Latvijas Bankas noteikumi Nr. 359

Rīgā 2024. gada 2. decembrī

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma un proliferācijas finansēšanas
novēršanas likuma 47. panta otrās daļas 1. un 7. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības:

1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 45. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem subjektiem (turpmāk – iestāde), kas ietveramas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmā papildus Novēršanas likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajam attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska (turpmāk – NILLTPF risks) pārvaldīšanu un iestādes amatpersonu un darbinieku atbildību;

1.2. Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (turpmāk – kredītiestāde) attiecībā uz pasākumiem NILLTPF riska pārvaldībai un tā mazināšanai, kā arī attiecībā uz NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas izstrādi;

1.3. kredītiestādēm, kā arī citu dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijas Republikā attiecībā uz NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojuma pārskata sagatavošanu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. fiduciārais kredīts – darījums, kura ietvaros tiek izsniegts aizdevums klientam iestādes vārdā, kurā trešās personas aktīvi (piemēram, finanšu līdzekļi, īpašums) kalpo kā aizdevuma nodrošinājums un kurā trešā persona uzņemas no klienta saistībām izrietošo risku;

2.2. finanšu aktīvi – klienta naudas līdzekļi (noguldījumi), kas nodoti glabāšanā iestādes kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem, uzticības operāciju (trastu (pasīvu pārvaldīšanā)) un klienta finanšu instrumentu portfeļu, kas tiek turēti iestādē, tai skaitā finanšu instrumentu portfeļu, kas nodoti iestādei pārvaldīšanā, vērtība, kā arī citi finanšu aktīvi (piemēram, kriptoaktīvi, dārgmetāli);

2.3. ienākumi – iestādes kopējie faktiskie ienākumi no pakalpojumu sniegšanas klientiem kalendārā gada ceturksnī (turpmāk – pārskata ceturksnis), tai skaitā ienākumi par pārskata ceturksnī saņemtajām komisijām;

2.4. klients – persona Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē. Par klientu neuzskata personu, kura veic gadījuma rakstura darījumu Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 3.¹ punkta izpratnē, kā arī centrālo banku, kredītiestādi un citas Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestādes filiāli. Par klientu uzskata:

2.4.1. personu, ar kuru iestādei ir noslēgts un ir spēkā līgums par iestādes pakalpojumu sniegšanu;

2.4.2. personu, ar kuru ir izbeigtas darījuma attiecības vai pieņemts lēmums par darījuma attiecību pārtraukšanu un kurai ir nenokārtotas parādsaistības pret iestādi;

2.4.3. personu, ar kuru iestāde pēc savas iniciatīvas ir izbeigusi darījuma attiecības un ir slēgusi tai visus kontus, kuros joprojām atrodas šīs personas finanšu aktīvi (slēgtie konti ar atlikumu);

2.4.4. personu, kurai iestādē ir atvērts pagaidu konts pamatkapitāla iemaksai;

2.4.5. personu, kuras saistības iestāde ir pārņēmusi no citas iestādes, tai skaitā uz cesijas līguma pamata;

2.5. paaugstināta riska jurisdikcija – jurisdikcija Novēršanas likuma 11.¹ panta trešās daļas 2. punkta izpratnē;

2.6. NILLTPF risks – ietekme un iespējamība, ka iestāde var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma vai proliferācijas finansēšanā;

2.7. NILLTPF riska ekspozīcija – NILLTPF riska, kuram ir pakļauta iestāde, ņemot vērā tās klientiem, produktiem un pakalpojumiem, to piegādes kanāliem un iestādes darbības ģeogrāfijai piemītošo NILLTPF risku, ietekme;

2.8. NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģija – dokuments, kurā iestāde nosaka NILLTPF riska, kuru tā uzskata par iespējamu uzņemties, ekspozīciju, ņemot vērā tās darbības stratēģiju un spēju pārvaldīt NILLTPF risku, kā arī nosaka prasības, kā iestāde nodrošina tās noteikto NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālo pieļaujamo robežvērtību nepārsniegšanu un NILLTPF riska pārvaldību;

2.9. pakalpojumi turīgiem klientiem – finanšu pakalpojumi, kurus iestāde sniedz klientam, kas ir fiziskā persona, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.9.1. klienta, kas ir fiziskā persona, finanšu aktīvu apmērs pārskata ceturkšņa beigās sasniedz vismaz 500 000 euro vai klienta faktiskais kredīta apgrozījums sasniedz vismaz 1 000 000 euro gadā;

2.9.2. iestāde sniedz klientam, kas ir fiziskā persona, vismaz vienu no šādiem pakalpojumiem:

2.9.2.1. dārgmetālu konti;

2.9.2.2. fiduciārie darījumi, fiduciārais noguldījums vai fiduciārais kredīts;

2.9.2.3. investīcijas, aktīvu pārvaldīšana un glabāšana, tai skaitā brokeru pakalpojumi, portfeļa pārvaldīšana klienta vārdā vai klienta paša iegādāto vērtspapīru portfeļa pārvaldīšana (brokerage portfolio);

2.9.2.4. seifi;

2.9.2.5. uzticības operācijas (trasts);

2.9.2.6. citi līdzīgi pakalpojumi;

2.10. pārējās valstis – valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

2.11. rezidences (reģistrācijas) valsts kods – jurisdikcijas, ar kuru klients ir saistīts, valsts kods saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi", kuru iestāde:

2.11.1. klientam, kas ir fiziskā persona, vai klienta, kas ir juridiskā persona, patiesajam labuma guvējam nosaka atbilstoši šādai prioritātei:

2.11.1.1. pastāvīgās vai deklarētās dzīvesvietas valsts;

2.11.1.2. nodokļu rezidences valsts;

2.11.1.3. valstspiederība (pilsonības valsts) vai pavalstniecība;

2.11.2. klientam, kas ir juridiskā persona, juridisks veidojums, šādu personu apvienība vai veidojumu apvienība, nosaka atbilstoši tā reģistrācijas valstij;

2.12. grupas konts – kredītiestādes pakalpojums, kas ir paredzēts klientu grupai, lai gūtu pilnīgu pārskatu par grupas finansiālo stāvokli un efektīvi izmantotu grupas apgrozāmos līdzekļus.

