Ministru kabineta noteikumi Nr. 747

Rīgā 2024. gada 26. novembrī (prot. Nr. 50 46. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 4.1.1.4. pasākumu "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma ietvaros projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Pasākuma ietvaros plānotais atbalsta veids ir grants (dotācija).

5. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Pasākuma mērķis un plānotie rādītāji

6. Pasākuma mērķis ir veicināt digitālu veselības nozares datu pieejamību veselības aprūpes un valsts pārvaldes pakalpojumu efektīvākai nodrošināšanai, attīstot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un pakalpojumus veselības nozarē.

7. Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, Veselības ministrijas padotības iestādes, ārstniecības iestādes, atvasinātas publiskas personas (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai).

8. Pasākuma rezultāta rādītājs ir to personu skaits gadā, kas izmanto e-veselības pakalpojumus, nodrošinot, ka gada laikā pēc visu projektu pabeigšanas būs sasniegta rādītāja vērtība – 667 686 lietotāji gadā.

III. Pasākuma finansējums

9. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 25 126 735 euro (no tā elastības finansējums – 3 963 121 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 21 357 724 euro (no tā elastības finansējums 3 368 653 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 3 769 011 euro (no tā elastības finansējums 594 468 euro):

9.1. pirmajai atlases kārtai – 21 526 735 euro (no tā elastības finansējums – 3 963 121 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 18 297 724 euro (no tā elastības finansējums – 3 368 653 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) – 3 229 011 euro (no tā elastības finansējums – 594 468 euro);

9.2. otrajai atlases kārtai – 3 600 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 060 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) – 540 000 euro.

10. Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 21 163 614 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 17 989 071 euro apmērā, nacionālo finansējumu (valsts budžeta finansējumu) – 3 174 543 euro apmērā: 

10.1. pirmajai atlases kārtai – 17 563 614 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 14 929 071 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) – 2 634 543 euro;

10.2. otrajai atlases kārtai – 3 600 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 060 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums) – 540 000 euro.

11. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam un pasākuma pirmajai kārtai pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 9. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

12. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

IV. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem

13. Pasākuma ietvaros projektu iesniedzēji, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmējiem, un tiem pieejamais maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs, lai slēgtu līgumu un vienošanos par projekta īstenošanu, ir:

13.1. pirmās atlases kārtas ietvaros:

13.1.1. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram – 300 000 euro;

13.1.2. Nacionālajam veselības dienestam – 3 500 000 euro;

13.1.3. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 3 000 000 euro;

13.1.4. sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" – 6 563 614 euro;

13.1.5. Slimību profilakses un kontroles centram – 1 200 000 euro;

13.1.6. Veselības inspekcijai – 3 000 000 euro;

13.2. otrās atlases kārtas ietvaros sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" – 3 600 000 euro.

14. Šo noteikumu 13.1.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam projekta īstenošanai pieejamo maksimālo attiecināmo finansējumu pēc 2026. gada 1. janvāra var palielināt līdz 10 526 735 euro, ja atbildīgā iestāde pēc šo noteikumu 11. punktā minētā Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu ierosinās palielināt pasākumam pieejamo attiecināmo finansējumu.

15. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētie pirmās atlases kārtas projekta iesniedzēji var iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus, nepārsniedzot šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto katram projekta iesniedzējam pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru.

16. Lai sasniegtu projekta iesniegumā noteiktos mērķus, šo noteikumu 13. punktā minētais projekta iesniedzējs par sadarbības partneri var piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, valsts kapitālsabiedrību vai atvasinātu publisku personu, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu.

17. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt vienu vai vairākus šo noteikumu 16. punktā minētos sadarbības partnerus. Projekta iesniedzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus. Sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:

17.1. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjoms;

17.2. sadarbības partnerim paredzētais finansējums atbalstāmo darbību īstenošanai;

17.3. pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi.

18. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanu, ja par projekta ietvaros izveidojamo, attīstāmo vai pilnveidojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu ir saņemts pozitīvs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija) atzinums atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, un projekta iesniegums atbilst projekta ietvaros īstenojamā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas izveides, attīstības vai pilnveides aktivitāšu aprakstam, izņemot šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto otrās atlases kārtas projektu.

19. Projektu iesniegumu atlase šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem tiek organizēta šādā kārtībā:

19.1. projekta iesniedzējs piecu darbdienu laikā informē atbildīgo iestādi par šo noteikumu 18. punktā minētā atzinuma saņemšanu;

19.2. atbildīgā iestāde pēc šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas piecu darbdienu laikā paziņo sadarbības iestādei par projekta iesniedzēja gatavību iesniegt projekta iesniegumu;

19.3. sadarbības iestāde pēc informācijas saņemšanas no atbildīgās iestādes nosūta projekta iesniedzējam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu.

20. Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneriem (ja attiecināms) sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā projekta iesniedzējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantā noteiktās prasības.

21. Projekta iesniedzējs, kura projekta kopējās izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz 1 000 000 euro, atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi un pievieno to projekta iesniegumam, izņemot šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto otrās atlases kārtas ietvaros īstenoto projektu. Veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, projekta iesniedzējs nodrošina, ka aprēķinātā projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

V. Pasākuma atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

22. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto projektu ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

22.1. projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana;

22.2. veselības nozares datu digitalizācija un apmaiņa, attīstot veselības nozares valsts informācijas sistēmas un platformas, tai skaitā uz lietotāju orientētas jaunas funkcionalitātes, lai veicinātu veselības datu pieejamību efektīvākai veselības nozares pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai; 

22.3. uz cilvēku centrētu veselības jomas digitālo pakalpojumu attīstība un telemedicīnas risinājumu ieviešana;

22.4. datu analītikas risinājumu izstrāde;

22.5. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijās balstītu tehnoloģisko risinājumu attīstība un integrācija veselības nozares valsts platformās un pakalpojumos;

22.6. pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulai (ES) Nr. 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, kā arī digitālo pakalpojumu pieejamības uzlabojumi;

22.7. risinājumi veselības nozares valsts informācijas sistēmu kiberdrošības stiprināšanai;

22.8. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.

23. Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētā projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

23.1. projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana;

23.2. metodiska atbalsta un ekspertīzes sniegšana veselības aprūpes jomas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras izstrādei un pārvaldībai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu risinājumu jomā;

23.3. veselības aprūpes jomas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldība, nodrošinot integrētu publisko pakalpojumu sniegšanas, piekļūstamības un galalietotāju vajadzību uzraudzību;

23.4. vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – e-veselības sistēma) attīstības uzraudzība, tai skaitā šī pasākuma ietvaros attīstāmo valsts informācijas sistēmu attīstības pārraudzība, lai nodrošinātu to funkcionālo saskaņotību ar e-veselības sistēmu;

23.5. digitālās veselības risinājumu izmantošanas veicināšana sabiedrībā, īstenojot mācību, informatīvos un publicitātes pasākumus;

23.6. veselības nozares valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kiberdrošības pārvaldība un uzraudzība;

23.7. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.

24. Šo noteikumu 22. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas:

24.1. projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 20 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas;

24.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas);

24.3. projekta ietvaros izstrādātās vai pilnveidojamās informācijas sistēmas audita un drošības pārbaužu izmaksas;

24.4. projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas:

24.4.1. biznesa procesu, biznesa un/vai lietotāju prasību specifikāciju izstrādes izmaksas;

24.4.2. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

24.4.3. tehniskās infrastruktūras un/vai ražotāja sērijveida programmatūras iegādes tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;

24.5. jaunas informācijas sistēmas vai esošas informācijas sistēmas jaunas funkcionalitātes projektēšanas, izstrādes vai iegādes un datu pārvaldības risinājumu ieviešanas izmaksas, tai skaitā:

