Latvijas Bankas noteikumi Nr. 354

Rīgā 2024. gada 2. decembrī

Noteikumi par darbības atjaunošanas plāniem un to iesniegšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar
Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību
darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma
3. panta ceturto daļu, 4. panta pirmās daļas
1. un 2. punktu un 5. panta sesto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk – Likums) noteiktajām iestādēm, izņemot nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, (turpmāk – iestāde):

1.1. darbības atjaunošanas plānā iekļaujamās informācijas saturu un šā plāna iesniegšanas kārtību papildus Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām;

1.2. darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības;

1.3. darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības;

1.4. darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. idiosinkrātiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmēt iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju;

2.2. iespējamās krīzes scenārijs (turpmāk – scenārijs) – uz pamatotiem pieņēmumiem balstīti modelēti iekšēji vai ārēji notikumi, nelabvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos vai to kopums, kas rada traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmē iestādei piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājus;

2.3. sistēmiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus finanšu sistēmas darbības traucējumus un negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu un tautsaimniecību kopumā.

3. Iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā, ievērojot šo noteikumu prasības papildus prasībām, kas izriet no šādiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem:

3.1. Komisijas 2016. gada 2. februāra deleģētās regulas (ES) 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (turpmāk – Regula 2016/778);

3.2. Komisijas 2016. gada 23. marta deleģētās regulas (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (turpmāk – Regula 2016/1075).

4. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par:

4.1. darbības atjaunošanas plānā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, to aprēķināšanas vai noteikšanas metodi un noteiktajiem robežlielumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu 1. un 2. pielikumā;

4.2. iestādes funkciju un darbības jomu izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar Regulā 2016/778 noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu 3. un 4. pielikumā;

4.3. darbības atjaunošanas plānā noteikto scenāriju ietekmes novērtējuma un darbības atjaunošanas pasākumu (recovery options) ietekmes un efektivitātes novērtējuma rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 5. un 6. pielikumam vai brīvā formā, ja iesniegtā informācija satur vismaz tās pašas ziņas, kas norādītas attiecīgi šo noteikumu 5. un 6. pielikumā, ievērojot, ka:

4.3.1. scenāriju ietekmes novērtējumam un darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējumam, ja iespējams, sniedz kvantitatīvu vērtējumu;

4.3.2. scenāriju ietekmes novērtējumam nepieciešamo informāciju par scenāriju ietekmi norāda par katru scenāriju atsevišķi;

4.3.3. darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējumā visus iestādes noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus vērtē attiecībā uz katru scenāriju atsevišķi.

5. Iestāde iesniedz darbības atjaunošanas plānu Latvijas Bankai ne vēlāk kā līdz katra pārskata gada 30. septembrim.

6. Iestāde, kurā ir notikušas Likuma 5. panta trešajā daļā minētās izmaiņas, par darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas termiņu vienojas ar Latvijas Banku.

7. Iestāde, kura ir uzsākusi darbību pārskata gadā, pirmo darbības atjaunošanas plānu izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai:

7.1. līdz nākamā pārskata gada 30. septembrim, ja iestāde ir uzsākusi darbību līdz pārskata gada 30. septembrim (ieskaitot);

7.2. līdz aiznākamā pārskata gada 30. septembrim, ja iestāde ir uzsākusi darbību pēc pārskata gada 30. septembra.

8. Iestāde iesniedz darbības atjaunošanas plānu Latvijas Bankai elektroniskā veidā, nosūtot uz Latvijas Bankas oficiālo elektronisko adresi.

2. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par pārvaldību un vispārējo darbības atjaunošanas spēju

9. Iestāde, darbības atjaunošanas plānā ietverot informāciju par pārvaldību atbilstoši Regulas 2016/1075 3. pantam, 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam un 5. pantam, ievēro ka:

9.1. par darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu atbild iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) un valde. Ja darbības atjaunošanas plāna izstrādi un uzturēšanu nodrošina trešā persona – ārpakalpojumu sniedzējs –, iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) un valde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu;

9.2. iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) nosaka un apstiprina darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnes;

9.3. iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) darbības atjaunošanas plānu izskata un apstiprina pirms tā iesniegšanas Latvijas Bankai;

9.4. iestādes valde nodrošina darbības atjaunošanas plāna izstrādi, regulāru novērtēšanu un uzturēšanu saskaņā ar šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētajām pamatnostādnēm, kā arī apstiprina atbilstošus iestādes iekšējos normatīvos aktus darbības atjaunošanas plāna izstrādei, novērtēšanai, uzturēšanai un īstenošanai.

