PIEKTAJĀ SAEIMĀ              1995.gads. Pavasara sesija

22. jūnija sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.98.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

G.Bērziņš. Vēl viens arguments, ko te izteica. Ka pietiek cilvēkiem iedot alu, un viņi nobalsos kā grib. Nu tad jau arī vēlēšanās nobalsos. Tad jau iedos vēlēšanās alu un vēlēšanās arī nobalsos. Es tomēr neesmu tik zemās domās par cilvēkiem kā šeit daži no iepriekšējiem runātājiem, kas atvēl viņiem tikai alus dzērāju marionešu lomu. Es domāju, ka cilvēki spēj un pratīs izvērtēt un atšķirt pelavas no graudiem. Un tāpēc es negribu tik vienkāršoti pieiet, ka var šādu likumprojektu un lēmumu vai Satversmes labojumu pieņemt ar alus dzirdīšanu. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un tāpēc cilvēkiem ir jāizšķiras. Ja viņi neizšķirsies par to, protams, tā nebūs nelaime. Tā būs tautas izšķiršanās, un es domāju, ka pie šī jautājuma vairāk pēc tam, ja tautas nobalsošana nepieņems šo, es domāju, ka vairāk atgriešanās tuvāko gadu laikā nebūs. Tāpēc vienreiz šis jautājums būs skaidrs. Cilvēki paudīs savu gribu. Un ja to neatbalstīs, tad šis jautājums tiks noņemts no dienas kārtības, tad atzīs par vienīgo savas gribas realizēšanu Saeimas vēlēšanas. Tāpēc es aicinātu ļoti rūpīgi pārdomāt par šo likuma labojumu un sevišķi — tā steidzamību. Mūsu partija strādā likuma ietvaros, kādi ir pieņemti, nemēģina veidot šos likumus pēc savām interesēm. Ja šī likumdošana bija tāda, tad ir jāstrādā esošās likumdošanas ietvaros. Es tiešām aicinātu nešķērdēt no šobrīd trūcīgā budžeta šo pusmiljonu nodokļu maksātāju naudas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis — “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Pēc tam Andrejs Krastiņš — otrreiz, piecas minūtes.

 

M.Virsis (LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi! Es tik tiešām gribētu ļoti īsi pateikt, ka acīmredzot mēs kļūstam par lieciniekiem tam, ka Saeima vai Saeimas lielākā daļa tiek neviļus iesaistīta diskusijā, kas faktiski tomēr nebūtu vēlama. Šeit tiek iesaistīta arī tāda lieta kā Valsts prezidenta institūcija. Un šeit ir acīmredzams tomēr skaidras intereses izpaudums, ko pauž Zemnieku savienība, bet acīmredzot kopumā nepauž Valsts prezidenta institūcijas nozīmes un izpratnes lomu, tādu, kāda viņa ir paredzēta Satversmē.

Es nesaprotu to izmisumu, kas nāk no šīm uzstāšanās reizēm Zemnieku savienībā, un es neredzu arī to traģēdiju, kas tagad varētu notikt Latvijā, ja tiks pieņemts šis labojums. Es tik tiešām neredzu ne nopietnu argumentāciju, ne arī pamatojumu, atskaitot vienīgais to, ja ir Zemnieku savienības šī priekšvēlēšanu kampaņas izvirzītā tēze, tas ir loģiski un saprotami. To var darīt, bet šeit nebūtu jātērē tik daudz laika. To var darīt kampaņas ietvaros, bet varbūt ne šeit — Saeimā, un neizmantojot šo tribīni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es mēģināšu piecas minūtes aizkavēt jūsu uzmanību, atsaucoties uz mana ļoti cienījamā kolēģa Gundara Bērziņa izteikumiem. Protams, ka alu dzert ir ļoti labi un to drīz darīs lielākā daļa no latviešu tautas, svinot Līgo nakti un Jāņus, bet atsauksme bija tāda, ka es pagājušajā vēlēšanu kampaņā, braucot pa laukiem, ar tādu lielu skaudību skatījos, ka mūsu kolēģi no citām partijām atļaujas savās priekšvēlēšanu sapulcēs izvelt alus muciņu, pacienāt, kā saka, āboliņa lapas zīmētas un rudzu vārpas un tamlīdzīgi. Tā vien gribējās piestāties, braucot pie saviem vēlētajiem, bet priekšvēlēšanu kampaņai ir savi noteikumi. Tā kā es domāju, protams, arī alum ir sava loma vēlēšanās, tāpat kā laika apstākļiem un visam pārējam. Un katra partija to mēģinās noteikti izmantot. Nebūt neapelējot, ka tauta tādā gadījumā paliek par marioneti, ja viņu uzcienā kāds ar alu. Es pat aicinātu, tiešām, ka Līgo svētkos tās partijas, kurām ir tāda iespēja, ļoti labi būtu, ja uzcienātu pēc iespējas vairāk cilvēku ar alu. Tas nevienam par sliktu nenāktu šinī gadījumā. Arī tautsaimniecībai, protams. Bet es domāju, ka nopietni runājot, par tiem naudas tēriņiem un līdzekļiem. Godājamie kolēģi! Atcerēsimies, ka mums teica, ka 95% no pusmiljona ietaupīšoties, ja tas būs vēlēšanu laikā. Es atgādināšu, ka šo parakstu vākšana ir 30 dienas. Vēlēšanas ir tikai divas dienas. Tātad šinī gadījumā nekādi nevar šo aritmētiku salikt kopā. Un ņemsim vērā, ka mūsu valsts budžets ir vienots un tik un tā no nodokļu maksātāju naudas tagad, šajā ļoti sarežģītajā posmā, ja mēs pieļausim, ka šis jautājums tiek forsēts un saistīts reizē ar vēlēšanām šajā ļoti sarežģītajā posmā, kur tāpat jau vēlēšanām nāksies iztērēt ļoti daudz naudas, būs vēl jāiztērē šie papildu līdzekļi. Tāpēc es domāju, ka ļoti loģisks un izsvērts ir ierosinājums tiešām nesajaukt vēlēšanas ar visu pārējo. Iepriekšējie runātāji jau izteicās, ka no manas iepriekšējās uzstāšanās neko nav sapratuši. Tur es neesmu vainīgs, protams, katram ir savs izpratnes līmenis un katram no mums ir sava ideoloģija un domāšana, kādā mēs virzāmies. Bet domāju, ka šinī gadījumā mums tiešām valstij un tautai tik grūtajos brīžos, kad mums ir ekonomiskā krīze, nu nesāksim šūpot vēl valsts konstitucionālo pamatu. Vai tiešām mums jāsaista vēl visa šī te krīze, kas saistās ar ienākumiem, ar izdevumiem, ar nepareizi izplānoto budžetu, ar sagrauto ieņēmumu dienestu, ko nāksies nākamajai valdībai laikam tikai atjaunot un visu pārējo. Neliksim vēl klāt visam tam šādus politiskos strīdus — būt vai nebūt Latvijā parlamentārai demokrātijai un vai viens saimnieks būs labāks nekā, teiksim, 100 tautas ievēlēti deputāti.

Katram ir sava taisnība, un tas prasa lielu strīdu, un beigu beigās tauta tik tiešām nobalsos. Bet vai šajā grūtajā brīdī, iespējams, karstajā vasarā, tas mums vēl ir vajadzīgs? Tāpēc es domāju, ka vēlreiz pamatojot to, ka mums ir jāatdala šīs divas dažādās tautas gribas izpausmes, mums ir jāatdala savā starpā, nedrīkst to sajaukt kopā ar priekšvēlēšanu aģitāciju par Saeimas vēlēšanām. Katram ir jābūt savam procesam, izsvērtam, un, protams, arī finansiāli pamatotam. Un tāpēc es vēlreiz aicinātu atbalstīt šo likumprojektu, lai Saeimas vēlēšanas notiktu precīzi saskaņā ar Satversmi un mūsu Saeimas Vēlēšanu likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Igors Bukovskis — Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

 

I.Bukovskis (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī pagājušajās vēlēšanās biju par tautas vēlētu prezidentu. Un tagad es pats esmu atteicies no šīs idejas. Es varu pateikt, kāpēc. Šobrīd mūsu sabiedrība nav tā izaugusi, lai augstāko varu nepārvaldītu mafiozie grupējumi. Un ja mēs runājam par zemniekiem un par tautas gribu, es gribu pateikt, ka es te nekādu tautas gribu neredzu, es redzu konkrētas personīgas intereses. Un ja varbūt prezidents ir neatkarīgs no “Latvijas ceļa”, tad nekādā veidā viņš nav neatkarīgs no zemniekiem. Skatoties televizoru, es redzu, ka ,braukājot pa Latvijas novadiem un laukiem, vienmēr blakus prezidentam ir Kinna un Bērziņa kungs. Un kāpēc? Tas izskaidrojams, kāpēc zemnieki šodien grib šausmīgi to. Tāpēc, ka šodien šim prezidentam ir liels reitings. Un viņi gribētu vienpersonīgi pārvaldīt valsti, bez demokrātijas, bez Saeimas, viņiem tas nav vajadzīgs. Līdz šim tas nav labākais, bet Saeima tomēr, tāpēc, ka viens grupējums ir pie varas un mēs jau to šajā Saeimā piedzīvojām, ka tomēr, kad viņš tik stipri sariebj pārējiem, ka nu tomēr viņš aiziet no varas. Un kaut kādā izmainītā veidā pēc tam valdīt un vēl kaut kas notiek. Bet tādā veidā ir regulējams. Jūs zināt, ka Latvijā ir visādi finansiālie grupējumi, spēki, kuri mēģina realizēt savu ekonomisko politiku caur Saeimu, caur varas orgāniem un tā tālāk. Bet iedomājieties, visiem samaksāt nav iespējams, tik daudz naudas nav. Tāpēc katrs finansiālais grupējums var izvēlēties vienu partiju vai otru, vai vismaz divas vai trīs. Pat “Bankai Baltija” nebija tik daudz naudas, lai nopirktu visu. Tā kā nav nevienam finansiālam grupējumam garantijas, ka, atnākot pie varas, viņš simtprocentīgi valdīs, tāpēc, ka ir vēl citi grupējumi, kuri dos pretstatu tam grupējumam. Un līdz ar to notiek kaut kāda puslīdz bilance, kaut kā mēs vēl varam bilancēt, un visu, es ceru, ka neizzags, vienreiz apstādinās vieni vai otri, vai trešie. Šādas ir manas personīgās domas, un es uzskatu, ka šobrīd sabiedrība nav tik attīstīta, lai abstrakti viens cilvēks ar savu aparātu varētu pārvaldīt valsti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls — otrreiz. Lūdzu! Piecas minūtes.

 

A.Rozentāls (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir jāsāk ar nelieliem paskaidrojumiem, jo ne tikai mēs šeit tautai mēģinām iestāstīt, ka viņi nav attīstīti, ka viņi neko nezina. Jūs, cienījamie kolēģi, esat visattīstītākie, bet es tomēr gribu teikt, ka jūs daudz ko nezināt. Un es to gribu pāris teikumos paskaidrot. Tad, kad šis tautas nobalsojums notiks, varēs iesniegt Satversmes grozījumus vai nu 6.Saeimā un, ja Saeima tos pieņems bez būtiskām izmaiņām, tad stāsies spēkā un būs jāizstrādā vesela virkne likumdošanas aktu, lai varētu realizēt šos Satversmes grozījumus dzīvē. Ja 6.Saeima nepieņems, tad ir iespējams uz šīs tautas nobalsošanas pamata pasludināt referendumu un referenduma rezultātā var pieņemt šos Satversmes grozījumus.

Tātad jūs, cienījamie tautas priekšstāvji, varat būt droši, ka jūsu argumentiem, ka tauta nav izaugusi, ka sabiedrība ir neizglītota, ir iespējas viņu vēl veselus četrus vai pat piecus gadus izglītot, un ķerieties jau klāt, lai viņi saprastu, kas ir demokrātiska uzbūve, kas ir prezidentāra republika, kas ir parlamentāra republika, jo šobrīd, es atvainojos, šinī zālē daudzi to ir sajaukuši. Tātad, ja mēs esam uzsākuši šo kampaņu par vēlētu prezidentu, tad šīs vēlēšanas labākajā gadījumā var notikt pēc 7. Saeimas, kad tiks izstrādāti visi normatīvie likumdošanas akti. Tātad uztraukums nav pamatā. Un es gribu par šo Zemnieku savienības uztraukumu atbildēt cienījamam Virša kungam. Uztraukums jau ir tiem, kuri, triecientempā pasteidzinot un steidzinot, milzīgā uztraukumā mēģina nu šai Zemnieku savienības normāli virzītai akcijai, kura balstās uz pastāvošo likumdošanu, ielikt spieķos sprunguļus. Es domāju, ka neapturēs ne tautas vēlmi, ne arī mūsu vēlmi sakārtot Latvijas valsts uzbūvi un gan šis sprungulītis lūzīs un rati aizies. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Deputāts Anatolijs Gorbunovs — “Latvijas ceļš”.

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Pagājušonedēļ notika Ķīlē konference, kurā, kā es teicu, bija uzaicināti piedalīties Baltijas valstu parlamentu vadītāji vai spīkeri, vai prezidenti, vai kuru nu kā nosauc, un Baltijas jūras valstu un Ziemeļvalstu. Un mēs pārstāvējām mūsu parlamentu saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu kopā ar Pētersona kungu, deputātu no “Tēvzemes un brīvības”. Un pirms tam mēs atbildējām uz dažādiem jautājumiem, kurus konferences organizētāji bija uzstādījuši mums. Protams, mēs uz šiem jautājumiem atbildējām, citējot mūsu Kārtības rulli un Satversmi, kā arī ievērojot patieso lietas būtību. Ja jautā par ministriem, cik viņi ir un kādi un kādas ir frakcijas — ar vienu vārdu sakot, visu skaitlisko materiālu bijām iedevuši. Un mana šī varbūt uzruna ir saistīta ar to, ka dažreiz gan vēlētāji, gan arī mūsu kolēģi lieto varbūt tādus argumentus, ka šeit vara pieder vienai grupai, ka šeit valdība var darīt, ko grib, jo absolūtā vara ir viņas rokās. Godātie kolēģi, tas nesaskan galīgi ar to, ko konstatē par mums gan Ziemeļvalstīs, gan Eiropas valstīs, gan citās Baltijas valstīs. Pie mums ir absolūtā mazākuma valdība, faktiski tāda valdība gandrīz vienīgā Eiropā, un pārējie kolēģi brīnās, kā šāda valdība vispār var eksistēt, bet pie mums tā ir eksistējusi, tagad būs jau trīs gadi. Absolūtā mazākuma valdība. Un jebkurā brīdī opozīcija var apturēt jebkuru lēmumu, var, kā jūs paši zināt, nebalsot un uzlikt veto šai lietai, un jebkuru ministru jebkurā brīdī opozīcija var neatbalstīt, tāpat arī valdību. Un tā ir unikāla situācija, un tāpēc, kad kolēģi šeit runā par absolūtu varu, kura nodota kaut kam Latvijā, tad tā lieta vienkārši neatbilst tai situācijai, kura patiesībā ir. Un es, iespaidots no šīs konferences un tā, ko runāja par mūsu mazākuma lietām, un kā viņas veidojas Latvijā, principā tas izriet no proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Vairākums pozitīvi izteicās gan par mūsu Kārtības rulli, gan par mūsu Satversmi, bet, protams, ir iesniedzami priekšlikumi un varbūt arī pieņemti labojumi, bet, kad izmanto tādus argumentus, tad es vienkārši gribēju vērst jūsu uzmanību uz šo lietu.

Vēl jo vairāk. Citās valstīs, piemēram, Islandē, ir ar likumu noliegta mazākuma valdība. Diemžēl man nebija tik daudz laika, lai visus argumentus uzzinātu, kāpēc viņiem ar likumu aizliegta mazākuma valdība, tāda mazākuma vara, kāda mums ir šodien Latvijā.

Es to vienkārši gribēju paskaidrot, jo, diemžēl arī klausoties dažreiz televīzijā kolēģus no opozīcijas, kuri runā par šo absolūto vairākuma varu Latvijā, vienkārši nu neprecīzi vai neizprot to lietu, vai speciāli tādā veidā runā un pēc tam arī vēlētāji to tā izprot, bet tā tas nav. Patiesie apstākļi ir citādāki. Mums ir absolūta mazākuma valdība, kura balstās uz opozīcijas žēlastību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Gunārs Meierovics — “Latvijas ceļš”.

 

G.Meierovics (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu izteikties, es daudz parasti nepiesakos pie vārda, bet es jūtu, ka šeit laikam ir jārunā man. Jo pirmām kārtām jau tāpēc vien, ka man liekas, pēc saviem gadiem es esmu viens no tiem retajiem vēl, kas... es esmu 30. gadā piedzīvojis mūsu demokrātijas izjukšanu, mūsu parlamentārās sistēmas izbeigšanos. Tajā pašā reizē es varu arī galvot jums, ka es biju, kā toreiz varēja teikt, pilnīgs “Ulmaņa puika” no galvas līdz kājām, viņš ir mans krusttēvs, es viņu cienu vēl šobaltdien ārkārtīgi augstu, bet, dzīvojot un mūžu pavadot, es esmu mācījies arī citas lietas. Un šodien es gribētu teikt tā, ka es... man dzīvē vairāk nekas nenozīmētu, kā tikai tas, ja mēs turētos pie savas konstitūcijas un pie savas parlamentārās iekārtas. Tas ir tas... tā ir tā iekārta, kas visā pasaulē šodien valda, tā ir tā iekārta, kuru pieņem, kā jau priekšsēdētājs šeit minēja, visa Eiropa. Šorīt BBC ziņās, minēja arī to, ka Baltijas valstis ar savu asociēto statusu Eiropas Padomē stāv jau tagad kā trīsdesmit septītā valsts, kas tiek arī jau uzskatīta kā tāda.

Mēs tiekam cienīti kā demokrātiska valsts. Es domāju, ka mums tas jāturpina un mēs nevaram iziet kaut kur citādos veidos atkal atpakaļ un meklēt jaunus ceļus un atstādināt kaut kā jeb dot Saeimai mazāku noteikšanu. Mēs esam savus... man liekas, ka pirmo reizi vēsturē Baltijas valstis ir nonākušas tajā stāvoklī un es runāšu tieši par savu resoru, kur es cīnos un strādāju, kur mēs runājam par Baltijas valstu sadarbību un par nordiķu, par Ziemeļzemju sadarbību. Arī tur mēs esam nonākuši jau tādā stāvoklī, ka mēs ar pirmo soli Baltijas sadarbības jomā esam panākuši tādā veidā, ka ziemeļnieki vēlas , lai mēs iestājamies arī pie viņiem. Vēlas mums palīdzēt. Es domāju, ka tāds stāvoklis mums nav bijis nekad agrāk mūsu ārpolitiskajā ziņā. Es domāju, ka turpināsim šo pašu gājienu, jo es domāju, tas ir viens no tiem, kas garantē mūsu nākotni. Un tāpēc es domāju, ka runāt kaut ko tādu un šodien šajos bīstamajos laikos kaut ko grozīt, es domāju, ka būtu ārkārtīgi liela kļūda un ārkārtīgi liels pārkāpums.

Un man Bērziņa kungam diemžēl jāatgādina, ka viņš mani gan vārdā nesauca, bet es arī biju prezidenta kandidāts un es atrakstījos Zemnieku savienībai par labu. Un šodien pārņemt šādus pārmetumus, es nezinu, vai tas bija īsti pareizi. Paldies! (Aplausi. )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie kolēģi! Es vienmēr esmu bijis par tautas vēlēta prezidenta ideju, šīs idejas aizstāvis. Un man gribētos uz šīsdienas plenārsēdes zāles stāvokļa argumentēt - kāpēc. Būtībā mani satrauc situācija, kad valsts ekonomiskais stāvoklis ir ārkārtīgi smags, ka šis stāvoklis turpina sarežģīties no dienas dienā, ka no dienas dienā šajā zālē nerodas tās idejas, kurām vajadzētu vest ārā no šī stāvokļa. Un tajā pašā laikā šajā zālē valda pacilāts optimisms. Lūk, šī disonanse starp situācijas kritiskumu un nekritiskumu šajā zālē mani vienmēr ir turējusi pie idejas, ka varbūt tiešām atrisinājums ir tautas vēlētā prezidentā, kas neļautu šajā zālē tik mierīgi sēdēt tik sarežģītā situācijā. Protams, mani var šeit ar starpsaucieniem tā vai citādi mēģināt ietekmēt, bet es domāju, ka tas ir veltīgi, šajā ziņā man ir sava pārliecība un diez vai to varēs kāds grozīt. Mums varas nedalīšana, es runāju par augstākās varas nedalīšanu, ir bīstama. Bīstama tā iemesla dēļ, man liekas, ka ļoti jāpiekrīt šeit tam, ko Gorbunova kungs teica, bīstama tā iemesla dēļ, ka joprojām pastāv tie draudi, ka mazākuma valdība būs spiesta valdīt pār Latviju. Un šī mazākuma valdība vienmēr varēs argumentēt, ka viņa nevar tādus un citus lēmumus pieņemt un tādēļ nevar veikt to saimniecisko politiku, ko viņa ir iecerējusi, kaut gan varbūt daudzos gadījumos šīs saimnieciskās politikas nemaz nav un nav nekā, par ko runāt. Bet argumentācijas iespēja ir. Un attaisnošanās iespēja ir. Lūk, varas, augstākās varas dalīšana starp prezidenta institūciju un parlamentu... es domāju, ka ir ļoti būtiski tas, ka mēs neesam arī tie, kas izvirza šo ideju, nekad nav pateikuši, kādā veidā notiks šī varas dalīšana un cik liela varas funkcija piekritīs katram no šiem augstākajiem varas izpaudumiem. Tomēr šāda varas dalīšana piespiestu iziet no šī nekritiskā stāvokļa, kādā mēs šobrīd šajā zālē atrodamies.

Lūk, tāpēc man neliekas Zemnieku savienības izvirzītā ideja zemē metama un kaut kādā veidā apsmejama un bremzējama. Jo beigu beigās, lai cik tas nepatīkami būtu klausīties vai kādam nepatīkami personīgi to pieņemt, diemžēl tautā šī ideja ir un dzīvo. Un viņa varbūt dzīvo ne tik analītiski, kā mēs to gribētu, bet viņa dzīvo aiz cerības, ka šī pārmaiņa varētu varbūt vest pie kaut kā labāka. Atvest pie kaut kā sakarīgāka nekā tas, ko mēs esam realizējuši līdz šim piecos gados. Sauksim tos par vadoņiem vai (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Par sarkanajiem baroniem!”) sauksim kaut kā citādāk, bet tikai to, kas ir noticis līdz šim, Kiršteina kungs, tikai to, kas noticis līdz šim, es nevaru uzskatīt par progresu. Un ir viena liela atšķirība, kad mēs šeit debatējam tādās vai citādās situācijās un kad šeit, teiksim, no šīs tribīnes Kiršteina kungs, piemēram, argumentē šādā veidā — redzat, Latvija, lūk, pa šādu ceļu iet un, lūk, otrs ceļš ir Baltkrievija. Tad, Kiršteina kungs, jūs redzat tikai divus grāvjus, kuriem pa vidu ir ceļš. Ņoti žēl, ka jūs neredzat šo atšķirību. Tā kā būtu lietderīgi kādreiz ieskatīties arī šajā ceļā un tad, teiksim, mēs varētu runāt arī nopietni par prezidentu, nesaucot viņu ne par baronu, ne kā citādi. Ir runa par to, kā sadalīt šīs varas funkcijas.

Tā kā man liekas, ka šo jautājumu... kaut kad vajadzētu tomēr novest līdz nopietnai apspriešanai. To varbūt varētu izdarīt tādējādi, ja būtu jau ieskicēts šis iespējamais varas funkciju sadalījums. Šis iespējamais līdzsvara stāvoklis, ņemot par pamatu, teiksim, kādu no Rietumu demokrātiju modeļiem. Bet nekādā gadījumā nevajadzētu, pēc manām domām, tik nicinoši izturēties pret šo ideju kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis - “Latvijas ceļš”, otrreiz, 5 minūtes . Lūdzu!

 

M.Virsis (LC). Es negribētu aizkavēt jūsu uzmanību. Es aicinātu pārtraukt šīs debates, šīs diskusijas un nepadarīt, vēlreiz es gribu pateikt, varbūt es nepateicu pirmoreiz pietiekoši skaidri, nepadarīt Valsts prezidenta institūciju par politisko diskusiju objektu un ķīlnieku. Es domāju, ka tas neatbilst Satversmei un, godīgi sakot, tas arī nav ētiski pret Valsts prezidenta institūciju kā tādu kopumā. Es vēlreiz aicinu izbeigt šīs debates, jo pozīcijas ir skaidras. Neviens nepārtrauca ar starpsaucieniem Lucāna kungu, tāpat arī es domāju, mēs visi respektējam katra tiesības domāt, ko viņš grib, kā viņš grib. Par to, kādai jābūt mūsu valsts augstākajai amatpersonai vai šai institūcijai. Šeit nekas tāds neizskanēja. Jā, paldies par uzmanību! Es aicinu šīs debates izbeigt.

Sēdes vadītājs. Atgādināšu, ka debates var pārtraukt, protams, arī ar aicinājumu, bet tiesiski debates var pārtraukt, ja 20 deputāti iesniedz šo priekšlikumu un Saeima par to nobalso. Vai deputāti vēl ir pieteikušies? Nav pieteikušies deputāti. Līdz ar to debates likumīgi slēdzam. Lūdzu zvanu! Referente lūdz galavārdu.

Ruta Marjaša - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Te tika runāts par daudzko. Tikai vismazāk par šo pašu likumprojektu. Tika runāts par to, ko gribēja runāt, nevis to, kas skar šo likumprojektu. Es gribu atgādināt, ka šis likums nav rakstīts tikai šīm vēlēšanām un nav rakstīts tikai Zemnieku savienībai. Jūs ļoti tuvredzīgi skatāties un tālāk par sevi neredzat, jo nākamajās vēlēšanās būs citi politiskie spēki, kas gribēs izmantot šo, ja šī norma netiks pieņemta, gribēs to izmantot savās interesēs un tā kā Zemnieku savienība šodien grib sevi nostādīt īpašā stāvoklī (No zāles deputāts Bērziņš: “Taisnība!”) tā cits politiskais spēks nākamajās vēlēšanās arī izmantos šā likuma nepilnības, izmantos tās savās interesēs. Es arī gribu atgādināt, ka, balsojot par Vēlēšanu likumu un balsojot pret iespējām aģitēt vēlēšanu dienā, arī Zemnieku savienības frakcija, man liekas, vienbalsīgi, ja es nemaldos, vismaz iebildumu nebija pret to, ka vēlēšanu dienā nedrīkst aģitēt.

Ja viens otrs nav izrunājies šeit pie tribīnes, tad tagad viņam būs iespēja kārtējo reizi sakarā ar to, ka mums ir aizkavējusies mūsu darba programma uz pusotru stundu, būs iespēja kārtējo reizi apsūdzēt “Latvijas ceļu” par to, ka mēs tīšu prātu aizkavējam “Lattelekom” jautājuma izskatīšanu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātā referente! Jūs arī, lūdzu, runājat nekonkrēti.

 

R.Marjaša. Jā, es runāju par lietu. Bet man ir sirds pilna, jo es tomēr dzirdēju, par ko te ir runa, un es gribu izvairīties no priekšsēdētāja aizrādījumiem, tāpēc es vārdu “demagoģija” nelietošu.

Es gribu vērst jūsu uzmanību ne tik vien uz šā likumnprojekta 7.panta jauno redakciju, par kuru galvenokārt bija šeit iebildumi, bet arī vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta 2.punktu, kur jaunā 8.panta redakcija garantē, lai šie paraksti, vācot šos parakstus un fiksējot tos, nebūtu vieta blefam un krāpšanai. Par to te neviens no deputātiem nerunāja un tam neviens vērtējumu nedeva. Tika daudz runāts par valdošās koalīcijas kļūdām, teiksim, es ļoti atvainojos, manā skatījumā lielākās kļūdas bija tad, kad mēs bijām valdošā koalīcijā ar Zemnieku savienību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godāta deputāte! Visu cieņu, bet jūs pati saprotat, ka jūs saņemat piezīmi par to, ka jūs galavārdā nerunājāt, visu laiku nerunājāt par likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “ Grozījumi likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 9, atturas — 10. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Tā kā tas ir steidzams, lūdzu, ierosinājumus par otro lasījumu.

 

R.Marjaša. Es lūdzu cienījamos kolēģus nobalsot arī, varbūt neizvēršot debates, par šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Es nesapratu jūsu priekšlikumu. Es ļoti atvainojos!

 

R.Marjaša. Priekšlikums ir nobalsot, par cik tas ir atzīts par steidzamu, nobalsot par to uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums šāda prakse ir bijusi. Bet tikai tajā gadījumā mēs varam sākt tādu izskatīšanu, ja neviens, neviens, neviens, neviens deputāts neiebilst.

Lūdzu, Voldemārs Novakšānovs — Latvijas Zemnieku savienība.

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ņoti cienījamā kolēģe Marjašas kundze! Es jūs ļoti cienu. Bet tagad jūs lūdzat pēc šīm garajām debatēm par šo runu uzreiz stedzamību, es gan lūgtu, ka jūs mēģinātu varbūt to atvaļinājumu (No zāles: “Mums taču nav atvaļinājuma!”) un plus piecas dienas un nozīmēt datumu, lai varētu cilvēki, kā sacīt, piedalīties un deputāti iesniegtu priekšlikumus. Jo kā nekā tomēr tā kustība, tie paraksti, kas tautā notiek, es ceru, ka “Latvijas ceļš” ir tik gudrs un neies pretī šiem cilvēkiem, kas ir devuši parakstu par prezidenta vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad deputātes Marjašas priekšlikums līdz ar to netiek tālāk apspriests. Mums tagad ir viens priekšlikums. Jūs jau arī datumu nenosaucāt, tad man ir jāskaitļo. 24 plus 5, tas ir viens, divi, trīs, četri, pieci. Tas ir 30.jūlijs.

Lūdzu, deputāts Andrejs Panteļējevs. Pēc tam — deputāts Andrejs Krastiņš.

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es Novakšānova kungam gribu atgādināt, ka mums nav atvaļinājuma. Varbūt viņš taisās iet atvaļinājumā. Saeimā atvaļinājuma nav. Mums ir pārtraukums. Es nezinu, tad saimnieki lai pļauj sienu, bet mums ir arī jāstrādā Saeimā, es saprotu, ka par to arī Rozentāla kungs saņem algu, ne tikai par siena pļaušanu. Un tāpēc atvaļinājuma mums nav, un es ieteiktu to termiņu tad noteikt, piemēram, līdz 5.jūlijam. (No zāles: “Ierosināt ārkārtas sēdi!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Te tagad situācija ir tāda, ka... (Zālē troksnis.) Lūdzu, Andrejs Krastiņš!

 

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju — precizēsim situāciju. Gluži pareizi, Kārtības rullis neparedz atvaļinājumu deputātiem. Tāpēc, es ceru, ka visi deputāti, tā kā tas ir parasti pēc Jāņu atzīmēšanas, pirmdien visi būs darbā. Jo ir darbs komisijās, kas arī tiek uzskaitīts. Ja deputāts bez attaisnojoša iemesla trīs reizes kavē komisijas sēdi, tad ir attiecīgi iespējams viņu atcelt no šīs komisijas. Tā kā atvaļinājuma nav. Ir tikai neapmaksāts atvaļinājums līdz septiņām dienām vienas sesijas laikā. Tādējādi mēs varam runāt par to, kad būtu reāli iesniedzami šie labojumi komisijās. Ņemot vērā, ka tagad būs valsts svētki, nākošajā nedēļā ir iespēja aktīvi strādāt un iesniegt šos pieprasījumus. Es pilnībā uzskatu, ka 29.jūnijs būtu ļoti laba diena, kad būtu iesniedzami priekšlikumi par šo ļoti nelielo likuma grozījumu, kad ir tikai divi panti iekšā. Tātad es aicinu noteikt komisijai šo iesniegšanas termiņu — 29.jūnijs, lai, atsākot darbu sesijā, mēs jau uzreiz varētu tā vai savādāk izlemt par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atļaujiet, es jums došu vārdu. Bet pirms tam es nolasīšu Kārtības rulli. Tātad tiešām par atvaļinājumu es nekomentēšu. Deputāts Krastiņš jau to pateica, ka nekāda atvaļinājuma Saeimai nav. Tālāk. 92.pants: “Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, to Saeima ir izdarījusi. Saeima lemj. 54.pants: tikai divi runā par katru priekšlikumu. Mēs nevaram te bezgalīgi debatēt par šo lietu, “kad tiks izskatīts otrajā lasījumā, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus.” Tāpēc, godātie deputāti, vajag pateikt arī priekšlikumu, kad izskatīt otrajā lasījumā.

Lūdzu, Gundars Bērziņš!

 

G.Bērziņš (LZS). Es gribu tomēr arī precizēt. Es, piemēram, arī balsoju par īso pārtraukumu. Tieši valdošā koalīcija bija tā, kas balsoja par garo pārtraukumu.

Un otrs, kad ir šobrīd pārtraukums starp sesijām. Starp sesijām var sasaukt ārkārtas sēdes un ir dotas tiesības, kas tās var sasaukt. Ja deputāti grib to darīt, tad, lūdzu, 33 parakstiņus un tikai tādā gadījumā, bet šobrīd ir jānozīmē pēc Kārtības ruļļa mums izskatišanas termiņš, un tas nedrīkst būt pārtraukumā starp sesijām. Jo ārkārtas sēdi nav ierosinājis neviens no likumā paredzētajiem, kam ir likumā dotas tiesības ierosināt šo ārkārtas sēdi. Tāpēc izskatīšanas datums var būt tikai sesijas laikā, un es lūdzu Prezidiju ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Prezidijs nav pārkāpis Kārtības rulli, deputāt Gundar Bērziņ, jo nav vēl priekšlikumu par to, kad izskatīt Saeimas sēdē. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Es tikai aicinu!”) Paldies, ja jūs vēršat uzmanību, tā ir cita lieta. (Smejas.)

Deputāts Žīgurs, lūdzu! Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Kas attiecas uz komisiju darbu, tur mēs nonāksim lielās grūtībās, jo mūsu algotie strādnieki arī pieprasa atvaļinājumu. Un šajā laikā, saprotams, tas būtu loģiskais laiks, kad viņiem to atvaļinājumu dot. Jo citādi mēs bez tās tehniskās palīdzības nevarēsim turpināt darbu tālāk. Tas arī ir viss, ko es gribēju jums pateikt, vērst uzmanību, ka tās ir lielas grūtības, ja mēs netaisām pārtraukumu šajā laikā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs — “Latvijas ceļš”.

 

A.Panteļējevs (LC). Jā, līdz ar to, kā es saprotu, ka Zemnieku savienība ir sataisījusies uz atvaļinājumu, tiešām mēnesi, tad mums ir priekšlikums, par cik runa tiešām ir par diviem pantiem, izskatīt otro lasījumu šodien un dot priekšlikumu iesniegšanai laiku līdz pulksten 15.00.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kā es saprotu, šis priekšlikums nav pretrunā ar Kārtības rulli. Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj, kad tas tiks izskatīts otrajā lasījumā, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus.

Tālāk. “Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par 5 dienām. Šis noteikums neatiecas uz likumprojektiem, kurus Saeima atzinusi par steidzamiem.” Tāpēc, nolasot šos divus pantus, es neredzu pretrunu ar Kārtības rulli, ja priekšlikumus iesniedz šodien līdz pulksten 15.00 Un pēc tam Saeima izskata otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, un balsosim par šo priekšlikumu! Deputāts Krastiņš savu priekšlikumu atsauc. Lūdzu, balsosim par to, ka likumprojektam “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien līdz pulksten 15.00 un Saeima pēc tam šodien izskata šo likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 14. Pieņemts šis priekšlikums.

Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Raimonds Jonītis, Viesturs Pauls Karnups, Ojārs Kehris, Jānis Kokins, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Juris Sinka un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Ir laiks atsākt darbu mūsu pēdējās pavasara sesijas sēdē. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 58 deputāti. Varam turpināt darbu.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijā ir ienācis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Tie ir citi grozījumi, un Prezidijs savā atzinumā ierosina nodot tos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies! Tātad tiek nodots komisijai. Un saskaņā ar mūsu darba kārtību tagad ir 25.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, pirmais lasījums. Un, kā es saprotu, Kehra kungs ir ziņotājs. Lūdzu, Kehra kungs!

 

O.Kehris (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek nodots tātad ne jau varbūt tas budžets, ko vai nu jūs gaidītu, vai arī citi gaidītu, ne tas, kurš nupat kā tika nodots mūsu komisijai izskatīšanai, jo to mēs izskatīsim tuvākajās komisijas sēdēs, no kurām pirmā būs jau tuvākajā otrdienā tūlīt pēc Līgo svētkiem. Tad arī mēs lemsim, kad varētu tikt izskatīts šis konkrētais nupat iesniegtais dokuments. Bet iespējams, ka mēs sāktu viņa izskatīšanu jau otrdien, jo vienlaikus Budžeta komisija izskatīs arī banku un finansu situāciju mūsu valstī. Bet pašlaik iesniegtais likumprojekts ir iesniegts jau 5.jūnijā, tas ir dokuments nr.586 un tātad arī saucas “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”. Tajā ir izmaiņas četros pantos un pēc tam arī divos pielikumos. Galvenokārt, kā paskaidro Finansu ministrija mūsu komisijā, šie labojumi ir saistīti ar tehniskiem labojumiem, lai precizētu līdzekļu sadalījumu pamatbudžetā un speciālajos budžetos.

Un bez tam ir arī 5.pants, kas paredz palielināt kopējo valsts parādu, tajā skaitā arī iekšējo parādu, un precizē ārējo parādu un valdības sniegto garantiju un galvojumu maksimālo apmēru. Mēs rūpīgi izskatījām arī šo punktu Budžeta komisijā. Šeit Finansu ministrija iesniedza speciālu dokumentu, kurš gan nav jūsu rīcībā, bet kurš ir visu Budžeta komisijas locekļu rīcībā, proti, paskaidrojumu par ārējā parāda un valdības garantiju limitu grozījumiem 1995.gadā. Šie grozījumi ir galvenokārt saistīti ar valsts investīciju programmas attīstību un izveidošanu, un tādējādi varbūt es aicinātu pieņemt tos pirmajā lasījumā, vismaz par to mēs vienojāmies būtībā vienprātīgi Budžeta komisijā, un ierosinām, ja būs diskusijas, tad izskatīt tās jau kā iesniegumus uz otro lasījumu. Tas man īsumā būtu viss. Protams, arī Finansu ministrija ir gatava komentēt vai atbildēt, ja ir kāda nepieciešamība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kehra kungs! Uzsākam debates. Kā pirmais debatē Apiņa kungs - veselības aizsardzības valsts ministrs. Lūdzu! Un nākamais ir Glāzīša kungs.

 

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Man liels prieks, ka mēs esam nonākuši līdz budžeta grozījumiem. Pašreizējā redakcijā mums ir bijušas zināmas grūtības saņemt to nodokli, ko sauc par akcīzes nodokli no alkohola, valsts speciālajā budžeta veselības aizsardzībai. Un, ja līdz šim mirklim mēs esam saņēmuši 1,6 miljonus, un arī tos pārsvarā Finansu ministrijas labsirdības pēc, nevis tāpēc, ka līdz šim Saeima nobalsojusi precīzi, kādā veidā speciālais budžets ienāks mūsu kontā, tad es lūdzu maksimāli ātri šo jautājumu risināt, jo bez šī speciālā budžeta mums Latvijas veselības aizsardzības iestādēm parāds ir milzīgs. Tomēr ir viena neliela problēma, kuru mēs skatījām gan kabinetā, gan komitejās un kura diemžēl šeit nav parādījusies. Un tas ir jautājums par pārejas noteikumiem. Man ir milzīgs lūgums, lai kad mēs skatīsimies Budžeta un finansu komisijā, pārejas noteikumos tiktu ņemtas vērā medicīnas intereses un speciālais budžets tiktu rēķināts vai nu no 1.janvāra, kā tas ir paredzēts likumā par budžetu, vai no 3.marta, kad 2.martā tika izdarīti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Jo mēs, es vēlreiz atkārtoju, esam saņēmuši šos 1,6 miljonus, un, ja tiks pieņemti pārejas noteikumi tādā variantā, kā viņi ir pašlaik, tad iznāks, ka tie 1,6 miljoni tiek skaitīti vienīgi no 1.maija. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt arī šoreiz veselības aprūpi. Paldies, lai jums labi veicas, un priecīgus Jāņus!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu! Deputāts Andris Glāzītis, “Latvijas ceļš”, un gatavojas Gundars Bērziņš.

 

A.Glāzītis (LC). Cienījamais Prezidij! Godātā Saeima! Es katrā ziņā nevaru piekrist šim likumprojektam “Par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” un konkrēti pārejas noteikumiem. Ja 1995.gada budžetā tika iebalsoti šie 14 miljoni un šos 14 miljonus Labklājības ministrija bija paredzējusi tādām klīnikām kā “Linezers”, Traumatoloģijas slimnīca, Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, Stradiņa slimnīca un Gaiļezera slimnīca, Valmieras oftalmologiem, Valsts bērnu slimnīcai, Valsts diagnostikas centram, Infekcijas slimnīcai un Zobārstniecības centram, tad šobrīd valsts vai Finansu ministrija ir parādā pēc vienkāršiem aprēķiniem 5,5 miljonus latu. Un tāpēc es ļoti lūgtu otrajā lasījumā šo jautājumu ļoti rūpīgi izskatīt un izvērtēt, lai neradītu tādu stāvokli, ka medicīnas iestādes šobrīd paliek bez finansējuma. Tā ka es ļoti lūgtu visus deputātus neatkarīgi šobrīd no politiskās pārliecības skatīties rūpīgi šajā akcīzes nodoklī un šos 14 miljonus, kā tie ir ierakstīti budžeta grozījumos, tā arī nolemt un nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Katrā likumā ir kaut kas labs un kaut kas slikts. Par labo, kas šajā projektā ir. Tas ir akcīzes nodokļa no degvielas pārdalīšana ceļu fondam, kas ir pieņemts likumā par akcīzes nodokli, un otrs ir arī šī speciālā medicīnas budžeta precīza atainošana. Bet kas, manuprāt, šajā budžetā ir bīstams un pat ļoti bīstams? Manuprāt, ļoti bīstama ir tendence uz ievērojamu ārējā parāda palielināšanu par 11 miljoniem un arī valsts garantiju palielināšanu par 11 miljoniem. Protams, ir iespējams savu neveiksmīgo darbību kompensēt ar kredītiem, kuri būs jāmaksā varbūt mūsu bērniem un mazbērniem, un, manuprāt, šinī labojumā valdība tādu ceļu iet. Paskatīsimies, kā tiek pamatotas it kā šīs nepieciešamās izmaiņas, limita palielināšana ārējiem parādiem. Pirmais tiek motivēts lauksaimniecības kredīts — 25 miljoni dolāru. Te nu es kaut ko nesaprotu. Vai nu Finansu ministrija mūs māna, vai kāds nav īsti nostrādājis. Šis līgums ir vēl Oša kunga parakstīts jau krietnu laiku iepriekš, un neapšaubāmi viņam bija jābūt iekšā jau iepriekšējā budžetā. Ja viņš nav budžetā, tad es to nesaprotu. Un šeit ir vēl otra tendence. Finansu ministrija mums teica ļoti vienkārši. Valdība ir pieņēmusi šos lēmumus, aizņēmusies naudu, tagad Saeimai ir atlicis tāds nieks kā akceptēt šīs lietas. Manuprāt, ja tas tā ir, kā tika teikts, tad valdība ir pārkāpusi savu kompetenci, jo viņa ir pārsniegusi Saeimas noteikto ārējo saistību apjomu, kas ir noteikts ar likumu. Es tikai atsaucos uz Kaminska kungu, kas Finansu komisijā mums tā skaidroja. Līgumi ir noslēgti, jums atliek tikai akceptēt.

Otrs jautājums. Ārējais parāds mums ir latos. Tad, kad ir konkrēta runa par Operas kredītu, tiek pamatots, ka ārējā parāda izmaiņas ir nepieciešamas sakarā ar valūtas kursa maiņu. Neapšaubāmi — valūtas kurss un lats ir dažādās proporcijās svārstījies. Neapšaubāmi vācu marka ir cēlusies, bet dolārs ir ievērojami zaudējis vērtību. Ja tiek paaugstinātas šīs saistības sakarā ar to, ka varbūt paaugstinājies dažu valūtu kurss pret latu, tad ievērojamai summai ir jābūt, kas tiek ieekonomēta uz dolāra kursa svārstībām. Tas šeit nekur neparādās. Un, ja tas tā tiek īstenots, varbūt kursa svārstības ir 10 procenti, varbūt 20 — 30 miljoni šobrīd tiks iztērēti un izsaimniekoti, bet nākošajai valdībai vai Saeimai būs jāatzīst, ka Saeima bija pieņēmusi latos noteiktu limitu, dolāra kurss nokrita, valdība veiksmīgi kādus 20 vai 30 miljonus savas neveiksmes nosegšanai iztērēja, tagad mainiet atpakaļ, dolāra kurss ir nedaudz mainījies. Tāpēc otrajā lasījumā šis likums nebūs pieņemams, kamēr Finansu ministrija nebūs iesniegusi pilnīgu atskaiti par valsts ārējām saistībām. Otrs — kādā veidā tās atspoguļojas budžetā. Mums izsniegtajos dokumentos norādīts, kā šīs ārējās saistības atspoguļojas šī gada budžetā. Bet nav norādīts, kādi ir tālākie šo valsts garantiju segšanas avoti, kādi tie nāk 1996.gada budžetā, 1997., 1998., 2000.gada budžetā. Dažu gadu budžets pēc mūsu analīzes, piemēram, 2000.gada budžets, ir jau ievērojami noslogots ar šīm ārējām saistībām. Un jaunu saistību uzņemšanās, piemēram, uz 2000.gadu, lai cik tas tālu arī būtu, manuprāt, ir absolūti nepieļaujama.

Trešais jautājums. Šobrīd noticis ievērojams skaits banku bankrotu, arī banku, kas apkalpoja G-24 kredītus, dažādus ārējos kredītus. Šie kredīti bija ar šo banku garantijām. Tas ir, bankrotējušas daudzas bankas, pēdējā, piemēram, kaut vai Alejas banka, vēl daudzas bankas, kur ir Latgales programma 4 miljonus dolāru vērta, kas principā nāks uz budžetu. Arī šeit nepieciešams pirms tam, kad skatīsim budžetu otrajā lasījumā, rūpīgi izvērtēt un Finansu ministrijas atbildi prasīt, kā šī krīze ietekmē valsts budžetu. Cik nāk papildu saistības uz budžetu šogad, nākošgad, aiznākošgad un tā tālāk. Jo šie kredīti ir sadalīti pa gadiem.

Vēl viens jautājums ir šīs ārējās saistības. Vēl tiešāka budžeta atbildība ir tiešās valsts garantijas. Šobrīd ir pamatota tikai daļa no šīm garantijām. Arī mūsu dokumentā paredzēts, ka ir vēl nepieciešamas garantijas septiņarpus miljoniem, īsti neatšifrējot. Kas tiek atšifrēts? Tātad šeit ir atkal runa par “Latvijas gāzes” rehabilitāciju un vēl daudziem citiem pasākumiem, kur jau ir miljoniem, desmitiem miljonu dolāru ārējo kredītu un valsts garantētās naudas. Tāpēc šī tendence ir ļoti bīstama šinī likumā. Neapšaubāmi ir tas, ka es atbalstīšu viņu pirmajā lasījumā tāpēc, ka šeit ir jārisina tās lietas, kas ir ieliktas citos likumos, bet otrajā lasījumā nekādā gadījumā šīs lietas par nepamatotu ārējo saistību palielināšanu, ja tā nebūs pamatota, manuprāt, nedrīkst pieļaut.

Vēl viens būtisks jautājums ir arī budžeta deficīts. Neapšaubāmi, valdība šobrīd strādā, kā teikt, ar pilniem apgriezieniem, izmanto pilnu, maksimālo jau gada laikā pieļaujamo budžeta deficītu. Tas būs, manuprāt tā, ka tad, kad notiks nākošās vēlēšanas, budžets būs maksimāli katastrofālā stāvoklī, būs izmantotas visas iespējas, kas tiek dotas gadam. Un nākamajai valdībai, kam būs jāstrādā gada pēdējais mēnesis, grūti teikt — vairāk vai mazāk, praktiski līdzekļu nepaliks, jo viss būs iztērēts, visas aizņemšanās iespējas, visas deficīta iespējas būs izsmeltas un problēmu risināšana būs ļoti problemātiska.

Vēl viens būtisks moments. Šodien valdība ļoti bieži runā un stāsta par krīzi, par nepieciešamo izeju no krīzes. Tas ir šis lielums budžeta deficīta. 1993.gadu valsts beidza ar budžeta deficītu nedaudz lielāku par 3 miljoniem, 1994.gadu — jau ar vairāk nekā 37 miljoniem. Tātad šī gada sākumā pārejošais budžeta deficīts sasniedza 40 miljonus. Šī gada laikā šī valdība ir plānojusi 40 miljonus. Tātad nākošo gadu sāksim ar 80 miljonu pārejošo budžeta deficītu. Budžeta deficīta apkalpošana ir ļoti dārga, jo budžetā ieliktās summas tiek ievērojami pārsniegtas un tā stabilitāte, kas bija vērojama banku sistēmā gada sākumā, un zemie kredītu procenti, kas sasniedza 17,5 procentus budžeta deficīta apkalpošanai, šobrīd ir sasnieguši 30 procentus. Budžeta deficīta apkalpošana izmaksā milzīgas summas. Ja pieņemam, ka 1996.gadu sāksim ar 80 miljonu pārejošo budžeta deficītu, tātad pie pesimistiskās prognozes — ar 30 procentu likmi — budžeta deficīta apkalpošana, ja 1996.gadā netiek pieļauts budžeta deficīts, šo procentu maksājumi vien sastādīs 24 miljonus latu. Neapšaubāmi ir skaidrs, ka pie 280 miljoniem latu apgrozības Latvijā šis budžeta deficīts nav tālāk audzējams. Lai arī valdība paraksta ar banku līgumu par naudas aizņemšanos un sola 1996.gadā Leiputriju, bezdeficīta budžetu, šobrīd tā dara visu, lai tas būtu praktiski neiespējams, jo nav iespējams īsā laikā pie 80 miljonu budžeta deficīta 1996.gadam izveidot bezdeficīta budžetu. Tas būtu iespējams tad, ja šai valdībai pietiktu spēka, enerģijas un sapratnes sākt šo deficītu samazināt jau šogad, nepieļaujot to vairāk par 15 vai 20 miljoniem latu. Tad būtu iespējama šī situācijas stabilitāte. Šobrīd ir jāatzīst, ka pašreizējā valdība iet uz ļoti nestabilu, kritisku situāciju, ko nebūs iespējams izlabot ātrāk kā divos trijos gados. Tā sekas būs tik ilglaicīgas un tālejošas, ka tas nebūs izlabojams.

Vēl viens jautājums arī šajā sakarā ir par budžeta realitāti, ieņēmumu un izdevumu atbilstību. Šobrīd ieņēmumi ievērojami tiek nepildīti un nesasniegti daudzās pozīcijās. Un šeit, protams, ir arī tas, ka šis budžets tika pieņemts, neapspriežot ieņēmumu daļas atsevišķas pozīcijas. Bet viens, ko es gribu teikt,— Saeima nepalielināja valdības piedāvāto ieņēmumu daļu pamatbudžetā. Sociālajā budžetā bija šis palielinājums speciālajam veselības fondam. Tātad valdība prognozē šo ieņēmumu. Izdevumi ievērojami pārsniedz reālos ieņēmumus. Kam šobrīd ir izdevīga situācija pie šī nesabalansētā budžeta, kas iegūst? Finansu ministrijai ir pilnīgi, teiksim tā, brīvas tiesības rīkoties ar šo naudu - kam maksāt, kam nemaksāt. Tāpēc, manuprāt, nesabalansēts budžets kopumā ir ļoti bīstams, jo ved pie ļoti lielas patvaļas līdzekļu sadalē. Un valdībai, es ceru, nākošais ir tas īstais projekts, kur būs izvērtētas reālās iespējas un spēki iekasēt, tiks piedāvāta iespēja šo budžetu sabalansēt, jo citādi tas ved pie nelabvēlīgām sekām. Kaut vai piemērs. Tātad lauksaimniecībai, kas apsolīta kā viena no prioritātēm, tas ir, vārdos, budžeta atvērums piecos mēnešos ir viszemākais no visām nozarēm, knapi sasniedzot 50 procentus. Tātad vārdi un darbi. Un, kad tiek prasīts, kad būs šīs dotācijas, tiek pateikts skaidri un gaiši - nebūs. Finansu ministrijai sakarā ar šo nesabalansēto budžetu ir brīvas tiesības izlietot šos naudas līdzekļus. Un šeit neapšaubāmi ir jāiet uz to labojumu, kuru piedāvāja Zemnieku savienība, jau apspriežot šī gada budžetu, un kurā ir rakstīts: “apropriācijas nepalielinot, bet arī nesamazinot”. Tātad proporcionāli tam, kā pildās budžets, tiek atvērtas visas pozīcijas. Un tas spiedīs varbūt reāli izvērtēt šīs iespējas sastādīt reālu, nevis nereālu budžetu.

Neskatoties uz to, ka šeit ir ļoti daudz problēmu un ka šeit ir pat, atklāti sakot, ļoti bīstamas parādības šinī budžetā, lai risinātu šos divus - veselības un ceļu fonda — jautājumus, es ierosinu atbalstīt to pirmajā lasījumā, bet nekādā ziņā neizskatīt ļoti ātri otrajā lasījumā, kamēr nav sniegtas pilnīgas atbildes uz visiem šiem jautājumiem - par ārējiem kredītiem un daudziem citiem.

Vēl viena būtiska lieta - par speciālajiem budžetiem. Šeit notiek izmaiņas tikai esošos speciālajos budžetos. Ņoti ievērojami valsts līdzekļi, kas glabājas uzņēmumos kā speciālie līdzekļi, budžetā šobrīd netiek atspoguļoti. To mēs redzam, kādas miljonu summas grozās darījumos starp valsti un budžeta iestādēm, kas neatspoguļojas budžetā. Un, ja bija šī iezīme, veidojot šī gada budžetu, ka daļa budžetā tika atspoguļota, bet ārpus tā palika daudzi līdzekļi, kas ir valsts iestāžu rīcībā un kam būtu jāatspoguļojas kā speciāliem budžetiem, jo šobrīd visi naudas līdzekļi definēti kā budžets vai speciālais budžets, tad šobrīd ārpusbudžeta līdzekļu vai vēl kaut kādi, kas tagad eksistē, nedrīkstētu būt. Tas veicinātu taupības režīmu valstī, jo ļoti daudz naudas tiek ļoti nesaimnieciski izmantota. Un neapšaubāmi arī no valdības, ne Finansu ministrijas ir jāprasa šo līdzekļu atspoguļošana speciālajos budžetos un taupības režīma ievērošana šodienas grūtajos apstākļos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Bērziņa kungam! Lūdzu, nākamā runātāja ir Počas kundze - valsts ieņēmumu valsts ministre!

 

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pavisam īss komentārs par Bērziņa kunga runu, it sevišķi daļā, kas attiecas uz ārējā parāda garantiju lielumu un paša ārējā parāda palielināšanu. Jautājums par šo ārējo parādu un šo garantiju palielināšanu tiešām pacēlās Budžeta komisijā, un bija vienošanās, ka nākamajā Budžeta komisijas sēdē finansu ministre Sāmītes kundze sniegs pilnīgu informāciju par šiem nepieciešamajiem kredītu resursiem un garantiju palielinājumiem, kas arī tika izdarīts. Diemžēl Bērziņa kungs nepiedalījās šajā sēdē, un līdz ar to šeit viņam ir dažas problēmas un nekorekti atsevišķu ciparu skaidrojumi. Jo šajā dokumentā, ko ir sagatavojusi Finansu ministrija, ir precīzi norādīts, ka jau parakstītajā Pasaules bankas līgumā par 25 miljonu dolāru kredītu “Laukkredītam” ir nepieciešams 1995.gada budžetā palielināt šos kredītus tikai par 1,16 miljoniem. Tātad praktiski neiet runa par šiem 25 miljoniem, kā šeit skanēja, bet tikai par 1,16 miljoniem. Un tas ir saistīts ar projektu, kurā bija ļoti ieinteresēta arī Zemnieku savienība, tas ir, ar “Laukkredīta” un Zemes un hipotēku bankas kopēju projektu, lai būtu labāk novadāmi šie kredīti līdz lauksaimniekiem. Tāpēc es lūdzu, Bērziņa kungs, pirms jūs sakāt tādus skarbus vārdus, mazliet precizējiet šo informāciju!

Par budžeta nesabalansētību un par atsevišķiem voluntāriem prioritāriem budžeta finansējuma variantiem. Diemžēl budžets tiešām mums bija nesabalansēts. Valsts ieņēmumi ir stipri zemāki, nekā mēs bijām prognozējuši, un šeit neiet runa par kādu īpašu jeb atsevišķu nozaru vai institūciju prioritāru finansēšanu, jo mēs diemžēl pašreiz finansējam tikai to, kas ir noteikts likumā par finansu un budžeta vadību, tas ir, algas, pensijas, ēdināšanas izmaksas, medikamentus un degvielu, kas ir nepieciešama speciālajiem transportiem. Diemžēl pašreizējā situācijā krājas neapmaksāto maksājumu uzdevumu rēķini, kas tiešām bremzē normālu naudas un finansu apriti, bremzē normālu saimniecisko darbību. Bet šeit netiek izvēlētas nekādas prioritātes, kādas no atsevišķām institūcijām.

Runājot par Zemkopības ministrijas budžetu, kur šis atvērums ir mazāks. Jā, tur ir šie 13 miljoni dotāciju, kas praktiski tiek izmaksātas piemaksās no valsts budžeta. Un, ja ir prioritāte tikai faktiski no budžeta nepieciešamiem finansējamiem maksājumiem likuma robežās, skaidrs, ka īpatsvars tam atvērtajam finansējumam, kas ir Zemkopības ministrijā, būs stipri mazāks nekā citās institūcijās, kur ir citādāka izdevumu finansējuma struktūra. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Počas kundzei! Vai mums ir vēl debatētāji? Tātad debates šajā jautājumā varam uzskatīt par pabeigtām. Lūdzu, Kehra kungs, galavārdu!

 

O.Kehris. Paldies deputātiem, kas iesniedza un izteica savus komentārus un priekšlikumus. Es sapratu, ka principiāli iebildumi pieņemšanai pirmajā lasījumā neizskanēja ne no viena no runātājiem. Tiesa gan, mēs ļoti labprāt izskatīsim Budžeta komisijā veselības aizsardzības valsts ministra Apiņa kunga priekšlikumus, bet, protams, ieteiktu viņus vispirms arī izrunāt valdības iekšpusē, ar Finansu ministriju un ar valdību, jo mums būs grūtāka situācija Budžeta komisijā, ja mums nebūs īsti skaidrs, kuru viedokli tomēr pārstāv iesniedzēji. Un šeit būtu nepieciešama skaidrība līdz otrajam lasījumam.

Par pasniegšanu. Jā, mēs par to jau runājām, izskatot otro reizi. Mēs izskatījām šos budžeta grozījumus divkārt komisijas sēdē un atzīmējām, ka tie — šeit es runāju par ārējo parādu palielināšanu un arī par iekšējā aizņēmuma palielināšanu — ir pasniegti ļoti nepareizi. Un šeit kritiku Kaminska kungam, ko izteica Bērziņa kungs, mēs izteicām arī komisijas sēdē. Finansu ministrijai ļoti rūpīgi vajadzētu pārdomāt, kā materiāli tiek pasniegti, lai viņi būtu saprotami, jo ne jau deputātiem ir jāmeklē piecpadsmit citos dokumentos šīs lietas. Un mēs varam izteikt tikai cerību, ka neaizkavēsies pārāk parlamentārā sekretāra nozīmēšana Finansu ministrijā, jo ir saprotams, ka pie tām daudzajām problēmām, kas ir Finansu ministrijā, tur varbūt nepietiek cilvēku, kas atbildīgi var šos jautājumus paskaidrot Saeimai. Tā ka šīs lietas noteikti ir sakārtojamas. Vienlaikus attiecības ar to, ko runāja Bērziņa kungs, man jāpievērš uzmanība, ka tik tiešām viņš pārspīlēja dažus skaitļus, jo šie 25 miljoni, tāda summa tomēr šeit nefigurē. Bet vienlaikus tomēr ir jāvērš uzmanība uz to, un to mēs gatavojamies darīt, izskatot šo budžeta samazināšanas daļu, kas mums ir iesniegta šodien, nodota komisijai, ka mums ir ļoti nopietni jāpārdomā šie skaitļi. Un šeit Bērziņa kungam bija taisnība, kad viņš minēja, ka mēs aizņemamies valsts iekšienē vairs nevis par 17, bet jau par 30 procentiem un tas kādam būs jāsamaksā. Ja man būtu sava naudu, es ļoti labprāt, ja man būtu tādas iespējas, aizdotu viņu par 30 procentiem gadā, jo dabūt biznesu, kas nes 30 procentus gadā, nav visvienkāršākā lieta. Tā ka šeit mums ļoti rūpīgi ir jāpārdomā, vai mēs varam atļauties palielināt budžeta izdevumu daļu, ja mums par šo naudu jāmaksā tik ļoti dārga cena. Jo vienlaikus tā procesa rezultātā, kas ir saistīts ar budžetu, atcerēsimies, ka mēs esam kopš šā gada februāra, marta, pazaudējuši savas rezerves, savas valsts rezerves par 27 procentiem, kas sastāda 70 miljonus latu. Un šeit vēl tas, ka šī gada budžets tātad atkal ir budžets no rokas mutē, tas, ko minēja Počas kundze, ka tiek segtas tās visnepieciešamākās izmaksas un nevis tās, ko ir apstiprinājusi Saeima. Protams, nāksies konstatēt, ka šī gada budžets bez labojumiem, kurus, es ceru, mēs izskatīsim un akceptēsim, jau pašlaik ir zaudējis pēc būtības savu jēgu, jo mēs dzīvojam no rokas mutē. Tiek izmaksāts tas, kas valsts kasē tiek saņemts. Un, protams, ir ļoti populāri šādā brīdī paaugstināt pensijas un atlikt apkures lietu kārtošanu uz rudeni. Bet atcerēsimies to, ka rudenī apkures maksu paaugstināt būs daudzkārt grūtāk, nekā to būtu darīt tagad. Un šī situācija budžetā tik tiešām ir ļoti, ļoti saspringta. Ar to es varētu būtībā noslēgt šos manus komentārus un aicināt pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs nedomājam otro lasījumu šodien, kādas bažas šeit izskanēja, bet nedēļas laiks gan, neskatoties uz svētkiem, būtu pilnīgi pieņemams. Tātad nedēļas laikā varētu tikt iesniegti priekšlikumi šim otrajam lasījumam, jo Budžeta komisijā mēs praktiski strādāsim — citas iespējas mums nav šajā budžeta un finansu situācijā — arī šīs pārtraukuma nedēļas, lai sagatavotu otro lasījumu, es ceru, uz pirmo sēdi, tikko tas būs iespējams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Varam balsot pirmajā lasījumā par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam””. Lūdzu, godājamie kolēģi, balsojam par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Vēl ir iespēja deputātiem nobalsot! Paldies, lūdzu rezultātu! 53 - par, pret - nav, 9 - atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā un Kehra kungs jau šeit izteicās par priekšlikumu iesniegšanas laiku galavārdā - tātad viena nedēļa no šī brīža. Nav iebildumu? Paldies. Šo dienas kārtības jautājumu esam izskatījuši.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs pievēršamies pārējiem dienas kārtības jautājumiem, mums ir organizatorisks un procedūras jautājums jāizlemj. Sakarā ar to, ka mūsu elektroniskā balsošanas sistēma nebija gluži kārtībā, mēs nevarējām nobalsot par tiesnešu akceptēšanu. Ir sagatavotas balsošanas zīmes aizklātai balsošanai, un būtu ierosinājums, ka mēs šo balsojumu varētu izdarīt pārtraukumā, kas sākas pulksten trijos, lai nekavētu laiku plenārsēdē. Nav iebildumu? Nevis pārtraukumā, bet pulksten trijos drusku ilgāk būt plenārsēdē un nobalsot blakuszālē, kā parasti. Varbūt mazliet samazināt to pārtraukumu, kas ir. Nav iebildumu? Paldies.

 

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums - par atvaļinājumu piešķiršanu . Lūdzu, Folkmanes kundze!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu un lēmis par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Odisejam Kostandam laika posmā no 5. jūnija līdz 9. jūnijam un lūdz Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamā Saeima! Vai ir iebildumi? Jā, lūdzu! Atklājam debates šajā jautājumā. Lūdzu, deputāts Budovskis!

 

M.Budovskis (LNNK). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man faktiski nebūtu nekādu iebildumu attiecībā pret tiem deputātiem, kas gribētu iet bezalgas atvaļinājumā. Ja viņi ir sakārtojuši savu darbu komisijās, lai tālāk viņi iet un dara to, kas ir paredzēts viņiem, kā viņi izmanto šo bezalgas atvaļinājumu. Cik es saprotu, šodien ir 22. jūnijs un kaut kādā veidā es nesaprotu, ka 22. jūnijā mēs visi ļoti nopietni šeit sēžam un runājam par atvaļinājumu piešķiršanu deputātiem no 5. līdz 9. jūnijam. Man kaut kas nav saprotams. Es nezinu, vai mēs tādā veidā atgriežamies atpakaļ ... Es pat gribētu teikt — kāda jēga ir datumiem, kuros mēs šeit sēžam, kuros mēs šeit strādājam un spriežam par jautājumiem? Tātad kaut kādu jautājumu no iepriekšējā laika mēs tagad izskatīsim un akceptēsim šo atvaļinājumu. Cienītie kolēģi, es domāju, ka katram deputātam ir pietiekoši daudz apzinīgumas, lai viņš varētu plānot savu darbu uz priekšu, nevis pēc pusmēneša nekautrīgi iesniegt mums šeit jautājumu, ko viņš ir izdarījis pirms pusmēneša. Man liekas, ka tā ir tāda diža aplamība, un es domāju, kolēģi, ka šādā veidā mums nevajadzētu atļauties strādāt — ar tādiem atpakaļejošiem datumiem kaut ko šeit sakārtot. Paldies par uzmanību! Es ierosinu tomēr noraidīt šos atvaļinājumu pieprasījumus ar atpakaļejošu datumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir debatētāji? Ja ne, tad Folkmanes kundze ziņos par jautājumiem, kas tika izvirzīti Budovska kunga replikā.

 

I.Folkmane. Es gribu komentēt šādi: 1. jūnijā deputāti Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Andris Saulītis un Joahims Zīgerists Prezidijam bija iesnieguši iesniegumu un lūdza no 4. līdz 12. jūnijam attaisnot viņu kavējumu, norādīdami ka viņi nepiedalīsies Saeimas sēdēs sakarā ar to, ka viņi dodas uz Vāciju, lai piedalītos kādā konferencē. Tā kā netika paskaidrots, kāda ir šī konference, nebija arī iesniegts nekāds iesniegums vai uzaicinājums no šīs konferences, Prezidijs atlika šī jautājuma izskatīšanu līdz nākamajai sēdei. Uz nākamo sēdi Prezidijs saņēma triju deputātu iesniegumus. Vienu no tiem es nolasīju, tas bija deputāta Odiseja Kostandas iesniegums. Prezidijs nolēma piešķirt šo neapmaksāto atvaļinājumu, balstoties uz Kārtības ruļļa 15. pantu... es atvainojos, 8. pantu, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot neapmaksātu atvaļinājumu. Šīs tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā.

Tā kā minētie deputāti iesniegumu bija iesnieguši 1. jūnijā, bet nebija motivācijas, kā es teicu, Prezidijs nelēma par šo jautājumu, bet tad, kad saņēma šos trīs iesniegumus, lēma par to, ka piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 5. līdz 9. jūnijam. Lūdzu Saeimu lemt par to!

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu! Tātad, godājamie kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli Saeima ir tiesīga lemt par trijiem mūsu deputātiem, kas ir iesnieguši šos iesniegumus. Motivāciju jūs dzirdējāt, balsojam par šī bezalgas, neapmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu katram atsevišķi. Līgotņa kungs vēlas? Nevēlas neko teikt. Paldies!

Tātad pirmais balsojums ir par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Odisejam Kostandam. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! 34 - par, 5 - pret, 9 - atturas. Nav kvoruma. Paldies! Lūdzu dzēst!

Un izdarīsim atkārtotu balsojumu, kā to prasa Kārtības rullis. Lūdzu, balsojam par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kostandam! Lūdzu rezultātu! 39 - par, 5 - pret, 16 - atturas. Deputātam Kostandam piešķirts neapmaksāts atvaļinājums. Paldies!

Nākamais. Analoģisks balsojums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Kušnerei. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 40 - par, 4 - pret, 15 - atturas. Neapmaksāts atvaļinājums ar Saeimas lēmumu piešķirts deputātei Kušnerei. Lūdzu dzēst!

Un pēdējais balsojums. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Saulītim. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 42 - par, 4 - pret, 13 - atturas. Deputātam Saulītim piešķirts neapmaksāts atvaļinājums. Paldies!

 

Godājamie kolēģi! Tālākajā mūsu darba kārtībā otrā sadaļa - darba kārtības 27.punkts. L atvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un zemkopības ministra Ārija Ūdra atbilde uz Saeimas deputātu G.Bērziņa, Rozentāla, Tomiņa, Prēdeles un Novakšānova jautājumu par valsts graudu rezerves fondu izmantošanu graudu iepirkšanai ārzemēs.

Ūdra kungs, lūdzu!

 

Ā.Ūdris (zemkopības minists). Godātie deputāti! Jums ir rakstiska atbilde sagatavota, un es paskaidrošu šeit tuvāk par šo līdzekļu izmantošanu. Tātad ar valdības lēmumu Labības birojs, sākot jau ar iepriekšējā gada rudeni, realizēja graudus no valsts rezerves, kas bija iekrājusies varbūt no 1992. gada humānās palīdzības graudiem un arī tās ražas, un uzkrāja kontā līdzekļus, kuri divas nedēļas atpakaļ sastādīja 2,9 miljonus latu. Par cik bija kritisks stāvoklis ar pārtikas kviešiem, ar valdības lēmumu Labības birojs noslēdza vienošanos ar divām firmām par pārtikas kviešu graudu ievešanu 11 000 tonnu apmērā. Pašlaik elevatorā atrodas 6000 tonnas pārtikas kviešu un ceļā ir vēl 5000 tonnas pārtikas kviešu. Kviešu iepirkšanas cena ir 136 dolāri tonnā, kas ir zemāka, nekā mēs bijām apsolījuši un arī izpildīsim, rudenī iepērkot no zemniekiem graudus valsts rezervei. Šinī laikā līdz rudenim, līdz jaunās ražas iepirkšanai šie kvieši tiks izlietoti un nauda atgriezta atpakaļ kontā, lai, kā mēs bijām arī plānojuši, pārtikas rezervei rudenī, augusta un septembra mēnešos, iepirkt par visu šo 2,9 miljonu latu summu graudus. Es domāju, ka tas ir varbūt trieciens tiem, kas bija domājuši, ka krīzes dēļ maizes cena pacelsies ievērojami, un ir trieciens arī tiem, kas bija plānojuši ar operācijām vietējā labības tirgū varbūt mākslīgi uzsist šo cenu. Es domāju, ka nav nekāds brīnums, ka ir mērķtiecīgi vadīta arī rīcība tieši attiecībā uz šīs ažiotāžas celšanu, kur arī varbūt pietiekošā skaļumā palīdz prese un pārējie informācijas līdzekļi, neiedziļinoties jautājuma būtībā. Es domāju, ka visas šīs problēmas ir atrisināmas pavisam savādākā veidā un izsniegtās licences 48 000 tonnu graudu ievešanai nekādā veidā nenozīmēs to, ka mēs rudenī nebūsim spējīgi no zemniekiem iepirkt graudus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Ūdra kungam! Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 Saeimas deputātu iesniegumu. Tātad, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 123. pantu, lūdzam atklāt debates, apspriežot jaunās darba kārtības 27. punktu, kas sekmētu deputātu jautājuma būtības noskaidrošanu. Parakstījuši ir deputāti Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Gunārs Resnais, Voldemārs Novakšānovs, Oskars Grīgs, Uldis Lakševics, Andris Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Pauls Putniņš un Andris Grots. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 123. panta otro daļu tātad mums, Saeimai, ir balsojot jānolemj par debašu atklāšanu. Lūdzu balsošanu un nobalsosim par šo 10 Saeimas deputātu priekšlikumu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 20 - par, 24 - pret, 9 - atturas. Lēmums nav pieņemts. Tātad debates netiek atklātas. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - 28. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Andra Rozentāla, Voldemāra Novakšānova, Aidas Prēdeles un Zigurda Tomiņa jautājumu par dotāciju izmaksām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Lūdzu! Ūdra kungs sniedz atbildi.

 

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs). Godājamie deputāti! Es sniegšu jums rakstisku atbildi, bet papildus tam es varu paskaidrot sekojošo. Tātad mēs kārtējo reizi varbūt tagad cīnāmies ar šīm sekām, kas saistītas ar budžeta krīzi, ar ieņēmumiem. Es domāju, ka Zemkopības ministrija ir iesniegusi pietiekami daudz priekšlikumu par ieņēmumu dienesta darbības sakārtošanu, arī par muitas darbības uzlabošanu. Un to mēs arī kopumā esam pieņēmuši valdībā kā noteikumus, un nākošnedēļ varbūt plāns par šo jautājumu sakārtošanu tiks pasniegts. Tam visam pamatā ir šis pieprasījums, ka mēs neesam bijuši spējīgi izpildīt līdz galam, pilnā apmērā šo dotāciju piešķiršanu un praktisko izpildi tieši zemniekiem. Un šī kavēšanās ir saistīta patiešām ar šo vispārējo krīzi, un mēs varbūt arī atbildi labi zinām paši. Nedomāju, ka es varētu kaut ko kardināli uzlabot momentā, bet, sakārtojot sistēmu kopumā, mēs to varētu izdarīt, un šīs subsīdijas, kā jūs redzējāt arī likumprojektā, netiek noņemtas no izpildes. Mēs censtīsimies tās reāli nodrošināt, sakārtojot kopumā ieņēmumu dienesta darbu un arī varbūt padomājot par normālu ekonomikas sakārtošanu tautsaimniecībā, rūpniecībā, tajā skaitā arī lauksaimniecībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi deputāti! Arī šajā gadījumā 10 Saeimas deputāti ir iesnieguši šādu iesniegumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 123.pantu, lūdzam atklāt debates, apspriežot darba kārtības 28.punktu, kas sekmētu deputātu jautājuma būtības noskaidrošanu.” Deputāti Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Gunārs Resnais, Voldmārs Novakšānovs, Oskars Grīgs, Uldis Lakševics, Andris Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Pauls Putniņš un Andris Grots.

Tātad saskaņā ar 123.pantu mums ir jābalso par debašu atklāšanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! 32 - par, 12 - pret, 5 - atturas. Nav kvoruma. Izdarīsim atkārtotu balsojumu, godājamie kolēģi! Balsosim atkārtoti par debašu atklāšanu! Lūdzu! Lūdzu rezultātu! 22 - par, 5 - pret, 7 - atturas. Nav kvoruma. Pasludinu pārtraukumu uz piecām minūtēm. Pēc tam reģistrēsimies kvorumam.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Ir pagājušas piecas minūtes, lūgsim mūsu godājamo sekretariātu arī zvanīt. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu, reģistrējamies! Paldies! Lūdzu rezultātu! 76 deputāti. Ir kvorums.

Godātie kolēģi! Tātad atkārtoti balsojam. Mums ir balsojums. Un tad mēs varēsim runāt. Atkārtoti balsojam par 10 Saeimas deputātu priekšlikumu atklāt debates par 28.darba kārtības jautājumu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! 45 - par, 7 - pret, 10 - atturas. Saeima ir nolēmusi atklāt debates.

Lūdzu, deputāti, kuri ir pieteikušies debatēm. Deputāts Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Es domāju, ka mēs ilgi neaizkavēsim laiku ar šo jautājumu, bet tomēr dažas skaidrības šeit ir vajadzīgas.

Pirmais — par dotācijām. Kā viņas tika ieviestas? Tātad 1994.gadā pirmo reizi uz apgrozījuma nodokļa rēķina tika ieviestas dotācijas, precīzi norādot avotu, no kādām naudām tās tiek finansētas. Apgrozījuma nodokļa paaugstināšana lauksaimniecības produkcijai no 10 procentiem līdz 18 procentiem. Tāpēc ir norādīta precīzi nauda, no kuras nāk šīs dotācijas.

Otrs. Bija paredzēts, ka tās sāks maksāt ar 1.jūniju, tas ir, mēnesi pēc tam, kad stāsies apgrozījuma nodoklis spēkā. Mums, esot valdībā, izdevās panākt, ka sākām nedaudz ātrāk maksāt, un uz 19.septembri pagājušogad tika izdarīti pēdējie maksājumi. Jaunās valdības laikā praktiski deviņu mēnešu laikā ir izdarīti trīs reizes mazāki dotāciju maksājumi nekā iepriekšējās valdības laikā. 19.septembris bija vēl iepriekšējās valdības laikā. Iepriekšējā gada beigās tika samaksātas tikai eksporta dotācijas. Ceturtajā kvartālā divarpus miljona palika neizmaksāti, kaut gan iepriekšējais finansu ministrs, kad bija gada sākumā pieprasījums, solīja, ka pagājušajā gada zaudētie līdzekļi kaut kādā veidā tiks kompensēti. Protams, nav pašreiz ministra, ir cita valdība, visi solījumi paliek nepildīti.

Tālāk. Tātad šogad no šā gada dotācijām nav izmaksāts neviens santīms. Pirmajā kvartālā izmaksāts ceturtais kvartāls. Pie tam eksporta dotācijas nav izmaksātas visas pat par ceturto kvartālu. Ir konkrētas vietas, kur tas nav izdarīts. Kāds bija šo dotāciju mērķis un efekts? Tātad principā šīs dotācijas, tās ieviešot, netika tieši iesaistītas cenu veidošanas mehānismā, nejauca tirgus ekonomikas pamatu. Šogad vienīgā jaunā dotācija, kas noteikta nobarojamiem gaļas lopiem, - 50 latu, manuprāt, varbūt ir vajadzīga, bet ekonomiski tā iet pavisam citu ceļu. Tā ir tiešā dotācija, kas iejaucas tirgus cenu veidošanā. Principā tā, manuprāt, nesasniedz šo rezultātu. Ciltsdarba dotēšana ir novedusi pie tā, ka dažos rajonos, kur pagājušogad bija vēl ap 60 procentiem ar leikozi slimo govju jeb seroloģiski pozitīvo govju, šogad šis skaits ir ievērojami samazinājies. Ganāmpulka kvalitāte ir uzlabojusies. Dažu rajonu pašvaldības, atzīst, ka šis gads ir pirmais, kad paaugstinājies govju skaits. Citos varbūt ir krities, bet dažos rajonos ir pozitīvas tendences uz govju skaita paaugstināšanos.

Augkopībā tās ir dotācijas par sēklu, par kvalitatīviem sējumiem. Kas ir panākts? Šogad principā pārsvarā tika pavasarī iesēta kvalitatīva, augstiem standartiem atbilstoša sēkla, nevis sēkla, kas pilna varbūt ar nezālēm. Šobrīd, protams, cilvēki ir iztērējuši lielākas summas, veicot ciltspārraudzību, jo lopkopības dotācijas var saņemt, tikai ieguldot naudu, veicot šo pārraudzību. Tās nenāk tikai tāpat vien tāpēc, ka govis stāv kūtī. Tātad šī nauda ir ieguldīta, šīs izmaksas aug. Praktiski jau šī dotācija nesedz neko vairāk kā šīs izmaksas. Bet zemnieks šo naudu ir iztērējis, Saeima ir lēmusi, valdība solījusi, tikai neviens nemaksā.

Turpinājums nākamajos numuros

Tātad sēklas dotācijas. Sēklas dotāciju mehānisms ir veidots tā, lai šo kvalitatīvo sēklu pēc iespējami lētāk pārdotu zemniekiem, kooperatīviem. Tas arī tā notika. Šobrīd tie kooperatīvi, kas ir nodarbojušies ar kvalitatīvas sēklas, pirmā un otrā ataudzējuma sēklas audzēšanu, ir problēmas priekšā, viņiem ir vajadzīga tā nauda. Viņu tirgus cena būtu augstāka brīvā tirgū viņi būtu pārdevuši par citu cenu, bet viņi pārdeva par zemāku, lai saņemtu dotācijas, dotu zemniekiem iespējas iesēt kvalitatīvu sēklu. Bet nākošgad tās sēklas nebūs. Šogad ir jāmiglo, un miglošanai vajadzīgo ķimikāliju cenas ir paaugstinājušās, un nav naudas, par ko tās nopirkt. Un otrs. Rudenī cilvēki un kooperatīvās sabiedrības, kas audzē sēklas, pateiks skaidri un gaiši — mēs tādās spēlītēs diez vai vairs piedalīsimies, kāda cena būs, par tādu pārdosim. Un būs atkal otrs lavīnveida efekts. Cena augs augstumā, pircēji nepirks, sēkla tiks sēta ļoti nekvalitatīva, ražas kritīsies un tā tālāk. Cik īsā laikā pat tās mazās pozitīvās iezīmes, kas sākušās, ir iespējams likvidēt!

Ir jautājums arī, protams, kādā veidā tas viss iespaidos. Runājot šeit par dotācijām, jāskar nedaudz arī jautājums par iepirkumiem. Neapšaubāmi šeit tika pateikts, ka graudi tiks iepirkti dārgāk, nekā iepirka no ārzemēm. Nav tā, Ūdra kungs nedaudz bija neprecīzs, jo 136 dolāri ir iepirkuma cena aiz robežām bez apgrozījuma nodokļa, bet cena minimālā garantētā cena, ko noteikusi valdība pie tam pretrunā ar likumu, jo likums nosaka cenu un apgrozījuma nodokli atsevišķi. Ir ierakstīts tikai tāds punkts — 71 lats kopā ar apgrozījuma nodokli. Čstā cena ir par 18 procentiem zemāka, un apgrozījuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli tagad var saņemt tikai maksātājs, nemaksātājs nevar. Tāpēc šī cena - 136 dolāri — ir tad ja iegādājas aiz robežām.

Otrs. Ūdra kungs jau precīzi nosauca skaitļus. Ministru kabineta lēmums paredz 10 tūkstošus tonnu, Ūdra kungs jau jums pateica - 5 plus 6, tūkstoši. Kas ir devis tiesības pārkāpt Ministru kabineta lēmumu un Labības biroja padomes lēmumu? Labības biroja padomē visi lauksaimniecības ražotāji balsoja pret to, tikai valsts ierēdņi, kas ir pakļauti vadītāja politiskam spiedienam, atbalstīja un dabūja cauri šo priekšlikumu. Tāpēc, protams, šis jautājums ir jārisina un valdībai vajag būt drosmei pateikt skaidri un gaiši. Ja dotācijas nebūs, tad pasakiet tā! Un šajā jautājumā bija prasīta Gaiļa kunga personīgā atbilde, tas bija ierakstīts tieši jautājumā. Protams, Gaiļa kungs var atsaukties — neesmu finansu ministrs, Ūdra kungs arī saka, ka Finansu ministrija nedod, bet Gaiļa kungam jāzina kā tā lieta īstenībā risināsies. Gaiļa kungs kārtējo reizi nenāca atklāti runāt par šiem jautājumiem, paust savu viedokli. Protams, ir vieglāk stāvēt malā un, ja kaut kas nav riktīgi pateikts, sacīt, ka tas ministrs varbūt ne tā saprata un ne to pateica. Bet problēmas nerisinās. Un šīs skaidrības trūkums... Pirmkārt jau naudas trūkuma dēļ, bet varbūt arī skaidrības trūkuma dēļ varbūt būsim godīgi un pateiksim cilvēkiem, cik būs, cik nebūs. Tas ir minimālais, ko šodien mēs prasījām, bet pat šo godīgumu mēs īstenībā nesaņēmām, jo pateica nezinu, kad būs. Kad būs - pēc gada, pusgada, varbūt vispār nebūs. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts, un neapšaubāmi laukos noskaņa pēc dažām kaut kādām, kā es teicu, pozitīvām kas bija pavasarī, iezīmēm, atkal turpina pasliktināties, un iespējams, ka šīs dotāciju neizmaksas būs pietiekams stimuls ražošanas tālākai samazināšanai, jo pamatā jau šīs dotācijas tiek maksātas tā sauktajiem produktīvajiem ražotajiem jeb lielražotājiem, ko it kā “Ceļš" atbalsta. Šeit jau mazajiem zemniekiem ir diezgan ierobežotas iespējas varbūt tās saņemt, jo transporta izdevumi lopu pārraugam uz divām trijām govīm ir ievērojami. Kaut gan šobrīd, šajā gadā ir vērojamas pozitīvas iezīmes attiecībā uz to zemnieku, lauksaimnieku bāzes paplašināšanos, kas šī dotācijas izmanto, pamatā tā ir produktīvo saimniecību subsidēšana, dotēšana, kas it kā vienmēr ir “Ceļa” prioritāte, jo ir teikts, ka mazajiem laukos nebūs vietas, bet lielie — jūs gan plauksiet un zelsiet. Nu nekā — i mazie neplaukst, i lielajiem beigas būs pēc šādas politikas. Tāpēc, protams, neapšaubāmi atbilde mūs neapmierināja. Protams, Saeima pieņēma šo ilgo atpūtu, pret kuru es balsoju, uzsvērdams, ka ir jāstrādā šajā krīzes laikā. Neapšaubāmi mēs būsim spiesti iesniegt pieprasījumu, lai Saeima varētu pieņemt arī kaut kādu lēmumu, jo tāda parunāšana par jautājumu ir tikai noskaidrošana. Mēs šobrīd noskaidrojām, ka valdība šeit nekā negrasās darīt. Paldies par uzmanību.