Ministru kabineta noteikumi Nr. 746

Rīgā 2024. gada 26. novembrī (prot. Nr. 50 41. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.2. pasākuma "Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1.  Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.2. pasākumu "Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā"  (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.1. projektu īsteno zinātniskā institūcija, kas atbilst šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai;

2.1.2. projektā īstenojamās darbības atbilst šo noteikumu 2.2. apakšpunktā  minētajiem nosacījumiem;

2.2. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:

2.2.1. tiek īstenota neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp īstenota kopīga pētniecība un izstrāde, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra iesaistās efektīvā sadarbībā. Pētniecības un izstrādes pakalpojumu sniegšana un pētniecība un izstrāde, ko veic uzņēmumu uzdevumā, netiek uzskatīta par neatkarīgu pētniecību un izstrādi;

2.2.2. pētniecības rezultāti tiek izplatīti bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

2.2.3. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:

2.2.3.1. zinātības un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas sabiedrība (tāda komercsabiedrība, kurā mātes sabiedrības līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes sabiedrībai ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.9. apakšpunktā  minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;

2.2.3.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas vai pētniecības struktūras pamatdarbībā;

2.2.4. publiska izglītība, lai vairotu un uzlabotu cilvēkresursu prasmes, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta;

2.3. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014,  ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai; 

2.4. eksperimentālā izstrāde – izstrāde, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 86. punktā noteiktajai definīcijai;

2.5. fundamentālie pētījumi – pētījumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 84. punktā noteiktajai definīcijai;

2.6. intelektuālais īpašums –  tiesības uz atsevišķiem cilvēka prāta darbības rezultātiem, kam piemīt nemateriālās dabas vērtība. Šādas tiesības izpaužas kā aizliegums izmantot kāda cilvēka intelektuālo īpašumu bez tā iepriekšējas atļaujas;

2.7. intelektuālā īpašuma tiesības – tiesības, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta "h" apakšpunktā noteiktajai definīcijai;

2.8. projekta dzīves cikls – periods, kas aptver laiku no projekta darbību uzsākšanas līdz vismaz pieciem gadiem pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas vai projektā iegādātā aprīkojuma lietderīgās lietošanas laikposma beigām, ja tas ir garāks par pieciem gadiem pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;

2.9. pētniecības organizācija – subjekts, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.10. rūpnieciskie pētījumi – pētījumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktā noteiktajai definīcijai;

2.11. tehnoloģiju tiesības –  tiesības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 316/2014 1. panta "b" apakšpunktā noteiktajai definīcijai;

2.12. uzņēmumi – Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji;

2.13. virs kvalitātes sliekšņa novērtēts projekts – pētniecības pieteikums, kuram projekta kvalitātes izvērtējums ir pārvarējis noteikto kvalitātes slieksni attiecīgās ārvalstu programmas projektu pieteikumu vērtēšanā. Minēto vērtējumu apliecina Eiropas Komisijas izsniegts Izcilības zīmoga sertifikāts (Seal of Excellence), ja konkrētajai apakšprogrammai Eiropas Komisija piešķir Izcilības zīmoga sertifikātu, vai izdruka no informācijas sistēmas Research Participant Portal, kas satur informāciju par projekta novērtējumu un noteikto kvalitātes slieksni (Evaluation Summary Report), vai citas institūcijas izsniegts projekta kvalitātes vērtējumu apliecinošs dokuments; 

2.14. zinātnes universitāte – nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas – bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas;

2.15. zinātniskais darbinieks – zinātniskais personāls, zinātni apkalpojošais personāls un zinātnes tehniskais personāls, kas klātienē vai attālināti nodarbināts projektā;

2.16. zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti, kā arī saimnieciskās darbības veicēja institūcijā strādājošās personas, kas veic vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumus.

3. Pasākumu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

4. Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.

5. Pasākuma ietvaros plānots atbalstīt viena projekta īstenošanu, kas paredz īstenot pētniecību visās šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās, par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

7. Īstenojot projektu, atbalstāmās darbības un risinājumi mērķēti Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju.

II. Pasākuma mērķis un sasniedzamie rādītāji

8. Pasākuma mērķis ir pētījumu platformas un izcilības centra izveide, kura ietvaros tiks atbalstīta pētniecības un inovāciju projektu īstenošana pētniecības kapacitātes un kompetenču attīstībai, kas spētu sniegt pienesumu atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību un izcilību pētniecībā un zināšanu izplatīšanu par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu.

9. Pasākuma mērķa grupa ir šo noteikumu 7. punktā minēto reģionu kūdras nozares un saistīto nozaru iestādes, uzņēmumi, kurus skar ekonomiskā transformācija, zinātniskās institūcijas un zinātniskie darbinieki, kā arī reģionos nodarbinātie speciālisti kūdras un saistītajās nozarēs.

10. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim jāsasniedz šādi rādītāji:

10.1. programmas iznākuma rādītājs – uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām, – vismaz pieci;

10.2. programmas rezultāta rādītāji:

10.2.1. zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts, – vismaz 50;

10.2.2. pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos – vismaz trīs pētniecības pieteikumi.

11. Šo noteikumu 10.1. apakšpunktā  minētais iznākuma rādītājs ir sasniegts, kad ar šo noteikumu 9. punktā minētajiem uzņēmumiem, kas pārstāv katru no četriem atbalstāmajiem reģioniem un darbojas kūdras nozarē, ir noslēgts sadarbības līgums, kura ietvaros šie uzņēmumi ir sadarbojušies ar pasākuma īstenošanā iesaistītajām zinātniskajām institūcijām pētniecības projekta pieteikumu tēmu un vajadzību definēšanā un citos efektīvas sadarbības pasākumos projekta īstenošanas laikā. Ar šo noteikumu 9. punktā minētajiem uzņēmumiem izveidotā darba grupa organizē darba sanāksmes vismaz reizi sešos mēnešos visā projekta īstenošanas laikā.

12. Šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētie programmas rezultāta rādītāji ir sasniegti, ja:

12.1. šo noteikumu 10.2.1. apakšpunktā minētie zinātniskie raksti ir izstrādāti un publicēti vai pieņemti publicēšanai Web of Science vai SCOPUS, ERIH (A vai B) datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos un no tiem vismaz pieci ir publicēti vai pieņemti publicēšanai šajās datubāzēs iekļautajos pirmās kvartiles (Q1) žurnālos;

12.2. šo noteikumu 10.2.2. apakšpunktā minētie pētniecības pieteikumi ir sagatavoti, iesniegti starptautiskā pētniecības un attīstības projektu konkursā (piemēram, Apvārsnis Eiropa, Apvārsnis Eiropa partnerībā, Eiropas Komisijas LIFE programmā, Nordforsk programmā un citās) un novērtēti virs kvalitātes sliekšņa.

13. Pasākuma īstenošanā finansējuma saņēmējam ir noteikti šādi kopīgi (horizontāli) uzdevumi:

13.1. veidot un attīstīt starpdisciplināras un iekļaujošas starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas, kas zinātniskajā darbībā izmanto un attīsta pasaules zinātnieku atzītas pētniecības metodes un tehnoloģijas;

13.2. attīstīt zinātnisko grupu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru speciālistu sadarbību;

13.3. attīstīt starptautisko sadarbību pētniecībā, tostarp iesaistoties starptautiskajos sadarbības tīklos un konsorcijos, jo īpaši sadarbībā ar Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijiem, tai skaitā ar eLTER (Integrated European Long-Term Ecosystem, critical zone and socio-ecological system Research Infrastructure – Eiropas integrēto ilgtermiņa ekosistēmu, kritisko apgabalu un socioekoloģisko sistēmu pētniecības infrastruktūru), un izstrādājot projektu pieteikumus Eiropas Savienības fondu un citām starptautiskajām pētniecības programmām;

13.4. attīstīt uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu orientētus inovatīvus risinājumus un veicināt to plašāku izmantošanu;

13.5. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicēt rezultātus brīvpiekļuves žurnālos un deponēt jauniegūtus pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu lietojamību atbilstoši "FAIR" principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība);

13.6. nodrošināt publicitātes un komunikācijas pasākumus, tostarp vismaz reizi gadā projekta īstenošanas laikā organizējot semināru, lai informētu sabiedrību un nodrošinātu programmas atpazīstamību un rezultātu izplatīšanu, kā arī iesaistītu atbilstošās mērķa grupas un veicinātu zināšanu pārnesi, izpratni par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā;

13.7. veicināt studējošo, sevišķi doktorantu, un jauno zinātnieku iesaisti projekta uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu kūdras nozares vajadzības, pārkārtojoties uz klimatneitralitāti, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru vajadzības pēc augstākas kvalifikācijas speciālistiem, tai skaitā īstenojot sasaisti ar jomai atbilstošām doktorantūras programmām;

13.8. nodrošināt projektā radīto zināšanu iekļaušanu mācību moduļu izstrādē pamatstudiju un tālākizglītības programmās;

13.9. izveidot kopīgu datubāzi Latvijas Atvērtās zinātnes platformā un nodrošināt piekļuvi projektā radītajām zināšanām.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

14. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 5 981 103 euro (no tā elastības finansējums – 392 838 euro), tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 5 083 937 euro (no tā elastības finansējums – 333 912 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 897 166 euro (no tā elastības finansējums – 58 926 euro). Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 5 588 265 euro apmērā, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu – 4 750 025 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 838 240 euro apmērā. Maksimālais Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

15. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 14. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

IV. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim

16. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir zinātniskā institūcija, kas 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ieguvusi vismaz četru ballu novērtējumu, vai zinātnes universitāte, un tās var iesniegt šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, ja projekta iesniedzējs kā zinātniskā institūcija atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.