2. NILLTPF riska pārvaldīšana un NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma

2.1. Vispārējās prasības

3. Iestāde iekšējās kontroles sistēmas ietvaros veic NILLTPF riska izvērtēšanu un izveido, uztur un attīsta savai saimnieciskajai darbībai piemērotu NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Kredītiestāde izveido un uztur NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju atbilstoši šo noteikumu 17. punkta prasībām. Iestāde, kas nav kredītiestāde, ja tai piemīt paaugstināts NILLTPF risks, izveido un uztur NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, ietverot tajā šo noteikumu 17. punkta prasības apjomā, kas atbilst iestādes darbības specifikai un tai piemītošajam NILLTPF riskam.

4. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai būtiskas finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtības grozīšanas vai pirms finanšu pakalpojuma sniegšanas jaunai klientu mērķauditorijai iestāde izvērtē šiem pakalpojumiem, klientiem un valstīm, ar kurām tie saistīti, piemītošo NILLTPF risku un izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu NILLTPF riska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus spēkā esošajās politikās un procedūrās.

5. Iestāde regulāri izvērtē un nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmā konstatēto trūkumu novēršanu iestādes darbībā, tai skaitā attiecībā uz tādiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi tiek būtiski mainīti.

6. Iestāde nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu nepārtraukti visā tās darbības laikā, ņemot vērā tā mijiedarbību ar citiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem.

7. Iestāde nodrošina visu NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu izpildi pilnā apjomā attiecībā uz visiem klientiem, tai skaitā klientiem, kas ir ar iestādi saistītas personas.

2.2. Iestādes amatpersonu un darbinieku atbildība

8. Iestādes padome, ja tāda izveidota atbilstoši iestādes saimnieciskās darbības apmēram un būtībai, pārrauga, kā iestādes valde vai augstākā vadība nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu.

9. Iestādes padome, pārraugot, kā iestādes valde vai augstākā vadība nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu, veic vismaz šādas darbības:

9.1. uzrauga un kontrolē, kā iestādes valde vai augstākā vadība pārvalda iestādes darbībai piemītošo NILLTPF risku;

9.2. nosaka, ka iekšējā audita struktūrvienība, ja šādu funkciju iestādē paredz Novēršanas likuma 7. panta pirmās daļas 10. punkts, regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtē tās darbības efektivitāti;

9.3. nosaka regulāru un ārkārtas informācijas apmaiņas kārtību starp iestādes padomi un valdi, tai skaitā nosaka iestādes padomes informēšanas regularitāti par NILLTPF riska pārvaldīšanu un iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

9.4. apstiprina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, ja atbilstoši šo noteikumu 3. punktam iestāde izveido un uztur NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, kā arī apstiprina izmaiņas NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā, ja tā ir izveidota.

10. Kredītiestādes padome, pārraugot, kā kredītiestādes valde nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanu, papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam veic šādas darbības:

10.1. apstiprina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas;

10.2. uzrauga un kontrolē, kā kredītiestādes valde īsteno NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politikas;

10.3. nosaka kredītiestādes padomes informēšanas regularitāti par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un būtiskām atkāpēm no NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajiem rādītājiem;

10.4. nosaka kredītiestādes atalgojuma politiku, kura nav pretrunā ar tās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un neveicina īstermiņa ienākumu gūšanu, veicot darījumus, kuriem piemīt paaugstināts NILLTPF risks vai kuri tādu rada, kā arī nosaka, ka darbinieku, kuru amata pienākumos ir ietverta NILLTPF riska kontrole, atalgojums nav atkarīgs no kredītiestādes darbības rādītājiem;

10.5. regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pamatojoties uz darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, ekonomiskajā situācijā, tirgos un tirgus attīstības prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un tās īstenošanas politikas.

11. Iestādes valde vai augstākā vadība ir atbildīga par NILLTPF riska pārvaldīšanu un iestādes padomes apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu.

12. Iestādes valde vai augstākā vadība, atbildot par NILLTPF riska pārvaldīšanu un iestādes padomes apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu, veic vismaz šādas darbības:

12.1. nodrošina regulāru NILLTPF riska novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu, kā arī iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanu atbilstoši Novēršanas likuma 8. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām;

12.2. nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanas īstenošanas politiku un procedūru izstrādi un ievērošanu;

12.3. nosaka pilnvaru, pienākumu un atbildības par NILLTPF riska pārvaldīšanu sadalījumu starp iestādes struktūrvienībām un darbiniekiem;

12.4. nodrošina, ka NILLTPF riska pārvaldīšanas jomā tiek piesaistīti darbinieki, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem;

12.5. nodrošina, ka, veicot NILLTPF riska pārvaldīšanu, pastāvīgi tiek uzturēti augsti ētikas standarti, tai skaitā novērsti interešu konflikti, kas paaugstina vai var paaugstināt iestādes NILLTPF risku, piemēram, sniedzot pakalpojumus ar iestādi saistītām personām;

12.6. apstiprina korektīvos pasākumus NILLTPF riska pārvaldīšanai gadījumos, kad tie ir nepieciešami, un informē iestādes padomi, ja tāda ir izveidota, par korektīvo pasākumu ieviešanas gaitu.

13. Kredītiestādes valde, atbildot par NILLTPF riska pārvaldīšanu un kredītiestādes padomes apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanu, papildus šo noteikumu 12. punktā minētajam veic šādas darbības:

13.1. nodrošina NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku un procedūru izstrādi un ievērošanu;

13.2. nodrošina kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas īstenošanas politiku un procedūru piemērošanu kredītiestādē individuālā un grupas līmenī;

13.3. nodrošina darbinieku, kuru amata pienākumos ietilpst NILLTPF riska kontrole, informēšanu par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju un tās īstenošanas politikām un procedūrām un atbildību par kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas un tās īstenošanas politiku un procedūru ievērošanu;

13.4. nodrošina izmaiņu NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā izstrādi un iesniedz tās apstiprināšanai kredītiestādes padomē.