10. Iestāde, atbilstoši Regulas 2016/1075 3. pantam un 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktam darbības atjaunošanas plānā ietverot kopsavilkumu par tās vispārējo darbības atjaunošanas spēju, piemēro Eiropas Banku iestādes 2023. gada 19. jūlija pamatnostādnes EBA/GL/2023/06 "Pamatnostādnes par vispārējo darbības atjaunošanas spēju darbības atjaunošanas plānošanā".

3. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par grupas sabiedrībām un filiālēm

11. Iestāde, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība, grupas darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošajām grupas sabiedrībām, kā arī par filiālēm. Ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par ārvalstī reģistrētajām grupas sabiedrībām un filiālēm, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ievēro arī darbības atjaunošanas plānošanai piemērojamo regulējumu attiecīgajā reģistrācijas valstī.

12. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulas 2016/1075 7. pantu un, ņemot vērā identificētās galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, ko nodrošina grupas sabiedrības un filiāles atbilstoši minētā panta 1. punkta "b" apakšpunktam, tās iedala šādās kategorijās:

12.1. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas grupai (grupai nozīmīgas vienības (group-relevant entities));

12.2. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas vienā vai vairākās dalībvalstīs (vietējās nozīmes vienības (locally relevant entities));

12.3. grupas sabiedrības un filiāles, kas nav nozīmīgas ne grupai, ne kādas dalībvalsts ekonomikai (nenozīmīgas vienības).

13. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība kā grupai nozīmīgas vienības darbības atjaunošanas plānā norāda grupas sabiedrības un filiāles, kas atbilst vismaz vienam no Regulas 2016/1075 7. panta 2. punkta "a" līdz "e" apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no šo vienību nozīmīguma dalībvalstī.

14. Grupas sabiedrības un filiāles, kas nav noteiktas kā grupai nozīmīgas vienības saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu, bet nodrošina kritiski svarīgas funkcijas atbilstoši Regulas 2016/1075 7. panta 1. punkta "b" apakšpunktam, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā vietējās nozīmes vienības.

15. Grupas sastāvā ietilpstošās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kā arī filiāles, kas ir noteiktas kā ļoti nozīmīgas un nodrošina kritiski svarīgas funkcijas ("significant-plus" branches) atbilstoši Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2017/14 "Pamatnostādnes par nozīmīgu filiāļu uzraudzību", Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā grupai nozīmīgas vienības vai vietējās nozīmes vienības.

16. Grupas sabiedrības un filiāles, kas neatbilst šo noteikumu 13., 14. un 15. punktā minētajiem kritērijiem, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā nenozīmīgas vienības.

17. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nosaka grupas sabiedrību un filiāļu nozīmīguma noteikšanas kārtību un ietver attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā.

18. Informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver tādā apjomā, lai tā būtu visaptveroša, savstarpēji integrēta un saskaņota. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība norāda informāciju par grupas sabiedrību un filiāļu savstarpējo saistību (interconnectedness), kā arī par to nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs.

19. Par grupai nozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība sniedz detalizētu informāciju visās darbības atjaunošanas plāna nodaļās. Norādot informāciju par vietējās nozīmes vienībām, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība īpašu uzmanību pievērš to finansiālā stāvokļa atjaunošanai un finanšu pakalpojumu sniegšanas un kritiski svarīgu funkciju saglabāšanas nodrošināšanai krīzes situācijā.

20. Informāciju par filiālēm, kas ir nozīmīgas grupā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver vai nu atsevišķi, vai kopā ar informāciju par sabiedrību, kuras sastāvā tās ietilpst, ievērojot grupas organizatorisko struktūru un ņemot vērā darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārraudzības (monitoring) kārtību, informācijas, lai krīzes situācijā pieņemtu lēmumu augstākā līmenī (escalation), nodošanas kārtību un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas procesa kārtību.

21. Informāciju par nenozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver organizatoriskās struktūras diagrammas vai tabulas veidā, kā arī apraksta to vietu grupas kopējā stratēģijā.

22. Norādot informāciju par darbības atjaunošanas procesa pārvaldību un darbības atjaunošanas pasākumiem grupas sabiedrībās un filiālēs, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikumu EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā".

4. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības

23. Scenāriju izstrādes mērķis ir noteikt hipotētisku negatīvu notikumu kopumu, attiecībā uz kuru iestāde vērtē darbības atjaunošanas plānā ietverto darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti un rādītāju piemērotību.

24. Iestāde izstrādā un darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju katram no šādiem notikumu veidiem:

24.1. sistēmiskas nozīmes notikums;

24.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums;

24.3. sistēmiskas nozīmes notikuma un idiosinkrātiskas nozīmes notikuma kombinācija, kad notikumi iestājas vienlaicīgi un savstarpēji saistīti.