17. Šo noteikumu 30. punktā  minēto atbalstāmo darbību īstenošanā finansējuma saņēmējs piesaista vismaz divus sadarbības partnerus, kopā veidojot konsorciju no vismaz trim zinātniskajām institūcijām, starp kurām ir vismaz divas zinātnes universitātes un vismaz viena zinātniskā institūcija, kura 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā  ieguvusi vismaz četru ballu novērtējumu un atbilst pētniecības organizācijas definīcijai, ieskaitot finansējuma saņēmēju.

18. Projektā kā sadarbības partneri, ja nepieciešams, iesaistāmas arī citas Latvijas Republikā reģistrētas universitātes, augstskolas un zinātniskās institūcijas, kuras atbilst pētniecības organizācijas definīcijai.  

19. Konsorcija projekta ietvaros nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

19.1. projekta iesniegumu iesniedz projekta iesniedzējs, kas atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām un ir atbildīgs par projekta īstenošanu un projektā plānoto rezultātu sasniegšanu;

19.2. sadarbības partneris ir reģistrēts attiecīgajā reģistrā Latvijā un atbilst šo noteikumu 17. punktā minētajām prasībām;

19.3. visi sadarbības partneri piedalās projekta izstrādē, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dalās projekta riskos un rezultātos;

19.4. projekta ietvaros katrs sadarbības partneris gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no konkrētā sadarbības partnera pētniecības projekta pieteikuma ietvaros iegūtiem pētniecības rezultātiem.

20. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno šo noteikumu 17. un 18. punktā ​​​​​​​ minēto sadarbības partneru apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā, kā arī trīs mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, noslēdz sadarbības līgumus.

21. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot pušu tiesības, pienākumus un atbildību un vismaz šādus saturiskās un finansiālās sadarbības nosacījumus:

21.1. sadarbības mērķus un principus;

21.2. plānoto kopējo konsorcija projekta finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu;

21.3. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību;

21.4. tiesību uz projekta rezultātiem (tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību) sadalījumu proporcionāli katra sadarbības partnera ieguldījumam projekta īstenošanā;

21.5. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības.

22. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

23. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu.

24. Projekta iesniedzējs izstrādā projekta ieviešanas darba plānu, tajā paredzot projekta rezultātu un rādītāju sasniegšanas, ieviešanas un izplatīšanas pasākumus, laika grafiku un atbildības sadalījumu starp sadarbības partneriem par šo noteikumu 30. punktā minēto atbalstāmo darbību ieviešanu, tai skaitā projektā paredzot papildus sasniedzamos rādītājus, ja tiek izpildīti šo noteikumu 15. punkta nosacījumi.

25. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri īsteno šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības un nodrošina pētījuma specifikai atbilstošu projekta rezultātu un šo noteikumu 10.1. apakšpunktā ​​​​minētā iznākuma rādītāja sasniegšanu līdz 2029. gada 30. septembrim, bet šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanu – līdz 2029. gada 31. decembrim.

26. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā pamato sagaidāmo pētniecības rezultātu ilgtspēju projekta dzīves cikla laikā.

27. Projekta iesnieguma pielikumā pievieno: 

27.1. projekta iesnieguma un tā pielikumu tulkojumu angļu valodā atbilstoši atlases nolikuma prasībām;

27.2. šo noteikumu 20. punktā minēto apliecinājumu par sadarbību;

27.3. šo noteikumu 28. punktā minēto apliecinājumu (ja attiecināms).

28. Lai pamatotu projekta pozitīvo ietekmi uz sociālekonomisko situāciju pārkārtošanās procesā visvairāk skartajos reģionos, projekta iesniegumam var pievienot pozitīvu atzinumu par pētījumu nozīmību kūdras un saistīto tautsaimniecības nozaru pārejai uz klimatneitralitāti, kuru sniegušas šādas institūcijas:

28.1. Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus reģistrētas biedrība, kuras biedri strādā kūdras nozarē un kuras biedru kopējais apgrozījums ir vismaz 150 000 000 euro gadā;

28.2. nozares ministrija, kuras kompetencē ir klimata vai dabas resursu pārvaldības politikas joma.

29. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noteiktas šādas prasības:

29.1. tas sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei vai citai kompetentai institūcijai nav sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

29.2. tas nav saņēmis un neplāno saņemt finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai pētniecības rezultātiem;

29.3. zinātniskā institūcija atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem atbildīgajā iestādē (Zinātnisko institūciju reģistrā) ir iesniegusi publiskos pārskatus par zinātnisko darbību par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem. Ja zinātniskā institūcija ir dibināta mazāk nekā pirms trim gadiem, ir iesniegti publiskie pārskati par noslēgtajiem pārskata gadiem atbilstoši tās reģistrācijai reģistrā;

29.4. ja finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris veic gan saimnieciskas darbības, gan darbības, kam nav saimnieciska rakstura, tas nodala darbību veidus un to izmaksas, finansējumu un ieņēmumus tā, lai efektīvi novērstu saimnieciskās darbības šķērssubsidēšanu;

29.5. projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2024/2509), 61. panta prasībām.

V. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

30. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

30.1. tādu pētījumu īstenošana, kuri vērsti uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu kūdras nozarē un Latvijas klimatneitralitātes veicināšanu, šādos tematiskajos pētniecības virzienos:

30.1.1. Latvijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un ogļskābās gāzes (CO₂) piesaistes aprēķinu metodes pilnveidošana kūdras ieguves nozarē atbilstoši Komisijas 2020. gada 8. maija Deleģētās regulas (ES) 2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014, 3. panta "a" apakšpunktam, tai skaitā nacionālo emisiju faktoru izstrāde un pilnveide dažādām rekultivācijas aktivitātēm un priekšlikumu izstrāde datu ieguvei;

30.1.2. jauni un inovatīvi risinājumi degradēto purvu, nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu un tām piegulošo ietekmēto teritoriju rekultivācijas aktivitātēm, tai skaitā pilotprojekti un demonstrāciju projekti, metodikas izstrāde kūdras ieguves lauku rekultivācijas projektu efekta prognozēšanai, monitoringam, kā arī SEG emisiju instrumentālo mērījumu audita mehānismu izstrāde;

30.1.3. kūdras resursu ieguves, pārstrādes, vietējā patēriņa un eksporta sociālekonomiskais novērtējums, kūdras ieguves radīto SEG emisiju ietekme un prognozes līdz 2030. un 2050. gadam, risinājumi negatīvās ietekmes kompensēšanai;

30.1.4. jaunas tehnoloģijas un produkti kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšanai, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un uz ogļskābās gāzes piesaisti orientētu inovatīvu un alternatīvu risinājumu radīšanu un to plašākas izmantošanas veicināšanu, tai skaitā jaunu kūdras un citu substrāta veidu izpēte;

30.1.5. nākotnes scenāriju izstrāde par vēsturisko un rekultivēto kūdras ieguves vietu turpmākām izmantošanas iespējām, tai skaitā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu tajās, no jauna radīto darba vietu potenciāla novērtējums, dažādu kultūru audzēšanas iespēju izpēte, radīto produktu eksporta potenciāla novērtējums, sociālekonomiskās ietekmes novērtējums un ilgtspējas vadlīniju izstrāde;

30.2. rīcībpolitikas izstrāde dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai kūdras nozarē un Latvijas klimatneitralitātes veicināšanai;

30.3. no šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās pētniecības darbības izrietošo un šo noteikumu 31. punktā minētajai pētniecības kategorijai atbilstošo tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana (turpmāk – tehnoloģiju tiesību aizsardzība);

30.4. pētniecības aprīkojuma un infrastruktūras attīstība:

30.4.1. zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, instrumentu komplektu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu materiālo aktīvu iegāde vai izveide, piegāde, uzstādīšana, testēšana un apkalpojošā personāla instruēšana, lai nodrošinātu zinātnisko institūciju attīstības stratēģijās noteikto virzienu attīstību;

30.4.2. ar pētniecības infrastruktūras uzstādīšanu saistītie pakalpojumi;

30.4.3. nemateriālo aktīvu iegāde vai izveide;

30.5. projekta ietvaros radīto zināšanu izplatīšana mācību, publikāciju vai zinātības un tehnoloģiju pārneses veidā, tai skaitā sabiedrības iesaiste projekta norisēs un informēšana par projekta rezultātiem, kas nav aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

30.6. pasākumi mērķa grupas un sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai par projekta mērķiem, norisi un rezultātiem (tai skaitā mācību, darba grupu, semināru, konferenču, pieredzes apmaiņas, ideju konkursu un citu nacionālu un starptautisku pasākumu īstenošana); 

30.7. pētniecības rezultātu izplatīšana ietekmētajiem komersantiem projekta mērķu sasniegšanai kūdras nozares virzībā uz klimatneitralitāti;

30.8. atbalsts specializācijai, lai nodrošinātu kūdras un saistīto nozaru vajadzības esošajās doktora studiju programmās kūdras nozares virzībā uz klimatneitralitāti;

30.9. datubāzu un platformu pilnveidošana vai izstrāde ar šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību saistīto pētniecības datu glabāšanai, pārvaldībai un koplietošanai;

30.10. šo noteikumu 10.2.1. apakšpunktā minēto zinātnisko rakstu izstrāde un publicēšana;

30.11. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

30.12. komunikācijas un vizuālās identitātes obligāto prasību nodrošināšanas pasākumi projekta īstenošanai.

31. Īstenojot šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības, ir atbalstāma pētniecība, kas ietver vienu vai vairākas šādas pētniecības kategorijas:

31.1. fundamentālie pētījumi;

31.2. lietišķie pētījumi, kas ietver:

31.2.1. rūpnieciskos pētījumus. Vienas šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās apakšdarbības ietvaros var apvienot rūpnieciskos pētījumus ar fundamentāliem pētījumiem;

31.2.2. eksperimentālo izstrādi, ja projekta ietvaros tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi.

32. Projektā neiekļauj darbības, kas nav vērstas uz šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa sasniegšanu.

33. Pasākuma ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:

33.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

33.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai.

34. Projekta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas: 

34.1. ar pētniecību tieši saistītas izmaksas:

34.1.1. atlīdzība (izņemot virsstundas) zinātniskajiem darbiniekiem (tai skaitā projekta zinātniskajam vadītājam), ciktāl tie ir nodarbināti projektā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

34.1.1.1. zinātniskais darbinieks ir nodarbināts klātienē vai attālināti, ja darba specifika to pieļauj un iespējams pilnvērtīgi veikt darba pienākumus, pie darba devēja, kas attiecīgajā reģistrā reģistrēts Latvijā, un atlīdzību projekta ietvaros saņem atbilstoši darba līgumam; 

34.1.1.2. projektā nodarbinātā projekta vadības personāla un zinātnisko darbinieku daļlaika slodze mēnesī ir vismaz 30 procenti no normālā darba laika;

34.1.1.3. ja projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks veic arī citus uzdevumus, kas nav saistīti ar projekta īstenošanu, bet par kuru izpildi viņš saņem atlīdzību saskaņā ar pamatdarba līgumu, citu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, zinātniskais darbinieks pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma veic kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 53. punktam. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā darbinieka kopējais darba laiks atbilst darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un darbs projektā netiek veikts laikā, kad atbilstoši noslēgtajam līgumam persona veic ar projektu nesaistītus uzdevumus;

34.1.1.4. darba līguma vai uzņēmuma līguma ietvaros noteiktie uzdevumi nedublējas ar projektā veicamajiem pienākumiem;

34.1.1.5. projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks vienlaikus var iesaistīties arī citās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam aktivitātēs, ja veicamie uzdevumi vairāku pasākumu ietvaros nepārklājas un vienlaikus netiek saņemta atlīdzība par vieniem un tiem pašiem uzdevumiem vairāku pasākumu ietvaros, kā arī tiek ievērotas Darba likuma normas attiecībā uz nodarbinātības ierobežojumiem;

34.1.1.6. projektā iesaistītā zinātniskā darbinieka atalgojumu aprēķina atbilstoši finansējuma saņēmēja un katra sadarbības partnera atalgojuma politikai un atlīdzības likmēm;

34.1.2. projekta vadītāja, projekta zinātniskā vadītāja un īstenošanas personāla ārvalstu un iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros īstenojamo pētniecību, tai skaitā ar sasniegto rezultātu publiskošanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";

34.1.3. pētniecības infrastruktūras iegādes un uzturēšanas izmaksas šo noteikumu 30.1. un 30.4. apakšpunktā minēto pētniecības darbību īstenošanai,  tai skaitā:

34.1.3.1. materiālie aktīvi:

34.1.3.1.1. jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādes vai izveidošanas izmaksas (tai skaitā uzstādīšanas, montāžas un citas kapitalizējamās izmaksas), ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem projekta ietvaros aptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku;

34.1.3.1.2. projekta ietvaros iegādāto un rīcībā esošo pētniecībai izmantoto pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas. Ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks projekta ietvaros neaptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku vai intensitāti, attiecināmas tikai tās nolietojuma izmaksas, kas atbilst projekta īstenošanas termiņam. Šādas izmaksas aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļu izmantošanas laikam un intensitātei saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, bet nepārsniedzot 20 procentus gadā no pamatlīdzekļa iegādes vērtības;

34.1.3.1.3. pētniecībai izmantoto pamatlīdzekļu izveides vai iegādes izmaksas atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai informācijai par projekta ietvaros iegādātajiem vai izveidotajiem pamatlīdzekļiem, kurus ir paredzēts izmantot tikai darbībām, kurām nav  saimnieciska rakstura;

34.1.3.1.4. nomas maksa, ja noma veikta uz tāda līguma pamata, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laikposmu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzību. Pasākuma ietvaros nav pieļaujams nomas līgums starp projekta sadarbības partneriem;

34.1.3.1.5. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, laboratoriju iekārtu, instrumentu un materiālu (tai skaitā fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki un augi, reaktīvi, reaģenti, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, elektronikas komponentes un moduļi, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas saskaņā ar iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Preču un pakalpojumu iegādi veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iegādēm piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu vai  inovatīvu publisko iepirkumu;

34.1.3.2. nemateriālie aktīvi – no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu, tehnoloģiju tiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču iegādes izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu. Ja laiks, kas nepieciešams nemateriālo aktīvu izmantošanai pētniecības projektā, pārsniedz nemateriālo aktīvu darbības laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par nolietojuma normām un lietošanas nosacījumiem un saskaņā ar labu grāmatvedības praksi;

34.1.4. ārpakalpojumu izmaksas, ja ārpakalpojumu iepirkumu plāno un veic atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, izvērtējot iespējas iegādēm piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un/vai inovatīvu publisko iepirkumu:

34.1.4.1. pētniecības ārpakalpojuma izmaksas;

34.1.4.2. pētniecības nodrošināšanas izmaksas (inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem);

34.1.5. preču un pakalpojumu izmaksas, kas nepieciešamas pasākuma mērķu un rezultātu sasniegšanai;

34.1.6. šo noteikumu 10.2.1. apakšpunktā  minēto zinātnisko rakstu publicēšanas izmaksas;

34.1.7. tulkošanas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;

34.1.8. mācību, darba grupu, semināru, konferenču, tai skaitā projekta noslēguma konferences, pieredzes apmaiņas, ideju konkursu un citu mērķa grupas un sabiedrības informēšanai paredzētu pasākumu organizēšanas un īstenošanas izmaksas, kā arī informatīvo un izdales materiālu nodrošināšanas izmaksas; 

34.1.9. tehnoloģiju tiesību aizsardzības izmaksas;

34.2. projekta vadības personāla izmaksas, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

34.3. citas projekta tiešās izmaksas, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai un nodrošina attiecīgus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai, tai skaitā:

34.3.1. projekta vadības personāla iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu. Iekšzemes komandējumu izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"  un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";

34.3.2. jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma (tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču) iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts,  ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam, bet daļlaika noslodzes gadījumā – ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret kopējo projekta īstenošanas ilgumu;

34.3.3. transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu), kas ir daļa no iekšzemes komandējumu vai darba braucienu izmaksām. Degvielas izmaksas vieglajam transportlīdzeklim un reģionālā sabiedriskā un vietējā sabiedriskā transporta izmaksas tiek segtas atbilstoši Finanšu ministrijas metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";

34.3.4. horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību izmaksas šo noteikumu 30.5., 30.6., 30.11. un 30.12. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, tai skaitā ekspertu konsultāciju, pandusu un pacēlāju nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulka, Braila raksta drukas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu izmaksas;

34.3.5. ar projekta darbībām tieši saistīto obligāto komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas.

35. Šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 34.1.1. un 34.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.

36. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

37. Šo noteikumu 30. punktā minētās darbības ir atbalstāmas un izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē konkrētā atklātā projektu iesniegumu atlasē.

38. Konsorcija sadarbības rezultātā jāizveido informācijas centrs projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai, kas ietver kūdras nozares pētniecības kompetenču un pētniecības infrastruktūras kartējuma publicēšanu finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē.  Finansējuma saņēmējam informācijas centrs jāuztur vismaz projekta dzīves cikla laikā un vismaz reizi gadā tīmekļvietnē jāaktualizē informācija par pieejamo pētniecības infrastruktūras un  kompetenču kartējumu, atbilstošas kvalifikācijas pētnieku kontaktinformāciju, projektā sasniegto rezultātu ilgtspēju un sadarbības tīkliem ar nozari pārstāvošiem uzņēmumiem.