24.5.1. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes izmaksas, tai skaitā izvēlētai izstrādes metodoloģijai atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas un integrācijas saskarņu izstrādes izmaksas;

24.5.2. programmatūras licenču iegādes izmaksas, ja maksas programmatūras produkta vai programmatūras komponentes izmantošanas lietderība ir pamatota un saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts informācijas sistēmu vispārējo tehnisko prasību jomā, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku;

24.5.3. datu importa vai migrācijas izmaksas (tai skaitā datu semantiskās un tehniskās savietojamības nodrošināšanas izmaksas, datu strukturēšanas un datu bagātināšanas izmaksas);

24.5.4. informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;

24.5.5. datu kvalitātes audita un auditā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanas izmaksas;

24.5.6. informācijas sistēmas pielāgošana informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu izmantošanai, tai skaitā informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmas darbināšanai izmantojamo ārpakalpojumu specificēšanu, konfigurēšanu un pielāgošanu;

24.5.7. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas, tai skaitā testēšanas izmaksas;

24.5.8. informācijas tehnoloģiju risinājuma koda attīrīšanas izmaksas;

24.5.9. datu sagatavošanas izmaksas centralizētai koplietošanas pārvaldībai un datu publicēšana atkalizmantošanai, tai skaitā specializētu datu kolekciju izveide, pakalpojumu datu kontekstualizēšana;

24.6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam, tai skaitā:

24.6.1. mākoņdatošanas un saistīto pakalpojumu izmaksas informācijas sistēmu izstrādes un ieviešanas nodrošināšanai projekta īstenošanas laikā;

24.6.2. lietojumprogrammatūras risinājumu īres un saistīto pakalpojumu izmaksas projekta ietvaros īstenojamo risinājumu ieviešanai un aprobācijai projekta īstenošanas laikā, ievērojot saimnieciskā izdevīguma principu;

24.7. datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes izmaksas:

24.7.1. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;

24.7.2. datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;

24.7.3. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču un uzturēšanas atbalsta atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku;

24.7.4. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;

24.7.5. datu pārraides tīklu iekārtu iegādes izmaksas datu savienojumu vai datu transformācijas pieslēguma nodrošināšanai loģiski vienotajam datu centram vai loģiski vienotā datu centra pakalpojumu nodrošināšanai;

24.7.6. specializētu tehnoloģisko risinājumu un iekārtu sagādes un pielāgošanas izmaksas, kas radušās, projekta īstenošanas ietvaros aprīkojot valsts pārvaldes institūciju ar tehnoloģiskiem risinājumiem un iekārtām, kas nodrošina iespējas īstenot digitāli transformētus pārvaldes procesus;

24.8. projekta ietvaros izveidoto vai pilnveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un atvērto datu izmantošanas veicināšanas izmaksas, tai skaitā:

24.8.1. apmācību, informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas, lai ieviešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu administratori un lietotāji, kuri, izmantojot informācijas sistēmu, sniedz attiecīgus pakalpojumus, varētu nodrošināt risinājumu ieviešanu un pilnvērtīgu lietošanu;

24.8.2. programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu, tai skaitā interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu, izstrādes izmaksas;

24.9. finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem projekta mērķu un rādītāju sasniegšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes izmaksas;

24.10. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas.

25. Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināmas šādas projekta tiešās attiecināmās izmaksas:

25.1. projekta vadības personāla izmaksas, nepārsniedzot ierobežojumu, ko aprēķina, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas;

25.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas;

25.3. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas);

25.4. veselības aprūpes jomas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras izstrādes un pārvaldības izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar metodiskā atbalsta un ekspertīzes sniegšanu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu jomā;

25.5. veselības aprūpes jomas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārraudzības izmaksas, nodrošinot integrētu publisko pakalpojumu sniegšanas, piekļūstamības un galalietotāju vajadzību uzraudzību;

25.6. e-veselības sistēmas attīstības uzraudzības izmaksas, tai skaitā šī pasākuma ietvaros attīstāmo valsts informācijas sistēmu attīstības pārraudzības izmaksas, lai nodrošinātu to funkcionālo saskaņotību ar e-veselības sistēmu;

25.7. izmaksas, kas saistītas ar valsts veselības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošanas veicināšanu, tai skaitā mācību, informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas;

25.8. valsts veselības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu kiberdrošības pārvaldības un uzraudzības izmaksas;

25.9. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas.

26. Šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilna darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksas ir atbilstošas finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošas vidējai darba samaksai saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē.

27. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, un tās plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 24.1. un 25.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām.

28. Šo noteikumu 22. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz trim procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto papildu īstenošanas izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

29. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

30. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk par 2023. gada 15. augustu. Projekts nedrīkst būt pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

VI. Pasākuma projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

31. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

32. Īstenojot projektu, šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji un šo noteikumu 16. punktā minētie sadarbības partneri (ja attiecināms):

32.1. uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju (ja attiecināms);

32.2. ievēro principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par:

32.2.1. konsultatīva rakstura pasākumu skaitu par informācijas tehnoloģiju risinājumiem, informācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;

32.2.2. digitālo pakalpojumu vai programmu skaitu, kur ir veikta informācijas pielāgošana specifisku lietotāju grupām (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem);

32.3. ja projekta izmaksas pieaug, projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem;

32.4. izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta;

32.5. nodrošina šo noteikumu 22.8. un 23.7. apakšpunktā minētos komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

32.6. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

33. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc plānotā avansa apmēra un tā pamatojuma izvērtēšanas, pamatojoties uz šo noteikumu 13.1.1., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt šo noteikumu 13.1.1., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam avansu pēc tam, kad ir noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Šo noteikumu 13.1.1., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Šo noteikumu 13.1.1., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

34. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

35. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji un šo noteikumu 17. punktā minētie sadarbības partneri nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotā vai attīstītā informācijas sistēma vai izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.

36. Informācijas sistēmas izstrādātājs saņem no šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no informācijas sistēmas vai tās izmaiņu, platformas vai elektroniskā pakalpojuma izstrādes līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma vai tā izmaiņu izstrādi un ieviešanu un finansējuma saņēmējs ir pārliecinājies, ka izstrādātā informācijas sistēma, platforma vai elektroniskais pakalpojums atbilst iepirkuma līgumā ietvertajiem uzdevumiem.

37. Nozares ministrija, kuras padotībā atrodas šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji vai šo noteikumu 16. punktā minētie sadarbības partneri, nodrošina, lai līdz projekta īstenošanas noslēgumam būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas, platformas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.

38. Preču un pakalpojumu sniegšanas garantiju iekļauj līguma priekšmeta cenā un atsevišķi neizdala kā izmaksu pozīciju. Minēto garantiju paredz, lai novērstu līguma priekšmeta neatbilstības, kas radušās ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ, un garantijas termiņš ir ne ilgāks kā trīs gadi.

39. Izstrādātājs nodod šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās informācijas sistēmas vai platformas programmatūras dokumentētu pirmkodu un autora mantiskās tiesības vai licencē šo programmatūru finansējuma saņēmējam, izmantojot kādu no atvērtā pirmkoda licencēm, un finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras dokumentētu pirmkodu publicē publiski pieejamā programmatūras koda repozitorijā, izņemot gadījumus, kas saskaņoti ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.

40. Finansējuma saņēmējs projekta plānošanai un īstenošanas kontrolei izveido vadības un kontroles komisiju un reizi ceturksnī organizē pārskata sanāksmes par projektu progresu, uz kurām uzaicina atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus.

41. Šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji un šo noteikumu 16. punktā minētie sadarbības partneri (ja attiecināms) publiskos iepirkumus veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, konkurenci nodrošinošā un, kur attiecināms, pēc iespējas sociāli atbildīgā veidā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Veselības ministrs H. Abu Meri