14. Iestāde, nosakot valdes vai augstākās vadības locekli, kurš pārrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu iestādē, un ieceļot vienu vai vairākus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgos darbiniekus atbilstoši Novēršanas likuma 10. panta pirmajai un otrajai daļai, iekšējos normatīvajos aktos nosaka to atbildības sadalījumu NILLTPF riska pārvaldīšanā, paredzot sadalīt atbildību par vismaz šādiem jautājumiem:

14.1. iestādes padomes, ja tāda ir izveidota, un valdes vai augstākās vadības regulāru un ārkārtas informēšanu par iestādes NILLTPF riska pārvaldīšanu. Kredītiestāde paredz informēšanu arī par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas prasību izpildi, tai skaitā precīzas un pilnīgas informācijas sniegšanu par NILLTPF riska ekspozīciju un tās dinamiku;

14.2. pienākumu sadali attiecībā uz NILLTPF riska pārvaldīšanas pasākumu īstenošanu, to atbilstību, pietiekamību un nepieciešamo izmaiņu NILLTPF riska pārvaldīšanā savlaicīgu nodrošināšanu;

14.3. ziņojumu sniegšanu iestādes valdei vai augstākajai vadībai par gadījumiem, kad NILLTPF riska pārvaldīšanā konstatēti būtiski trūkumi vai neatbilstības. Kredītiestāde paredz atbildības sadalījumu arī attiecībā uz valdes informēšanu gadījumos, kad konstatētas atkāpes no apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas un tās īstenošanas politikām un procedūrām.

3. NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģija

15. Kredītiestāde izstrādā un īsteno NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju gan individuāli, gan grupas līmenī.

16. Kredītiestāde NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā nosaka NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālās pieļaujamās robežvērtības, kuras kredītiestāde vēlas uzņemties un spēj pārvaldīt, definējot NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus un NILLTPF risku mazinošos pasākumus atbilstoši šo noteikumu 17. punkta prasībām.

17. Kredītiestāde izstrādā NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošajam NILLTPF riskam. Kredītiestāde NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā nosaka vismaz:

17.1. kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus, ietverot vismaz šādus rādītājus:

17.1.1. kredītiestādes klientu lokam piemītošā NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus un to maksimālās pieļaujamās robežvērtības, līdz kurām kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma spēj nodrošināt NILLTPF riska pārvaldību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā:

17.1.1.1. augsta riska klientu, tas ir, klientu, kuru riska līmenis atbilstoši kredītiestādes veiktajam klienta riska skaitliskajam novērtējumam ir augsts vai ļoti augsts un kuri ietilpst kredītiestādes noteiktajā maksimālajā klientu, ar kuriem kredītiestāde sadarbojas, riska kategorijā, bet neietilpst tādu klientu kategorijā, kurai kredītiestādes pakalpojumu sniegšana nav pieļaujama atbilstoši kredītiestādes ar klientu riska līmeņa novērtēšanu saistīto iekšējo normatīvo aktu prasībām, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.1.2. ienākumu, kas gūti no pakalpojumiem, kuri sniegti augsta riska klientiem, īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas klientiem apmērā;

17.1.1.3. klientu, kas ir čaulas veidojumi, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.1.4. ienākumu, kas gūti no pakalpojumiem, kuri sniegti klientiem, kas ir čaulas veidojumi, īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas apmērā;

17.1.1.5. klientu, kuru patiesie labuma guvēji ir no paaugstināta riska jurisdikcijas, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.1.6. klientu, kas ir maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu klienti, finanšu aktīvu apmēra un kredīta apgrozījuma apmēra īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.2. kredītiestādes pakalpojumiem un produktiem piemītošā NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājus pakalpojumu turīgiem klientiem sniegšanas ietvaros:

17.1.2.1. to finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru kredītiestādes klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

17.1.2.2. no šādiem pakalpojumiem gūto ienākumu īpatsvaru kopējā kredītiestādes ienākumu no pakalpojumu sniegšanas klientiem apmērā;

17.2. katram no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā noteiktajiem kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājiem, ņemot vērā darbības stratēģijā izvirzītos mērķus, maksimālās pieļaujamās robežvērtības periodam, kas nav mazāks par vienu kalendāro gadu;

17.3. NILLTPF risku ierobežojošos nosacījumus;

17.4. paredzētās NILLTPF riska mazināšanas metodes;

17.5. darbinieku, kuru amata pienākumos ietilpst NILLTPF riska kontrole, resursu pietiekamības kritērijus un kompetences prasības;

17.6. personāla pilnvarojuma sistēmas izveides principus attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē kredītiestādes NILLTPF riska ekspozīciju;

17.7. principus NILLTPF riska pārvaldīšanas funkciju izpildei nepieciešamā informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma pietiekamības vērtēšanai, kā arī informācijas sistēmu, kas nodrošina NILLTPF riska kontroles funkciju, neatkarīgas pārbaudes kārtību;

17.8. ar ārpakalpojuma izmantošanu saistīto risku, nepieciešamo pasākumu NILLTPF riska mazināšanai, kā arī ārpakalpojuma sniedzēja nodrošinātā pakalpojuma atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām novērtēšanas un uzraudzības kārtību;

17.9. datubāzēs (tai skaitā ierobežotas pieejamības) un publiskos avotos pieejamās informācijas izmantošanas principus klienta saimnieciskās darbības pārzināšanas mērķiem;

17.10. NILLTPF riska pārvaldīšanas efektivitātes vērtēšanas prasības, tai skaitā:

17.10.1. NILLTPF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas darbības neatkarīga vērtējuma prasības;

17.10.2. informācijas sniegšanas prasības kredītiestādes vadībai:

17.10.2.1. par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas prasību izpildi;

17.10.2.2. par atkāpēm no apstiprinātās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijas un tās īstenošanas politikām un procedūrām.

18. NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju maksimālās pieļaujamās robežvērtības nosaka, ievērojot kredītiestādes spēju pārvaldīt NILLTPF risku, kas ir saistīts ar kredītiestādes saimnieciskās darbības raksturu, kā arī NILLTPF riska pārvaldīšanai pieejamos resursus.

19. Kredītiestāde, nosakot kredīta apgrozījumu klienta kontā:

19.1. ietver tajā visus klienta kontā (kontos) ienākošos maksājumus, tai skaitā klienta kontā saņemtos atlīdzības maksājumus vai ienākumus, klientam izmaksātos procentus par klienta noguldījumiem un ienākumus no finanšu instrumentiem;

19.2. neietver tajā pašas kredītiestādes klientam izsniegtos kredītus;

19.3. ja saskaņā ar kredītiestādes politikās un procedūrās noteiktajām prasībām visi klienta darījumi (tai skaitā ar kredītiestādi) tiek veikti, izmantojot vienīgi klienta norēķinu kontu kredītiestādē, neietver tajā maksājumus, kas veikti starp dažādiem šā klienta kontiem šajā kredītiestādē;

19.4. ja tā klientiem piedāvā un nodrošina naudas līdzekļu apvienošanas risinājumu (grupas konts (cash pooling)), neietver tajā grupas dalībnieku, kas reģistrēti un saimniecisko darbību veic Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, naudas līdzekļu apvienošanas darījumus, tas ir, naudas līdzekļu darījumus uz grupas kontu un no tā;

19.5. neietver tajā tādu klienta līdzekļu atmaksu, kas noguldīti uz vienu vai vairākām naktīm (noguldījums uz nakti), ja šis noguldījums veikts no klienta konta kredītiestādē.

20. Kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju viena kalendārā mēneša laikā pēc tam, kad tā ir apstiprināta kredītiestādes padomē.

21. Kredītiestādes valde regulāri izvērtē to, vai nav pārsniegtas faktiski noteiktās NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju robežvērtības vai pārkāptas robežvērtību noteikšanas prasības, kā arī vērtē pārsnieguma iemeslus un pamatotību, ja konstatēts NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju robežvērtību pārsniegums vai robežvērtību noteikšanas prasību pārkāpums. Būtisku noviržu (noteiktā robežvērtība pārsniegta par 10 procentiem vai vairāk) gadījumā kredītiestāde katru reizi vienlaikus ar šo noteikumu 23. punktā minēto pārskatu par kredītiestādes iepriekšējā ceturkšņa NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojumu iesniedz ziņojumu Latvijas Bankai saskaņā ar šo noteikumu 24. punktā noteikto kārtību.

4. Datu par NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājiem sagatavošana

4.1. NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju apkopošana un NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojuma pārskats

22. Kredītiestāde un citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā nosaka NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju apkopošanas un izvērtēšanas kārtību, tai skaitā:

22.1. NILLTPF riska ekspozīciju raksturojošās informācijas avotus;

22.2. NILLTPF riska ekspozīciju raksturojošās informācijas iegūšanas un izvērtēšanas kārtību;

22.3. darbiniekus, kuri ir tiesīgi sagatavot, izvērtēt un pārbaudīt NILLTPF riska ekspozīciju raksturojošo informāciju;

22.4. darbiniekus, kuri sniedz Latvijas Bankai informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

23. Kredītiestāde papildus šo noteikumu 22. punktā noteiktajam, nosakot NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju apkopošanas un izvērtēšanas kārtību, nosaka kārtību un apjomu, kādā informācija par NILLTPF riska ekspozīcijas rādītājiem tiek sniegta tās padomei un valdei, kā arī prasības ziņojumu sniegšanai par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteikto robežvērtību pārsniegšanu vai iespējamu pārsniegšanu.

24. Kredītiestāde un citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā par katru pārskata ceturksni sagatavo NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojuma pārskatu (turpmāk – Pārskats) atbilstoši šo noteikumu pielikumam un iesniedz to Latvijas Bankai līdz pārskata ceturksnim sekojošā kalendārā mēneša pēdējam datumam elektroniskā veidā, izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku.

4.2. Pārskata sagatavošanas kārtība

4.2.1. Vispārējās Pārskata sagatavošanas prasības

25. Kredītiestāde sagatavo Pārskatu, izmantojot šādas veidlapas:

25.1. veidlapu "NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojuma rādītāji (M 11.00)" (turpmāk – Pārskata 1. daļa);

25.2. veidlapu "Kredītiestādes individuāli definētie rādītāji (M 13.00)" (turpmāk – Pārskata 2. daļa);

25.3. veidlapu "Korespondentbanku un starpniekbanku pieprasījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju jomā (M 14.00)" (turpmāk – Pārskata 3. daļa);

25.4. veidlapu "Klientu un to darījumu raksturojums valstu dalījumā (M 16.00)" (turpmāk – Pārskata 4. daļa).

26. Citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā sagatavo un iesniedz Pārskata 1. daļu un Pārskata 4. daļu.

27. Sagatavojot Pārskata 1. daļu, citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā nesniedz informāciju par NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajiem robežlielumiem (ailes kods 110, 120 un 130).

28. Pārskats sastāv no trijām rādītāju grupām:

28.1. rādītāji, kuru faktisko apmēru norāda par stāvokli pārskata ceturkšņa pēdējās dienas beigās, – ar kopējo grupas nosaukumu "Pārskata ceturkšņa beigās";

28.2. rādītāji, kuru faktisko apmēru norāda par pārskata ceturksni, – ar kopējo grupas nosaukumu "Pārskata ceturksnī";

28.3. kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajam periodam noteiktie robežlielumi, tas ir, NILLTPF riska ekspozīcijas rādītāju īpatsvars, – ar kopējo grupas nosaukumu "Stratēģijā noteiktie robežlielumi".

29. Sagatavojot Pārskatu, kredītiestāde un citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā ievēro šādus vispārējos principus:

29.1. datus sniedz individuālā līmenī, tas ir, kredītiestāde neiekļauj datus par tās filiālēm citā dalībvalstī vai trešajā valstī;

29.2. lieto naudas vienību euro;

29.3. atlikumus ārvalstu valūtās norāda euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās ārvalstu valūtas kursu pārskata ceturkšņa pēdējās dienas beigās;

29.4. atlikumus, apgrozījumu un ienākumus norāda veselos euro;

29.5. noguldījumu, kredītu un trasta darījumu apmēru pārskata ceturkšņa pēdējās dienas beigās norāda darījumu pamatsummā, neiekļaujot uzkrātos procentus, atliktos komisijas ienākumus un uzkrājumus paredzamajiem zaudējumiem;

29.6. datus par turējumā esošajiem klientu vērtspapīriem norāda atbilstoši Latvijas Bankas noteikumu, kas nosaka statistisko datu par vērtspapīriem sagatavošanu un iesniegšanu, prasībām.

4.2.2. Pārskata 1. daļas sagatavošanas kārtība

30. Kredītiestāde un citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā, sagatavojot Pārskata 1. daļu, norāda šādus datus:

30.1. rindā "Klienti kopā" (rindas kods 010):

30.1.1. ailē "Klientiem izsniegtie kredīti, euro" (ailes kods 060) norāda faktiskos datus par visiem klientiem izsniegtajiem kredītiem, izņemot fiduciāros kredītus, pārskata ceturkšņa pēdējās dienas beigās;

30.1.2. ailē "Ienākumi, euro" (ailes kods 090) un ailē "Komisijas, euro" (ailes kods 100) norāda attiecīgi faktiskos kopējos ienākumus un saņemtās komisijas no pakalpojumu sniegšanas klientiem pārskata ceturksnī atbilstoši šo noteikumu 2.3. apakšpunktā noteiktajam ienākumu ietvaram, tai skaitā norāda ienākumus, kas iegūti no pakalpojumu sniegšanas klientiem, kuri veic gadījuma rakstura darījumus;

30.2. rindās "Padziļinātās izpētes klienti" (rindas kods 020), "Augsta riska klienti" (rindas kods 030) un "Čaulas veidojumi" (rindas kods 040):

30.2.1. ailē "Klientiem izsniegtie kredīti, euro" (ailes kods 060) norāda klientiem, kas pakļauti padziļinātai izpētei, augsta riska klientiem un čaulas veidojumiem faktiski izsniegtos kredītus, izņemot fiduciāros kredītus, pārskata ceturkšņa pēdējās dienas beigās;

30.2.2. ailē "Ienākumi, euro" (ailes kods 090) un ailē "Komisijas, euro" (ailes kods 100) norāda attiecīgi faktiskos ienākumus un saņemtās komisijas no pakalpojumu sniegšanas klientiem, kas pakļauti padziļinātai izpētei, augsta riska klientiem un čaulas veidojumiem dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 021–023, 031–033 un 041–043);

30.2.3. rādītāju grupā "Stratēģijā noteiktie robežlielumi" (aiļu kodi 110–130) norāda NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā atbilstoši šo noteikumu 17.1.1.1.–17.1.1.4. apakšpunktam noteikto augsta riska klientu un čaulas veidojumu finanšu aktīvu īpatsvaru kopējā klientu finanšu aktīvu apmērā, šo klientu kredīta apgrozījuma īpatsvaru kopējā klientu kredīta apgrozījuma apmērā un ienākumu, kas gūti no pakalpojumu sniegšanas šiem klientiem, īpatsvaru kopējā ienākumu apmērā;

30.3. rindā "Klienti, kuru patiesie labuma guvēji ir no paaugstināta riska jurisdikcijas" (rindas kods 060):

30.3.1. rādītāju grupā "Pārskata ceturkšņa beigās" (attiecīgo aiļu kodi 010–070) norāda faktiskos datus par klientu, kuru patiesie labuma guvēji ir no paaugstināta riska jurisdikcijas, skaitu un kopējo finanšu aktīvu apmēru noguldījumu, trastu, kas ieguldīti fiduciārajos kredītos, un turējumā esošo klientu vērtspapīru dalījumā un šiem klientiem izsniegto kredītu apmēru. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 061–063);

30.3.2. rādītāju grupā "Pārskata ceturksnī" (attiecīgo aiļu kodi 081, 082, 083, 090 un 100) norāda datus par kopējo faktisko klientu, kuru patiesie labuma guvēji ir no paaugstināta riska jurisdikcijas, kredīta apgrozījumu bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, dalījumā un par faktiskajiem ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas šādiem klientiem, atsevišķi ailē "Komisijas, euro" (ailes kods 100) norādot saņemtās komisijas. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 061–063);

30.3.3. rādītāju grupā "Stratēģijā noteiktie robežlielumi" (attiecīgo aiļu kodi 110–130) norāda NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā atbilstoši šo noteikumu 17.1.1.5. apakšpunktam noteikto klientu, kuru patiesie labuma guvēji ir no paaugstināta riska jurisdikcijas, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

30.4. rindā "Pakalpojumu sniegšana turīgiem klientiem" (rindas kods 070):

30.4.1. rādītāju grupā "Pārskata ceturkšņa beigās" (attiecīgo aiļu kodi 010–070) norāda faktiskos datus par pakalpojumiem turīgiem klientiem, tai skaitā šādu klientu skaitu un to faktisko kopējo finanšu aktīvu apmēru noguldījumu, trastu, kas ieguldīti fiduciārajos kredītos, un turējumā esošo klientu vērtspapīru dalījumā un šiem klientiem izsniegto kredītu apmēru. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 071–073);

30.4.2. rādītāju grupā "Pārskata ceturksnī" (attiecīgo aiļu kodi 081, 082, 083, 090 un 100) norāda datus par kopējo pakalpojumu turīgiem klientiem apmēru – šādu klientu kredīta apgrozījumu bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, dalījumā – un par faktiskajiem ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas šādiem klientiem, atsevišķi ailē "Komisijas, euro" (ailes kods 100) norādot saņemtās komisijas. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 071–073);

30.4.3. rādītāju grupā "Stratēģijā noteiktie robežlielumi" (attiecīgo aiļu kodi 110–130) norāda NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā atbilstoši šo noteikumu 17.1.2. apakšpunktam noteikto turīgo klientu finanšu aktīvu, kredīta apgrozījuma un kredītiestādes ienākumu, kas gūti no pakalpojumu sniegšanas turīgiem klientiem, īpatsvaru klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā un ienākumu, kas gūti no pakalpojumu sniegšanas šādiem klientiem, īpatsvaru kopējā ienākumu apmērā;

30.5. rindā "Neklātienē identificētie klienti" (rindas kods 080):

30.5.1. rādītāju grupā "Pārskata ceturkšņa beigās" (attiecīgo aiļu kodi 010–070) norāda faktiskos datus par neklātienē identificēto klientu skaitu un faktisko kopējo finanšu aktīvu apmēru noguldījumu, trastu, kas ieguldīti fiduciārajos kredītos, un turējumā esošo klientu vērtspapīru dalījumā un šiem klientiem izsniegto kredītu apmēru. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 081–083);

30.5.2. ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Bezskaidras naudas norēķini" (ailes kods 081), ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Skaidras naudas norēķini" (ailes kods 082) un ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Norēķini, kas veidojušies inkasāciju rezultātā" (ailes kods 083) norāda datus par kopējo neklātienē identificēto klientu kredīta apgrozījumu attiecīgi bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, veidā. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 081–083);

30.6. rindā "Starpnieku identificētie klienti" (rindas kods 090) norāda datus par klientiem, kurus identificējuši starpnieki, tai skaitā aģenti, advokāti un notāri, bet neietver datus par klientiem, kuri identificēti grupas ietvaros (turpmāk – starpnieku identificētie klienti), ja grupas prasības identifikācijai nav zemākas par Novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasībām:

30.6.1. rādītāju grupā "Pārskata ceturkšņa beigās" (attiecīgo aiļu kodi 010–070) norāda faktiskos datus par starpnieku identificēto klientu skaitu un faktisko kopējo finanšu aktīvu apmēru noguldījumu, trastu, kas ieguldīti fiduciārajos kredītos, un turējumā esošo klientu vērtspapīru dalījumā un šiem klientiem izsniegto kredītu apmēru. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 091–093);