25. Cita sistēmiski nozīmīga iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vēl vismaz vienu papildu scenāriju kādam no šo noteikumu 24. punktā minētajiem notikumu veidiem.

26. Iestāde, ņemot vērā proporcionalitātes principu, izvērtē nepieciešamību izstrādāt scenārijus papildus šo noteikumu 24. un 25. punktā noteiktajām minimālajām prasībām, lai nodrošinātu, ka scenāriju skaits ir samērīgs ar iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, kā arī ar iestādes finansējuma modeļiem.

27. Katru scenāriju iestāde izstrādā atbilstoši šādām prasībām:

27.1. scenārijs ir balstīts uz notikumiem, kas attiecināmi uz iestādi un ir tās darbībai atbilstoši, ņemot vērā iestādes juridisko formu un organizatorisko struktūru, lielumu, komercdarbības un finansējuma modeli, veiktās darbības, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā un iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kā arī citus nozīmīgus iestādi un tās darbību raksturojošus faktorus;

27.2. scenārijs ietver negatīvas ietekmes notikumus, tai skaitā notikumus ar strauju un pakāpenisku attīstību, kuru radītais apdraudējums varētu izraisīt iestādes maksātnespēju (failure), ja vien savlaicīgi netiktu īstenoti darbības atjaunošanas pasākumi;

27.3. scenārijs ir balstīts uz ārkārtas notikumiem, kuru iestāšanās ir ticama;

27.4. scenārija izstrādē izmanto reverso stresa testēšanu;

27.5. scenārijā izmantotie pieņēmumi ir aprakstīti un pamatoti.

28. Iestāde izvērtē katrā scenārijā ietverto notikumu ietekmi vismaz uz šādiem iestādes darbību raksturojošiem elementiem:

28.1. pašu kapitāls;

28.2. likviditāte;

28.3. riska profils;

28.4. rentabilitāte;

28.5. finansējums;

28.6. finanšu pakalpojumi, tai skaitā maksājumu un norēķinu pakalpojumi;

28.7. reputācija.

29. Izstrādājot sistēmiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību:

29.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja, kas var negatīvi ietekmēt vispārējo finanšu sistēmas stabilitāti;

29.2. starpbanku aizdevumu tirgus likviditātes samazinājums;

29.3. iestādes darbībai nozīmīgas valsts riska paaugstināšanās un vispārēja kapitāla aizplūšana no valsts, kas ir nozīmīga iestādes darbībai;

29.4. nelabvēlīgas aktīvu cenas izmaiņas vienā vai vairākos tirgos;

29.5. makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

30. Izstrādājot idiosinkrātiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību:

30.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja;

30.2. iestādes reputācijas pasliktināšanās;

30.3. apjomīga noguldījumu aizplūšana;

30.4. nelabvēlīgas aktīvu, kuros iestādei ir būtiski ieguldījumi, vērtības izmaiņas;

30.5. būtiski aizdevumos izsniegto līdzekļu zaudējumi;

30.6. būtiski operacionālā riska radīti zaudējumi;

30.7. iespējamās soda sankcijas.

31. Atsevišķus scenārijus grupai nozīmīgām vienībām un vietējās nozīmes vienībām neizstrādā, ja Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības scenāriju pieņēmumi grupas mērogā aptver arī šo vienību galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, kā arī nodrošina iespēju novērtēt krīzes ietekmi attiecīgajā vienībā vai jurisdikcijā. Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība atsevišķus scenārijus šīm vienībām izstrādā un ietver darbības atjaunošanas plānā, ja attiecīgo vienību komercdarbības modelis ir unikāls, nepastāv to būtiska mijiedarbība ar citām grupas sabiedrībām un filiālēm un tādēļ ir nepieciešams novērtēt krīzes ietekmi uz to darbību.

32. Grupas darbības atjaunošanas plānā Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var ietvert arī scenāriju, kad ekonomiskas vai finansiālas grūtības rodas dalībvalstī, kurā ir reģistrēta grupai nozīmīga vienība, un pēc tam izplatās grupā tādā veidā, ka Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav spējīga nodrošināt finansiāla atbalsta sniegšanu šai vienībai.

5. Darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības

33. Iestāde izveido darbības atjaunošanas plānā ietveramo rādītāju kopumu, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktos kritērijus, un ietver tajā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.

