• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vēl viens būtisks kaimiņvalstu līgums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.07.1995., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35719

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

05.07.1995., Nr. 101

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MZ1.JPG (7713 BYTES) Vēl viens būtisks kaimiņvalstu līgums

Līguma parakstīšanas brīdī — Igaunijas iekšlietu ministrs Edgars Savisārs, Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons un Lietuvas iekšlietu ministrs Romasis Vaitekūns. Foto: Arnis Blumbergs

Lietuvas un Igaunijas ministri — pie Ministru prezidenta

Piektdien, 30.jūnijā, Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar Lietuvas Republikas iekšlietu ministru Romasi Vaitekunu un Igaunijas Republikas iekšlietu ministru Edgaru Savisāru. Sarunās piedalījās arī Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons.

Lielākā uzmanība sarunās tika veltīta triju Baltijas valstu līgumam par bezvīzu režīmu saskaņā ar kuru, sākot no šā gada 1.jūlija, Baltijas valstu pastāvīgie iedzīvotāji ar bijušās PSRS iekšzemes pasēm nevarēs šķērsot kaimiņrepubliku robežas. Taču Latvijas Republikas nepilsoņu pases vēl nav nodrukātas, bet PSRS ārzemju pases ir ierobežotā daudzumā. Tāpēc tika panākta principiāla vienošanās par šīs problēmas risināšanu. Par to, vai tiks atlikta līguma spēkā stāšanās vai izdarīti labojumi tajā, triju Baltijas valstu pārstāvji spriedīs atsevišķi.

Tika spriests par Latvijas nodomu iekļaut robežsardzi iekšlietu ministrijas sastāvā, kā tas jau ir Lietuvā un Igaunijā. Kaimiņvalstu iekšlietu ministri iepazīstināja klātesošos ar robežsardzes darbību Iekšlietu ministriju sastāvā un problēmām, kādas var rasties tās pārņemšanas gaitā.

Noslēgumā tika spriests par pieredzes apmaiņu robežu modernizācijā un iespējām saskaņot vienotu politiku attiecībā uz Krievijas robežām.

Valdības preses dienests

Visi kopā — cīņā pret organizēto noziedzību

Piektdien, 30.jūnijā, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā tika noslēgts trīspusējais līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju par cīņu ar organizēto noziedzību un iekšlietu ministriju sadarbību (līguma tekstu skat. 7.lpp.). Līgumu parakstīja Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, Igaunijas iekšlietu ministrs Edgars Savisārs un Lietuvas iekšlietu ministrs Romasis Vaitekūns.

Pēc līguma parakstīšanas Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons teica: “Šodien tika parakstīts līgums starp trīs Baltijas valstīm par šo valstu iekšlietu ministriju kopīgu sadarbību un cīņu ar organizēto noziedzību. Neraugoties uz to, ka līdz šim starp Baltijas valstīm šāda līguma nebija, manuprāt, mēs sadarbojāmies pietiekoši aktīvi.”

Igaunijas iekšlietu ministrs Edgars Savisārs atzīmēja: “Līgums ir ļoti svarīgs triju Baltijas valstu turpmākajā sadarbībā. Tiesību sargājošo institūciju darbs Baltijas valstīs ir jāvada pēc starptautiskajām normām, saistībām un pienākumiem. Eksistē jau vesels kopums dokumentu un komunikē par cīņu ar organizēto noziedzību, par sadarbību robežu apsardzībā. Šodien parakstītais līgums ir nozīmīgs posms pasākumu ciklā, kas tiek realizēti, lai nodrošinātu stabilitāti Baltijas reģionā un pierādītu visai pasaulei, ka esam izvēlējušies pareizo attīstības ceļu un no tā vairs nenovērsīsimies. Es uzskatu, ka šodien parakstītie līgumi ir drošs solis ceļā uz Baltijas valstu integrāciju Eiropā.”

Lietuvas iekšlietu ministrs Romasis Vaitekūns teica, ka jau 1992.gadā starp visu triju valstu iekšlietu ministrijām tika noslēgti divpusēji sadarbības līgumi. Nesen viņš kopā ar Igaunijas iekšlietu ministru Savisāra kungu bijis Luksemburgā, kur viņi tikušies ar Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministriem. Tādēļ arī turpmāk tiks īstenota Eiropas valstu tiesību sargājošo institūciju intensīva sadarbība, lai cīnītos ar visdažādāko veidu noziedzību, pirmām kārtām ar organizēto noziedzību. Organizētās noziedzības struktūras neatzīst un nepazīst valstu robežas un nereti diemžēl strādā operatīvāk un efektīvāk par tiesībsargājošajām institūcijām. Šodien triju Baltijas valstu iekšlietu ministriem vēl jāpārrunā, kā operatīvāk un efektīvāk realizēt nupat parakstīto līgumu.

Pēc tam notika preses konference.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis Baltijas valstu iekšlietu ministriem jautāja; kādi pasākumi tiks veikti cīņā ar noziedzību pēc trīspusējā līguma parakstīšanas?

Jānis Ādamsons: “Kopīgi pasākumi cīņā ar organizēto noziedzību tiek aktīvi īstenoti jau pašlaik. Šai nedēļā (no 26.jūnija līdz 2.jūlijam — V.A.) kopīgi ar Lietuvas Iekšlietu ministriju un tās struktūrām tika realizēta plaša operācija. Par šīs operācijas rezultātiem prese jau ir informēta un tiks informēta arī turpmāk. Arī turpmāk notiks kopīgas operācijas un pasākumi cīņā ar visdažādāko veidu noziedzību.”

Edgars Savisārs: “Trīs Baltijas valstu iekšlietu ministrijas strādā pietiekami aktīvi, un to sadarbība ir auglīga. Igaunijas Iekšlietu ministrija pēdējā laikā vairākas reizes palielināja un intensificēja patruļdienesta darbu Tallinā. Rezultāti ir labi. No Latvijas Iekšlietu ministrijas mums Igaunijā ir daudz jāmācās, kā īsti cīnīties ar ekonomisko noziedzību. Es uzskatu, ka šai jomā Latvijas policija strādā aktīvāk un labāk par attiecīgajām Igaunijas Iekšlietu ministrijas struktūrām.”

Romasis Vaitekūns, atbildot uz “LV” pārstāvja jautājumu, teica: “Trīs Baltijas valstu iekšlietu ministriju speciālisti un darbinieki jau sen ir pazīstami un ir iepazinuši viens otra spējas un profesionalitāti. Arī tas palīdzēs turpmāk koordinēt mūsu sadarbību.”

Preses konferences tālākajā gaitā “Latvijas Vēstneša” pārstāvis izvirzīja jautājumu par nelegālajiem imigrantiem un t.s. “bēgļiem” no dažādām Austrumu zemēm. Kāds stāvoklis šajā jomā pašlaik vērojams Igaunijā un Lietuvā?

E.Savisārs: “Igaunijā ar nelegāliem imigrantiem un t.s. “bēgļiem” no dažādām Austrumu zemēm saistītās problēmas bija asi jūtamas apmēram pirms pusotra gada, pirms gada. Pašlaik, šā gada pēdējos mēnešos, Igaunijā vairs nav konstatēta lielu nelegālo imigrantu grupu virzība vai klātbūtne. Šo problēmu mazināt ir palīdzējis Igaunijas robežu apsardzes un ar imigrācijas jautājumiem saistīto struktūru aktīvais darbs.

Savukārt R.Vaitekūns teica: “Diemžēl Lietuvā pēdējā laikā aktīvāka ir kļuvusi nelegālo imigrantu iekļūšana valstī un šo personu centieni nokļūt tālāk Rietumu virzienā. Lai ar to cīnītos, kopš 1994.gada 15.oktobra Lietuvas robežu apsardze tika pakļauta valsts Iekšlietu ministrijai. Vienlaikus tika izveidots Robežu policijas departaments ar savu budžetu. Pateicoties šiem pasākumiem, regulāri tiek aizturētas nelegālo imigrantu grupas. Ir ļoti grūti, reizēm pat neiespējami noteikt šo cilvēku identitāti. Pagaidām mēs viņus aizturam un izraidām atpakaļ uz tām valstīm, no kurām šīs personas ir ieradušās.

Pašlaik Lietuvas Seimā tiek apspriests un, jādomā, tuvākajā laikā tiks pieņemts likums par bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem. Taču Lietuvas Iekšlietu ministrija kategoriski ir pret šo likumu. Tomēr, ja Seims likumu par bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem pieņems, Lietuvas Iekšlietu ministrija šo likumu pildīs. Arī Skandināvijas valstis kategoriski pieprasa, lai šāds likums Lietuvā tiktu pieņemts un par to sola dažāda veida materiālu un finansiālu palīdzību. Manuprāt, Lietuva gan nav gatava uzņemt lielas imigrantu masas. Liela bēgļu skaita ierašanās un uzturēšanās Lietuvā destabilizētu kriminogēno, demogrāfisko, finansiālo, ekonomisko un tātad arī politisko stāvokli valstī.”

“LV”: “Kā zināms, Latvijas un Lietuvas robežas tuvumā atrodas Ignalinas atomelektrostacija. Pēdējā laikā dažādās pasaules valstīs dažādas ekstrēmistu un teroristu grupas pūlas veikt un nereti arī sekmīgi realizē terora aktus, kuros iet bojā un smagi cieš daudzi cilvēki. Ir publiski izteikti draudi sarīkot sprādzienus arī Ignalinas AES. Vai šis nozīmīgais objekts tiek droši apsargāts?”

R. Vaitekūns: “Ignalinas AES atrodas pierobežas zonā un tiek droši apsargāta. Ignalinas AES apsardzi veic Lietuvas Iekšlietu ministrijas spēki. Lietuvas Iekšlietu ministrija ir izvirzījusi sekojošu mērķi: radīt profesionālu, teicami apbruņotu antiterorisma vienību. Tās izveidošanai ir nepieciešams apmēram viens miljons dolāru. Viens no šīs vienības uzdevumiem būtu arī Ignalinas AES apsardzība.”

“LV”: “Kā zināms, šajā gadā Lietuvā vairākkārtīgi izskanēja draudi par terora akcijām arī uz dzelzceļiem. Diemžēl draudi daļēji tika arī īstenoti – tika uzspridzināts dzelzceļa tilts. Tikai laimīgas nejaušības dēļ nebija cilvēku upuru.”

R. Vaitekūns: “Jā, patiesi, Lietuvā tika uzspridzināts dzelzceļa tilts pār upi. Šajā sakarībā ierosināta krimināllieta. Diemžēl noziedznieki vēl nav atklāti.”

Preses konferences turpinājumā Lietuvas iekšlietu ministrs pastāstīja, ka Lietuvā šajā gadā noziedzība ir palielinājusies par 18 procentiem. Ir stabilizējies organizētās noziedzības un smago noziegumu (slepkavību, bruņoto laupīšanu) līmenis. Galvenokārt palielinājies visu veidu zādzību daudzums.

Igaunijas iekšlietu ministrs piebilda, ka noziedzības statistika ne vienmēr ir kritērijs kriminogēnās situācijas patiesajam atspoguļojumam. Pirms pusotra mēneša ticis arestēts viens no Igaunijas organizētās noziedzības “krusttēviem” - Boriss Maļinovskis. Viņam drīz tiks uzrādīta apsūdzība. E. Savisārs izteica viedokli, ka B. Maļinovska, noziedznieku pasaules līdera, arests ir daudz nozīmīgāks nekā 100 parastu noziegumu (piemēram, zādzību) atklāšana. E. Savisārs piebilda, ka Igaunijas organizētā noziedzība ir cieši saistīta ar organizētās noziedzības struktūrām Igaunijas kaimiņu valstīs: Somijas dienvidos, Krievijas rietumos un Latvijas ziemeļos. Ministrs teica: “Lai apkarotu noziedzību, trīs Baltijas valstu iekšlietu ministrijām ir jāsadarbojas tikpat cieši kā kriminālajām struktūrām.”

Žurnālisti uzdeva jautājumus arī par nu jau skandalozo un bēdīgi slaveno bankas “Baltija” lietu.

Šajā sakarībā J. Ādamsons atbildēja: “Bankas “Baltija” bijusī vadība ir arestēta, tai ir izvirzīta apsūdzība par kaitniecību. (Precīzāk izsakoties, bankas “Baltija” bijušie “līderi” Aleksandrs Lavents un Tālis Freimanis atrodas slimnīcā policijas uzraudzībā un apsardzībā.) Bankas “Baltija” lietas izmeklēšanā Iekšlietu ministrija cieši sadarbojas ar Ģenerālprokuratūru.”

Lietuvas Iekšlietu ministrs piebilda: “Lietuvas Iekšlietu ministrijai ir dažāda informācija par bankas “Baltija” darījumiem Lietuvā un iespējamo saikni ar krimināliem pārkāpumiem (spirta kontrabandu). Tomēr es negribu šo lietu tuvāk komentēt.”

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!