30.6.2. ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Bezskaidras naudas norēķini" (ailes kods 081), ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Skaidras naudas norēķini" (ailes kods 082) un ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Norēķini, kas veidojušies inkasāciju rezultātā" (ailes kods 083) norāda datus par kopējo faktisko starpnieku identificēto klientu kredīta apgrozījumu attiecīgi bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, veidā. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 091–093);

30.7. rindā "Depozītu platformas" (rindas kods 100):

30.7.1. rādītāju grupā "Pārskata ceturkšņa beigās" (attiecīgo aiļu kodi 010–070) norāda faktiskos datus par kopējo klientu – noguldītāju, kas ir depozītu platformu klienti, – skaitu un to veikto noguldījumu apmēru;

30.7.2. ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Bezskaidras naudas norēķini" (ailes kods 081) norāda datus par kopējo faktisko šo depozītu platformu klientu kredīta apgrozījumu bezskaidras naudas norēķinu veidā;

30.8. rindā "Finanšu iestādes (nebankas)" (rindas kods 110):

30.8.1. ailē "Klientu skaits" (ailes kods 010) norāda datus par klientu, kas ir finanšu iestādes Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta izpratnē, (turpmāk – finanšu iestādes) skaitu;

30.8.2. ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro" (ailes kods 020) norāda datus par klientu, kas ir finanšu iestāžu klienti, kopējo finanšu aktīvu apmēru, ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro; Noguldījumi, euro" (ailes kods 030) un ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro; Turējumā esošie klientu vērtspapīri, euro" (ailes kods 050) atsevišķi no kopējiem finanšu iestāžu klientu finanšu aktīviem norādot attiecīgi noguldījumus un turējumā esošos klientu vērtspapīrus;

30.8.3. ailē "Klientiem izsniegtie kredīti, euro" (ailes kods 060) norāda datus par klientiem, kas ir finanšu iestādes, izsniegto kredītu, izņemot fiduciāros kredītus, apmēru;

30.8.4. ailē "Klientiem izsniegtie fiduciārie kredīti, euro" (ailes kods 070) norāda datus par klientiem, kas ir finanšu iestādes, izsniegto fiduciāro kredītu apmēru;

30.8.5. rādītāju grupā "Pārskata ceturksnī" (attiecīgo aiļu kodi 081, 082, 083, 090 un 100) norāda datus par kopējo faktisko finanšu iestāžu klientu kredīta apgrozījumu bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, dalījumā un par faktiskajiem ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas finanšu iestādēm, atsevišķi ailē "Komisijas, euro" (ailes kods 100) norādot saņemtās komisijas;

30.9. rindā "t. sk. maksājumu iestādes/elektroniskās naudas iestādes" (rindas kods 120):

30.9.1. ailē "Klientu skaits" (ailes kods 010) norāda datus par klientu, kas ir maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes, skaitu. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 121–123);

30.9.2. ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro" (ailes kods 020) norāda datus par klientu, kas ir maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes, kopējo faktisko finanšu aktīvu apmēru, ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro; Noguldījumi" (ailes kods 030) atsevišķi no kopējiem maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu klientu finanšu aktīviem norādot noguldījumu apmēru. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 121–123);

30.9.3. ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Bezskaidras naudas norēķini" (ailes kods 081), ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Skaidras naudas norēķini" (ailes kods 082) un ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Norēķini, kas veidojušies inkasāciju rezultātā" (ailes kods 083) norāda datus par kopējo maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu klientu kredīta apgrozījumu attiecīgi bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, veidā. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 121–123);

30.9.4. rādītāju grupā "Stratēģijā noteiktie robežlielumi" (attiecīgo aiļu kodi 110–130) norāda NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā atbilstoši šo noteikumu 17.1.1.6. apakšpunktam noteikto klientu, kas ir maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu klienti, finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma īpatsvaru klientu kopējā finanšu aktīvu un kredīta apgrozījuma apmērā;

30.10. rindā "t. sk. ieguldījumu brokeru sabiedrības" (rindas kods 130):

30.10.1. ailē "Klientu skaits" (ailes kods 010) norāda datus par klientu, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, skaitu. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 131–133);

30.10.2. ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro" (ailes kods 020) norāda datus par klientu, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, klientu kopējo faktisko finanšu aktīvu apmēru, ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro; Noguldījumi" (ailes kods 030) un ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro; Turējumā esošie klientu vērtspapīri" (ailes kods 050) atsevišķi no kopējiem ieguldījumu brokeru sabiedrību klientu finanšu aktīviem norādot noguldījumus un ieguldījumu brokeru sabiedrību turējumā esošos klientu vērtspapīrus. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 131–133);

30.10.3. ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Bezskaidras naudas norēķini" (ailes kods 081), ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Skaidras naudas norēķini" (ailes kods 082) un ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Norēķini, kas veidojušies inkasāciju rezultātā" (ailes kods 083) norāda datus par kopējo faktisko ieguldījumu brokeru sabiedrību klientu kredīta apgrozījumu attiecīgi bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, veidā. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 131–133);

30.11. rindā "t. sk. kriptoaktīvu pakalpojumi sniedzēji" (rindas kods 150):

30.11.1. ailē "Klientu skaits" (ailes kods 010) norāda datus par klientu, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, skaitu. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 151–153);

30.11.2. ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro" (ailes kods 020) norāda datus par klientu, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, klientu kopējo finanšu aktīvu apmēru, ailē "Klientu finanšu aktīvi, euro; Noguldījumi" (ailes kods 030) atsevišķi no kopējiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu finanšu aktīviem norādot noguldījumus. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 151–153);

30.11.3. ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Bezskaidras naudas norēķini" (ailes kods 081), ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Skaidras naudas norēķini" (ailes kods 082) un ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Norēķini, kas veidojušies inkasāciju rezultātā" (ailes kods 083) norāda datus par kopējo faktisko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu kredīta apgrozījumu attiecīgi bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, veidā. Šajā apakšpunktā minēto informāciju norāda dalījumā pa klientu rezidences (reģistrācijas) valstīm – Latvija, citas Eiropas Savienības dalībvalstis un pārējās valstis (atbilstošie rindu kodi 151–153).

31. Ja kredītiestāde individuāli ir definējusi rādītājus, kas nav norādīti šo noteikumu 17. punktā, tā sagatavo Pārskata 2. daļu, ievērojot šādas prasības:

31.1. kredītiestāde katru rādītāju norāda atsevišķā rindā, piešķirot tam kārtas numuru, ko norāda ailē "Nr. p. k." (ailes kods A);

31.2. ailē "Rādītāja nosaukums/kritērijs" (ailes kods 010) norāda rādītāja nosaukumu vai kritēriju;

31.3. ailē "Pārskata ceturkšņa beigās; Skaits" (ailes kods 020), ailē "Pārskata ceturkšņa beigās; Apmērs, euro" (ailes kods 030) un ailē "Pārskata ceturkšņa beigās; Īpatsvars, %" (ailes kods 040) atkarībā no definētā rādītāja nosaukuma vai kritērija norāda attiecīgi skaitu, apmēru naudas izteiksmē un procentuālo īpatsvaru pārskata ceturkšņa pēdējās dienas beigās;

31.4. ailē "Pārskata ceturksnī; Apmērs, euro" (ailes kods 050) un ailē "Pārskata ceturksnī; Īpatsvars, %" (ailes kods 060) atkarībā no definētā rādītāja nosaukuma vai kritērija norāda attiecīgi apmēru naudas izteiksmē un procentuālo īpatsvaru pārskata ceturksnī;

31.5. ailē "Stratēģijā noteiktie robežlielumi; Skaits" (ailes kods 070), ailē "Stratēģijā noteiktie robežlielumi; Apmērs, euro" (ailes kods 080) un ailē "Stratēģijā noteiktie robežlielumi; Īpatsvars, %" (ailes kods 090) norāda kredītiestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģijā individuāli noteiktās maksimālās pieļaujamās robežvērtības atkarībā no definētā rādītāja nosaukuma vai kritērija, tas ir, to skaitu, apmēru naudas izteiksmē un procentuālo īpatsvaru pārskata ceturksnī vai pārskata ceturkšņa pēdējās dienas beigās.

4.2.4. Pārskata 3. daļas sagatavošanas kārtība

32. Kredītiestāde sagatavo Pārskata 3. daļu, kurā norāda faktiskos rādītājus par pārskata ceturksni attiecībā uz katras korespondentbankas, kurā kredītiestādei atvērts nostro konts (korespondentkonts), un starpniekbankas iesniegto pieprasījumu, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju jomu, skaitu un pieprasījumu ietvaros minēto darījumu apmēru naudas izteiksmē. Kredītiestāde sagatavo Pārskata 3. daļu, ievērojot šādas prasības:

32.1. kredītiestāde katru rādītāju norāda atsevišķā rindā, piešķirot tam kārtas numuru, ko norāda ailē "Nr. p. k." (ailes kods A);

32.2. ailē "Korespondenta (respondenta) BIC kods" (ailes kods 010) kredītiestāde norāda attiecīgā korespondenta astoņu vai 11 simbolu BIC kodu saskaņā ar starptautisko standartu ISO 9362 (izmanto jaunāko aktuālo standartu);

32.3. ailē "Pieprasījumu skaits" (ailes kods 020) norāda no korespondenta pārskata ceturksnī saņemto pieprasījumu skaitu;

32.4. ailē "Apmērs, euro" (ailes kods 030) norāda pieprasījumu ietvaros minēto darījumu apmēru naudas izteiksmē.

4.2.5. Pārskata 4. daļas sagatavošanas kārtība

33. Kredītiestāde un citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā sagatavo Pārskata 4. daļu, kurā norāda visu tās klientu, augsta riska klientu, klientu, kas pakļauti padziļinātai izpētei, klientu, kas ir čaulas veidojumi, klientu, kas ir politiski nozīmīgas personas, klientu, kas ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas vai to ģimenes locekļi, un klientu pēc klienta patiesā labuma guvēja rezidences valsts darījumu raksturojumu pa valstīm. Kredītiestāde un citas dalībvalsts vai trešās valsts kredītiestādes filiāle Latvijas Republikā sagatavo Pārskata 4. daļu, ievērojot šādas prasības:

33.1. katru klienta kategorijas vērtību norāda atsevišķā rindā, piešķirot tai kārtas numuru, ko norāda ailē "Nr. p. k." (ailes kods A);

33.2. ailē "Klientu kategorija" (ailes kods 010) norāda attiecīgo klientu kategorijas vērtību:

33.2.1. vērtību "Visi klienti" – par visiem klientiem atbilstoši šo noteikumu 2.4. apakšpunktā norādītajam;

33.2.2. vērtību "Augsta riska klienti" – par augsta riska klientiem atbilstoši šo noteikumu 17.1.1.1. apakšpunktā norādītajam;

33.2.3. vērtību "Padziļinātās izpētes klienti" – par klientiem, kas pakļauti padziļinātai izpētei;

33.2.4. vērtību "Klienti – čaulas veidojumi" – par klientiem, kuri ir juridiskās personas un kuri atbilst kādai čaulas veidojuma pazīmei;

33.2.5. vērtību "Klienti – politiski nozīmīgas personas" – par klientiem, kuri ir tādas fiziskās personas, kas ir politiski nozīmīgas personas, un par klientiem, kas ir juridiskās personas, kuru patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, neietverot datus par klientiem, kas ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības vai valsts vai pašvaldības iestādes;

33.2.6. vērtību "Klienti, kas ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļi" – par klientiem, kuri ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļi, un par klientiem, kas ir juridiskās personas, kuru patiesie labuma guvēji ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļi;

33.2.7. vērtību "Klientu patiesie labuma guvēji" – par klientiem, kuri ir juridiskās personas, atbilstoši klientu patieso labuma guvēju rezidences valstij;

33.3. ailē "Klientu tips" (ailes kods 011) norāda vērtību "Fiziskā persona", ja klients ir fiziskā persona, vai vērtību "Juridiskā persona", ja klients ir juridiskā persona;

33.4. ailē "Rezidences (reģistrācijas) valsts kods" (ailes kods 020) norāda attiecīgās klienta kategorijas rezidences (reģistrācijas) valsts kodu saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi" (izmanto jaunāko aktuālo standartu). Konkrētās rezidences (reģistrācijas) valsts kodu atbilstošajai klientu kategorijai un klientu tipam norāda tikai vienu reizi;

33.5. ailē "Pārskata ceturkšņa beigās; Klientu skaits" (ailes kods 030) un ailē "Pārskata ceturkšņa beigās; Klientu finanšu aktīvi kopā, euro" (ailes kods 040) norāda faktiskos datus par kopējo klientu skaitu un klientu finanšu aktīviem, atsevišķi ailē "Noguldījumu apmērs" (ailes kods 041) norādot noguldījumus, ailē "Trasti, kas ieguldīti fiduciārajos kredītos" (ailes kods 042) norādot trastus, kas ieguldīti fiduciārajos kredītos, un ailē "Turējumā esošie klientu vērtspapīri" (ailes kods 043) norādot turējumā esošos klientu vērtspapīrus, kā arī ailē "Klientiem izsniegtie fiduciārie kredīti, euro" (ailes kods 050) norādot klientiem izsniegtos fiduciāros kredītus. Šajā apakšpunktā minēto ierakstu vērtības summē un grupē atbilstoši klientu kategorijai, klientu tipam un klientu rezidences (reģistrācijas) valstij;

33.6. ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Bezskaidras naudas norēķini" (ailes kods 061), ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Skaidras naudas norēķini" (ailes kods 062) un ailē "Klientu kredīta apgrozījums, euro; Norēķini, kas veidojušies inkasāciju rezultātā" (ailes kods 063) norāda klientu kredīta apgrozījumu attiecīgi bezskaidras naudas norēķinu, skaidras naudas norēķinu un norēķinu, kas veidojušies inkasāciju rezultātā, veidā. Šajā apakšpunktā minēto ierakstu vērtības grupē atbilstoši klientu kategorijai, klientu tipam un klientu rezidences (reģistrācijas) valstij;

33.7. norādot datus par klientiem, kas ir juridiskās personas, atbilstoši patiesā labuma guvēja rezidences valstij, ailē "Rezidences (reģistrācijas) valsts kods" (ailes kods 020) norāda klienta patiesā labuma guvēja rezidences valsts kodu, ņemot vērā šādas prasības:

33.7.1. ja klientam ir vairāki patiesie labuma guvēji no dažādām valstīm, norāda visas klienta patieso labuma guvēju rezidences valstis. Piemēram, ja klientam ir viens patiesais labuma guvējs, pretī ailē "Rezidences (reģistrācijas) valsts kods" ietvertajam klienta patiesā labuma guvēja rezidences valsts kodam ailē "Klientu skaits" (ailes kods 030) norāda skaitli 1;

33.7.2. ja klientam ir vairāk nekā viens patiesais labuma guvējs un tie ir katrs no citas rezidences valsts, tos sadala proporcionāli (proporcionalitātes princips), proti, pieņemot, ka, ja trīs patiesie labuma guvēji veido vienu veselu, tad katrs patiesais labuma guvējs veido trešdaļu no viena vesela. Līdz ar to atbilstoši patiesā labuma guvēja rezidences valstij pretī ailē "Rezidences (reģistrācijas) valsts kods" ietvertajam klienta patiesā labuma guvēja rezidences valsts kodam ailē "Klientu skaits" (ailes kods 030) norāda skaitli 0.33;

33.8. norādot faktiskos datus par klientiem, kuri ir juridiskās personas, atbilstoši patiesā labuma guvēja rezidences valstij (attiecīgo aiļu kodi 040–063), ievēro šo noteikumu 33.7.2. apakšpunktā minēto proporcionalitātes principu;

33.9. norādot datus par klientiem, kuri ir tādas fiziskās personas, kas ir politiski nozīmīgas personas, un par klientiem, kas ir juridiskās personas, kuru patiesie labuma guvēji ir politiski nozīmīgas personas, ailē "Rezidences (reģistrācijas) valsts kods" (ailes kods 020) norāda politiski nozīmīgas personas rezidences valsts kodu saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi" (izmanto jaunāko aktuālo standartu);

33.10. ja klientam, kas ir juridiskā persona, ir vairāki patiesie labuma guvēji ar politiski nozīmīgas personas statusu, tad, norādot datus par šādiem patiesajiem labuma guvējiem (attiecīgo aiļu kodi 030–063), ievēro šo noteikumu 33.7.2. apakšpunktā minēto proporcionalitātes principu. Piemēram, ja viens no diviem vai vairākiem klienta patiesajiem labuma guvējiem ir politiski nozīmīga persona, tad pretī politiski nozīmīgas personas rezidences (reģistrācijas) valsts kodam ailē "Klientu skaits" (ailes kods 030) norāda skaitli 1 un pārējās ailēs norāda attiecīgos datus pilnā apmērā (100 procentu). Ja klientam ir trīs patiesie labuma guvēji, turklāt katrs no savas rezidences valsts un diviem no trim patiesajiem labuma guvējiem ir politiski nozīmīgas personas statuss, kredītiestāde datus proporcionāli sadala ar divi, proti, patiesajam labuma guvējam, kas ir politiski nozīmīga persona, pretī ailē "Rezidences (reģistrācijas) valsts kods" norādītajam rezidences valsts kodam ailē "Klientu skaits" (ailes kods 030) norāda skaitli 0.5 un pārējās ailēs norāda attiecīgos datus 50 procentu apmērā.

5. Noslēguma jautājumi

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada 27. decembra normatīvos noteikumus Nr. 235 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 252).

35. Pārskatā iekļaujamos datus par 2024. gada 4. ceturksni sagatavo saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada 27. decembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 235 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un iesniedz Latvijas Bankai, izmantojot datu ziņošanas sistēmu, saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku, līdz 2025. gada 31. janvārim.

36. Pārskatu par 2025. gada 1. ceturksni un 2025. gada 2. ceturksni iesniedz Latvijas Bankai līdz 2025. gada 31. jūlijam.

37. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes 2022. gada 14. jūnija pamatnostādnēm EBA/GL/2022/05 "Pamatnostādnes par politiku un procedūrām saistībā ar atbilstības pārvaldību un NILL/TFN atbilstības uzraudzības amatpersonas lomu un uzdevumiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 8. pantu un VI nodaļu".

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

Pielikums
Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra
noteikumiem Nr. 359

NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojuma pārskats

1. NILLTPF riska ekspozīcijas raksturojuma rādītāji (M 11.00)

2. Kredītiestādes individuāli definētie rādītāji (M 13.00)

3. Korespondentbanku un starpniekbanku pieprasījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju jomā (M 14.00)

4. Klientu un to darījumu raksturojums valstu dalījumā (M 16.00)

Latvijas Bankas prezidentsM. Kazāks