34. Iestāde nodrošina, ka darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju kopums:

34.1. atbilst iestādes komercdarbības modelim un stratēģijai, tajā ietvertie rādītāji ir piemēroti iestādes riska profilam, kā arī identificē iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kas apdraud iestādes finansiālo stāvokli un var izraisīt tā pasliktināšanos;

34.2. atbilst iestādes juridiskajai formai, lielumam, sarežģītībai un grupas struktūrai un rādītāju skaits ir pietiekams, lai identificētu situācijas pasliktināšanos dažādās iestādes darbības jomās, kā arī grupas sabiedrībās un filiālēs (ja iestāde ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība), vienlaikus nodrošinot šo rādītāju kopuma pārskatāmību un pārvaldību;

34.3. atbilst iestādes iekšējās kontroles sistēmas kopējam risku pārvaldības ietvaram un ir saskaņots ar iestādes noteiktajiem likviditātes, pašu kapitāla pietiekamības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāniem un iekšējiem normatīvajiem aktiem;

34.4. ir pietiekams, lai veiktu regulāru pārraudzību, un ir integrēts iestādes iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmās, kā arī to pārvaldīšanas, informācijas nodošanas lēmumu pieņemšanai augstākā līmenī un lēmumu pieņemšanas procesā;

34.5. ietver arī tādus rādītājus, kas ir vērsti uz nākotni (forward-looking indicators).

5.1. Darbības atjaunošanas plāna rādītāju grupas

35. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas atbilst šādām rādītāju grupām:

35.1. kapitāla rādītāji;

35.2. likviditātes rādītāji;

35.3. rentabilitātes rādītāji;

35.4. aktīvu kvalitātes rādītāji;

35.5. tirgus situāciju raksturojošie rādītāji;

35.6. makroekonomiskie rādītāji.

36. Iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā neietver šo noteikumu 35.5. un 35.6. apakšpunktā noteiktās rādītāju grupas, ja tai šādas rādītāju grupas nav piemērotas, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu vai juridisko formu.

37. Atkāpjoties no šo noteikumu 35. punkta prasībām, iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā var neietvert vienu vai vairākus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu vai tirgus, kurā iestāde darbojas, specifiku.

38. Ja iestāde neietver darbības atjaunošanas plānā vienu vai vairākus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 37. punktu, tā aizstāj katru neietverto rādītāju ar citu šai iestādei piemērotāku rādītāju no tās pašas rādītāju grupas. Ja nav iespējams aizstāt katru šo noteikumu 1. pielikumā noteikto rādītāju un tas ir attiecīgi pamatots, iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu rādītāju no iestādes darbībai atbilstošās šo noteikumu 35. punktā noteiktās rādītāju grupas.

39. Ietverot rādītājus darbības atjaunošanas plānā, iestāde neaprobežojas ar šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un apsver citu rādītāju ietveršanas lietderīgumu. Iestāde darbības atjaunošanas plānā var ietvert šo noteikumu 2. pielikumā minētos rādītājus, kā arī citus rādītājus, ievērojot šajos noteikumos paredzētos rādītāju noteikšanas principus.

40. Ievērojot grupas komercdarbības modeli, iekšējās pārvaldības struktūru, kā arī grupas sabiedrību un filiāļu darbības specifiku un tām piemītošos specifiskos riskus, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība apsver nepieciešamību darbības atjaunošanas plānā ietvert un atbilstoši kalibrēt papildu rādītājus, kas attiecas uz:

40.1. grupai nozīmīgajām vienībām;

40.2. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas atbalsta galvenās darbības jomas vai kritiski svarīgas funkcijas;

40.3. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas.

5.2. Prasības darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanai

41. Kalibrējot darbības atjaunošanas plāna rādītājus un ietverot attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā, iestāde ņem vērā:

41.1. vispārējo darbības atjaunošanas spēju un apsver darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanu pēc iespējas agrāk, ja tās vispārējā darbības atjaunošanas spēja un pieejamie darbības atjaunošanas pasākumi ir ierobežoti;

41.2. darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo laiku un pasākumu sarežģītību, kā arī to pārvaldīšanas procesus, visās attiecīgajās jurisdikcijās nepieciešamos regulatīvos saskaņojumus un apstiprinājumus un iespējamos šķēršļus pasākumu operatīvai īstenošanai. Paļaujoties uz darbības atjaunošanas pasākumiem, kuru īstenošana ir sarežģīta un laikietilpīga, iestāde rādītājus kalibrē piesardzīgāk, lai tie pietiekami savlaicīgi brīdinātu par krīzes situācijas iestāšanos;

41.3. krīzes posmu, kurā darbības atjaunošanas pasākums varētu būt efektīvi īstenojams, apsverot arī to, vai ieguvums no noteiktiem pasākumu veidiem vēlākā krīzes posmā nebūs ierobežots salīdzinājumā ar agrīnu īstenošanu (piemēram, ārējās kapitāla piesaistīšanas gadījumā);

