BALTIJAS LIETAS

Baltijas Ministru padomes pirmais darba gads

Ministru prezidenta Māra Gaiļa runa

Viļņā piektdien, 30.jūnijā

Ekselences, dāmas un kungi!

Man ir liels prieks runāt šajā sanāksmē, kas rezumē Baltijas Ministru padomes pirmo darba gadu. Tā laikā mēs esam izveidojuši stingru pamatu šīs starpvaldību organizācijas darbam.

Ir nodibinātas un darbu uzsākušas dažādas institūcijas un vecāko amatpersonu komitejas. Ar kopīgiem spēkiem izstrādāts darba plāns 1995.gadam, un tas tiek diezgan sekmīgi īstenots. Sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru padomi kļūst arvien ciešāka un sekmīgāka.

Es šeit atturēšos no padomes darbības detalizētas analīzes, jo tā ir atspoguļota mūsu ziņojumā par pirmā darba gada rezultātiem, kas ir iesniegts jums izskatīšanai.

Turklāt Latvijas pārstāvji visās nozaru komitejās ir izdarījuši rūpīgas analīzes un sagatavojuši informatīvos materiālus par paveikto darbu un pašreizējo darbību. Šie ziņojumi tiek iesniegti Lietuvas kolēģiem, tiem uzņemoties prezidentūru jūlijā.

Rezumējot pirmā gada darbu, mēs skaidri redzam, kādus uzdevumus neizdevās paveikt un kādas problēmas vēl jārisina. Tāpēc savā runā es gribētu vērst uzmanību uz Baltijas Ministru padomes perspektīvās attīstības svarīgākajām problēmām, kuras radušās šajā īsajā mūsu praktiskās darbības laikā un kuras ir nepieciešams apspriest, lai saskaņotu mūsu plānus otrajam darba gadam.

Pirmkārt, vajadzētu novērtēt mūsu Vecāko amatpersonu komiteju veikumu. Kā jūs atceraties, tika nodibinātas 15 šādas komitejas, Baltijas Ministru padomei uzsākot darbu. Šī gada februārī mēs nolēmām izveidot vēl četras jaunas komitejas, un nesen Baltijas sadarbības komiteja ir saņēmusi priekšlikumus izveidot vēl divas komitejas — Jaunatnes lietu komiteju un Statistikas komiteju. Mēs varam apskatīt šo jautājumu divējādi: no vienas puses, šādas specializētas komitejas var palīdzēt risināt sadarbības problēmas daudz efektīvāk. No otras puses, pastāv noteikti izkliedēšanās draudi, kas var novest pie nepieciešamības “koordinēt koordinatorus”. Tāpēc, izvērtējot jaunu vecāko amatpersonu komiteju izveidošanas lietderību, mēs esam pārdomājuši Baltijas Ministru padomes nākotnes modeli. Latvijas viedoklis šajā jautājumā ir skaidrs: vecāko amatpersonu komiteju skaitam un funkcijām pamatvilcienos jāatbilst ministriju skaitam, kas darbojas mūsu valstīs, un to attiecīgajām darbības jomām.

Mēs esam nonākuši pie šāda secinājuma, vadoties no mūsu nesenās pieredzes Informātikas komitejas izveidošanā — šis darbs tika aizkavēts tā iemesla dēļ, ka Latvijā līdz šī gada jūnijam vēl nebija izveidota attiecīga valdības institūcija.

Pēc mūsu domām, tikai atbilstība starp Vecāko amatpersonu komiteju un nozaru ministriju izvēlētajām darbības jomām nodrošinās labus rezultātus, un pašreizējo komiteju darbs un jaunu komiteju izveidošanas nepieciešamība jānovērtē, ņemot vērā šo viedokli.

Otrkārt, nozaru ministrijām daudz plašāk vajadzētu izmantot Vecāko amatpersonu komitejas, risinot praktiskās sadarbības jautājumus. Tādējādi mēs varētu uzsākt darbu tieslietu, aizsardzības un iekšlietu jomā, kur šogad tika noslēgti trīspusēji sadarbības līgumi, un vides aizsardzības, enerģētikas un mežkopības jomā, kur līdzīgi līgumi tiks drīzumā parakstīti. Turpretim citas nozaru komitejas ir galvenokārt nodarbojušās ar ikdienas problēmu risināšanu.

Nav vairs laika, lai macītos un eksperimentētu, tāpēc ceram, ka valdību vadītāji, Baltijas sadarbības ministri, kā arī nozaru ministri uzticēs Baltijas Ministru padomei arvien svarīgākus uzdevumus.

Treškārt, ir pēdējais laiks paplašināt mūsu sadarbību, izstrādāt un īstenot plašas ilgtermiņa programmas. Jau sagatavojot pašreizējo darba plānu, mēs mudinājām visu komiteju pārstāvjus pievērst galveno uzmanību šim uzdevumam. Taču pieredzes trūkuma un sākotnējās piesardzības dēļ šajā posmā pārsvarā ir īslaicīgi pasākumi.

Tomēr jau minētie līgumi par sadarbību likumdošanā, enerģētikā un citi norāda, ka ir tendence strādāt pie ilgtermiņa programmām, kas aptver plašas jomas.

Un, protams, visas šīs problēmas ir saistītas ar neizbēgamo finansēšanas problēmu, kas jārisina kopīgiem spēkiem visām trim Baltijas valstīm un ar starptautisko finansiālo atbalstu.

Ceturtkārt, jāturpina un jāattīsta sadarbība ar Baltijas asambleju, sastādot un apspriežot kopīgus dokumentus un rīkojot kopīgas apspriedes. Lai sekmētu Baltijas asamblejas lēmumu īstenošanu, to sagatavošanas procesā rūpīgā jāizvērtē Vecāko amatpersonu komiteju priekšlikumi. Šajā nolūkā mums ir jāizstrādā atbilstoša procedūra kopīgām apspriedēm, jo īpaši Baltijas padomes tiesvedība. Šodienas kopīgā sanāksme ar Baltijas asamblejas prezidiju dod iespēju izveidot darba grupu augstāk minēto dokumentu sastādīšanai līdz Baltijas asamblejas rudens sesijai.

Piektkārt, tagad, kad ir parakstīti asociatīvie līgumi ar Eiropas Savienību un Eiropas Savienība vēro mūsu darbību un spēju sadarboties atbilstoši tās kritērijiem, Baltijas Ministru padomei vēlreiz jāizvērtē tās darbs šajā jaunajā kontekstā.

Saskaņā ar “baltās grāmatas” (oficiālā informatīvā dokumenta) noteikumiem katrai Baltijas valstij kā Eiropas Savienības asociatīvai loceklei jāsagatavo nacionālā programma, kas nosaka prioritātes un termiņus šajā visaptverošajā integrācijas procesā.

Cieši sadarbojoties šo nacionālo programmu izstrādāšanā, prioritāšu koordinēšanā likumdošanas saskaņošanā un struktūrvienību veidošanā, lai integrētos Eiropā, mēs skaidri pierādītu savu labo gribu Eiropas valstīm, kurām mēs vēlamies pievienoties.

Un visbeidzot es gribētu novēlēt veiksmi un vislabākos panākumus Lietuvas kolēģiem mūsu kopīgajā darbā un sarežģīto problēmu risināšanā, lai pēc vēl viena gada mēs redzētu, ka Baltijas Ministru padomes kā starpvaldību organizācijas ietekme pieaug gan Baltijas reģionā, gan ārpus tā.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

tulkojums no angļu valodas