Ministru kabineta rīkojums Nr. 996

Rīgā 2024. gada 28. novembrī (prot. Nr. 50 13. §)

Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 15. novembra rīkojumā Nr. 765 "Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu 2023.–2025. gadam"

Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 15. novembra rīkojumā Nr. 765 "Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu 2023.–2025. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 223. nr.) šādu grozījumu:

1. Papildināt ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1.¹ Atbalstīt programmas konsolidēto redakciju."

Ministru prezidente E. Siliņa

Kultūras ministra pienākumu izpildītājs ‒
satiksmes ministrs K. Briškens

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu Apsaimniekošanas programma 2023–2025

Rīgas pašvaldības aģentūra

"Rīgas pieminekļu aģentūra"

2024. gada septembrī

Satura rādītājs

1. Ievads

5.1 Brīvības piemineklis

5.2 Rīgas Brāļu kapi

6. Atjaunošanas/ restaurācijas darbi

6.1 Rīgas Brāļu kapu restaurācijas vēsture

6.2 Atjaunošana/ restaurācija– Brīvības piemineklis 2023-2025

6.3 Atjaunošana/ restaurācija – Rīgas Brāļu kapi 2023-2025

6.4 Atjaunošana/ restaurācija . Aktualizēts kopsavilkums 2023-2025

7. Darba organizācija

7.1 Vispārīgi

7.2 Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļa

8. Izmaksas

8.1 Informācija par darbinieku atlīdzību 2023. gadā

8.2 Darbinieku atlīdzība 2024

8.3 Darbinieku atlīdzība 2025

8.4 Informācija par precēm un pakalpojumiem 2023. gadā

8.5 Preces un pakalpojumi 2024

8.6 Preces un pakalpojumi 2025

9. Finansējuma kopsavilkums

10.1 Komunistiskās partijas veterānu sektors

10.2 Kapu plāksnes

10.3 Pētniecība un popularizēšana

10.4 Aizsardzības zonu attīstība

1. Ievads

2020. gada 6. jūlijā stājās spēkā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums. Tas paredz, ka Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošinās Ministru kabineta noteikts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs.

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojums Nr. 976 "Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja noteikšanu" deleģēja Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra") valsts pārvaldes uzdevumu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu.

Rīgas pieminekļu aģentūra bija līdz šim veikusi abu objektu apsaimniekošanu.

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 976 "Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja noteikšanu" anotācija noteica valsts finansējuma rāmjus, un tie tika iekļauti 2022. gada 28. janvārī parakstītajā Valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumā.

Apsaimniekošanas programma no 2023. līdz 2025. gadam tika sākotnēji izstrādāta 2022. gada jūnijā, un, ņemot vērā reālo situācija, tā ir aktualizēta ar šo dokumentu. Informācijas nolūkos te ir arī paturētas sadaļas no "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu Apsaimniekošanas programmas 2022-2025".

Šis dokuments apraksta tikai tos darbus, kuri veicami ar deleģēšanas līguma finansējumu. Plāna izpilde 2023.–2025. gados var tikt precizēta atbilstoši 2023. gada un turpmāko gadu faktiski pieejamajam finansējumam un faktiski veiktajiem darbiem.

2. Brīvības piemineklis

STATUSS: Valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr. 6965

ATKLĀTS: 1935

TĒLNIEKS: Kārlis Zāle

ARHITEKTS: Ernests Štālbergs

MĀKSLINIEKS: Ragnars Mīrsmēdens (metālmākslinieks, Zviedrija)

RESTAURĒTS: Restaurācija 1981, 2001, 2013, 2017.

ATRODAS: Brīvības laukums

PIEZĪMES: Kopš 2002. gada tiek realizētas pieminekļa restaurācijas/aprūpes programmas. 2011. gada 17. novembrī atklāta Brīvības pieminekļa Goda telpa.

VĒSTURE

Pēc Latvijas Valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, tikai 1920. gada janvārī Latvijas armija izcīnīja kaujas, padzenot pēdējo ienaidnieka karapulku no Latgales. Ar lielu nacionālo pašapziņu sākās jauna dzīve – uzplauka tautsaimniecība un kultūra. 1922. gadā Ministru prezidents Z.A. Meierovics nāca klajā ar ierosinājumu celt pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. 1923. gadā Ministru kabinets pieņēma Brīvības pieminekļa metu konkursa noteikumus. Sacensība turpinājās vairākās kārtās, līdz 1930. gada decembrī konkurss noslēdzās - uzvarēja tēlnieks Kārlis Zāle ar projektu "Mirdzi kā zvaigzne".

Materiāls

Kārlis Zāle vēlējās veidot pieminekli dažādās nokrāsās – tika izmantots pelēkais un sarkanais Somijas granīts, jo Latvijā tik lielu monolītu laukakmeņu nebija, un gaišais, siltais Itālijas travertīns, jo šūnakmens krājumi lielākoties jau bija izmantoti Rīgas Brāļu kapu ansamblim. Īpaša problēma bija Brīvības tēla atliešana bronzā. Latvijā tādu iespēju nebija, Zviedrijas firmu pakalpojumi bija par dārgu. Tika nolemts Brīvības tēlu īstenot vara kaluma tehnikā, taču Latvijā nebija pieredzējušu metālkalēju – monumentālistu. 1935. gadā tika noslēgts līgums ar zviedru metālmākslinieku meistaru Ragnaru Mīrsmēdenu.

Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī

Krītot pelēkajam audekla pārsegam, uzrunu saka Valsts prezidents Alberts Kviesis: "Nododu to kā tautas svētumu un viņas tikumisko spēku paudēju tautas cieņai un godināšanai. "Brīvības pieminekli iesvēta arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Karavīru koris diriģenta Jāņa Kalniņa vadībā dzied "Lielo jundu", "Dievs, sargi mūsu tēvu zemi" un "Svēts mantojums". Seko armijas parāde,12 kara lidmašīnu eskadra debesīs un tautas gājiens.

Pirmā restaurācija. 1980–1981

Otrā restaurācija. 1998–2001

Trešā restaurācija/aprūpe. 2017

Brīvības pieminekļa Goda telpa

Atklāta 2011. gada 17. novembrī.

Idejas autors – Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.

Rīgas domes finansēto arhitektu biroja "Vecumnieks un Bērziņi" projektu realizēja SIA "Construttore".

3. Rīgas Brāļu kapi

STATUSS:

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar aizsardzības Nr. 6678

Valsts nozīmes mākslas piemineklis ar aizsardzības Nr. 6971

ATKLĀTS: 1936

TĒLNIEKI: Kārlis Zāle, Mārtiņš Šmalcs, Nikolajs Maulics, Pēteris Banders

ARHITEKTI: Pēteris Feders, Aleksandrs Birzenieks, Andrejs Zeidaks (ainavu arhitekts)

RESTAURĒTS: Kopš 1994. gada notiek pakāpeniska Rīgas Brāļu kapu ansambļa restaurācija un atjaunošana.

ATRODAS: Aizsaules iela 1b

PIEZĪMES: www.rigasbralukapi.lv

Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts I Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915-1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 3000 varoņi, to skaitā ap 300 nezināmie.

Rīgas Brāļu kapi atrodas Rīgas ziemeļaustrumos – 5 km no pilsētas centra un aptver 9 ha lielu teritoriju. Rīgas Brāļu kapu iekārtošana ilga 21 gadu un to tapšanā atzīmējami divi posmi:

• 1915.–1923. gads, kad atbilstoši Rīgas dārzu direktora Andreja Zeidaka priekšlikumiem tika iekārtota kapu ainaviskā daļa.

• 1923.–1936. gads, kad memoriālā ainava, atbilstoši Brāļu kapu komitejas iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecisku ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P.Feders. Rīgas Brāļu kapu tēlnieciskais noformējums veidots pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres. Ansambļa iekārtošanā piedalījušies arī arhitekts A. Birznieks, tēlnieki M. Šmalcs, N. Maulics, P. Banders u.c.

Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā – 1936. gada 11. novembrī.

Tajā apvienotas trīs daļas:

• Pārdomu ceļš ar 205 m garo liepu aleju;

• Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu birzi;

• Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar ansambļa vainagojošo skulpturālo grupu – Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem (sauktu arī par Māti Latviju).

Rīgas Brāļu kapos ir 13 tēlniecības grupas, kas izteiktas augstcilnī un zemcilnī. Ieejas vārtos ir divi Sērojošo jātnieku pāri. Virs tiem – Latvijas lielais ģerbonis, divas krusta zīmes un gadu skaitļi "1915-1920" (padomju okupācijas laikā – iznīcināti). Kapulauka sānos atrodas divas izteiksmīgas Ievainoto jātnieku grupas: nāve it kā izsmēlusi seno karavīru spēkus, taču pārdabiska spēka iemiesotie zirgi tos cenšas atgriezt dzīvē. Kapulauka centrālā zālāju partera ievadījuma novietoti Divi brāļi. Pie viņu kājām – tēlnieka Kārļa Zāles atdusas vieta. Visbagātākā ar tēliem ir ansambli noslēdzošā Latvijas siena. Četri ceļos noslīgušie tēli simbolizē Latvijas apgabalus. Virs tiem – sienas augšdaļā – , kurā dīvainā vīzijā garām aizslīd agrāko cīnītāju stāvi. Latvijas sienas centrālās daļas noslēgumā – Mātes Latvijas tēls, kurā ietvertas tautas skumjas un pateicība kritušajiem varoņiem. Zem tā Lielais krusts (padomju okupācijas laikā – iznīcināts). Strēlnieku vārtos atrodas skulptūra Senči.

4. Apsaimniekošanas vēsture

Lai nodrošinātu valstiski nozīmīgāko pieminekļu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu aprūpi, uzturēšanu un restaurāciju, pamatojoties uz LR Augstāko padomes, LR Ministru padomes un Rīgas pilsētas valdes lēmumiem, 1994. gada decembrī tika izveidots Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde". No 1995. gada līdz 2004. gadam Pārvalde uzsāka Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izpētes, projektu izstrādāšanas, restaurācijas un konservācijas darbus. 2004. gadā pamatojoties uz Rīgas domes rīkojumu bezpeļņas uzņēmums tika reorganizēts par Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pieminekļu aģentūra". Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojums Nr. 976 Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotāja noteikšanu deleģēja Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra") valsts pārvaldes uzdevumu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu.

5. Uzturēšanas darbi

5.1. Brīvības piemineklis

5.1.1. Piemineklis

1. Koordinēt pasākumus pie Brīvības pieminekļa;

2. Organizēt un vadīt Goda telpas apmeklējumus un Goda grāmatas parakstīšanu;

3. Tīrīt un uzturēt kārtībā Augšējās un apakšējās terases virsmas – katru dienu; pasākumu laikā visu dienu;

4. Tīrīt un uzturēt kārtībā teritoriju 5m rādiusā ap Brīvības pieminekli – katru dienu;

5. Attīrīt no sniega terases un teritorijas 5m rādiusā ap Brīvības pieminekli;

6. Sakārtot un uzturēt ziedus uz Brīvības pieminekļa priekšējās terases;

7. Tīrīt augšējās terases granīta apmales 2 reizes mēnesī un pēc vajadzības;

8. Kopt un uzturēt kārtībā Brīvības pieminekļa iekštelpas;

9. Kopt obeliska iekšpusi (stiklu tīrīšana, ekspozīcijas kopšana, kondensāta savākšana)

10. Savākt atkritumus;

11. Regulāri fiksēt Brīvības pieminekļa iekštelpās uzstādīto mēraparātu rādījumus;

12. Novērst konstatētos bojājumus;

13. Ziņot par sabiedriskās kārtības traucējumiem.

5.1.2. Aizsardzības zona

1. Uzkopt ziedu vāzes pie Raiņa Bulvāra (stādīšana, laistīšana, ravēšana);

2. Aizsardzības zonu uztur citas Rīgas valstspilsētas pašvaldības struktūrvienības tāpat, kā līdz šim;

3. Regulāri kontrolēt visu aizsardzības zonu, un ziņot attiecīgai Rīgas valstspilsētas pašvaldības struktūrvienībai par bojājumiem.

5.2. Rīgas Brāļu kapi

5.2.1. Ansamblis

Rīgas Brāļu kapos katru gadu veicamie darbi

Apsaimniekojamās teritorijas

Krūmu dzīvžogi 3500 m²

Kokaugi visā teritorijā 298 (t. sk. 100 ozoli uz Varoņu terases, 206 Holandes liepas pie Pārdomu ceļa)

Piezīmes:

1. Vasaras puķes pasūtāmas vienu gadu iepriekš.

2. Ziemcietes – flokši – pasūtāmi divus gadus iepriekš.

3. Melnzemes daudzums atkarīgs no cilvēkresursiem.

1. Kopt zaļās zonas teritorijā gar Rīgas Brāļu kapu žogu Varoņu ielā un Aizsaules ielā (zāles pļaušana, krūmu izgriešana, lapu savākšana, sniega tīrīšana);

2. Uzkopt tehniskās novietnes teritoriju (zāles pļaušana, krūmu izgriešana, lapu savākšana, sniega tīrīšana);

3. Aizsardzības zonu uztur citas Rīgas valstspilsētas pašvaldības struktūrvienības tāpat, kā līdz šim;

4. Regulāri kontrolēt visu aizsardzības zonu, un ziņot attiecīgai Rīgas valstspilsētas pašvaldības struktūrvienībai par bojājumiem.

5.2.3. Noliktava

1. Uzturēt un kopt noliktavu Varoņu ielā 13, Rīgā.

6. Atjaunošanas/ restaurācijas darbi

Pirmā Rīgas Brāļu kapu restaurācija veikta laikā no 1958. līdz 1962. gadam. Šajā laikā tika likvidēta akmenī kaltā nacionālā simbolika (ģerbonis, krusti), veikti dažādi pārbūves darbi, arhitektūras un skulpturālie veidojumi tika attīrīti no sūnām, kā arī kapu plāksnītes notīrītas un liela daļa pārslīpētas. Pēc 1962. gada regulāra apkope netika veikta. Ansambļa restaurācija un aprūpe atsākās 1988. gadā un posmveidā turpinās līdz šodienai.

Laikā no 1988. līdz 1996. gadam speciālisti (ķīmiķi, biologi, restauratori) no Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes veica akmens korozijas procesu izpēti un izstrādāja akmens materiālu restaurācijas metodes, kas praktiski tiek lietotas vēl šodien.

Akmens materiālu restaurācijas darbi ietvēra akmens virsmas attīrīšanu, atsāļošanu, struktūras nostiprināšanu, nekvalitatīvo un izdrupušo akmens pielabojumu un šuvju restaurāciju, lokālu sienu konstrukciju pārmūrēšanu. 1996. gadā tika atjaunota piecdesmito gadu laikā likvidētā nacionālā simbolika. Kopumā ansamblim veikti dažādi ansambļa labiekārtošanas darbi un vairāku celtniecības laikā neīstenoto ieceru realizācija.

Kā atsevišķs punkts jāatzīmē specifiskā problemātika ar šūnakmens saglabāšanu, kam par iemeslu ir:

1) zemā prognozējamā ilgmūžība (sabrukšana iesākas pēc 50–100 gadiem, galīgā sairšana notiek 100–600 gadu laikā);

2) neviendabīgā kvalitāte, jo ģeoloģisko procesu izgulsnēšanās rezultātā vienas iegulas robežās vienlaicīgi sastopami dažādas kvalitātes akmens slāņi. Šādas dažādas kvalitātes šūnakmeņi ir lietoti arī ansambļa apdarē, akmens sairst pats no sevis, bez ārējās iedarbības uz to;

3) apgrūtināts iepriekšējs novērtējums, jo atšķirīgā ieža kvalitāte pilnībā konstatējama tikai ansambļa restaurācijas procesā vai jau galējā materiāla sabrukšanas stadijā, kad uz virsmas atsedzas sairis materiāls. Līdz ar to ir apgrūtināts iepriekšējs procentuāls novērtējums esošajiem materiāliem, lai novērtētu labas un sliktas kvalitātes materiāla daudzumu.

No praktiskā viedokļa šūnakmens restaurācija ir komplicēts un līdz ar to finansiāli dārgs process. Un vienotas restaurācijas metodikas trūkums bieži ir par iemeslu pārāk vienkāršotai pieejai, kā rezultātā bez profesionāla pamatojuma tiek zaudēts oriģinālais materiāls un izmainīts objekta vizuālais tēls. Piemēram, balstoties uz ģeoloģiskajiem pētījumiem, kā aizvietotāj materiāls tiek rekomendēts travertīns no Vācijas un vietējais Biržu dolomīts. Redzamākās un svarīgākās vietās izmantojot travertīnu un mazāk svarīgās vietās dolomītu. Iepriekš minētie akmens tipi jau tiek izmantoti šūnakmens aizvietošanai apmēram 10 gadus un tomēr ļoti pārdomāti jāizvērtē to pielietojums, lai nepārmāktu oriģinālo akmeni. Tāpat būtiska nozīme ir jauno akmens detaļu – Vācijas travertīna apšuvuma plākšņu, virsmas faktūras atbilstībai oriģinālajai šūnakmens virsmas faktūrai.

Rīgas Brāļu kapu ansambļa pamatmateriāls un nacionālais akmens materiāls ir šūnakmens, kura prognozētā sabrukšana iesākas pēc 50–100 gadiem un galīgā sairšana notiek 100–600 gadu laikā. Ansamblī akmens ir jau eksponēts 80 gadus un varam tikai secināt, ka pašlaik esam sasnieguši kritisko punktu akmens dabīgās sabrukšanas plāksnē un varam sev tikai jautāt vai darām pietiekoši, kāds būs mūsu mērķis attiecībā uz galīgo sairšanu, vai tas iestāsies pēc 100, 200, 300, bet varbūt tomēr spēsim sasniegt 600 gadus.

6.2. Atjaunošana/ restaurācija – Brīvības piemineklis 2023–2025

Darbu kategorija	N.p.k	Objekts, pasākums	Stāvokļa novērtējums	Darbi	Faktiskās izmaksas, euro
2023. gads
1. Labiekārtošanas un remonta darbi
	1.1.	Labiekārtošanas, uzturēšanas un remonta darbi	Esošais Brīvības pieminekļa stāvoklis ir vērtējams kā apmierinošs, Brīvības pieminekļa un tās apkārtnes uzturēšanai optimālā stāvoklī, nepieciešams regulāri veikt labiekārtošanas un uzturēšanas darbus, kā arī nepieciešamos remontdarbus piemineklī	Ikdienas labiekārtošanas un uzturēšanas darbi Brīvības pieminekļa stāvokļa saglabāšanai, kā arī operatīvie remontdarbi piemineklī.	6 298

2024. gads1	N.p.k	Objekts, pasākums	Stāvokļa novērtējums	Darbi	Plānotās izmaksas, euro
1. Labiekārtošanas un remonta darbi
	1.1.	Dekoratīvas ielu norobežojošas ziedu tvertnes (6 vienības) pie Brīvības pieminekļa	Esošās ziedu vāzes pie Brīvības pieminekļa ir morāli un tehniski novecojušas.	Brīvības pieminekļa ziedu vāzes tiks veidotas, lai tehniski viegli būtu pārvietojamas, tādējādi vieglāk pielāgojot laukumu dažādām pasākumu norisēm.	31 827
2. Rekonstrukcijas un reaturācijas darbi
	2.1.	Brīvības pieminekļa iekštelpas (Goda telpas) atjaunošana	2023. gadā tika veiktas konsultācijas ar speciālistiem par Brīvības pieminekļa iekštelpu atjaunošanas iespējamajiem variantiem. Darbiniekiem atvēlēto iekštelpu daļu nepieciešams demontēt un veikt telpas labiekārtošanu.	2024. gada programmā plānotā Brīvības pieminekļa iekštelpu (Goda telpas) atjaunošanas darbos paredzētā finansējuma ietvaros tiks veikta skices un projekta izstrāde, kā arī izbūves darbi iekštelpu sakārtošanai reprezentācijas pasākumiem.	68 000

2025. gads	N.p.k	Objekts, pasākums	Stāvokļa novērtējums	Darbi	Plānotās izmaksas, euro
1. Labiekārtošanas un remonta darbi
	1.1.	Brīvības pieminekļa alejas labiekārtošanas metu konkurss.	2023. gadā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome aktualizēja jautājumu par nepieciešamību attīstīt Brīvības pieminekļa alejas labiekārtošanas ideju. Rīgas Pilsētas arhitekta dienests uzņēmies konkretizēt darba uzdevumu, lai 2025. gadā varētu izsludināt metu konkursu. Konkursa noslēgumā 2025. gada nogalē sagaidāms rezultāts Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā esošās alejas attīstībai	Rīgas Pilsētas arhitekta dienests uzņēmies konkretizēt darba uzdevumu, lai 2025. gadā varētu izsludināt metu konkursu. Konkursa noslēgumā 2025. gada nogalē sagaidāms rezultāts Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā esošās alejas attīstībai.	50 000

6.3. Atjaunošana/ restaurācija – Rīgas Brāļu kapi 2023–2025

Darbu kategorija	N.p.k	Objekts, pasākums	Stāvokļa novērtējums	Darbi	Faktiskās izmaksas, euro
2023. gads
1. Labiekārtošanas un remonta darbi
	1.1.	Rīgas Brāļu kapu atsevišķu elementu (soliņu un atkritumu urnu atjaunošana, informatīvo zīmju izveide u.c.) nomaiņa; zaļās zonas atjaunošana, pārapbedīšana	Soliņu, ziedu vāžu, atkritumu urnu u.c. elementu esošais stāvoklis ir daļēji neapmierinošs. Soliem trūkst koka segumu, urnas un vāzes nav vienotā stilā, kā arī liela daļa no šiem elementiem ir vēl mantoti no padomju laikiem. Arī esošas ziedu vāzes pie Brīvības pieminekļa ir morāli un tehniski novecojušas. Zaļā zona Rīgas Brāļu kapos nav viendabīga vai vienlaicīgi veidota, tādēļ ir ļoti atšķirīgā kondīcijā dažādas zaļās zonas daļas. Ir pārauguši koki, gan tādi, kas neieaug, gan tādi, kas neatbilst sākotnējām apzaļumošanas iecerēm. Ir arī koki, kas ir bīstami pēc inventarizācijas rezultātiem. Šis punkts ietver arī ikgadēju zaļās zonas inventarizāciju.	Elementu nomaiņa veikta ievērojot vienotu stilu un materiālus, kā arī paredzot to kopšanu pēc uzstādīšanas. Ziedu vāzes veidotas, lai tehniski viegli būtu pārvietojamas, tādējādi vieglāk pielāgojot dažādām pasākumu norisēm. Zaļās zonas atjaunošana ietver galvenokārt koku kopšanu –atjaunošanu, inventāra nodrošinājumu (lapu pūtējs, traktors, darba apģērbs u.c.)	9 658
	1.2.	Videonovērošanas projekta realizācija Rīgas Brāļu kapu teritorijā	Esošajā situācijā apsardze Rīgas Brāļu kapos tiek realizēta ar nakts dežurantu iesaisti, kas nav profesionāli sargi un faktiski veic uzraudzīšanas nevis apsardzes funkciju. 2023. gadā Rīgas valstspilsētas aģentūra "Rīgas pieminekļu aģentūra" sadarbībā ar valstspilsētas pašvaldības aģentūru "Rīgas digitālā aģentūra" (turpmāk – RDA) uzsāka videonovērošanas sistēmas (turpmāk VNS) ieviešanu Rīgas Brāļu kapos-tika veikta Brāļu kapu teritorijas apsekošana, izvērtētas problemātiskas zonas un plānotais kameru skaits un izvietojums. Ņemot vērā Rīgas Brāļu kapu statusu, VNS ir plānots realizēt, paredzot iespēju to iekļaut Rīgas pašvaldības policijas Vienotajā videonovērošanas sistēmā (turpmāk VVS), tādējādi ar videonovērošanas palīdzību īstenotu VVS mērķa sasniegšanu – nodrošinātu sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošības apdraudējuma risku mazināšanu, noziedzīgu nodarījumu novēršanu vai atklāšanu saistībā ar īpašuma aizsardzību apkārtējā teritorijā. Vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumus, nedot priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes vai mītnes valstīm ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību un to dalībvalstīm (piemēram, Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai, Irānai)	Vienota moderna videonovērošanas sistēma Rīgas Brāļu kapu teritorijā, kas integrēta Rīgas Pašvaldības policijas videonovērošanas sistēmā. Projekts ir pārstrādāts, sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūru "Rīgas digitālā aģentūra", kas arī ir projekta ieviesēji, respektējot Nacionālās mantojuma pārvaldes, Rīgas Pašvaldības policijas speciālistu prasības Darbus plānots veikt līdz 2024. gada nogalei paredzot trīs darbu posmus: 1. būvniecības darbi (2 mēneši), 2. kabeļu montāža, iekārtu uzstādīšana, regulēšana, testēšana (2 mēneši), 3. nodošana.	31 640
	1.3.	Iekšējo ūdensvadu renovācija un jauna ūdensapgādes atzara izbūve	Ūdens apgādes sistēma uz esošo brīdi ir novecojusi gan morāli, gan tehniski. Ir pamatotas aizdomas par ūdens noplūdēm zemzemes līmenī, jo brīžiem ir nepamatoti ūdens patēriņi. Esošo hidrantu izvietojums ir nepraktisks un grūti sasniedzams gan laistīšanai gan preventīvās restaurācijas veikšanai (virsmu mazgāšanai).	Ūdens apgādes sistēmas uzlabošanas projekts paredzētu gan esošo hidrantu un ūdensvadu jaunu līniju ierīkošanu visā kapu teritorijā, neskarot apbedījumu sektorus. u.c.	37 937
	1.4.	Rīgas Brāļu kapu teritorijas segumu atjaunošanas projekta vienas kārtas realizācija (grantēto celiņu atjaunošana centrālajā kapu laukā)	Rīgas Brāļu kapu teritorijas segumi iedalāmi piecās grupās – betona, betona plātņu, asfalta, šūnakmens un minerālmateriāla – betona segumi ir ar deformācijām, plaisām, bojātām virsmām, betona plātnes – ar iesēdumiem un bojājumiem, gājēju celiņu minerālmateriālu segums ir ar apaugumiem, nelīdzens. Kopējais stāvoklis ir daļēji apmierinošs. Izstrādāts projekts "Brāļu kapu teritorijas segumu restaurācija", kas sadalīta 10 realizācijas kārtās.	Rīgas Brāļu kapu teritorijas segumu atjaunošanas projekta vienas kārtas realizācija (grantēto celiņu atjaunošana centrālajā kapu laukā)	3 608
2. Rekonstrukcijas un reaturācijas darbi
	2.1.	Ziedu altāra un Svētās uguns terases atbalsta sienas preventīvā restaurācija. (2. posms)	Rīgas Brāļu kapu galvenie izaicinājumi labas kondīcijas uzturēšanai saistās galvenokārt ar vizuālo uztveri. Virsmas pastāvīgi nomelnē, kas ir saistīts galvenokārt ar bioloģiskas izcelsmes deponējuma veidošanos uz virsmām, kā arī ar laika apstākļu ietekmētiem spriegumiem starp materiāliem.	Preventīvās restaurācijas darbi atbilstoši apstiprinātajai restaurācijas programmai galvenokārt ietver vispārēju šūnakmens, smilšakmens virsmu tīrīšanu (mazgāšanu), kā arī virsmu specializēto tīrīšanu (ar mikroabrazīvu).	26 219

2024. gads2	N.p.k	Objekts, pasākums	Stāvokļa novērtējums	Darbi	Plānotās izmaksas, euro
1. Labiekārtošanas un remonta darbi
	1.1.	Rīgas Brāļu kapu atsevišķu elementu (soliņu un atkritumu urnu atjaunošana, informatīvo zīmju izveide u.c.) nomaiņa; zaļās zonas atjaunošana, pārapbedīšana	Soliņu, ziedu vāžu, atkritumu urnu u.c. elementu esošais stāvoklis ir daļēji neapmierinošs. Soliem trūkst koka segumu, urnas un vāzes nav vienotā stilā, kā arī liela daļa no šiem elementiem ir vēl mantoti no padomju laikiem. Arī esošas ziedu vāzes pie Brīvības pieminekļa ir morāli un tehniski novecojušas. Zaļā zona Rīgas Brāļu kapos nav viendabīga vai vienlaicīgi veidota, tādēļ ir ļoti atšķirīgā kondīcijā dažādas zaļās zonas daļas. Ir pārauguši koki, gan tādi, kas neieaug, gan tādi, kas neatbilst sākotnējām apzaļumošanas iecerēm. Ir arī koki, kas ir bīstami pēc inventarizācijas rezultātiem. Šis punkts ietver arī ikgadēju zaļās zonas inventarizāciju.	Elementu nomaiņa veikta ievērojot vienotu stilu un materiālus, kā arī paredzot to kopšanu pēc uzstādīšanas. Ziedu vāzes veidotas, lai tehniski viegli būtu pārvietojamas, tādējādi vieglāk pielāgojot dažādām pasākumu norisēm. Zaļās zonas atjaunošana ietver galvenokārt koku kopšanu-atjaunošanu, inventāra nodrošinājumu (lapu pūtējs, traktors, darba apģērbs u.c.)	10 000
	1.2.	Iekšējo ūdensvadu renovācija un jauna ūdensapgādes atzara izbūve	Ūdens apgādes sistēma uz esošo brīdi ir novecojusi gan morāli, gan tehniski. Ir pamatotas aizdomas par ūdens noplūdēm zemzemes līmenī, jo brīžiem ir nepamatoti ūdens patēriņi. Esošo hidrantu izvietojums ir nepraktisks un grūti sasniedzams gan laistīšanai gan preventīvās restaurācijas veikšanai (virsmu mazgāšanai).	Ūdens apgādes sistēmas uzlabošanas projekts paredzētu gan esošo hidrantu un ūdensvadu jaunu līniju ierīkošanu visā kapu teritorijā, neskarot apbedījumu sektorus. u.c.	88 850
	1.3.	Rīgas Brāļu kapu teritorijas segumu atjaunošanas projekta vienas kārtas realizācija (grantēto celiņu atjaunošana centrālajā kapu laukā)	Rīgas Brāļu kapu teritorijas segumi iedalāmi piecās grupās – betona, betona plātņu, asfalta, šūnakmens un minerālmateriāla – betona segumi ir ar deformācijām, plaisām, bojātām virsmām, betona plātnes – ar iesēdumiem un bojājumiem, gājēju celiņu minerālmateriālu segums ir ar apaugumiem, nelīdzens. Kopējais stāvoklis ir daļēji apmierinošs. Izstrādāts projekts "Brāļu kapu teritorijas segumu restaurācija", kas sadalīta 10 realizācijas kārtās.	Rīgas Brāļu kapu teritorijas segumu atjaunošanas projekta vienas kārtas realizācija (grantēto celiņu atjaunošana centrālajā kapu laukā)	14 434
	1.4.	Videonovērošanas sistēmas izbūve Rīgas Brāļu kapu teritorijā	2023. gadā iesākto darbu turpināšana	2023. gadā iesākto darbu turpināšana	218 244
2. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbi
	2.1.	Rīgas Brāļu kapu Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu rekonstrukcija (viena kārta)	Rīgas Brāļu kapu Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu esošais stāvoklis ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Īpaši tas attiecināms uz cietā seguma ceļiem. Grantētie ceļi ir salīdzinoši pieņemamā stāvoklī, tomēr grants seguma biezums ir kritiski nepietiekošs.	Rīgas Brāļu kapu Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu rekonstrukcijā paredzēts cietais segums, kā esošais segums. Cietā seguma virskārta frēzēts betona granīta šķembu maisījums (analogi, kā Centrālā kapu lauka perimetrālie celiņi). Grantētie ceļi paredzēti identiski esošajiem grants ceļiem. Paralēli veicamie darbi – renovēto celiņu bortakmeņu lokāla atjaunošana, kapu plākšņu, attīrīšana, zāliena atjaunošana u.c	165 519
	2.2.	Rīgas Brāļu kapu centrālo vārtu gala fasādes pret Meža kapiem restaurācija	Rīgas Brāļu kapu centrālo vārtu gala Vispārējā kondīcija ir pieņemama, izņemot logus, tos nepieciešams nomainīt, atjaunot šuvojumu, veikt virsmu attīrīšanu u. c. darbus. Nepieciešams izstrādāt restaurācijas programmu.	Šūnakmens virsmas vispārēja tīrīšana, lokāla virsmas tīrīšana ar mikroabrazīvo metodi, bojāto šuvju izkalšana un tīrīšana, šuvojumu atjaunošana, iestrāde un tonēšana, šūnakmens zudumu pieveidošana, šūnakmens virsmas apstrāde ar ilgstošas iedarbības biocīdu, šūnakmens protezēšana, otrās augšējās rindas šūnakmens apšuvuma plātņu demontāža, montāža ar enkurošanu (ar nerūsoša tērauda enkuriem), logu demontāža, montāža un pagaidu noseguma izveide, virsmu attīrīšana, protezēšana un virsmu apstrāde atbilstoši apstiprinātajai restaurācijas programmai.	50 000
	2.3.	Rīgas Brāļu kapu stikla krusta zem Mātes Latvijas tēla atjaunošana	Rīgas Brāļu kapu stikla krusts zem Mātes Latvijas tēla, ko atklāja 2019. gadā, pēc 2024. gada ziemas sezonas apakšējā daļā izdrupa, neizturot klimatisko apstākļu un materiālu tehniskā mijiedarbības slodzi. Tāpat saplaisājis un atlupis no stikla daļām krāsojuma slānis visā krusta augstumā. Krustu nepieciešams atjaunot.	Krusta atjaunošana tiks veikta saskaņojot projekta skici un metodiku ar Nacionālā mantojuma pārvaldi.	25 000
	2.4.	Centrālā kapu lauka A sektora apmaļu restaurācija	Rīgas Brāļu kapu A sektora apmales ir kritiskā stāvoklī – oriģinālā materiāla apjoms atlicis kritiski maz, apmales ir jāizlīdzina, tās ir deformētas. Tāpat izlases veidā atjaunojamas arī bojātās kapu plāksnes.	Materiāli apmalītēm, kā arī atjaunojamajām kapu plāksnītēm tiks pasūtīti Vācijā. Atjaunošanas darbus veiks aģentūras restauratori un pieminekļu aprūpes speciālisti atbilstoši saskaņotajai darbu metodikai Nacionālā mantojuma pārvaldē. Gravēšanas darbi kapu plāksnītēm tiks veikti kā ārpakalpojums, iepriekš saskaņojot tekstuālo daļu atbildīgajās institūcijās.	50 000

3. Aprīkojums
	3. 1.	Profesionālās aparatūras / tehnikas iegāde	Rīgas Brāļu kapu profesionālā kopšanas tehnika ir morāli un tehniski novecojusi. To nepieciešams pakāpeniski atjaunot, lai maksimāli ekonomētu cilvēka roku darba resursus. Pārsvarā nepieciešamas mazās tehnikas vienības, kas ir mobilas. Tāpat ik gadu jāatjauno trimerēšanai un krūmu apkopei nepieciešamā tehnika (mazā dārzu uzturēšanas tehnika), kas sezonas laikā tiek nolietota. Tāpat jāplāno profesionālās biroja tehnikas iegādi, kas ļautu digitalizēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" vēsturiskos materiālus, plānus u.c.	Tehnika paredzēta, lai atvieglotu un samazinātu roku darbu zālāju kopšanā, iegādājoties robotizētus zāles pļāvējus, akumulatora raideri, zāles knaibles un pļāvēju. Citas nepieciešamās profesionālās aparatūras iegāde. A0 izmēra digitālais skeneris un printeris lielizmēra plānu digitalizēšanai, kā arī citu dokumentu digitālajai apstrādei.	47 640
2025. gads	N.p.k	Objekts, pasākums	Stāvokļa novērtējums	Darbi	Plānotās izmaksas, euro
1. Labiekārtošanas un remonta darbi
	1.1.	Rīgas Brāļu kapu Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu rekonstrukcija (trīs kārtas)	Rīgas Brāļu kapu Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu esošais stāvoklis ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Īpaši tas attiecināms uz cietā seguma ceļiem. Grantētie ceļi ir salīdzinoši pieņemamā stāvoklī, tomēr grants seguma biezums ir kritiski nepietiekošs.	Rīgas Brāļu kapu Varoņu terases un centrālā kapu lauka perimetrālo ceļu rekonstrukcijā paredzēts cietais segums, kā esošais segums. Cietā seguma virskārta frēzēts betona granīta šķembu maisījums (analogi, kā Centrālā kapu lauka perimetrālie celiņi). Grantētie ceļi paredzēti identiski esošajiem grants ceļiem. Paralēli veicamie darbi – renovēto celiņu bortakmeņu lokāla atjaunošana, kapu plākšņu, attīrīšana, zāliena atjaunošana u.c	430 000
	1.2.	Centrālo vārtu jumta seguma atjaunošana	Rīgas Brāļu kapu Centrālo vārtu jumta stāvoklis ir daļēji apmierinošs, izņemot atsevišķus elementus – notekas, kurās notiek pārplūde līdz sienā rodas sala radīti spriegumi. Jāveic visa jumta seguma un citu tehnisko elementu (noteku) tehnisko inspekciju, lai konstatētu veicamo darbu raksturu un apjomu.	Jāveic jumta seguma un noteku tehniskā apsekošana un atbilstoši rezultātiem jāveic projekta izstrāde, pēc saskaņošanas Nacionālā mantojuma pārvaldē jāveic jumta seguma atjaunošanas darbi.	50 000
	1.3.	Rīgas Brāļu kapu preventīvā restaurācija (optimālas kondīcijas uzturēšana)	Rīgas Brāļu kapu galvenie izaicinājumi labas kondīcijas uzturēšanai saistās galvenokārt ar vizuālo uztveri. Virsmas pastāvīgi nomelnē, kas ir saistīts galvenokārt ar bioloģiskas izcelsmes deponējuma veidošanos uz virsmām, kā arī ar laika apstākļu ietekmētiem spriegumiem starp materiāliem.	Preventīvā restaurācija galvenokārt ietver virsmu tīrīšanu, kā arī lokālu šuvojuma atjaunošanu un pieveidošanu. Virsmu nomelnējumi vidēji izveidojas 3–4 gadu laikā. Optimāli būtu visas virsmas attīrīt ar 4 gadu intervālu.	30 000
	1.4.	Depozitāriju atjaunošanas projekta izstrāde	Rīgas Brāļu kapos esošajos četros depozitārijos ilgstoši saskaramies ar tehniskajām problēmām. Tiek veikti sīki remonti, tomēr tie nesniedz paliekošu un noturīgu rezultātu. Nepieciešams veikt tehniskā stāvokļa apsekošanu un izpēti, kā arī izstrādāt projektu visu depozitāriju atjaunošanai. Sākotnējā K. Zāles iecere paredzēja depozitāriju kā atvērtu telpu ar skatu debesīs, vietu pārdomām un pieminēšanai. Pirms 20 gadiem šī koncepcija tika mainīta un depozitāriju atjaunošanas rezultātā tie kļuva par celtnēm ar stikla jumtiem.	Nepieciešams profesionāli izvērtēt depozitāriju tehnisko stāvokli un izstrādāt atjaunošanas projektu, lai novērstu tehniskās nepilnības, kas ietekmē šo būvju dzīvotspēju.	20 000

6.4. Atjaunošana/ restaurācija

Aktualizēts kopsavilkums 2023–2025

Brīvības piemineklis

2023

2024

2025

Rīgas Brāļu kapi

2023

2024

2025

7. Darba organizācija

7.1. Vispārīgi

Valsts deleģētā uzdevuma pildīšanai iesaistīta liela daļa no Rīgas pieminekļu aģentūras darbiniekiem, taču lai nodrošinātu valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma izpildi 2022. gadā tika izveidota atsevišķa nodaļa – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļa, kura nodarbojas tikai ar abiem objektiem un to vada nodaļas vadītājs. Uzdevuma pildīšanai piedalās, bet ārpus nodaļas paliek:

• Rīgas pieminekļu aģentūras direktors (20% laika veltīts deleģētā uzdevuma pildīšanai);

• Kancelejas vadītāja (25%);

• Galvenā speciāliste (50%);

• Jurists (20%);

• Saimniecības nodaļas vadītājs (32%);

• Galvenais restaurācijas speciālists (48%);

• Restaurators (100%) un otrs restaurators (40%);

• Pārzinis dārznieks (88%);

• Pieminekļu aprūpes speciālisti (2 x 15%).

Procentuālā slodze ir, iespējams, lielāka nekā te norādīta. Līdz šim nav bijusi vajadzības piefiksēt slodzes sadali starp Aģentūras pārvaldījumā esošajiem objektiem.

Rīgas pieminekļu aģentūras struktūra

7.2. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļa

Valsts deleģētā uzdevuma pildīšanu vada Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu nodaļas vadītājs.

• Brīvības piemineklī strādā divas apkopējas, kuras arī pārbauda aizsardzības zonu.

• Darbus Rīgas Brāļu kapos vada Pārzine dārzniece un viņai pakļautībā esošā speciāliste, 6 zaļās zona strādnieki, 3 mehāniķi un 3 apsargi. Pēc vajadzības piedalās Saimniecības nodaļas vadītājs un viņa pakļautībā esošais apkopējs, sētnieks-palīgstrādnieks.

• Daži uzturēšanas darbi tiek veikti kā ārpakalpojumi. Lielākie restaurācijas darbi tiek veikti kā ārpakalpojumi Galvenā restaurācijas speciālista uzraudzībā.

• Mazākus restaurācijas darbus veic aģentūras Galvenais restaurācijas speciālists, restaurators un Pieminekļu aprūpes speciālisti.

8. Izmaksas

8.1. Informācija par darbinieku atlīdzību 2023. gadā

Zemāk sniegta informācija par faktiskajām darbinieku atlīdzības izmaksām 2023. gadā.

Aprēķini

Valsts finansējums mēnešalgas mēnesī: 18 102,70 euro

* Veselības apdrošināšana, atvaļinājuma u.c. pabalsti u. tml.

IZPILDE 2023. gadā: 277 173,61 euro

8.2. Darbinieku atlīdzība 2024

Darbinieku atlīdzība aprēķināta, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumus Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" noteikto un mēnešalgu skalā definētajiem diapazoniem.

Aprēķini

Valsts finansējums mēnešalgas mēnesī: 19 761,80 euro

* Veselības apdrošināšana, atvaļinājuma u.c. pabalsti u. tml.

8.3. Darbinieku atlīdzība 2025

Paredzētā atlīdzība 2025. gadā: 358 967,00 euro

2025. gada atlīdzības izdevumi plānoti esošo amata vietu ietvaros, ievērojot 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē (protokols Nr. 33 52. §) pieņemto Finanšu ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamo prioritāro pasākumu pamatprincipiem un uzdevumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanai" (turpmāk – informatīvais ziņojums) (24-TA-2073) un apstiprinātos informatīvajā ziņojumā minētos pamatprincipus, nosakot 2025. gadā ierobežojumu atlīdzības fonda pieaugumam ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024. gada aktualizēto plānu uz 31. jūliju, tai skaitā arī pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām (pret 2024. gada pusgada plānu), aicinot arī neatkarīgās institūcijas solidāri ievērot 2025. gadam noteiktos ierobežojumus atlīdzības jomā, sniedzot priekšlikumus iespējamam izdevumu samazinājumam, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā un šajā protokollēmumā ietvertos principus sakarā ar gatavojamo likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025. 2026. un 2027. gadam", kas papildu nostiprināts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 78. pantā " Noteikt, ka, gadījumā, ja, aprēķinot 2025. gada valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) bāzes mēnešalgu, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgu, elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgu vai ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalgu, iegūst skaitli, kas ir lielāks par 2,6, tad kārtējā gada attiecīgo bāzes mēnešalgu indeksē ar skaitli 2,6". Līdz ar to 2025. gadā atlīdzības izmaksas plānotas 358 967 euro apmērā, kas ir par 2,6 % vairāk salīdzinot pret 2024. gada atlīdzības izmaksu plānu, tajā skaitā darbinieku atalgojums 246 682 euro, piemaksas 12 334 euro, prēmijas 12 334 euro, atalgojums fiziskajām personām uz tiesību regulējošu dokumentu pamata 6 766 euro, darbinieku sociālo garantiju izmaksas 12 334 euro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 68 517 euro.

Aprēķini

Valsts finansējums mēnešalgas mēnesī: 20 606,46 euro

8.4. Informācija par precēm un pakalpojumiem 2023. gadā

IZPILDE 2023. gadā: 115 552 euro, tajā skaitā no 2023. gada valsts budžeta dotācijas 92 937 euro un no 2022. gada pārceltā atlikuma summas 22 615 euro, kas tika izmantota 2023. gadā ārkārtas darbiem, kas radās pēc vandālisma akta Brīvības piemineklim un bija nepieciešama durvju atjaunošana un atslēgu izgatavošana, labošana, tīrīšana, kā arī bija nepieciešams veikt ārkārtas Brīvības pieminekļa tīrīšanas darbus.

8.5. Preces un pakalpojumi 2024

Izmaksu pieaugums par 18 712 euro salīdzinot ar 2023. gadu saistīts ar pakalpojuma izmaksu pieaugumu sakarā ar ūdens apgādes un kanalizācijas izdevumiem, inventāra iegādes plānotajām izmaksām, degvielas izmaksām, melnzemes iegādes izmaksām, tehnikas remonta, dažādu neplānotu apkopšanas un uzturēšanas darbu izmaksām.

8.6. Preces un pakalpojumi 2025

Paredzētais finansējums precēm un pakalpojumiem 2025. gadā: 208 365 euro.

Preču un pakalpojumu izmaksu palielināšanās 2025. gadā paredzēta saistībā ar energoresursu paredzamo sadārdzināšanos, dabas resursu nodokļa palielināšanos, kā arī ar nepieciešamību veikt Brīvības pieminekļa vizuālo tehniskā stāvokļa apsekošanu, lai sagatavotu izvērstu darba uzdevumu par metodēm un paredzamajiem pasākumiem pieminekļa būves saglabātības nodrošināšanai. Tāpat plānota profesionālās aprūpes tehnikas iegāde darbu veikšanai.

Papildus izmaksu pieaugums par 39% plānots Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu vēstures pētniecības un popularizēšanas pakalpojumiem, kuru ietvaros 2025. gadā plānots nodrošināt pētniecības darbu, kā arī īstenot plašākus pasākumus sabiedrības informētībai par Rīgas Brāļu kapu vēsturi un nozīmi un veikt pasākumus, kas saistīti ar Brīvības pieminekļa 90 gadu jubileju. Brīvības pieminekļa 90. jubilejas gadā plānots veidot pilsētvides izstādi, nodrošināt konferenci par nacionālās pašapziņas simbolu saglabātības vēsturi un problemātiku, kā arī veidot svētku pasākumu pie pieminekļa un izdot izdevumu par Brīvības pieminekļa arhitektūru un mantojuma saglabātības problemātiku pilsētvidē.

Izmaksu sadārdzinājums arī plānots Brīvības pieminekļa karogmastu uzstādīšanai un demontāžai, kā arī svētku gaismu instalācijas nodrošinājumam. Karogmastu montāžas – demontāžas nodrošinājums plānots vismaz 2 reizes gadā – valsts svētku kontekstā maijā un novembrī. Viena cikla montāžas – demontāžas izmaksas ir 2 400 euro (gadā – 4 800 euro). Savukārt, pieminekļa izgaismošanas pakalpojums ar gaismas torņu montāžu – demontāžu, autoruzraudzību izmaksā 5 600 euro. 2025. gadā paredzam 2 izgaismošanas ciklus, kuru kopējās izmaksas būtu 11 200 euro.

9. Finansējuma kopsavilkums

Izmaksas – finansējums no tekošā gada Apsaimniekošanas programmas (euro)

Te neparādās finansējums no Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas

2025. gadā kopējās uzturēšanās izmaksas saglabājas plānotājā apmērā. Mainās izmaksu būtība – no atalgojuma sadaļas pārceļot uz pakalpojumiem 43 384 euro. Būtība ir mainīta ņemot vērā:

1. Aģentūras iepriekšējo pieredzi iepirkumu rezultātā iegūto informāciju par izmaksu sadārdzinājumu par pakalpojumiem;

2. realizējot uzturēšanas programmu radusies nepieciešamība palielināt objektu izpētes apjomu;

3. Palielināt popularizēšanas izmaksas saistībās ar Rīgas Brāļu kapu audiogida informatīvās bāzes satura nodrošinājumu latviešu un angļu valodās, kā arī saistībā ar Brīvības pieminekļa 90. gadu jubilejas popularizēšanas pasākumiem (izstāde, izdevums, svinīgais pasākum u.c.).

10. Dažādi jautājumi

10.1. Komunistiskās partijas veterānu sektors

1981. gadā sākta LKP un PSKP veterānu, kā arī personālo un militāro pensionāru apbedīšana Rīgas Brāļu kapos pa kreisi no galvenā ceļa. Pēc Rīgas pieminekļu aģentūras datiem, līdz 1989. gada vidum Rīgas Brāļu kapos apbedīti 473 dažāda kaluma cīnītāji un cīnītājas par padomju varu; dažreiz arī viņu dzīves biedri.

1989. gada 23. maijā Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs R. Pauls lūdza Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāju biedru A. Rubiku izbeigt jebkuru apbedīšanu Rīgas Brāļu kapu ansambļa teritorijā. Acīmredzot lūgums tika izpildīts, ievērojot tā laika politisko situāciju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums "Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem" (pieņemts 1993. gada 2. februārī) uzdod Latvijas Republikas Ministru Padomei, konsultējoties ar Brāļu kapu komiteju, starp citu: "3. 3) sakārtot Rīgas Brāļu kapu ansambli atbilstoši to izveidi autoru iecerei, nodrošinot arī nepieciešamo pārapbedīšanas darbu veikšanu.

Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa 2002. gada septembrī ziņoja, ka, pamatojoties uz Augstākās Padomes 1993. gada lēmuma, Rīgas Brāļu kapos dusošo Padomju Savienības Komunistiskās partijas veterānu mirstīgās atliekas pārapbedīs Ziepniekkalna padomju armijas Rīgas Brāļu kapos. Atzīstot, ka dažu Rīgas Brāļu kapos dusošo veterānu radinieki iebilst pret pārapbedīšanu pieļāva, ka, ja radinieki izteiks vēlmi, veterānus apbedīs jebkuros citos kapos Rīgas teritorijā. No 1994. gada līdz 2008. gada janvārim no Rīgas Brāļu kapiem uz piederīgo izvēlētu vietu pārapbedītas 113 personas.

Jāatrod atrisinājums Rīgas Brāļu kapos nepiederošo apbedījumu lietā.

10.2. Kapu plāksnes

1944. gadā, laikā no 14. līdz 25. oktobrim, Veco latviešu strēlnieku nodalījumā apbedīja trīs Sarkanās armijas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas 45. atsevišķās gvardes izlūku rotas karavīrus.

1945. gada jūnijā Rīgas Brāļu kapos apbedīts bijušās Latvijas armijas ģenerālis un atvaļinātais Sarkanās armijas ģenerālmajors Oto Grosbarts.

Pēc tam Rīgas Brāļu kapu centrālajā kapulaukā apbedījumi netika veikti līdz 1958. gadam, šajā laikā atsevišķi apbedījumi bijuši Veco latviešu strēlnieku nodalījumā.

Latvijas PSR Ministru padomes 1958. gada 19. maija lēmumā Nr. 251 ierakstīts, ka Brāļu kapi Rīgā uzskatāmi par arhitektūras pieminekli un uzliek par pienākumu Latvijas PSR Ministru padomes Celtniecības un arhitektūras lietu valsts komitejai ņemt to valsts aizsardzībā, bet Rīgas pilsētas izpildkomitejai tiek uzdots līdz 1958. gada 20. jūlijam pārvest uz Brāļu kapiem un tur svinīgi apbedīt strēlniekus varoņus, kas Lielā Tēvijas kara gados krituši cīņās par sociālistiskās Dzimtenes brīvību un neatkarību un apbedīti citās vietās.

1958. gada 22. jūnijā pie Mātes Latvijas tēla apbedīja Sarkanās armijas majoru Leonīdu Leščinski (kritis pie Rīgas 1944. gada 14. oktobrī).

1958. gada 22. jūlijā Rīgas Brāļu kapu centrālajā kapulaukā svinīgā ceremonijā apbedīja 12 Sarkanās armijas latviešu vienībās dienējošos un mobilizētos Maskavas un Ļeņingradas apgabalos kritušos karavīrus, deviņus Otrā pasaules kara laika partizānus un Latvijas Atbrīvošanas cīņās par spiegošanu nošauto SA 15. Armijas Sevišķās nodaļas priekšnieku, un šī ceremonija beidzās, aizdedzinot Svēto uguni ar lāpu, kas atvesta no Marsa laukuma Ļeņingradā.

1958. gada decembrī izskatīja un apstiprināja nolikumu (statūtus) par Rīgas Brāļu kapiem, kurā norādīts, ka "2. Rīgas Brāļu kapos tiek apbedīti vienīgi latviešu strēlnieki, kas krituši cīņās pret Dzimtenes ienaidniekiem vai arī miruši no kaujā gūtajiem ievainojumiem. 3. Rīgas Brāļu kapos tiek apbedīti izcilākie latviešu karaspēku daļu strēlnieki bez tautības izšķirības. 4. Apbedīšana Rīgas Brāļu kapos notiek ar ikreizēju īpašu Latvijas PSR Ministru padomes atļauju. Rīgas Brāļu kapos aizliegts apbedīt privātas personas." Tai laikā par strēlniekiem tika saukti gan latviešu strēlnieki Pirmā pasaules karā, gan Sarkanās armijas karavīri, kuri karoja 1941. gada 3. jūlijā izveidotajā 201. latviešu strēlnieku divīzijā, no 1942. gada oktobra 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, vēlāk 130. latviešu strēlnieku korpusā.

Pēc 1959. gada datiem, Rīgas Brāļu kapi bija kļuvuši par vienu no 680 Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas karavīru kapsētām Latvijā.

Vēlākos gados Rīgas Brāļu kapos pārapbedīti un apbedīti: 1959. gada 4. novembrī – 4 partizāni. 1964. gada 10. maijā – divi partizāni un partizānu komandieris A. Dambergs.

1964. gada 22.–24. septembrī uz Rīgas Brāļu kapiem pārapbedīti 65 zināmi un 74 nezināmi SA karavīri no Raiņa kapiem (krituši un miruši 1944.–1947. gadā), kā arī Padomju Savienības varonis gvardes vecākais leitnants S. I. Sribnijs, partizāns izlūks, partizāns un izlūks leitnants. Salīdzinot pieejamos pārapbedīšanas sarakstus un datus uz esošajām kapa plāksnēm, var secināt, ka 58 zināmie karavīri apbedīti centrālajā kapulaukā, bet nezināmie (vēl 1964. gadā) Veco latviešu strēlnieku nodalījumā, un viņu vārdi noskaidroti vēlāk.

1965. gada 20. maijā pārapbedīts partizānu grupas komandieris J. Melnalksnis (1912–1943) 1968. gadā nezināms SA karavīrs no Daugavmalas Rīgā (kritis 1941. gadā), 1968. gada decembrī vai 1969. gada janvāra sākumā SA 308. latviešu strēlnieku divīzijas komandieris pulkvedis M. Kalniņš (1896–1968, apbedīts Veco latviešu strēlnieku nodalījumā).

Nomainot daudzas bojātās kapu plāksnes 2012. gadā, padomju pusē karojošajiem atvietoja plāksnē līdz tam brīdim esošo piecstaru zvaigzni ar krustu. Šī simbolu maiņa joprojām rada sabiedrības neizpratni.

Tiek arī pieprasīta padomju spēkos sastāvošos pārapbedīt citur, bet padomju militārie apbedījumi Centrālajā kapu laukā un Veco strēlnieku nodalījumā ir starpvalstu līguma subjekti un ir uzskaitīti Krievijas vēstniecības mājas lapā. Notiek arī regulāras pārbaudes no Krievijas puses.

Jāpiebilst, ka jau minētie partijas veterānu apbedījumi nav militārie apbedījumi, un nav pakļauti starpvalstu līgumam.

10.3. Pētniecība un popularizēšana

Rīgas pieminekļu aģentūras krājumos ir vēsturiski materiāli par Rīgas Brāļu kapiem. Tie ir vairākkārt pētīti, bet rezultāti ne vienmēr ir sakārtoti lietojamā veidā.

Pētniecība ir jāturpina, gan par pašiem objektiem, gan par apbedījumiem, gan sakopot apbedīto biogrāfijas, ar mērķi rast informāciju pieejamu Aģentūras Rīgas Brāļu kapu mājas lapā rigasbralukapi.lv

10.4. Aizsardzības zonu attīstība

Rīgas pieminekļu aģentūra pievērš uzmanību tam, ka abu pieminekļu pilnvērtīgai uztveršanai ir vajadzīga abu aizsardzības zonu attīstība. Tas sevišķi attiecas uz Brīvības bulvāra liepu aleju un laukumu Rīgas Brāļu kapu ieejas vārtu priekšā. Ir nepieciešama profesionāla diskusija un ideju skiču konkurss, kas kalpotu par pamatu detalizēta projekta izstrādei konkursa kārtībā.