41.4. situācijas pasliktināšanās tempa atkarību no konkrētajiem krīzes apstākļiem un ievēro, ka iestādes riska profils, mazāk diversificēts komercdarbības modelis, kā arī citi individuāli apstākļi var izraisīt straujāku iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, samazinot darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai pieejamo laiku. Iestāde apsver arī tādu rādītāju ietveršanu darbības atjaunošanas plānā, kas raksturo izmaiņas laika gaitā un identificē situācijas, kurās tiek novērota strauja un būtiska iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās. Ja iestādei ir sarežģīti noteikt konkrētu brīdi, kad būs nepieciešama informācijas nodošana lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī, tā apsver nepieciešamību pārraudzīt rādītāju izmaiņas;

41.5. izveidoto risku pārvaldības ietvaru (tai skaitā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu) un kopējo risku, kurus iestāde vēlas uzņemties, lai atbilstoši tās komercdarbības modelim nodrošinātu darbības mērķu sasniegšanu, līmeni (riska apetīti). Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atbilstību agrīnās brīdināšanas sistēmai, rīcības plāniem ārkārtas situācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

42. Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas regulāru pārraudzību un pārskata rādītāju robežlielumus, aktualizējot darbības atjaunošanas plānu vai biežāk, ja šāda pārskatīšana ir nepieciešama saistībā ar izmaiņām iestādes finansiālajā un saimnieciskajā stāvoklī. Iestāde nekavējoties paziņo Latvijas Bankai par jebkuru darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu pārskatīšanu, pievienojot paskaidrojumu un pamatojumu.

43. Atvieglojošu pasākumu (relief measures) piemērošana sistēmiskas krīzes gadījumā to pagaidu rakstura un konkrēto mērķu dēļ nenozīmē automātisku darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu pārskatīšanu. Iestāde var pārskatīt darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju robežlielumus pēc pagaidu atvieglojošu pasākumu piemērošanas, to attiecīgi pamatojot, saskaņojot ar Latvijas Banku un nodrošinot, ka pārskatīšana un pārkalibrēšana:

43.1. atbilst vispārējām darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 41. punktā;

43.2. atspoguļo izmaiņas iestādes komercdarbības modelī un riska profilā, kā arī atbilst iestādes risku pārvaldības ietvaram un kopējo risku, kurus iestāde vēlas uzņemties, lai atbilstoši tās komercdarbības modelim nodrošinātu darbības mērķu sasniegšanu, līmenim (riska apetītei);

43.3. nav pretrunā ar piemēroto atvieglojošo pasākumu mērķiem;

43.4. attiecībā uz kapitāla rādītājiem tiek veikta tādā līmenī, kas pārsniedz pašu kapitāla apmēru, kurš jāuztur attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) Trešo daļu, Ceturto daļu un Septīto daļu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012, 2. nodaļu, un papildu pašu kapitāla prasību, kura noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu.

44. Iestāde darbības atjaunošanas plānā apraksta kvantitatīvo rādītāju robežlielumu noteikšanas kārtību. Iestāde ievēro progresivitātes principu, izmantojot tā saucamo luksofora pieeju (traffic light approach), lai savlaicīgi spētu konstatēt negatīvas izmaiņas, prognozēt rādītāju robežlielumu sasniegšanu un sniegt attiecīgo informāciju iestādes padomei (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulcei (ja padome nav izveidota) vai valdei, kā arī efektīvi īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, ņemot vērā rādītāju robežlielumu sasniegšanas apmērus un iespējamo izmaiņu iestāšanās periodu. Attiecībā uz kvalitatīvajiem rādītājiem iestāde nosaka notikumus, kuru iestāšanos var uzskatīt par robežlieluma sasniegšanu.

5.3. Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par iestādes rīcību rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā

45. Papildus Regulā 2016/1075 noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu efektīvu agrīno brīdināšanu, iestāde, ietverot darbības atjaunošanas plānā detalizētu informāciju par rīcību darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā, ievēro šādas prasības:

45.1. vienas darbdienas laikā no rādītāja robežlieluma sasniegšanas nodod informāciju lēmuma pieņemšanai iestādes padomei (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulcei (ja padome nav izveidota) vai valdei, tādējādi nodrošinot robežlieluma sasniegšanas izvērtēšanu un nepieciešamo rīcību, ņemot vērā, ka rādītāju robežlielumu sasniegšana automātiski nenozīmē, ka jāsāk darbības atjaunošanas pasākumu īstenošana;

45.2. paziņo Latvijas Bankai par darbības atjaunošanas plāna rādītāja robežlieluma sasniegšanu ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētās informācijas nodošanas lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī;

45.3. pēc informācijas nodošanas lēmuma pieņemšanai iestādes padome (ja tāda izveidota) vai dalībnieku sapulce (ja padome nav izveidota) vai valde novērtē situāciju un pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams īstenot darbības atjaunošanas pasākumus;

45.4. iestāde informē Latvijas Banku par lēmumu īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus atbilstoši Likuma 5. panta devītajai daļai, kā arī nekavējoties informē Latvijas Banku, ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu neīstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, to argumentēti pamatojot.

46. Iestāde, ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par rīcību darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā, papildus šo noteikumu 45. punktam ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2021. gada 9. novembra pamatnostādņu EBA/GL/2021/11 "Pamatnostādnes par darbības atjaunošanas plāna rādītājiem" 34. un 35. punktā noteikto.

5.4. Darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju pārraudzības kārtība

47. Iestāde nodrošina pietiekami biežu pārraudzību un savlaicīgu informācijas sniegšanu par darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju faktiskajām vērtībām un to robežlielumiem pēc Latvijas Bankas pieprasījuma.

48. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju pārraudzības kārtību un vadības informācijas sistēmu.

5.5. Kapitāla rādītāji

49. Iestādes, kuras darbība atbilst darbības turpināšanas (going concern) principam, kapitāla rādītāji atspoguļo faktisku vai iespējamu pašu kapitāla apmēra samazināšanos vai tā kvalitātes pasliktināšanos, tai skaitā sviras līmeņa (level of leverage) palielināšanos.

50. Nosakot kapitāla rādītājus, iestāde ņem vērā, ka rādītāji informāciju par pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņām var sniegt novēloti un pasākumu īstenošanai, lai atjaunotu iestādes pašu kapitāla apmēru vai uzlabotu tā kvalitāti, var būt nepieciešams ilgāks laiks, kā arī to īstenošanu var ietekmēt tirgus vai kādi citi apstākļi.

51. Iestāde nodrošina, ka tās kapitāla rādītāji ir integrēti iestādes kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, ko kredītiestāde veic atbilstoši Kredītiestāžu likuma 36.² pantam, bet ieguldījumu brokeru sabiedrība – atbilstoši Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktam.

52. Rādītāju, kas balstīti uz iestādei saistošām pašu kapitāla prasībām, robežlielumus iestāde kalibrē tādā līmenī, lai nodrošinātu pietiekamu intervālu no iestādei saistošo pašu kapitāla prasību (tai skaitā minimālo pašu kapitāla prasību un papildu pašu kapitāla prasības, kuras kredītiestādei ir saistošas atbilstoši Regulas Nr. 575/2013 92. pantam un Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktam, bet ieguldījumu brokeru sabiedrībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Regula 2019/2033) 11. pantam un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktam) neievērošanas.

53. Iestāde, kurai ir saistoša kopējo kapitāla rezervju prasība, kapitāla rādītāju robežlielumus kalibrē virs kopējo kapitāla rezervju prasības vai minētās prasības ietvaros. Iestāde, kura kapitāla rādītāju robežlielumus kalibrē tai saistošās kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, darbības atjaunošanas plānā ietver pamatojumu par tās spēju īstenot darbības atjaunošanas pasākumus arī kopējo kapitāla rezervju prasības pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā.

54. Ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta saskaņā ar Likuma 60. pantu un izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības un sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktā kopējā riska darījumu vērtības mēra, saistīto rādītāju robežlielumus saskaņo ar darbības atjaunošanas plānā ietverto kapitāla rādītāju, kas balstīti uz iestādei saistošajām pašu kapitāla prasībām, kalibrēšanu.

55. Ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības, saistītā rādītāja robežlielumu iestāde nosaka augstāku par līmeni, kuru sasniedzot Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar Likuma 18.¹ pantu aizliegt iestādei sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, un nodrošina atbilstību tam, ka kopējo kapitāla rezervju prasību ņem vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības, ņemot vērā to, ka atbilstoši iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildei nedrīkst izmantot pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko uztur kopējo kapitāla rezervju prasības izpildei.

56. Iestāde kalibrē ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saistītā rādītāja robežlielumu virs kopējo kapitāla rezervju prasības vai kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, ņemot vērā kopējo kapitāla rezervju prasību papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kura izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

57. Ja iestāde kalibrē ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saistītā rādītāja robežlielumu kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, tā ietver darbības atjaunošanas plānā pamatojumu par savu spēju īstenot darbības atjaunošanas pasākumus arī kopējo kapitāla rezervju prasības pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā, izvērtējot tās izpildi papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

58. Nosakot šo noteikumu 54. punktā minēto rādītāju robežlielumus, iestāde ņem vērā arī visus papildu elementus, ko uzskata par būtiskiem, tai skaitā attiecīgā gadījumā prasību noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības daļu izpildīt ar pašu kapitālu, subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem vai saistībām, kas minētas Likuma 59.¹ panta sestajā daļā. Nosakot ar minimālajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām saistīto rādītāju robežlielumus, iestāde ņem vērā atbilstīgo saistību termiņu un iestādes spēju to pagarināt.

5.6. Likviditātes rādītāji

59. Likviditātes rādītāji atspoguļo faktisko vai iespējamo iestādes spēju segt savas esošās un plānotās likviditātes un finansējuma vajadzības, tai skaitā riska darījumus (exposures) grupas ietvaros un no ārpusbilances pozīcijām izrietošās saistības.

60. Likviditātes rādītāji attiecas gan uz iestādes īstermiņa, gan ilgtermiņa likviditātes un finansējuma vajadzībām, kā arī atspoguļo iestādes atkarības līmeni no vairumfinansējuma (wholesale funding) un no finansējuma, kas piesaistīts no privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (retail), ja nepieciešams, iedalot finansējumu pēc būtiskajām valūtām.

61. Iestāde nosaka likviditātes rādītāju robežlielumus tādā līmenī, lai nodrošinātu tai saistošo minimālo likviditātes prasību pastāvīgu ievērošanu un savlaicīgu riska, ka minimālās likviditātes prasības varētu netikt ievērotas, identificēšanu.

62. Rādītāju, kuru pamatā ir iestādei saistošās likviditātes prasības (piemēram, likviditātes seguma rādītājs, neto stabilā finansējuma rādītājs, īpaša likviditātes prasība, ja tāda ir noteikta), robežlielumus iestāde nosaka virs šo rādītāju minimālās prasības.

63. Lai darbības atjaunošanas plānā ietvertā likviditātes pozīcija un tās pārraudzība sniegtu iestādei svarīgu informāciju par iespējamu tās likviditātes profila pasliktināšanos, iestāde nosaka likviditātes pozīciju kā tai pieejamos likviditātes avotus, kas ietver augstas kvalitātes likvīdus aktīvus un citus neapgrūtinātus aktīvus, kuri ir pieejami atbalstam stresa situācijā (piemēram, citi tirgojami aktīvi, piešķirtās likviditātes iespējas). Lai noteiktu likviditātes pozīcijas robežlielumus, iestāde ņem vērā vismaz kompensējošo kapacitāti (counterbalancing capacity) un, ja nepieciešams, arī citus likviditātes avotus (piemēram, noguldījumus citās kredītiestādēs). Ietverot darbības atjaunošanas plānā uz nākotni vērstus likviditātes rādītājus, iestāde novērtē, kādu termiņu tā izmantos atbilstoši iestādes riska profilam, un ņem vērā paredzamās likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

5.7. Rentabilitātes rādītāji

64. Rentabilitātes rādītāji identificē un atspoguļo ar iestādes ienākumu gūšanu saistītos faktorus, kas varētu izraisīt strauju iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos peļņas samazināšanās dēļ.

65. Rentabilitātes rādītāju grupā iestāde ietver arī ar operacionālā riska radītiem zaudējumiem, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes peļņu vai zaudējumus, saistītos rādītājus, tai skaitā rādītājus, kas identificē personāla pārkāpumus (conduct-related issues), iespējamās soda sankcijas, iekšēja vai ārēja rakstura krāpnieciskas darbības vai citus nelabvēlīgus notikumus.

5.8. Aktīvu kvalitātes rādītāji

66. Aktīvu kvalitātes rādītāji identificē un atspoguļo iestādes aktīvu kvalitātes izmaiņas un gadījumus, kad aktīvu kvalitātes pasliktināšanās varētu izraisīt nepieciešamību pieņemt lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanu.

67. Aktīvu kvalitātes rādītāji aptver arī riskus, kas saistīti ar iestādes ārpusbilances riska darījumiem, un peļņu nenesošo riska darījumu ietekmi uz kopējo aktīvu kvalitāti.

5.9. Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji

68. Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji atspoguļo tirgus dalībnieku prognozes attiecībā uz straujām un negatīvām iestādes finansiālā stāvokļa izmaiņām, kas varētu radīt traucējumus iestādes piekļuvei finansējumam un finanšu tirgiem.

69. Tirgus situāciju raksturojošo rādītāju grupā iestāde var ietvert:

69.1. uz kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņām balstītus rādītājus vai rādītājus, kas raksturo attiecību starp kapitāla vērtspapīru bilances un tirgus vērtību;

69.2. uz saistībām balstītus rādītājus (debt-based indicators), kas raksturo vairumfinansējuma devēju prognozes, piemēram, uz kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpībām (credit default swaps spreads) vai kredītriska starpībām (debt-spreads) balstītus rādītājus;

69.3. uz portfeļa sastāvu balstītus rādītājus, kas atspoguļo iestādei būtisko aktīvu grupu vērtības izmaiņu prognozes (piemēram, nekustamais īpašums);

69.4. uz īstermiņa un ilgtermiņa kredītreitingu izmaiņām, kas var radīt straujas izmaiņas tirgus dalībnieku prognozēs attiecībā uz iestādes finansiālo stāvokli, balstītus rādītājus.

5.10. Makroekonomiskie rādītāji

70. Makroekonomiskie rādītāji atspoguļo ekonomisko apstākļu pasliktināšanās ietekmi uz iestādes darbību vai ar riska darījumiem un piesaistītā finansējuma koncentrāciju saistīto risku līmeni.

71. Makroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz faktoriem, kas ietekmē iestādes darbības rezultātus un ir atkarīgi no noteikta ģeogrāfiskā reģiona vai komercdarbības jomas.

72. Makroekonomisko rādītāju grupā ietver rādītājus, kas attiecas uz:

72.1. jurisdikcijām, kuras saistītas ar iestādes darbību, ņemot vērā arī juridiska rakstura riskus, kas izriet no attiecīgo jurisdikciju tiesiskā regulējuma;

72.2. iestādes darbībai būtiskajām ekonomikas nozarēm (piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, ūdens transports).

6. Darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības

73. Latvijas Banka, lai piemērotu vai atceltu iestādei darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības, vismaz reizi divos gados veic iestāžu izvērtēšanu, ievērojot Komisijas 2018. gada 25. oktobra deleģētajā regulā (ES) 2019/348, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, noteiktos kritērijus. Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atviegloto prasību piemērošanu iestādei vai par iepriekš piemēroto atviegloto prasību atcelšanu, tā šo lēmumu paziņo iestādei līdz attiecīgā gada 31. martam.

74. Iestāde, kurai ar Latvijas Bankas lēmumu ir piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes un aktualizēšanas atvieglotās prasības, ir tiesīga:

74.1. darbības atjaunošanas plānu iesniegt Latvijas Bankai līdz katra otrā pārskata gada 30. septembrim, izņemot gadījumu, kad iestādē ir notikušas Likuma 5. panta trešajā daļā minētās izmaiņas;

74.2. darbības atjaunošanas plānā ietvert vismaz vienu scenāriju atbilstoši šo noteikumu 24.1. apakšpunktā noteiktajam notikuma veidam;

74.3. darbības atjaunošanas plānā ietvert tai saistošos šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos rādītājus, kas atbilst šo noteikumu 35.1. un 35.2. apakšpunktā minētajām rādītāju grupām, un vismaz vienu rādītāju no katras šo noteikumu 35.3. un 35.4. apakšpunktā minētās rādītāju grupas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem.

7. Noslēguma jautājums

75. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada 1. novembra normatīvos noteikumus Nr. 194 "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2022, Nr. 217).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012;

2) Eiropas Banku iestādes 2014. gada 18. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2014/06 "Pamatnostādnes par atveseļošanas plāniem izmantojamo scenāriju diapazonu";

3) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikuma EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā";

4) Eiropas Banku iestādes 2021. gada 9. novembra pamatnostādnēm EBA/GL/2021/11 "Pamatnostādnes par darbības atjaunošanas plāna rādītājiem";

5) Eiropas Banku iestādes 2023. gada 19. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2023/06 "Pamatnostādnes par vispārējo darbības atjaunošanas spēju darbības atjaunošanas plānošanā".

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

1. pielikums
Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra
noteikumiem Nr. 354

Darbības atjaunošanas plānā ietveramo rādītāju minimālais saraksts

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

2. pielikums
Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra
noteikumiem Nr. 354

Darbības atjaunošanas plānā ietveramie papildu rādītāji

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

3. pielikums
Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra
noteikumiem Nr. 354

Funkciju izvērtējuma apkopojums

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

4. pielikums
Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra
noteikumiem Nr. 354

Darbības jomu izvērtējuma apkopojums

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

5. pielikums
Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra
noteikumiem Nr. 354

Iespējamās krīzes scenāriju ietekmes novērtējums

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

6. pielikums
Latvijas Bankas 2024. gada 2. decembra
noteikumiem Nr. 354

Darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējums attiecībā uz katru no iespējamās krīzes scenārijiem

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks