiskais atbalsts, pārvaldes kompetencē ir svarīga pašvaldības funkcijas nodrošināšana – nekustamā īpašuma pārvaldīšana, apsaimniekošana, projektu realizācija un pilnvērtīga juridiska atbalsta sniegšana, tikai nodrošinās kvalitatīvu darba izpildi arī šajā pārvaldē. Juridiskā un iepirkumu nodaļas funkcijas tiks apvienotas, precizējot un pilnveidojot tās. Tiek piedāvāts izveidot Juridiskās un iepirkumu nodaļu šādā struktūrā:

- Nodaļas vadītājs;

- Galvenais iepirkumu speciālists – nodaļas vadītāja vietnieks;

- Vecākais jurists;

- 2 juristi (iepirkumu jomā);

- Iepirkumu speciālists;

- Civilās aizsardzības pārvaldnieks – jurists.

2. Pašvaldībā Personāla nodaļa pastāvēja līdz 2012. gadam, kad valsts finanšu krīzes laikā, pašvaldības budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkos, tika likvidēta Personāla nodaļa, funkcijas, uzdevumus un pienākumus pārdalot starp Kancelejas darbiniekiem. Iepazīstoties ar citu pašvaldību un arī valsts pārvaldes iestāžu struktūrām, 95 % ir izveidota Personāla nodaļa vai personāla vadītāja, speciālista, inspektora amats, kura galvenais uzdevums ir iestādes personāla politikas, personāla stratēģijas uzturēšana, dokumentu personāla jautājumos (rīkojumi, darba līgumi u.c. dokumenti) sagatavošana, darbinieku atlases, novērtēšanas, atlīdzības sistēmas uzturēšana un citu ar personālu saistītus procesu nodrošināšana. Valsts kanceleja 2024. gadā ir izstrādājusi cilvēkresursu pārvaldības vadlīnijas pašvaldībām, kas izveidotas Administratīvās kapacitātes ceļa kartes 2021–2027 ietvaros, kur tiek noteikts, ka Cilvēkresursu vadībai ir liela nozīme katrā valsts vai pašvaldības iestādē. Ņemot vērā minēto, ir lietderīgi izveidot amata vienību "Personāla vadītājs", kas nodrošinās ne tikai Centrālās administrācijas personāla jautājumu risināšanu, bet arī noteiks vienotās cilvēkresursu vadības politikas pamatnostādnes visas pašvaldības iestādēm.

3. Centrālās administrācijas struktūrā pašlaik ir izveidota Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļa. Izvērtējot nodaļas darba apjomu un darbinieku noslogotību, kā arī ņemot vērā to, ka pašvaldība vairs neizdod informatīvo izdevumu drukātā veidā, kā arī izdevuma elektroniska uzturēšana sociālajos tīklos nav lietderīga, ņemot vērā arī to, ka ar 01.01.2025. pašvaldībai ir jārealizē un jāparedz finansējums līdzdalības budžetam, ar 31.12.2024. tiks likvidēta nodaļa, proti, budžeta līdzekļu lietderīgai izmantošanai tiks izslēgtas 4 amata vienības ("Sabiedrisko attiecību tekstu autors" 2 amata vienības, "Komunikācijas speciālists" un "Nodaļas vadītājs"). Pārejas amata vienības nodrošinās pašvaldības funkciju – sabiedrības informēšanas par pašvaldības darbu. Pilsētvides un attīstības pārvaldē tiks izveidota amata vienību "Pārvaldes vadītāja vietnieks sadarbības un sabiedrības iesaistes jautājumos", kas nodrošinās līdzdalības budžeta procesa realizēšanu un citu ārējo projektu un sakaru uzturēšanu pašvaldības attīstības nolūkos.

4. Pašvaldību likuma 21. panta sestā daļa nosaka, ka pašvaldības izpilddirektoram var būt viens vai vairāki vietnieki. Pašvaldības izpilddirektora vietnieku skaitu nosaka pašvaldības nolikumā. Pašvaldības izpilddirektora vietnieka iecelšanai amatā piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība un prasības. Uz 01.10.2024., saskaņā ar pašvaldības nolikumu, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā darbojas 8 pašvaldības kapitālsabiedrībās, 1 privātā un 7 pašvaldību iestādes ar tām pakļautām iestādēm un struktūrvienībām. Atbilstoši pašvaldības nolikuma 23. punktam, kā arī saskaņā ar Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārraudzības likuma normām, pašvaldības izpilddirektors koordinē pašvaldības iestāžu darbu un veic kapitālsabiedrību pārraudzības funkcijas. Ņemot vērā konstatēto nepietiekamo pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzības mehānismu, kā arī to, ka pašlaik pārraudzība notiek sadrumstalotā veidā, ir lietderīgi izveidot amata vienību "Izpilddirektora vietnieks pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumos", kas veiks pašvaldības visu kapitālsabiedrību pārraudzību. Izpilddirektora vietnieka pienākumi tiks noteikti pašvaldības nolikumā. Turpmāk būtu lietderīgi arī lemt par nodaļas kapitālsabiedrību pārraudzības izveidošanu. Izpētot citu pašvaldību pieredzi kapitālsabiedrību pārraudzības jomā, kā arī izpilddirektora funkciju pārdalē efektīvai pašvaldības administrācijas darbībai, tiek secināts, ka praktiski visās pašvaldībās ir izpilddirektora vietnieki. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā amata vienība "Izpilddirektora vietnieks" tika likvidēta 2017. gadā pašvaldības budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkos. Ņemot vērā minēto, ar mērķi pilnvērtīgi, tiesiski un lietderīgi izpildīt pašvaldības funkcijas un uzdevumus kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumos, tiek piedāvāts izveidot amata vienību "Izpilddirektora vietnieks pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumos", kura pienākumos ietilps visu pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzība. Tiek piedāvāts atcelt kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu pildīšanas nodošanu iestāžu vadītājiem, tādējādi kapitālsabiedrību pārvaldība notiks vienuviet.

5. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestāde "Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs" (turpmāk – Centrs) ir pašvaldības iestāde, kas īsteno kompetences, pilda funkcijas un uzdevumus bērnu un jauniešu interešu izglītības, jaunatnes lietu, ģimenes lietu un radošuma attīstības jomā. Centra īstenotās interešu izglītības programmas tiek finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem, atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 382 "Interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 382), citu finansējumu programmu īstenošanai Centrs nepiesaista. Centrs nav izglītības iestāde, tāpēc nevar pretendēt uz valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, kas dotu iespēju piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus atbilstoši Noteikumiem Nr. 382. Izvērtējot Centra funkcijas un uzdevumus, secināms, ka iestādes turpmākai attīstībai ir daudz vairāk iespēju, ja iestāde darbotos kā izglītības iestāde. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvalde īsteno pašvaldības funkcijas izglītības jomā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

6. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Sporta pārvalde izstrādā un realizē pilsētas politiku fiziskās audzināšanas un sporta attīstības jomā. Sporta pārvaldes pakļautībā ir Rēzeknes Bērnu – jaunatnes sporta skola, sporta komplekss un peldbaseins. Sporta pārvaldes funkcijas ir:

1. piedalīties vienotas pilsētas politikas sporta jomā īstenošanā;

2. atbalstīt pilsētas sportistu startu valsts, Eiropas, pasaules čempionātos, starptautiskajās un citās sacensībās;

3. analizēt sporta iestāžu un organizāciju darbības efektivitāti;

4. apkopot gada statistiskos rādītājus sportā;

5. organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes sporta izglītības mērķu sasniegšanu;

6. pārraudzīt sporta bāžu stāvokli, veicināt to labiekārtošanu, organizēt to rekonstrukciju un remontus;

7. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

No Rēzeknes valstspilsētas rīcības un investīciju plāna 2023.–2029. gadam investīciju pozīcijām viena ir Sporta pārvaldes virzīta, bet arī tā ir paredzēta sporta izglītības programmu attīstībai, kas ir lielā mērā saistīta ar izglītības jautājumiem.

Izglītības pārvalde pašlaik pārrauga un uztur visas tās sporta bāzes (sporta zāles, sporta laukumi, tenisa korti), kas atrodas izglītības iestādēs, kā arī apsaimnieko un uztur piepūšamo futbola halli Rēzeknē, Rūpnīcas ielā 11. Izglītības pārvaldes pakļautībā ir 19 izglītības iestādes un Rēzeknes pilsētas dienesta viesnīca. Izvērtējot Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes funkcijas, uzdevumus un kapacitāti, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Sporta pārvaldes funkcijas, pašvaldības finanšu iespējas, secināms, ka sporta izglītības jomas attīstības un darbības nodrošināšanu optimāli spēj veikt Izglītības pārvalde.

7. Pašvaldību likuma 10. panta otrā daļa nosaka, ka, ja likums tieši nenosaka, ka attiecīgā lēmuma pieņemšana ir domes kompetencē, dome, paredzot to pašvaldības nolikumā, var pilnvarot pašvaldības administrāciju lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu.

Lai nodrošinātu pašvaldības funkciju efektīvu izpildi, ar saistošajiem noteikumiem pašvaldība pilnvaro Pilsētvides un attīstības pārvaldi lemt un parakstīt ar to saistītos dokumentus jautājumos par:

- pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu;

- par zemes iznomāšanu bez apbūves tiesībām;

- dzīvokļu jautājumos:

- nekustamo īpašuma apvienošanu, sadalīšanu, robežu pārkārtošanu un zemes ierīcības projektu izstrādāšanu;

- zemes ierīcības projektu apstiprināšanu;

- adrešu piešķiršanu;

- zemes vienību lietošanas mērķa piešķiršanu;

- zemes vienību platību precizēšanu.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu

2025. gadā papildus (salīdzinājumā ar 2024. gadu) būs nepieciešami 107 000 EUR, kas ietver lielākoties grāmatvežu atalgojuma palielināšanu, kā arī 3 jaunu amata vietu izveidošanu Centrālajā administrācijā: Juridiskās un iepirkumu nodaļas vadītājs, Izpilddirektora vietnieks un Personāla vadītājs.

Sporta pārvaldes un iestādes "Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs" iekļaušana Izglītības pārvaldē tiek veiktas budžeta līdzekļu optimizācijas nolūkos, ar iespēju papildus piesaistīt arī valsts finansējumu.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci

Mērķis – efektīvai pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanai, pilnvērtīgāk tiks nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas: izglītības un veselīga dzīvesveida nodrošināšana.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

Līdzšinējā kārtība netiek mainīta.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem

Sakarā ar saistošo noteikumu izpildi tiks precizēti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administrācijas darbinieku pienākumi un uzdevumi, iekšējie normatīvie akti.

6. Informācija par izpildes nodrošināšanu

Pašvaldības nolikumā noteikto uzdevumu izpildi nodrošinās Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administrācija.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai, galvenokārt lietderīgu pašvaldības funkciju izpildi un budžeta līdzekļu optimizāciju.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām

Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts 29.10.2024. tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.rezekne.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu viedokļu sniegšanai līdz 12.11.2024. Viedokļi netika saņemti.