VI. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai

39. Pasākuma ietvaros, īstenojot ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, var finansēt tāda jauna produkta vai tehnoloģijas prototipa vai cita eksperimentālā objekta izstrādi, kurš tiks izmantots turpmākos pētījumos, bet nebūs tieši izmantojams ienākumu gūšanai, to pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Ja tiek gūti ieņēmumi no prototipu vai citu eksperimentālo objektu komerciālas izmantošanas vai, īstenojot ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, tiek secināts, ka tas ir ar saimniecisku darbību saistīts projekts un atbalsts tam kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

40. Lai šo noteikumu 34.1.3.1.1. ​​​​ un 34.1.3.1.3. apakšpunktā noteiktais atbalsts pētniecības aprīkojumam un infrastruktūrai, kuru paredzēts izmantot tikai darbībām, kurām nav saimnieciska rakstura, netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas, laika vai finanšu izteiksmē. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.

41. Sadarbības iestāde saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādāto papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodiku nodrošina veikto investīciju atbilstības uzraudzību visā projekta dzīves ciklā saskaņā ar šo noteikumu 40. punkta  nosacījumiem. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri visā projekta dzīves ciklā katru gadu sagatavo pārskatu par papildinošas saimnieciskās darbības apjomu un nodrošina šajā punktā minēto pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris konstatē, ka ir pārsniegts šo noteikumu 40. punktā minētais 20 procentu ierobežojums no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē vai ka veiktās investīcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē ziņojumu par konstatēto šo noteikumu 39.  un 40. punktā ​​​​​​​minēto nosacījumu pārkāpumu.

42. Ar saimniecisko darbību nesaistītā projektā izstrādāto produktu, procesu vai pakalpojumu eksperimentālu ražošanu vai testēšanu ražošanas apstākļos finansē tikai tad, ja tas nepieciešams pētniecības rezultātu apstiprināšanai un pārbaudei un tos tieši vai pārveidojot neizmantos ienākumu gūšanai, pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.

43. Pasākuma ietvaros finansē jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbības kūdras nozarē, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

43.1.  jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādā sadarbībā ar pētniecības organizāciju;

43.2. doktorantūras studenti vai jaunie zinātnieki nodarbināti kā personāls;

43.3. pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos vai izplata zinātniskās konferencēs.

44. Šo noteikumu 34.1.3. apakšpunktā minētās izmaksas infrastruktūrai plāno ne vairāk kā 25 procentu apmērā, šo noteikumu 34.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas projektā nodarbinātajam īstenošanas personālam plāno ne mazāk kā 20 procentu apmērā un šo noteikumu 34.1.4.1. apakšpunktā minētās izmaksas pētniecības ārpakalpojumiem plāno ne vairāk kā 10 procentu apmērā no šo noteikumu 14. punktā minētā pasākuma kopējā finansējuma.

45. Šo noteikumu 30.4. apakšpunktā minētās pētniecības infrastruktūras attīstības darbības ieviešanai projekta iesniegumā pamato jaunas pētniecības infrastruktūras iegādes nepieciešamību un tās papildinātību ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru rīcībā esošo pētniecības materiāltehnisko bāzi, tai skaitā norādot, vai uz projektu tiks attiecinātas šādas infrastruktūras izveides vai iegādes izmaksas vai amortizācijas izmaksas, lai nodrošinātu pētījumu veikšanu un šo noteikumu 13. punktā minēto horizontālo uzdevumu nodrošināšanu.

VII. Projekta atlases un īstenošanas vispārīgie nosacījumi

46. Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē starptautisko zinātnisko ekspertīzi nodrošina sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi.

47. Lai nodrošinātu neatkarīgu projekta īstenošanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu, katra projekta iesnieguma izvērtēšanā, vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanā Latvijas Zinātnes padome iesaista ne mazāk kā divus ārvalstu ekspertus. Iesaistot ārvalstu ekspertus, ievēro šādus nosacījumus:

47.1. ārvalstu ekspertam ir zinātnes doktora grāds;

47.2. ārvalstu eksperta zinātniskā kvalifikācija atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;

47.3. ārvalstu eksperta līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;

47.4. ārvalstu eksperts vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta iesnieguma iesniedzēja vai sadarbības partnera institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ārvalstu ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.

48. Īstenojot projekta iesnieguma starptautisko ekspertīzi, Latvijas Zinātnes padome nodrošina, ka, izvērtējot projekta iesniegumus, to vidusposma un gala rezultātus, tiek izstrādāta kārtība, kādā projekta iesniegumu izvērtēšanas procesā tiks nodrošināta konfidencialitātes un interešu konflikta prasību ievērošana, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2024/2509 61. pantam, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts, kā arī, īstenojot projektu, paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību. Latvijas Zinātnes padome pārliecinās, ka ārvalstu ekspertu atlasē iesaistītie Latvijas Zinātnes padomes darbinieki un ārvalstu eksperts ir iepazinies ar attiecīgo kārtību un parakstījis apliecinājumu par interešu konflikta neesību.

49. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu, ja nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

49.1. maksājumu (tai skaitā avansa maksājumu) saņemšanai un maksājumu veikšanai finansējuma saņēmējs Valsts kasē vai kredītiestādē atver atsevišķu kontu, kurā veic un saņem visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus;

49.2. nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera darbībām un finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un projekta infrastruktūras amortizācijas periodā, ja finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris atbilst pētniecības organizācijas definīcijai;

49.3. īstenojot projektu, nodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

50. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

51. Pasākuma ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2024/2509.

52. Ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam tiek izmaksāts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā publiskā finansējuma kopsummas. Pēc tam kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja vadības sistēmā iesniegtu avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības fondu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

53. Lai nodrošinātu šo noteikumu 34.1.1.6. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi un novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina projektā iesaistīto zinātnisko darbinieku kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši resursu vadības sistēmai finanšu, personāla un pamatdarbības procesu uzskaitei institūcijā, ievērojot šādus darba laika uzskaites nosacījumus:

53.1. darba laika uzskaiti veic par katru uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata projekta ietvaros nodarbināto zinātnisko darbinieku atbilstoši nodarbinātā zinātniskā darbinieka faktiski nostrādātajam darba laikam;

53.2. darba laika uzskaitē ietver informāciju par visiem projektā iesaistītā zinātniskā darbinieka veicamajiem uzdevumiem, tai skaitā par uzdevumiem finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera institūcijā;

53.3. katrai ar pētniecību saistītajai darbībai norāda tieši saistīto pētniecības kategoriju.

54. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides piekļūstamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums – un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs ieguldījumu specifikai, īstenojams sociāli atbildīgs iepirkums.

55. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanu un iepirkumu veikšanu uzsāk pirmajā ceturksnī pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Maksājumu veikšanu atbalstāmo darbību un attiecināmo izdevumu ietvaros uzsāk pirmajā pusgadā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

56. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanu atbilstoši Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

57. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.

58. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs: 

58.1. uzkrāj datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem šo noteikumu 10. punktā minētajiem rādītājiem;

58.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālā principa rādītāju – mediju kampaņu, semināru, konferenču  un komunikācijas pasākumu skaits, kuros sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti) (ja attiecināms);

58.3. novērš dubultā finansējuma risku un nodrošina atbalstāmo darbību un projektā plānoto rezultātu nepārklāšanos ar 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros īstenotajiem projektiem.

59. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi, sadārdzinās izmaksas vai tiek pārsniegts sākotnēji piešķirtais publiskā finansējuma apmērs, finansējuma saņēmējs to sedz no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem. 

60. Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija vai tās deleģēta iestāde kopīgi ar sadarbības iestādi nodrošina projekta vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu. Projekta vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu veic, ievērojot šādus nosacījumus:

60.1. izvērtējumus veic zinātnisko ekspertu datubāzē iekļautie eksperti, kurus atbilstoši šo noteikumu 46. punktam sadarbības iestāde nodrošina kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi;

60.2. sadarbības iestāde izstrādā vidusposma un gala pārskata standartformu atbilstoši  Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem. Projekta vidusposma izvērtējums tiek paredzēts ne vēlāk kā pēc divām trešdaļām no kopējā projekta īstenošanas termiņa. Eksperti izvērtē, kā projekta izpildes progress saskan ar plānoto, un, ja nepieciešams, sniedz ierosinājumus darba plāna koriģēšanai, bet gala rezultātu izvērtējumā – izvērtē un pamato, cik lielā mērā šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētajās pētniecības tematiskajās darbībās plānotie rezultāti ir sasniegti (novērtējumu izsakot arī procentos);

60.3. sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs iepazīstas ar vidusposma rezultātu izvērtējuma secinājumiem un ieteikumiem un, ja nepieciešams, vienojas par grozījumiem projekta darba plānā. Ja vidusposma rezultātu izvērtējums ir negatīvs, sadarbības iestāde sasauc starpinstitūciju sanāksmi ar Izglītības un zinātnes ministriju, atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju. Starpinstitūciju sanāksmes dalībnieki iepazīstas ar šo noteikumu 60.1. apakšpunktā  minēto zinātnisko ekspertu atzinumiem un vienojas par grozījumiem projekta darba plānā vai nepieciešamību lauzt līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu;

60.4. gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu sadarbības iestāde izmanto lēmuma pieņemšanā par projekta mērķa un plānoto rezultātu sasniegšanu. Pamatojoties uz gala izvērtējumu par projektā plānoto rezultātu sasniegšanas līmeni, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu. Par minēto lēmumu sadarbības iestāde informē atbildīgo iestādi.

61. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim.

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša