Ministru kabineta noteikumi Nr. 790

Rīgā 2024. gada 10. decembrī (prot. Nr. 52 20. §)

Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes
un jūras drošības likuma
17. panta ceturto daļu
un 19. panta piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. starptautiskajās tiesību normās noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību;

1.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – KOAI) un Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – KDI) inspektoru tiesības un pienākumus;

1.3. prasības starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma saņemšanai, kā arī šo sertifikātu un apstiprinājuma izsniegšanas un anulēšanas kārtību;

1.4. prasības ostas vai ostas iekārtas personāla apmācību programmu apstiprināšanai un to apstiprināšanas kārtību;

1.5. pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības apmācībām, vingrinājumiem un mācībām;

1.6. kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildes kārtību, iesaistīto institūciju sadarbības un informācijas apmaiņas prasības, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. aizsardzības prasības – prasības, kas noteiktas:

2.1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (turpmāk – Padomes regula Nr. 725/2004);

2.1.2. 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (turpmāk – SOLAS konvencija), XI-2. nodaļā;

2.1.3. Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk – ISPS kodekss);

2.1.4. šajos noteikumos, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Ostu likumā, ostu noteikumos, normatīvajos aktos par ostu formalitātēm, normatīvajos aktos par kuģa aizsardzības trauksmes signālu tīkla darbības nodrošināšanu un normatīvajos aktos par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā;

2.2. aizsardzības incidents – incidents, kā tas definēts SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.13. apakšpunktā;

2.3. atzītā aizsardzības organizācija – organizācija, kas atzīta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atzīto aizsardzības organizāciju atzīšanu, sertificēšanu un darbības uzraudzību;

2.4. kuģa aizsardzības virsnieks – persona, kā tā definēta ISPS kodeksa A daļas 2.1.6. apakšpunktā;

2.5. kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informācija – SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.1. apakšpunktā minētā informācija, ko kuģis sniedz pirms ienākšanas ostā;

2.6. kuģa un kuģa mijiedarbība – mijiedarbība, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.10. punktā;

2.7. kuģa un ostas mijiedarbība – mijiedarbība, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 1. noteikuma 1.8. punktā;

2.8. kuģošanas kompānija – kompānija, kā tā definēta SOLAS konvencijas IX nodaļas 1. noteikuma 2. punktā;

2.9. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks – persona, kā tā definēta ISPS kodeksa A daļas 2.1.7. apakšpunktā;

2.10. kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestāde – iestāde, kas saskaņā ar Padomes regulu Nr. 725/2004 un šiem noteikumiem:

2.10.1. darbojas kā starptautisko institūciju un ārvalstu kompetento institūciju kontaktpunkts kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā;

2.10.2. veicina un pārrauga aizsardzības prasību piemērošanu;

2.10.3. sniedz informāciju par aizsardzības prasību piemērošanu;

2.11. osta – teritorija, kā tā definēta Ostu likuma 2. panta pirmajā daļā;

2.12. ostas iekārta – vieta, kā tā definēta Padomes regulas Nr. 725/2004 2. panta 11. punktā;

2.13. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks – persona, kā tā definēta ISPS kodeksa A daļas 2.1.8. apakšpunktā;

2.14. ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs – persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir ostas iekārta vai kura darbojas īpašnieka vai valdītāja vārdā.

3. Šo noteikumu prasības attiecas uz:

3.1. kuģiem, kas noteikti ISPS kodeksa A daļas 3.1.1. apakšpunktā, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 3.3. apakšpunktu;

3.2. ostas iekārtām, kas noteiktas ISPS kodeksa A daļas 3.1.2. apakšpunktā;

3.3. ostas iekārtām, kas noteiktas ISPS kodeksa A daļas 3.2. apakšpunktā;

3.4. kuģiem, kas veic vietējos reisus:

3.4.1. ja kuģis ir A klases pasažieru kuģis atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem;

3.4.2. ja kuģis nav šo noteikumu 3.4.1. apakšpunktā minētais A klases pasažieru kuģis, bet šo noteikumu 6. punktā minētajā izvērtējumā ir konstatēts, ka attiecīgajam kuģim ir nepieciešams piemērot aizsardzības prasības;

3.5. ostas iekārtām, kuras apkalpo kuģus, kas veic vietējos reisus:

3.5.1. ja kuģis, ko ostas iekārta apkalpo, ir A klases pasažieru kuģis atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības prasībām vietējos reisos iesaistītiem pasažieru kuģiem;

3.5.2. ja kuģis, ko ostas iekārta apkalpo, nav šo noteikumu 3.5.1. apakšpunktā minētais A klases pasažieru kuģis, bet šo noteikumu 6. punktā minētajā izvērtējumā ir konstatēts, ka attiecīgajai ostas iekārtai ir nepieciešams piemērot aizsardzības prasības;

3.6. ostām, kurās ir vismaz viena ostas iekārta, uz ko attiecas apstiprināts ostas iekārtas aizsardzības plāns, tai skaitā uz visām šajā ostā esošajām vietām, kas nav ostas iekārtas, – atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļai;

3.7. šo noteikumu 3.6. apakšpunktā minētajām ostām blakus esošajām teritorijām – atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļai;

3.8. atzītajām aizsardzības organizācijām.

4. Ja KOAI inspektors, novērtējot ostas iekārtu, ir konstatējis, ka šī ostas iekārta aptver visu ostu, aizsardzības prasības, kas attiecas uz ostas iekārtām, ir primāras, salīdzinot ar aizsardzības prasībām, kas attiecas uz ostu.

5. Šo noteikumu prasības neattiecas uz militārajām iekārtām ostā vai ostai blakus esošā teritorijā.

6. Jūras administrācija sadarbībā ar citām šajos noteikumos minētajām kompetentajām institūcijām, kā arī kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzībā iesaistītajiem industrijas pārstāvjiem izstrādā un vismaz reizi piecos gados pārskata Padomes regulas Nr. 725/2004 9. panta 3. punktā minēto nacionālo programmu. Šīs programmas izstrādes un pārskatīšanas ietvaros veic arī Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 3. punktā minēto izvērtējumu. Ja, veicot izvērtējumu, konstatē, ka aizsardzības prasības nepieciešams piemērot ne tikai šo noteikumu 3.4.1. apakšpunktā minētajiem A klases pasažieru kuģiem, bet arī Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 3. punktā minētajiem citu kategoriju kuģiem un ostu iekārtām, Jūras administrācija par to nekavējoties informē attiecīgo kuģu kuģošanas kompānijas, attiecīgo ostas iekārtu īpašniekus vai valdītājus un attiecīgās ostu pārvaldes.

7. Kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestādes Latvijā ir Jūras administrācija un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC RIGA) (turpmāk – Krasta apsardze).

8. Lai īstenotu Jūras administrācijai noteiktos pienākumus un nodrošinātu aizsardzības prasību efektīvu izpildi, KOAI un KDI inspektoriem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kompetencei ir tiesības:

8.1. pieprasīt un saņemt ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību saistītu informāciju;

8.2. sniegt priekšlikumus un norādījumus par veicamajiem pasākumiem kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar aizsardzības prasībām, tai skaitā:

8.2.1. pieprasīt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānu un to grozījumu sagatavošanu noteiktā termiņā;

8.2.2. pieprasīt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības pasākumu ieviešanu noteiktā termiņā;

8.2.3. pieprasīt kuģu, ostu un ostas iekārtu noteikta satura aizsardzības vingrinājumu un mācību veikšanu;

8.3. piedalīties kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības vingrinājumos un mācībās;

8.4. uzrādot dienesta apliecību, par kuras autentiskumu var pārliecināties, sazinoties ar Jūras administrāciju, apmeklēt Latvijas ostas un tām blakus esošās teritorijas, jebkuru kuģi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā un Latvijas karoga kuģus citu valstu jurisdikcijā esošajās teritorijās;

8.5. pieprasīt kuģim doties uz noteiktu vietu ostā vai jūrā vai neatstāt šo vietu, lai varētu veikt tā aizsardzības pārbaudi.

2. Kuģa aizsardzība

2.1. Vispārīgais raksturojums

9. Kuģa aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

9.1. kuģa aizsardzības novērtēšana;

9.2. kuģa aizsardzības plāna sagatavošana;

9.3. kuģa aizsardzības plāna izvērtēšana un apstiprināšana;

9.4. kuģa aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

9.5. kuģa aizsardzības sākotnējā vai pagaidu pārbaude;

9.6. starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšana.

10. Lai uzraudzītu kuģa aizsardzības prasību ievērošanu, šajos noteikumos minētās institūcijas atbilstoši kompetencei veic šādas darbības:

10.1. Latvijas karoga kuģa aizsardzības pārbaudes;

10.2. aizsardzības kontroles pasākumus pirms kuģa ienākšanas Latvijas ostā;

10.3. aizsardzības kontroles pasākumus atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 1.3. apakšpunktā minētajām prasībām attiecībā uz ārvalsts kuģi Latvijas ostā;

10.4. informācijas apmaiņu ar institūcijām, kas ir atbildīgas par kuģu aizsardzību, vai personām, kas ir iesaistītas kuģu aizsardzībā.

11. Krasta apsardze veic SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 4. noteikuma 5. punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas.

2.2. Kuģa aizsardzības novērtēšana

12. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks veic aizsardzības novērtējumu:

12.1. šo noteikumu 3.1. un 3.4.1. apakšpunktā minētajiem kuģiem – bez īpaša norādījuma;

12.2. šo noteikumu 3.4.2. apakšpunktā minētajiem kuģiem – pēc tam kad saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu saņemta informācija, ka kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības.

13. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzības novērtējumu veic un šī novērtējuma ziņojumu sagatavo atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 8. punktā un B daļas 8. punktā noteiktajām prasībām.

14. Kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumu sagatavo valodā (valodās), ko lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojuma tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.

15. Lai novērtētu kuģa aizsardzību un sagatavotu novērtējuma ziņojumu, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks var izmantot atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 8.3. punktā un B daļas 4.4. punktā noteiktajām prasībām.

2.3. Kuģa aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana, izvērtēšana un apstiprināšana

16. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks. Lai sagatavotu kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks var izmantot atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 9.1.1. punktā un B daļas 4.4. punktā noteiktajām prasībām.

17. Kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

17.1. kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

17.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

17.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus uz kuģa;

17.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KDI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto institūciju (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) priekšlikumus.

18. Kuģa aizsardzības plānā ietver informāciju atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 9.4. punktā un B daļas 9.2. punktā noteiktajām prasībām. Ja uz kuģi attiecas Starptautiskā drošības vadības kodeksa prasības, kuģa aizsardzības plānā papildus ietver arī norādi, ka kiberuzbrukumu riska pārvaldības procedūras ir noteiktas kuģa drošības vadības sistēmā, kā tā definēta Starptautiskajā drošības vadības kodeksā.

19. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo valodā (valodās), kuru lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā. Kuģošanas kompānija dokumentāri apstiprina, ka plāna tulkojumi dažādās valodās ir autentiski.

20. Kuģa aizsardzības plāna grozījumus noformē kā visa kuģa aizsardzības plāna nākamo (atjaunoto) versiju, grozījumu uzskaites lapā norādot šo versiju un tajā veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju.

21. Kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus, pievienojot attiecīgu kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumu, kopā ar iesniegumu par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu iesniedz KDI.

22. KDI inspektors izvērtē kuģa aizsardzības plāna un tā grozījumu, kā arī attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma atbilstību aizsardzības prasībām.

23. Ja kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, kā arī attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma izvērtēšanas laikā KDI inspektors konstatē neatbilstību šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām, viņš par to informē iesniedzēju, nosakot termiņu konstatēto nepilnību novēršanai. Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā konstatētās nepilnības nenovērš, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu apstiprināt kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus.

24. Ja kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu, kā arī attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma izvērtēšanas laikā KDI inspektors konstatē, ka tas atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām, viņš pieņem lēmumu par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.

25. Kuģa aizsardzības plānu apstiprina, izdarot apstiprinājuma uzrakstu.

26. Kuģošanas kompānijas vai kuģa aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzības plānu pārskata pēc nepieciešamības, bet pilnā apjomā ne retāk kā reizi gadā. Atbilstošu informāciju norāda kuģa aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka kuģa aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

27. KDI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi kuģa aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par kuģošanas kompānijas un kuģa aizsardzības virsnieku, izmaiņas kuģa aizsardzības personāla apmācību, vingrinājumu un mācību plānos, citas neliela apjoma izmaiņas, kas būtiski neietekmē kuģa aizsardzības sistēmu).

28. Ja notikušas šo noteikumu 27. punktā minētās izmaiņas, kuģa aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un par to iespējami īsākā laikā paziņo KDI.

2.4. Kuģa aizsardzības plāna, tā grozījumu un kuģa aizsardzības pierakstu glabāšana

29. Vienu apstiprinātā kuģa aizsardzības plāna eksemplāru glabā uz kuģa, otru eksemplāru – kuģošanas kompānijā, bet trešo eksemplāru – KDI.

30. ISPS kodeksa A daļas 10.1. apakšpunktā minētos kuģa aizsardzības pierakstus glabā uz kuģa trīs gadus, ievērojot SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.3. apakšpunkta prasības.

2.5. Latvijas karoga kuģa aizsardzības pārbaudes

31. Lai pārliecinātos par kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības prasībām, KDI inspektors veic kuģa aizsardzības pārbaudes. Kuģa aizsardzības pārbaudi var veikt arī atzīta aizsardzības organizācija, ja tā ir saņēmusi atļauju no Jūras administrācijas. Minēto atļauju izsniedz tikai vienai pārbaudes reizei.

32. KDI inspektors veic šādas kuģa aizsardzības pārbaudes:

32.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms pirmreizējās starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas;

32.2. starpposmu pārbaudi – pārbaude, ko veic laikposmā starp otro un trešo gadu pēc starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas;

32.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta atkārtotas izsniegšanas;

32.4. pagaidu pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanas;

32.5. ārpuskārtas pārbaudi – pārbaude, kas nav šo noteikumu 32.1., 32.2., 32.3. vai 32.4. apakšpunktā minētā pārbaude un ko veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, tai skaitā pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām valsts institūcijām vai juridiskām vai fiziskām personām, vai citas valsts institūcijām, ja tām ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām.

33. KDI inspektors kuģa aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz kuģošanas kompānijas iesniegumu, izņemot ārpuskārtas pārbaudi. Pēc iesnieguma saņemšanas KDI inspektors vienojas ar kuģošanas kompāniju par kuģa aizsardzības pārbaudes vietu un laiku.

34. Par kuģa aizsardzības pārbaudes rezultātiem sagatavo ziņojumu, kurā norāda informāciju par kuģi, pārbaudes veidu un konstatētos trūkumus ar norādi uz pārkāptajām prasībām. Ziņojumu paraksta persona, kas to sagatavojusi, un kuģošanas kompānijas pārstāvis. Kuģošanas kompānijas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

35. Ja sākotnējā vai atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst kuģa aizsardzības prasībām un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu.

36. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst kuģa aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu.

37. Ja atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst kuģa aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu un anulē esošo starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja tam vēl nav beidzies derīguma termiņš.

38. Ja starpposmu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst kuģa aizsardzības prasībām un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par starpposmu pārbaudes apliecinājuma atzīmes izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā.

39. Ja starpposmu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst kuģa aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt starpposmu pārbaudes apliecinājuma atzīmi starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā un anulē šo sertifikātu.

40. Ja pagaidu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst ISPS kodeksa A daļas 19.4.2. apakšpunktā minētajām prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu.

41. Ja pagaidu pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst ISPS kodeksa A daļas 19.4.2. apakšpunktā minētajām prasībām, KDI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu.

42. Ja ārpuskārtas pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma atbilst kuģa aizsardzības prasībām un apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām.

43. Ja ārpuskārtas pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst kuģa aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam, KDI inspektors pieņem lēmumu par kuģa neatbilstību aizsardzības prasībām un anulē kuģa aizsardzības sertifikātu.

44. Starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņu var pārbaudīt arī šādas iestādes:

44.1. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki – veicot kuģa pārbaudi atbilstoši kompetencei;

44.2. Valsts robežsardze – veicot kuģa pārbaudi atbilstoši kompetencei;

44.3. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes – veicot kuģa pārbaudi muitas uzraudzības ietvaros.

2.6. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts

45. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (ISPS kodeksa A daļas 1. papildinājums) pēc šo noteikumu 32.1. vai 32.3. apakšpunktā minētās pārbaudes izsniedz KDI vai Jūras administrācijas pilnvarota atzīta aizsardzības organizācija.

46. KDI izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, pati neveicot šo noteikumu 32.1. vai 32.3. apakšpunktā minēto pārbaudi, ja KDI ir iesniegts pārskats par atbilstošu kuģa aizsardzības pārbaudi, ko veikusi pilnvarota atzītā aizsardzības organizācija, kā arī minētās organizācijas izsniegts kuģa atbilstības apstiprinājums, kas apliecina konkrētā kuģa atbilstību aizsardzības prasībām.

47. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu KDI var izsniegt arī kuģim ar citas valsts karogu, ja šīs valsts attiecīgā kompetentā iestāde ir rakstveidā izteikusi šādu lūgumu un KDI ir iesniegts apstiprināts kuģa aizsardzības plāns un kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojums, KDI ir veikusi šo noteikumu 32.1. vai 32.3. apakšpunktā minēto pārbaudi un pieņēmusi šo noteikumu 35. punktā minēto lēmumu.

48. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu KDI izsniedz triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 35. punktā minētā lēmuma pieņemšanas vai šo noteikumu 46. punktā minēto dokumentu saņemšanas.

49. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

49.1. KDI rīcībā ir informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz kuģi laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš sertifikāta izsniegšanas (piemēram, paredzēta kuģa rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, kuģa aizsardzības sistēmas maiņa, kuģošanas kompānijas maiņa);

49.2. no kuģošanas kompānijas saņemts attiecīgs rakstveida lūgums.

50. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņa laikā mainās sertifikātā ietvertie dati par kuģi vai kuģošanas kompāniju (piemēram, kuģa vārds vai kuģošanas kompānijas nosaukums un adrese), bet kuģa tips un kuģošanas kompānija paliek tā pati, kuģošanas kompānija triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KDI iesniegumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, KDI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.

51. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts ir iznīcināts, bojāts, nozaudēts vai nolaupīts, kuģošanas kompānija par to nekavējoties informē KDI.

52. Jaunu starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja iepriekšējais sertifikāts ir anulēts vai beidzies tā derīguma termiņš, KDI izsniedz pēc šo noteikumu 32.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

53. KDI inspektors var pieņemt lēmumu pagarināt starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņu, mainīt to vai atzīt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kura derīguma termiņš ir beidzies, par spēkā esošu saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.3.3., 19.3.4., 19.3.5., 19.3.6. vai 19.3.7. apakšpunktu, izdarot par to atzīmi sertifikātā.

2.7. Starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts

54. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu (ISPS kodeksa A daļas 2. papildinājums) pēc šo noteikumu 32.4. apakšpunktā minētās pārbaudes izsniedz KDI vai atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp Jūras administrāciju un atzīto aizsardzības organizāciju.

55. KDI var izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, ja:

55.1. kuģim nav starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, veicot kuģa piegādi vai pirms tā pieņemšanas vai atkārtotas pieņemšanas ekspluatācijā;

55.2. kuģis tiek pārreģistrēts no citas valsts kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā;

55.3. kuģim mainījusies kuģošanas kompānija.

56. Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta saņemšanai kuģošanas kompānija KDI iesniedz iesniegumu un:

56.1. kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumu;

56.2. esošo kuģa aizsardzības plānu, kas ir ieviests uz kuģa un atbilst aizsardzības prasībām;

56.3. dokumentus, kas apliecina, ka ir veikta apmācība, vingrinājumi un mācības atbilstoši aizsardzības prasībām (kuģa personāls pārzina savus pienākumus saskaņā ar kuģa aizsardzības plānu);

56.4. dokumentus, kas apliecina, ka uz kuģa ir uzstādīta un darbojas kuģa aizsardzības trauksmes sistēma atbilstoši normatīvo aktu prasībām par kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanu;

56.5. kuģa aizsardzības virsnieka sertifikātu;

56.6. iepriekš izsniegto starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu kopijas, ja konkrētajam kuģim tādi izsniegti;

56.7. kuģa aizsardzības iekšējā audita pārskatu, kuru ir veicis kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks šo noteikumu 55. punktā minētajos gadījumos;

56.8. citu informāciju saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.4.2. apakšpunktu – pēc KDI inspektora pieprasījuma.

57. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu KDI izsniedz triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 40. punktā minētā lēmuma pieņemšanas.

58. Atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 19.4.4. apakšpunkta nosacījumiem starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir spēkā sešus mēnešus vai līdz brīdim, kad kuģim tiek izsniegts starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts.

59. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņa laikā mainās sertifikātā ietvertie dati par kuģi vai kuģošanas kompāniju (piemēram, kuģa vārds vai kuģošanas kompānijas nosaukums un adrese), bet kuģa tips un kuģošanas kompānija paliek tā pati, kuģošanas kompānija triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KDI iesniegumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, KDI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.

60. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir iznīcināts, bojāts, nozaudēts vai nolaupīts, kuģošanas kompānija par to nekavējoties informē KDI.

2.8. Aizsardzības kontroles pasākumi pirms kuģa ienākšanas Latvijas ostā

61. Kuģis, kas plāno ienākt Latvijas ostā, sniedz kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju normatīvajos aktos par ostu formalitātēm noteiktajā kārtībā.

62. Pēc tam, kad kuģis ir iesniedzis šo noteikumu 61. punktā minēto kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju, Krasta apsardze:

62.1. pārbauda, vai attiecīgajam kuģim ir derīgs starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts un tai ostas iekārtai, pie kuras kuģis ir paredzējis piestāt, ir derīgs ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums, un, ja tāds ir, – vai kuģa aizsardzības līmenis atbilst attiecīgās ostas iekārtas aizsardzības līmenim;

62.2. sadarbībā ar Valsts drošības dienestu un Jūras administrāciju izvērtē visu saņemto kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju, tai skaitā apmainoties ar papildu informāciju, kas jāņem vērā konkrēta kuģa aizsardzības izvērtēšanas procesā.

63. Ja pēc šo noteikumu 62.1. apakšpunktā minētās pārbaudes Krasta apsardze konstatē, ka kuģim nav derīga aizsardzības sertifikāta vai ostas iekārtai nav derīga aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, vai kuģa un ostas iekārtas aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi, Krasta apsardze par to informē attiecīgo kuģi, ostu vai ostas iekārtu, norādot par nepieciešamību pastiprināt aizsardzības pasākumus.

64. Ja pēc šo noteikumu 62.2. apakšpunktā minētās izvērtēšanas Krasta apsardzei ir ISPS kodeksa B daļas 4.32. un 4.33. apakšpunktā minētie pamatotie iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām, Krasta apsardze par to ziņo:

64.1. Jūras administrācijai;

64.2. Valsts drošības dienestam;

64.3. Valsts robežsardzei;

64.4. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādei.

65. Šo noteikumu 64. punktā minētajos gadījumos Krasta apsardze pēc konsultēšanās ar šo noteikumu 64. punktā minētajām iestādēm (atbilstoši to kompetencei) var piemērot šādus kontroles pasākumus:

65.1. pieprasīt novērst trūkumus kuģa aizsardzības sistēmā;

65.2. pieprasīt kuģim doties uz norādīto vietu;

65.3. veikt kuģa aizsardzības pārbaudi jūrā (pirms ienākšanas ostā);

65.4. uzlikt aizliegumu kuģim ienākt ostā.

66. Krasta apsardze šo noteikumu 65. punktā minētos pasākumus var piemērot bez konsultēšanās ar šo noteikumu 64. punktā minētajām iestādēm, ja konsultēšanās nav iespējama objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, galējā nepieciešamība, ārkārtas situācija valstī).

67. Pirms šo noteikumu 65. punktā minēto pasākumu uzsākšanas Krasta apsardze par saviem nodomiem nekavējoties informē attiecīgā kuģa kapteini.

68. Pēc lēmuma pieņemšanas par šo noteikumu 65. punktā minēto pasākumu piemērošanu Krasta apsardze nekavējoties veic atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) un sadarbībā ar citām atbilstošām iestādēm nodrošina tā izpildi.

69. Šo noteikumu 65.3. apakšpunktā minēto kuģa aizsardzības pārbaudi veic KDI vai KOAI inspektors.

70. Pēc šo noteikumu 69. punktā minētās pārbaudes KDI vai KOAI inspektors veic šādas darbības:

70.1. sagatavo attiecīgi šo noteikumu 34. vai 81. punktā minēto ziņojumu, ietverot tajā lēmumu par kuģa atbilstību vai neatbilstību aizsardzības prasībām;

70.2. iesniedz šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minēto ziņojumu Krasta apsardzei, ja konstatēta kuģa neatbilstība aizsardzības prasībām, un vienlaikus sniedz priekšlikumus par turpmākajiem kontroles pasākumiem, kuri piemērojami saskaņā ar šo noteikumu 65. punktu.

71. Lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā var pieņemt tikai SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 3.3. apakšpunktā minētajā gadījumā.

72. Lai kuģim atceltu aizliegumu ienākt ostā, KDI vai KOAI inspektors veic šo noteikumu 65.3. apakšpunktā minēto kuģa aizsardzības pārbaudi un informē Krasta apsardzi par kuģa aizsardzības pārbaudes rezultātiem.

73. Ja pēc šo noteikumu 72. punktā minētās aizsardzības pārbaudes konstatē, ka kuģis drīkst ienākt ostā, Krasta apsardze atceļ attiecīgo aizliegumu. Pēc šī lēmuma pieņemšanas Krasta apsardze par to nekavējoties informē kuģa kapteini, kā arī veic atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

74. Ja kuģim saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos ir piešķirta patvēruma vieta Latvijas ostā, nevar aizliegt šim kuģim ienākt patvēruma ostā, bet pēc kuģa ierašanās patvēruma ostā KDI vai KOAI inspektors veic šim kuģim šo noteikumu 32.5. apakšpunktā vai 79. punktā minēto aizsardzības pārbaudi.

75. Atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 3.1. apakšpunktam par visiem šo noteikumu 65. un 73. punktā minētajiem kontroles pasākumiem, kuri piemēroti ārvalsts kuģim, Jūras administrācija nekavējoties paziņo kuģa karogvalstij, atzītajai aizsardzības organizācijai, kas kuģim izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, kā arī Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai. Atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 3.2. apakšpunktam par aizliegumu kuģim ienākt ostā Jūras administrācija paziņo arī nākamās piestāšanas ostas valstij un ISPS kodeksa B daļas 4.42. apakšpunktā minētajām piekrastes valstīm. Paziņojumā par aizliegumu kuģim ienākt ostā (izņemot paziņojumu Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai) ietver informāciju atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 4.41. apakšpunktam.

76. Ja Krasta apsardze konstatē, ka kuģis nav sniedzis kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informāciju, pieņem, ka Krasta apsardzei ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām, un tā uzsāk rīcību saskaņā ar šo noteikumu 64. punktu.

77. Krasta apsardze saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 6. panta 3. punktu sagatavo ziņojumu par kuģa pirmsienākšanas aizsardzības informācijas sniegšanas procedūras ievērošanu attiecībā uz katru kuģi, ar kuru noticis aizsardzības incidents.

2.9. Aizsardzības kontroles pasākumi ārvalsts kuģiem Latvijas ostā

78. Ārvalsts kuģim Latvijas ostā KDI inspektors veic kontroli saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 1.1. apakšpunktu un normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroles kārtību.

79. Ja KOAI inspektoram ir ISPS kodeksa B daļas 4.32. un 4.33. apakšpunktā minētie pamatotie iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst aizsardzības prasībām (tai skaitā, ja KOAI inspektors ir saņēmis atbilstošu informāciju no KDI inspektora), KOAI inspektors veic kuģa aizsardzības pārbaudi.

80. Lai veiktu kuģa aizsardzības pārbaudi, KOAI inspektoram ir tiesības aizkavēt kuģi.

81. Par kuģa aizsardzības pārbaudes rezultātiem sagatavo ziņojumu. Ziņojumu paraksta persona, kas to sagatavojusi, un kuģošanas kompānijas pārstāvis. Ja kuģošanas kompānijas pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā veic attiecīgu ierakstu. Kuģošanas kompānijas pārstāvim ir tiesības iesniegt paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem, kā arī izteikt citas piezīmes par ziņojuma saturu. Paskaidrojumus un piezīmes pievieno ziņojumam. Ziņojumā norāda informāciju:

81.1. par kuģi un kuģošanas kompāniju;

81.2. par pārbaudes veidu (pirmreizējā vai atkārtotā), laiku un vietu;

81.3. par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem (ja tādi ir konstatēti) ar norādi par pārkāptajām prasībām;

81.4. par pārbaudē pieņemto lēmumu;

81.5. kur un kādā termiņā pieņemto lēmumu var apstrīdēt;

81.6. kam iesniedzama ziņojuma kopija.

82. Ja kuģa aizsardzības pārbaudē konstatē, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības prasībām un šā iemesla dēļ ir būtiski apdraudēti cilvēki, kuģi vai cits īpašums, KOAI inspektors var pieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu, aizliegumu kuģim pārvietoties ostā vai kuģa izraidīšanu no ostas. Lēmumu par kuģa izraidīšanu no ostas KOAI inspektors var pieņemt tikai SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 3.3. apakšpunktā minētajā gadījumā.

83. Lēmumu par kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu vai aizliegumu kuģim pārvietoties ostā izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas, bet par kuģa izraidīšanu no ostas – Krasta apsardze. Lai nodrošinātu minēto lēmumu izpildi, Jūras administrācija iesniedz ostas kapteinim vai Krasta apsardzei attiecīgo lēmumu. Pēc lēmuma saņemšanas ostas kapteinis vai Krasta apsardze nekavējoties veic atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Par lēmumu par kuģa izraidīšanu no ostas Krasta apsardze nekavējoties informē arī šo noteikumu 64.2., 64.3. un 64.4. apakšpunktā minētās iestādes.

84. Pēc visu kuģa aizsardzības pārbaudes laikā konstatēto trūkumu novēršanas kuģa kapteinis par to paziņo KOAI. Lai pārliecinātos par konstatēto trūkumu novēršanu uz kuģa, kurš ir aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, KOAI veic kuģa aizsardzības atkārtotu pārbaudi.

85. Ja pēc šo noteikumu 84. punktā minētās atkārtotās aizsardzības pārbaudes KOAI inspektors konstatē, ka kuģis drīkst pārvietoties ostā, doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, KOAI inspektors pieņem lēmumu par kuģa atbrīvošanu.

86. Lēmumu par kuģa atbrīvošanu izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas. Lai nodrošinātu minētā lēmuma izpildi, Jūras administrācija iesniedz ostas kapteinim attiecīgo lēmumu. Pēc lēmuma saņemšanas ostas kapteinis nekavējoties veic atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS).

87. Atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 3.1. apakšpunktam par visiem saskaņā ar šo noteikumu 79., 80., 82. un 85. punktu piemērotajiem kontroles pasākumiem Jūras administrācija nekavējoties paziņo kuģa karogvalstij, atzītajai aizsardzības organizācijai, kas izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, kā arī Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai. Atbilstoši SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 3.2. apakšpunktam par kuģa izraidīšanu no ostas KOAI inspektors paziņo arī nākamās piestāšanas ostas valstij un ISPS kodeksa B daļas 4.42. apakšpunktā minētajām piekrastes valstīm. Paziņojumā par kuģa izraidīšanu no ostas (izņemot paziņojumu Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai) ietver informāciju atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 4.41. apakšpunktam.

3. Ostas iekārtas aizsardzība

3.1. Vispārīgais raksturojums

88. Ostas iekārtas aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

88.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšana;

88.2. ostas iekārtas aizsardzības virsnieka un tā vietnieka apstiprināšana;

88.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna sagatavošana;

88.4. ostas iekārtas aizsardzības plāna izvērtēšana un apstiprināšana;

88.5. ostas iekārtas aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

88.6. ostas iekārtas aizsardzības sākotnējā pārbaude;

88.7. ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšana.

89. Lai uzraudzītu ostas iekārtas aizsardzības prasību ievērošanu, KOAI inspektors veic:

89.1. ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes;

89.2. informācijas apmaiņu ar institūcijām, kas ir atbildīgas par ostas iekārtu aizsardzību, vai personām, kas ir iesaistītas ostas iekārtu aizsardzībā.

90. Ostas iekārtas aizsardzības plānā ietver atsauces uz šīm prasībām. Ostas iekārtas aizsardzības novērtēšanas un ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laikā KOAI inspektors pārbauda, vai ir ievērotas normatīvajos aktos par kiberdrošību būtisko pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības. Ja KOAI inspektoram rodas pamatoti iemesli uzskatīt, ka minētās prasības netiek ievērotas, KOAI inspektors par to informē Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam.

3.2. Ostas iekārtas aizsardzības novērtēšana

91. Šādu ostas iekārtu īpašnieks vai valdītājs vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgas darbības uzsākšanas iesniedz KOAI iesniegumu ar lūgumu veikt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu:

91.1. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajām ostas iekārtām;

91.2. šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajām ostas iekārtām;

91.3. šo noteikumu 3.5.1. apakšpunktā minētajām ostas iekārtām;

91.4. tādām šo noteikumu 3.5.2. apakšpunktā minētajām ostas iekārtām, par kurām šo noteikumu 6. punktā minētajā izvērtējumā ir konstatēts, ka tām nepieciešams piemērot aizsardzības prasības.

92. Pēc šo noteikumu 91. punktā minētā iesnieguma saņemšanas KOAI inspektors veic ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu, ievērojot ISPS kodeksa A daļas 15. punktu un B daļas 15. punktu, tai skaitā:

92.1. apkopo informāciju par ostas iekārtu;

92.2. veic ostas iekārtas apskati, iepriekš vienojoties par apskates laiku.

93. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ietvaros KOAI inspektors veic arī ISPS kodeksa A daļas 3.2. apakšpunktā minēto izvērtējumu, pirms tam nosakot, vai attiecīgā ostas iekārta ir atzīstama par tādu ostas iekārtu, kas minēta ISPS kodeksa A daļas 3.2. apakšpunktā. Attiecīgajā izvērtēšanā ņem vērā vismaz šādus faktorus:

93.1. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto kuģu apkalpošanas biežums gada laikā un intensitāte laikposmā, kas īsāks par gadu;

93.2. apkalpoto kuģu tips, ņemot vērā, ka pasažieru kuģi un kuģi, kas pārvadā bīstamas kravas, rada augstāku risku;

93.3. ostas iekārtas tuvums apdzīvotai vietai.

94. Par ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu KOAI inspektors sagatavo ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu, ietverot tajā informāciju, kas atbilst ISPS kodeksa A daļas 15.5., 15.7. apakšpunktā un B daļas 15.3. apakšpunktā minētajiem ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma elementiem. Attiecībā uz ostas iekārtām, kas minētas ISPS kodeksa A daļas 3.2. apakšpunktā, ziņojumā norāda arī to, ciktāl tām ir piemērojamas aizsardzības prasības.

95. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojuma sagatavošanas procesā KOAI inspektors noskaidro, izvērtē un iespēju robežās ņem vērā ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja, kā arī ostas aizsardzības iestādes viedokli par ziņojumā ietveramo informāciju.

96. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu apstiprina Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta direktors.

97. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu sagatavo un apstiprina viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 91. punktā minētā iesnieguma saņemšanas. Apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu nosūta:

97.1. ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam;

97.2. ostas aizsardzības iestādei.

98. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu pārskata reizi piecos gados pēc pirmreizējā novērtējuma apstiprināšanas, par ko ostas iekārtas aizsardzības virsnieks, bet, ja tāda nav, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs iesniedz KOAI iesniegumu ar lūgumu pārskatīt ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu. Minēto iesniegumu iesniedz arī tad, ja ostas iekārtā ir notikušas būtiskas izmaiņas (piemēram, mainījies ostas iekārtas īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, mainījusies ostas iekārtas fiziskā uzbūve, mainījies ostas iekārtā veikto operāciju raksturs, tai skaitā apkalpoto kuģu tips, mainījies ostas iekārtas apdraudējums) vai ja ostā vai ostas iekārtā ir noticis tāds aizsardzības incidents, kas ir ietekmējis operācijas ostas iekārtā.

99. Ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu pārskata pēc analoģijas un nepieciešamajā apjomā, piemērojot šo noteikumu 92., 93., 94., 95., 96. un 97. punkta nosacījumus.

100. Par ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu veic atzīmi ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanas uzskaites lapā. Pārskatīto ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu noformē kā ziņojuma nākamo (atjaunoto) versiju, grozījumu uzskaites lapā norādot šo versiju un tajā veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju.

3.3. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks

101. KOAI pēc ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja rakstveida iesnieguma saņemšanas katrai ostas iekārtai apstiprina ostas iekārtas aizsardzības virsnieku un tā vietnieku.

102. Šo noteikumu 101. punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus dokumentus par katru ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka amata kandidātu:

102.1. dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum vitae (CV));

102.2. kandidāta parakstītu apliecinājumu par to, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai – vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpē (B2);

102.3. dokumentu, kas apliecina KOAI apstiprinātas ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apmācības programmas apguvi.

103. Lēmumu par šo noteikumu 102.3. apakšpunktā minētā dokumenta izsniegšanu nevar būt pieņēmis un šī lēmuma pieņemšanā nevar būt piedalījies pats kandidāts vai tā radinieks, kā tas definēts likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā".

104. Ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja izvirzīto kandidatūru ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka amatam apstiprina, ja tā:

104.1. atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām;

104.2. saskaņā ar Sodu reģistrā pieejamo informāciju nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta vai personas sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

105. Ja KOAI konstatē, ka apstiprinātais ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vai tā vietnieks vairs neatbilst šo noteikumu 104. punktā minētajām prasībām, tā var pieņemt lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka apstiprinājuma anulēšanu un pieprasīt ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam izvirzīt citu ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka kandidatūru.

106. Vienas ostas ietvaros vairākām ostas iekārtām var apstiprināt vienu ostas iekārtas aizsardzības virsnieku vai tā vietnieku.

107. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks veic ISPS kodeksa A daļas 17. un 18. punktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktos pienākumus un ir kontaktpersona ar ostas iekārtas aizsardzību saistītajos jautājumos.

108. Ja ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vienlaikus nav arī ostas aizsardzības virsnieks, ostas iekārtas aizsardzības virsnieks sadarbojas ar ostas aizsardzības virsnieku, lai nodrošinātu, ka konkrētās ostas iekārtas aizsardzības sistēma ir integrēta kopīgajā ostas aizsardzības sistēmā.

3.4. Ostas iekārtas aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana, izvērtēšana un apstiprināšana

109. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo ostas iekārtas aizsardzības virsnieks. Lai sagatavotu ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus, ostas iekārtas aizsardzības virsnieks var izmantot atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 16.1.1. punkta un B daļas 4.4. punkta nosacījumiem.

110. Ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

110.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

110.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot ostas iekārtas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

110.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus ostas iekārtā;

110.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KOAI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto institūciju (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) priekšlikumus.

111. Ostas iekārtas aizsardzības plānā ietver informāciju atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 16.3. punkta un B daļas 16.3. un 16.8. punkta nosacījumiem un sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā noteikto plāna struktūru. Jūras administrācija savā tīmekļvietnē publicē ostas iekārtas aizsardzības plāna veidni un šīs veidnes aizpildīšanas vadlīnijas.

112. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā.

113. Ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumus noformē kā visa ostas iekārtas aizsardzības plāna nākamo (atjaunoto) versiju, grozījumu uzskaites lapā norādot šo versiju un tajā veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju.

114. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus kopā ar iesniegumu par to apstiprināšanu iesniedz KOAI.

115. KOAI inspektors izvērtē ostas iekārtas aizsardzības plāna un tā grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī pārbauda, vai ostas iekārtas aizsardzības plānā vai tā grozījumos noteiktais caurlaižu režīms ir saskaņots ar kompetentajām iestādēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par robežšķērsošanas vietas režīmu.

116. Ja ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu izvērtēšanas laikā KOAI inspektors konstatē neatbilstību šo noteikumu 115. punktā minētajām prasībām, viņš par to paziņo iesniedzējam. Iesniedzējs viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas iesniedz KOAI atbilstoši precizētu ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus. Ja precizētais plāns vai tā grozījumi netiek iesniegti, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu apstiprināt ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus.

117. Ja ostas iekārtas aizsardzības plāns vai tā grozījumi atbilst šo noteikumu 115. punktā minētajām prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.

118. Ostas iekārtas aizsardzības plānu apstiprina, izdarot atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu. Apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības plānu nosūta:

118.1. ostas iekārtas aizsardzības virsniekam, bet, ja tāda nav, ostas iekārtas īpašniekam vai valdītājam;

118.2. ostas aizsardzības virsniekam, bet, ja tāda nav, ostas aizsardzības iestādei.

119. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks ostas iekārtas aizsardzības plānu pārskata pēc nepieciešamības, bet pilnā apjomā ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

120. Par ostas iekārtas aizsardzības plāna pārskatīšanu veic atzīmi ostas iekārtas aizsardzības plāna pārskatīšanas uzskaites lapā.

121. KOAI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi ostas iekārtas aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par ostas iekārtu un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, izmaiņas ostas iekārtas personāla apmācību, vingrinājumu un mācību plānos, citas neliela apjoma izmaiņas, kas būtiski neietekmē ostas iekārtas aizsardzības sistēmu).

122. Ja notikušas šo noteikumu 121. punktā minētās izmaiņas, ostas iekārtas aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un jauno plāna versiju iespējami īsākā laikā nosūta:

122.1. KOAI;

122.2. ostas aizsardzības virsniekam, bet, ja tāda nav, ostas aizsardzības iestādei.

3.5. Ostas iekārtas aizsardzības plāna, tā grozījumu un ostas iekārtas aizsardzības pierakstu glabāšana

123. Vienu apstiprinātā ostas iekārtas aizsardzības plāna aktuālās versijas eksemplāru glabā ostas iekārtā, otru eksemplāru – ostā, bet trešo eksemplāru – KOAI.

124. Ostas iekārtas aizsardzības pierakstus glabā ostas iekārtā vismaz piecus gadus.

125. Ostas iekārtas aizsardzības pieraksti ir vismaz:

125.1. ostas iekārtas aizsardzības apmācību, vingrinājumu un mācību pārskati;

125.2. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības incidentiem un apdraudējumiem, tai skaitā sarakste par konkrētiem incidentiem un apdraudējumiem;

125.3. pieraksti par pārkāpumiem ostas iekārtas aizsardzības jomā;

125.4. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības līmeņu maiņu;

125.5. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības aprīkojuma pārbaudēm, apkopi un kalibrēšanu;

125.6. ostas iekārtas aizsardzības sistēmas pārbaužu uzskaite;

125.7. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības plāna pārskatīšanu, tai skaitā par ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumu ieviešanu, ja nepieciešams;

125.8. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu;

125.9. aizsardzības deklarācijas.

3.6. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes

126. Lai pārliecinātos par ostas iekārtas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas iekārtas aizsardzības prasībām, KOAI inspektors veic ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes.

127. KOAI inspektors veic šādas ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes:

127.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma pirmreizējās izsniegšanas;

127.2. ikgadējo pārbaudi – pārbaude, ko veic laikposmos starp 10. un 12. mēnesi, 22. un 24. mēnesi, 34. un 36. mēnesi un 46. un 48. mēnesi pēc ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas;

127.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma atkārtotas izsniegšanas;

127.4. ārpuskārtas pārbaudi – pārbaude, kas nav šo noteikumu 127.1., 127.2. vai 127.3. apakšpunktā minētā pārbaude un ko veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, tai skaitā pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām valsts institūcijām vai citām juridiskām vai fiziskām personām, ja tām ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka ostas iekārta neatbilst aizsardzības prasībām.

128. KOAI inspektors ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja iesniegumu, izņemot ārpuskārtas pārbaudi. Pēc iesnieguma saņemšanas KOAI inspektors vienojas ar ostas iekārtas īpašnieku vai valdītāju par ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes vietu un laiku.

129. Par ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes rezultātiem sagatavo ziņojumu. Ziņojumu paraksta persona, kas to sagatavojusi, un ostas iekārtas pārstāvis. Ja ostas iekārtas pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā veic attiecīgu ierakstu. Ostas iekārtas pārstāvim vai citām personām, kas nodrošina ostas iekārtas aizsardzību, ir tiesības sniegt paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem, kā arī izteikt citas piezīmes par ziņojuma saturu. Paskaidrojumus un piezīmes pievieno ziņojumam. Ziņojumā norāda informāciju:

129.1. par ostas iekārtu;

129.2. par pārbaudes veidu (sākotnējā, ikgadējā, atjaunojošā vai ārpuskārtas), laiku un vietu;

129.3. par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem (ja tādi ir konstatēti) ar norādi uz pārkāptajām prasībām;

129.4. par pārbaudē pieņemto lēmumu;

129.5. kur un kādā termiņā pārbaudē pieņemto lēmumu var apstrīdēt.

130. Ja sākotnējā vai atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma atbilst ostas iekārtas aizsardzības prasībām un apstiprinātajam ostas iekārtas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu.

131. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst ostas iekārtas aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam ostas iekārtas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu.

132. Ja atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst ostas iekārtas aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam ostas iekārtas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu un anulē esošo ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja tam vēl nav beidzies derīguma termiņš.

133. Ja ikgadējā vai ārpuskārtas pārbaudē konstatē, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma atbilst ostas iekārtas aizsardzības prasībām un apstiprinātajam ostas iekārtas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām.

134. Ja ikgadējā vai ārpuskārtas pārbaudē konstatē, ka ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst ostas iekārtas aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam ostas iekārtas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas iekārtas neatbilstību aizsardzības prasībām un anulē ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu.

3.7. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums

135. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz KOAI pēc šo noteikumu 127.1. vai 127.3. apakšpunktā minētās pārbaudes. Atbilstības apstiprinājumā ietver vismaz:

135.1. Jūras administrācijas logo;

135.2. norādi, ka atbilstības apstiprinājumu ir izdevusi Jūras administrācija Latvijas Republikas valdības vārdā;

135.3. atbilstības apstiprinājuma numuru;

135.4. norādi uz normatīvo aktu, saskaņā ar kuru atbilstības apstiprinājums ir izdots;

135.5. ostas iekārtas nosaukumu;

135.6. ostas iekārtas adresi;

135.7. norādi par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām;

135.8. norādi par to, kāda tipa kuģu apkalpošanai atbilstības apstiprinājums ir izdots;

135.9. atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņu;

135.10. norādi par to, ka atbilstības apstiprinājuma spēkā esība ir atkarīga no ikgadējo, atjaunojošo un ārpuskārtas pārbaužu rezultātiem;

135.11. atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas vietu un laiku;

135.12. amatpersonu, kura ir izsniegusi atbilstības apstiprinājumu.

136. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu KOAI izsniedz triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 130. punktā minētā lēmuma pieņemšanas.

137. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

137.1. KOAI rīcībā ir informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz ostas iekārtu laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas (piemēram, paredzēta ostas iekārtas rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, ostas iekārtas aizsardzības sistēmas maiņa, ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja maiņa);

137.2. no ostas iekārtas īpašnieka vai valdītāja saņemts attiecīgs rakstveida lūgums.

138. Ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņa laikā mainās apstiprinājumā ietvertie dati par ostas iekārtu, piemēram, ostas iekārts nosaukums, bet apkalpojamo kuģu tips un ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs paliek tas pats, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KOAI iesniegumu par jauna ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to ostas iekārtas aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo apstiprinājumu, KOAI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā apstiprinājumā norādīto derīguma termiņu.

139. Ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir iznīcināts, bojāts, nozaudēts vai nolaupīts, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs par to nekavējoties informē KOAI.

140. Jaunu ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja iepriekšējais apstiprinājums ir anulēts vai beidzies tā derīguma termiņš, KOAI izsniedz pēc šo noteikumu 127.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

4. Ostas aizsardzība

4.1. Vispārīgais raksturojums

141. Ostas aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

141.1. ostas aizsardzības novērtēšana;

141.2. ostas aizsardzības virsnieka un tā vietnieka apstiprināšana;

141.3. ostas aizsardzības plāna sagatavošana;

141.4. ostas aizsardzības plāna izvērtēšana un apstiprināšana;

141.5. ostas aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

141.6. ostas aizsardzības sākotnējā pārbaude;

141.7. ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšana.

142. Lai uzraudzītu ostas aizsardzības prasību ievērošanu, KOAI inspektors veic:

142.1. ostas aizsardzības pārbaudes;

142.2. informācijas apmaiņu ar institūcijām, kas ir atbildīgas par ostu aizsardzību, vai personām, kuras ir iesaistītas ostu aizsardzībā.

143. Ostas aizsardzības plānā ietver atsauces uz prasībām, kas būtisko pakalpojumu sniedzējiem noteiktas normatīvajos aktos par kiberdrošību. Ostas aizsardzības novērtēšanas un ostas aizsardzības pārbaudes laikā KOAI inspektors pārbauda, vai ostas pārvalde ievēro normatīvajos aktos par kiberdrošību būtisko pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības. Ja KOAI inspektoram rodas pamatoti iemesli uzskatīt, ka minētās prasības netiek ievērotas, KOAI inspektors par to informē Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam.

144. Ostai pēc analoģijas piemēro aizsardzības prasības, kas noteiktas ostas iekārtām, ja šie noteikumi neparedz citādi.

4.2. Ostas aizsardzības novērtēšana

145. Šo noteikumu 3.6. apakšpunktā minētās ostas pārvalde iesniedz KOAI iesniegumu ar lūgumu veikt ostas aizsardzības novērtējumu.

146. Pēc šo noteikumu 145. punktā minētā iesnieguma saņemšanas KOAI inspektors veic ostas aizsardzības novērtējumu, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā noteikto, tostarp:

146.1. apkopo informāciju par ostu, tai skaitā ostā esošajām teritorijām, kas nav ostas iekārtas;

146.2. apkopo informāciju par ostai blakus esošajām teritorijām;

146.3. veic ostas apskati, tai skaitā ostā esošo un tās aizsardzībai potenciāli nozīmīgo teritoriju apskati, kas nav ostas iekārtas, iepriekš vienojoties par apskates laiku;

146.4. veic ostas aizsardzībai potenciāli nozīmīgo ostai blakus esošo teritoriju apskati, iepriekš vienojoties par apskates laiku.

147. Par ostas aizsardzības novērtējumu KOAI inspektors sagatavo ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu, ietverot tajā informāciju, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem ostas aizsardzības novērtējuma elementiem. Attiecībā uz ostas aizsargājamā teritorijā ietvertajām vietām, kas nav ostas iekārtas, ziņojumā norāda arī to, ciktāl tām ir piemērojamas aizsardzības prasības.

148. Ja, novērtējot ostas aizsardzību, ostas aizsardzības teritorijā tiek iekļauta tāda vieta, kas nav ostas iekārta un neatrodas ostas pārvaldes lietojumā (piemēram, iznomāta ostas teritorija, kas nav ostas iekārta, vai ostai blakus esoša teritorija), ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumā norāda to, kādas aizsardzības prasības papildus ir piemērojamas ostā, lai nepazeminātu ostas aizsardzību, ņemot vērā šīs vietas izmantošanas veidu, atrašanās vietu un citus apstākļus.

149. Ostas aizsardzības novērtējuma ziņojuma sagatavošanas procesā KOAI inspektors noskaidro, izvērtē un iespēju robežās ņem vērā ostas aizsardzības iestādes viedokli par ziņojumā ietveramo informāciju.

150. Ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu apstiprina Jūras administrācijas Kuģošanas drošības departamenta direktors.

151. Ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu sagatavo un apstiprina viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 145. punktā minētā iesnieguma saņemšanas. Apstiprināto ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu nosūta ostas aizsardzības iestādei.

152. Šādos gadījumos ostas aizsardzības virsnieks, bet, ja tāda nav, ostas aizsardzības iestāde nekavējoties iesniedz KOAI iesniegumu ar lūgumu pārskatīt ostas aizsardzības novērtējumu:

152.1. ja pēc ostas aizsardzības novērtējuma ziņojuma pēdējās versijas apstiprināšanas ir pagājuši četri gadi un deviņi mēneši;

152.2. ja ostā ir notikušas būtiskas izmaiņas (piemēram, mainījies ostas pārvaldības modelis, mainījusies ostas fiziskā uzbūve, mainījies ostas apdraudējums);

152.3. ja ostā ir noticis tāds aizsardzības incidents, kas ir ietekmējis operācijas ostā.

153. Ostas aizsardzības novērtējumu pārskata pēc analoģijas un nepieciešamajā apjomā, piemērojot šo noteikumu 146., 147., 148., 149., 150. un 151. punktu.

154. Par ostas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu veic atzīmi ostas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanas uzskaites lapā. Pārskatīto ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu noformē kā ziņojuma nākamo (atjaunoto) versiju, grozījumu uzskaites lapā norādot šo versiju un tajā veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju.

155. Ja ostas aizsardzības novērtējuma pārskatīšana veikta, pamatojoties uz šo noteikumu 152.1. apakšpunktā minēto iesniegumu, pārskatīto ostas aizsardzības novērtējuma ziņojuma versiju apstiprina tieši piecus gadus pēc iepriekšējās versijas apstiprināšanas vai pēdējā darbdienā pirms šī termiņa.

4.3. Ostas aizsardzības iestāde

156. Katrai ostai ir ostas aizsardzības iestāde, kas atbild par aizsardzības jautājumiem ostā, tai skaitā par ostas aizsardzības plāna sagatavošanu un īstenošanu.

157. Attiecīgā ostas pārvalde veic ostas aizsardzības iestādes funkcijas savas ostas aizsargājamā teritorijā.

4.4. Ostas aizsardzības virsnieks

158. KOAI pēc ostas aizsardzības iestādes rakstveida iesnieguma saņemšanas katrai ostas aizsargājamai teritorijai apstiprina ostas aizsardzības virsnieku un tā vietnieku.

159. Šo noteikumu 158. punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus dokumentus par katru ostas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka amata kandidātu:

159.1. dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum vitae (CV));

159.2. kandidāta parakstītu apliecinājumu par to, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai – vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpē (B2);

159.3. dokumentu, kas apliecina KOAI apstiprinātas ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apmācības programmas apguvi.

160. Lēmumu par šo noteikumu 159.3. apakšpunktā minētā dokumenta izsniegšanu nevar būt pieņēmis un šī lēmuma pieņemšanā nevar būt piedalījies pats kandidāts vai tā radinieks, kā tas definēts likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

161. Ostas aizsardzības iestādes izvirzīto kandidatūru ostas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka amatam apstiprina, ja tā:

161.1. atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1. apakšpunktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām;

161.2. saskaņā ar Sodu reģistrā pieejamo informāciju nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta vai personas sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

162. Ja KOAI konstatē, ka apstiprinātais ostas aizsardzības virsnieks vai tā vietnieks vairs neatbilst šo noteikumu 161. punktā minētajām prasībām, tā var pieņemt lēmumu par ostas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka apstiprinājuma anulēšanu un pieprasīt ostas aizsardzības iestādei izvirzīt citu ostas aizsardzības virsnieka vai tā vietnieka kandidatūru.

163. Vairākām ostām var apstiprināt vienu ostas aizsardzības virsnieku vai tā vietnieku.

164. Ostas aizsardzības virsnieks veic pienākumus, kas saistīti ar ostas aizsardzību (pēc analoģijas ar ISPS kodeksa A daļas 17. un 18. punktā noteiktajiem pienākumiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekam), un ir kontaktpersona ar ostas aizsardzību saistītajos jautājumos.

165. Ja ostas aizsardzības virsnieks vienlaikus nav arī ostas iekārtas aizsardzības virsnieks, tas sadarbojas ar attiecīgajā ostā esošo ostas iekārtu aizsardzības virsniekiem, lai nodrošinātu, ka ostas iekārtu aizsardzības sistēmas ir integrētas kopīgajā ostas aizsardzības sistēmā.

4.5. Ostas aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana, izvērtēšana un apstiprināšana

166. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo ostas aizsardzības virsnieks. Lai sagatavotu ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus, ostas aizsardzības virsnieks var izmantot tādas atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus, kas ir sertificēta šādas darbības veikšanai.

167. Ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

167.1. ostas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

167.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot ostas aizsardzības novērtējumā iekļauto informāciju;

167.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus ostā;

167.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot KOAI un ar valsts drošību un aizsardzību saistīto institūciju (piemēram, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) priekšlikumus.

168. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo, ievērojot šādus nosacījumus attiecībā uz plāna saturu:

168.1. ostas aizsardzības plāna atsevišķu satura elementu izstrādei piemēro šo noteikumu 3. pielikumā minētās prasības (izstrādājot pārējo ostas aizsardzības plāna saturu, pēc analoģijas piemēro Padomes regulas Nr. 725/2004 II pielikuma 16. punktā ostas iekārtu aizsardzības plāniem paredzētās prasības un Padomes regulas Nr. 725/2004 III pielikuma 16. punktā ostas iekārtu aizsardzības plāniem paredzētos ieteikumus);

168.2. ja osta apkalpo jūras kuģus, kas pārvadā pasažierus un transportlīdzekļus, ostas aizsardzības plānā iekļauj īpašus aizsardzības pasākumus, ko piemēro attiecībā uz pasažieriem un transportlīdzekļiem, kurus paredzēts pārvadāt ar šiem kuģiem;

168.3. ostas aizsardzības plānā integrē tās teritorijā esošo ostas iekārtu aizsardzības plānus.

169. Jūras administrācija savā tīmekļvietnē publicē ostas aizsardzības plāna veidni un šīs veidnes aizpildīšanas vadlīnijas. Ja Jūras administrācija ostas aizsardzības plāna veidni ir precizējusi, ostas aizsardzības virsnieks ostas aizsardzības plānu atbilstoši precizē ne vēlāk kā nākamās šo noteikumu 178. punktā minētās ostas aizsardzības plāna pārskatīšanas laikā.

170. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā.

171. Ostas aizsardzības plāna grozījumus noformē kā visa ostas aizsardzības plāna nākamo (atjaunoto) versiju, grozījumu uzskaites lapā norādot šo versiju un tajā veiktās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju.

172. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus kopā ar iesniegumu par to apstiprināšanu iesniedz KOAI.

173. KOAI inspektors izvērtē ostas aizsardzības plāna un tā grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām, kā arī pārbauda, vai ostas aizsardzības plānā vai tā grozījumos noteiktais caurlaižu režīms ir saskaņots ar kompetentajām iestādēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par robežšķērsošanas vietas režīmu.

174. Ja ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu izvērtēšanas laikā KOAI inspektors konstatē neatbilstības šo noteikumu 173. punktā minētajām prasībām, viņš par to paziņo iesniedzējam. Iesniedzējs viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas iesniedz KOAI atbilstoši precizētu ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus. Ja precizētais plāns vai tā grozījumi netiek iesniegti, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu apstiprināt ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus.

175. Ja ostas aizsardzības plāns vai tā grozījumi atbilst šo noteikumu 173. punktā minētajām prasībām, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu.

176. Ostas aizsardzības plānu apstiprina, izdarot atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu. Apstiprināto ostas aizsardzības plānu nosūta ostas aizsardzības virsniekam, bet, ja tāda nav, ostas aizsardzības iestādei.

177. Ostas aizsardzības virsnieks ostas aizsardzības plānu pārskata pēc nepieciešamības, bet pilnā apjomā ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

178. Par ostas aizsardzības plāna pārskatīšanu veic atzīmi ostas aizsardzības plāna pārskatīšanas uzskaites lapā.

179. KOAI nav jāapstiprina neliela apjoma grozījumi ostas aizsardzības plānā (piemēram, izmaiņas kontaktinformācijā par ostu un ostas aizsardzības virsnieku, izmaiņas ostas aizsardzības personāla apmācību, vingrinājumu un mācību plānos, citas neliela apjoma izmaiņas, kas būtiski neietekmē ostas aizsardzības sistēmu).

180. Ja notikušas šo noteikumu 179. punktā minētās izmaiņas, ostas aizsardzības plānā veic attiecīgus grozījumus un jauno plāna versiju iespējami īsākā laikā nosūta KOAI.

4.6. Ostas aizsardzības plāna, tā grozījumu un ostas aizsardzības pierakstu glabāšana

181. Vienu apstiprinātā ostas aizsardzības plāna aktuālās versijas eksemplāru glabā ostā, otru eksemplāru – KOAI.

182. Ostas aizsardzības pierakstus glabā ostā vismaz piecus gadus.

183. Ostas aizsardzības pieraksti ir vismaz:

183.1. ostas aizsardzības apmācību, vingrinājumu un mācību pārskati;

183.2. pieraksti par ostas aizsardzības incidentiem un apdraudējumiem, tai skaitā sarakste par konkrētiem incidentiem vai apdraudējumiem;

183.3. pieraksti par pārkāpumiem ostas aizsardzības jomā;

183.4. pieraksti par ostas aizsardzības līmeņu maiņu;

183.5. pieraksti par ostas aizsardzības aprīkojuma pārbaudēm, apkopi un kalibrēšanu;

183.6. ostas aizsardzības sistēmas pārbaužu uzskaite;

183.7. pieraksti par ostas aizsardzības plāna pārskatīšanu, tai skaitā par ostas aizsardzības plāna grozījumu ieviešanu, ja nepieciešams;

183.8. pieraksti par ostas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu;

183.9. aizsardzības deklarācijas.

4.7. Ostas aizsardzības pārbaudes

184. Lai pārliecinātos par ostas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas aizsardzības prasībām, KOAI inspektors veic ostas aizsardzības pārbaudes.

185. KOAI inspektors veic šādas ostas aizsardzības pārbaudes:

185.1. sākotnējo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma pirmreizējās izsniegšanas;

185.2. ikgadējo pārbaudi – pārbaude, ko veic laikposmos starp 10. un 12. mēnesi, 22. un 24. mēnesi, 34. un 36. mēnesi un 46. un 48. mēnesi pēc ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas;

185.3. atjaunojošo pārbaudi – pārbaude, ko veic pirms ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma atkārtotas izsniegšanas;

185.4. ārpuskārtas pārbaudi – pārbaude, kas nav šo noteikumu 185.1., 185.2. vai 185.3. apakšpunktā minētā pārbaude un ko veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības prasībām, tai skaitā pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām valsts institūcijām vai citām juridiskām vai fiziskām personām, ja tām ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka osta neatbilst aizsardzības prasībām.

186. KOAI inspektors ostas aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz ostas aizsardzības iestādes iesniegumu, izņemot ārpuskārtas pārbaudi. Pēc iesnieguma saņemšanas KOAI inspektors vienojas ar ostas aizsardzības iestādi par ostas aizsardzības pārbaudes vietu un laiku.

187. Par ostas aizsardzības pārbaudes rezultātiem sagatavo ziņojumu. Ziņojumu paraksta persona, kas to sagatavojusi, un ostas pārstāvis. Ja ostas pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā veic attiecīgu ierakstu. Ostas pārstāvim vai citām personām, kas nodrošina ostas aizsardzību, ir tiesības sniegt paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem, kā arī izteikt citas piezīmes par ziņojuma saturu. Paskaidrojumus un piezīmes pievieno ziņojumam. Ziņojumā norāda informāciju:

187.1. par ostu;

187.2. par pārbaudes veidu (sākotnējā, ikgadējā, atjaunojošā vai ārpuskārtas), laiku un vietu;

187.3. par pārbaudes laikā konstatētajiem trūkumiem (ja tādi ir konstatēti) ar norādi uz pārkāptajām prasībām;

187.4. par pārbaudē pieņemto lēmumu;

187.5. kur un kādā termiņā pārbaudē pieņemto lēmumu var apstrīdēt.

188. Ja sākotnējā vai atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka ostas aizsardzības sistēma atbilst ostas aizsardzības prasībām un apstiprinātajam ostas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu.

189. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē, ka ostas aizsardzības sistēma neatbilst ostas aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam ostas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu.

190. Ja atjaunojošajā pārbaudē konstatē, ka ostas aizsardzības sistēma neatbilst ostas aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam ostas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu un anulē esošo ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja tam vēl nav beidzies derīguma termiņš.

191. Ja ikgadējā vai ārpuskārtas pārbaudē konstatē, ka ostas aizsardzības sistēma atbilst ostas aizsardzības prasībām un apstiprinātajam ostas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas atbilstību aizsardzības prasībām.

192. Ja ikgadējā vai ārpuskārtas pārbaudē konstatē, ka ostas aizsardzības sistēma neatbilst ostas aizsardzības prasībām vai apstiprinātajam ostas aizsardzības plānam, KOAI inspektors pieņem lēmumu par ostas neatbilstību aizsardzības prasībām un anulē ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu.

4.8. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums

193. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz KOAI pēc šo noteikumu 185.1. vai 185.3. apakšpunktā minētās pārbaudes. Atbilstības apstiprinājumā ietver vismaz:

193.1. Jūras administrācijas logo;

193.2. norādi, ka atbilstības apstiprinājumu ir izdevusi Jūras administrācija Latvijas Republikas valdības vārdā;

193.3. atbilstības apstiprinājuma numuru;

193.4. norādi uz normatīvo aktu, saskaņā ar kuru atbilstības apstiprinājums ir izdots;

193.5. ostas nosaukumu;

193.6. ostas adresi;

193.7. norādi par ostas atbilstību aizsardzības prasībām;

193.8. norādi par to, kāda tipa kuģu apkalpošanai atbilstības apstiprinājums ir izdots;

193.9. atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņu;

193.10. norādi par to, ka atbilstības apstiprinājuma spēkā esība ir atkarīga no ikgadējo, atjaunojošo un ārpuskārtas pārbaužu rezultātiem;

193.11. atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas vietu un laiku;

193.12. amatpersonu, kura ir izsniegusi atbilstības apstiprinājumu.

194. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu KOAI izsniedz triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 188. punktā minētā lēmuma pieņemšanas.

195. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

195.1. KOAI rīcībā ir informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz ostu laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas (piemēram, paredzēta ostas rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, ostas aizsardzības sistēmas maiņa, ostas īpašnieka vai valdītāja maiņa);

195.2. no ostas aizsardzības iestādes saņemts attiecīgs rakstveida lūgums.

196. Ja ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņa laikā mainās apstiprinājumā ietvertie dati par ostu (piemēram, ostas nosaukums), bet apkalpojamo kuģu tips un ostas īpašnieks vai valdītājs paliek tas pats, ostas aizsardzības iestāde triju darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz KOAI iesniegumu par jauna ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu un to ostas aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo apstiprinājumu, KOAI triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par jauna ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā apstiprinājumā norādīto derīguma termiņu.

197. Ja ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir iznīcināts, bojāts, nozaudēts vai nolaupīts, ostas aizsardzības iestāde par to nekavējoties informē KOAI.

198. Jaunu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja iepriekšējais apstiprinājums ir anulēts vai beidzies tā derīguma termiņš, KOAI izsniedz pēc šo noteikumu 185.3. apakšpunktā minētās pārbaudes.

5. Aizsardzības deklarācija

199. Pēc kuģa aizsardzības virsnieka vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka pieprasījuma saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 5. punktu aizpilda aizsardzības deklarāciju pirms kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbības šādos gadījumos:

199.1. ja mijiedarbībā iesaistītais kuģis vai ostas iekārta darbojas atšķirīgos aizsardzības līmeņos vai otrajā un trešajā aizsardzības līmenī;

199.2. ja kuģa un ostas vai kuģa un kuģa pēdējo triju mijiedarbību laikā ir noticis aizsardzības incidents vai bijis aizsardzības apdraudējums;

199.3. ja mijiedarbībā iesaistītajā ostas iekārtā pēdējā mēneša laikā ir noticis aizsardzības incidents vai bijis aizsardzības apdraudējums;

199.4. ja aizsardzības prasībām atbilstošam kuģim ir mijiedarbība ar ostas iekārtu, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

199.5. ja aizsardzības prasībām atbilstošam kuģim ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

199.6. ja aizsardzības prasībām atbilstošai ostas iekārtai ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

199.7. ja aizsardzības prasībām atbilstošai ostas iekārtai ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas, piemēram, kuģis tiek ekspluatēts bez derīga starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta (sertifikāts nav derīgs, ja noteiktajos termiņos tajā nav izdarīti starpposmu pārbaudes apstiprinājumi vai ja beidzies tā derīguma termiņš un tas ISPS kodeksā noteiktajā kārtībā nav pagarināts);

199.8. ja kuģim, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, ir mijiedarbība ar ostas iekārtu, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas, piemēram, nav sastādīts un ieviests ostas iekārtas aizsardzības plāns, ostas iekārtas aizsardzības plāna apstiprinājums ir anulēts, Latvijas ostā esošā ostas iekārta tiek ekspluatēta bez ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai apstiprinājums nav derīgs (apstiprinājums nav derīgs, ja noteiktajos termiņos tajā nav izdarīta starpposmu apliecinājuma atzīme vai ja beidzies tā derīguma termiņš);

199.9. ja kuģim, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas, piemēram, kuģis tiek ekspluatēts bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai sertifikāts nav derīgs (sertifikāts nav derīgs, ja noteiktajos termiņos tajā nav izdarīti starpposmu pārbaudes apstiprinājumi vai ja beidzies tā derīguma termiņš un tas ISPS kodeksā noteiktajā kārtībā nav pagarināts);

199.10. ja osta, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas (piemēram, tai nav derīga atbilstības apstiprinājuma), ir jāaizpilda aizsardzības deklarācijas ar kuģi, kas pietauvots pie ostas piestātnes;

199.11. ja uz mijiedarbībā iesaistītā kuģa vai mijiedarbībā iesaistītajā ostas iekārtā veic operācijas, kas saistītas ar pasažieru apkalpošanu;

199.12. ja uz mijiedarbībā iesaistītā kuģa vai mijiedarbībā iesaistītajā ostas iekārtā veic šādas kravas operācijas:

199.12.1. operācijas ar bīstamām kravām, kas noteiktas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (IMDG kodekss);

199.12.2. operācijas ar lejamkravām, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (IBC kodekss), 17. nodaļā;

199.12.3. operācijas ar sašķidrinātu gāzu lejamkravām, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas (IGC kodekss), 19. nodaļā;

199.13. jebkurā citā mijiedarbības gadījumā, kas noteikts kuģa vai ostas iekārtas aizsardzības plānā.

200. Šo noteikumu 199. punktā minētajos gadījumos aizsardzības deklarāciju aizpilda katru reizi, kad notiek kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbība. Ja kuģa mijiedarbība ar attiecīgo ostas iekārtu vai kuģi ir regulāra, var sagatavot vienu aizsardzības deklarāciju uz laiku, ne ilgāku par trijiem mēnešiem.

201. Aizpildītas aizsardzības deklarācijas uz kuģa glabā vismaz par pēdējo 10 ostu apmeklējumiem.

202. Ostas iekārtās aizpildītām aizsardzības deklarācijām jābūt pieejamām vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.

6. Aizsardzības līmeņa noteikšana

203. Valsts drošības dienests nosaka Latvijas karoga kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai atbilstošu ISPS kodeksa A daļas 2.1.9., 2.1.10. un 2.1.11. apakšpunktā norādīto aizsardzības līmeni un pieņemto lēmumu paziņo Krasta apsardzei, kas izdara atbilstošu atzīmi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) un informē Jūras administrāciju, kuģi, ostu, ostas daļu vai ostas iekārtu par noteikto aizsardzības līmeni.

204. Valsts drošības dienests šo noteikumu 203. punktā minēto lēmumu pieņem pēc tam, kad saņemta un izvērtēta informācija no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītajām iestādēm (piemēram, Jūras administrācijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) vai citām Latvijas Republikas vai ārvalstu iestādēm, fiziskām vai juridiskām personām.

205. Jūras administrācija sniedz Valsts drošības dienestam tās rīcībā esošo informāciju par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, lai Valsts drošības dienests varētu noteikt aizsardzības līmeni kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai saskaņā ar šo noteikumu 203. punktu.

206. Valsts drošības dienests nodrošina ISPS kodeksa A daļas 4.1. un 4.2. apakšpunktā un B daļas 4.21. apakšpunktā minēto prasību izpildi.

7. Aizsardzības personāla apmācības programmu apstiprināšana

207. Aizsardzības personāla (ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieks, ostas vai ostas iekārtas personāls, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, tai skaitā arī piesaistītās līgumorganizācijas, pārējais ostas vai ostas iekārtas personāls) apmācības programmas saskaņošanai var iesniegt tikai atzītā aizsardzības organizācija.

208. Pirms ostu vai ostas iekārtu aizsardzības personāla aizsardzības apmācības uzsākšanas atzītā aizsardzības organizācija, kura plāno veikt apmācību, ar iesniegumu iesniedz KOAI apstiprināšanai attiecīgo apmācības programmu.

209. KOAI inspektors mēneša laikā pēc apmācības programmas saņemšanas izvērtē tās satura atbilstību aizsardzības prasībām un ISPS kodeksa A daļas 18. punktā minētajām prasībām un:

209.1. ja apmācības programma atbilst minētajām prasībām, pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu un pieņemto lēmumu paziņo tā adresātam;

209.2. ja ir konstatētas neatbilstības, pieņem lēmumu par programmas neapstiprināšanu, norādot termiņu neatbilstību novēršanai un pieņemto lēmumu paziņo tā adresātam. Pēc neatbilstību novēršanas adresātam ir tiesības atkārtoti iesniegt programmu KOAI apstiprināšanai.

210. Aizsardzības personāla apmācības programmas apstiprina uz pieciem gadiem.

211. Kuģu aizsardzības virsnieku, kuģu personāla, kuru darba pienākumos ietilpst kuģa aizsardzības funkciju pildīšana, mācību kursu programmu satura izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību veic Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanu, īstenošanu un uzraudzību.

8. Pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības apmācībām, vingrinājumiem un mācībām

212. Kuģošanas kompānija, ostas aizsardzības iestāde, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs nodrošina, ka kuģa un kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācības notiek vismaz reizi kalendāra gadā, starplaikam starp mācībām nepārsniedzot 18 mēnešus.

213. Aizsardzības mācībās pārbauda sakarus, koordināciju, resursu pieejamību un reaģēšanu, un tajās var piedalīties attiecīgi ISPS kodeksa B daļas 13.7. vai 18.6. apakšpunktā minētās institūcijas un amatpersonas.

214. Aizsardzības mācības var būt:

214.1. pilna mēroga vai nepilna mēroga;

214.2. praktiskas, teorētiska simulācija vai seminārs;

214.3. kombinētas ar citām mācībām (piemēram, mācības reaģēšanai ārkārtas situācijā vai citas valsts kompetento institūciju pieprasītas mācības uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā).

215. Kuģošanas kompānija, ostas aizsardzības iestāde, ostas iekārtas īpašnieks vai valdītājs nodrošina kuģa un ostas iekārtas aizsardzības vingrinājumus atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 13.6. vai 18.5. apakšpunktā minētajām prasībām.

216. Aizsardzības vingrinājumu laikā trenē un pārbauda atsevišķus aizsardzības plāna elementus.

217. Ostu un ostu iekārtu aizsardzības virsnieku un to vietnieku apmācību veic pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Pēc izietā apmācības kursa beigšanas ostas un ostas iekārtas aizsardzības virsnieks un tā vietnieks iesniedz KOAI kursa beigšanu apliecinošus dokumentus (piemēram, sertifikāts par sagatavošanas kursu pabeigšanu, sertifikāts vai cits apliecinājums par ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka apmācības pabeigšanu).

218. Ostas un ostas iekārtas personāla, kuram ir ar aizsardzību saistīti pienākumi, un pārējā ostas un ostas personāla apmācību veic pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā atbilstoši apstiprinātajām aizsardzības apmācības programmām.

219. Ostu un ostas iekārtu aizsardzības virsnieku un to vietnieku aizsardzības apmācību drīkst veikt tikai atzīta aizsardzības organizācija.

220. Ostas un ostas iekārtas personāla, kuram ir ar aizsardzību saistīti pienākumi, un pārējā ostas un ostas iekārtas personāla apmācības, vingrinājumus un mācības plāno un īsteno attiecīgi ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieks vai atzīta aizsardzības organizācija.

221. Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu apmācību, vingrinājumu un mācību plāns nākamajam gadam tiek iesniegts KOAI līdz kārtējā gada 30. decembrim.

9. Informācijas apmaiņa un sadarbība

222. Jūras administrācija veic informācijas apmaiņu ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju, Eiropas Komisiju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 3. panta 3. punktu, 4. pantu un 5. panta 2. punktu un SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 13. noteikumu.

223. Krasta apsardze nodrošina ISPS kodeksa B daļas 4.13., 4.15., 4.16. (izņemot informācijas sniegšanu Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai), 4.22., 4.23. un 4.24. apakšpunktā minēto prasību izpildi. Prasību izpildi, kas attiecas uz ostas iekārtām, Krasta apsardze nodrošina arī attiecībā uz ostām kopumā. Jūras administrācija sniedz Krasta apsardzei tās rīcībā esošo informāciju par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, lai Krasta apsardze varētu nodrošināt informāciju saskaņā ar šo punktu. Krasta apsardze veic regulāru informācijas pārbaudi par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību.

224. Jūras administrācija iekļauj Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) aktuālo informāciju par ostām vai ostas iekārtām, kurām ir aizsardzības plāns. Ostas aizsardzības virsnieks vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieks iekļauj Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) aktuālo informāciju par personām, kuras ir atbildīgas par attiecīgās ostas vai ostas iekārtas aizsardzību.

225. Attiecībā uz starptautiskajiem jūras satiksmes pakalpojumiem KOAI aizsardzības novērtēšanā sadarbojas ar attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

226. Ja kuģis veic starptautiskus regulārus reisus starp Latviju un vienu vai vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, KOAI var lūgt šīm valstīm attiecīgo kuģi atbrīvot no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju, ja tiek ievēroti Padomes regulas Nr. 725/2004 7. panta 1. punktā noteiktie nosacījumi.

227. Jūras administrācija iesniedz Eiropas Komisijai un attiecīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm kuģošanas sabiedrību un kuģu sarakstu, kas saskaņā ar Padomes regulas Nr. 725/2004 7. panta 1. punktu un šiem noteikumiem ir atbrīvoti no pienākuma sniegt aizsardzības informāciju.

228. Jūras administrācija iesniedz Eiropas Komisijai to ostu sarakstu, uz kurām attiecas šie noteikumi, kā arī informē Eiropas Komisiju par jebkurām izmaiņām minētajā sarakstā.

229. Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības virsnieki sadarbojas, lai nodrošinātu pilnīgāku kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, un ir kontaktpersonas attiecīgi ar kuģa, ostas vai ostas iekārtas aizsardzību saistītajos jautājumos.

230. Lai stiprinātu kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību un nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu, šajos noteikumos minētās iestādes, un, ja nepieciešams, arī citas kompetentās iestādes var izstrādāt operatīvās rīcības plānus.

231. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki nodrošina KDI vai KOAI inspektora nokļūšanu uz kuģa, kas atrodas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, aizsardzības kontroles pasākumu veikšanai, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, kuģošanas līdzekļus vai gaisa kuģus.

232. Ostas pārvalde informē Jūras administrāciju par komersantu, kas plāno uzsākt ostā tādu komercdarbību, kurai būtu piemērojamas ISPS kodeksā un citās starptautiskajās un nacionālajās tiesību normās noteiktās kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasības. Ziņojumu, kurā pēc iespējas detalizētāk apraksta plānoto komercdarbību, sniedz pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc Ostu likuma 18. panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšanas ar attiecīgo komersantu.

10. Noslēguma jautājumi

233. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumus Nr. 746 "Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 254. nr.; 2018, 251. nr.).

234. Ostas iekārtas un ostas aizsardzības plāni, kas apstiprināti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir piemērojami līdz kārtējo nepieciešamo grozījumu izdarīšanai tajos.

235. Ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ar trūkumiem, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 746 "Noteikumi par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību" ir izsniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā līdz ikgadējai vai atjaunojošajai pārbaudei (atkarībā no tā, kura ir pirmā).

236. Ostas un ostas iekārtas aizsardzības virsnieku vietniekiem KOAI apstiprinājums ir jāsaņem triju mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

237. Ostas un ostas iekārtas aizsardzības virsniekiem, kas ir saņēmuši KOAI apstiprinājumu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, apliecinājumu par to, ka viņš prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai (vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpē (B2)), iesniedz KOAI kopā ar šo noteikumu 217. punktā minētajiem kārtējā apmācības kursa beigšanu apliecinošiem dokumentiem.

238. Aizsardzības personāla apmācības programmas, kas apstiprinātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir jāiesniedz apstiprināšanai no jauna viena gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Satiksmes ministrs K. Briškens

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 10. decembra
noteikumiem Nr. 790

Ostas iekārtas aizsardzības plāna struktūra

I. Ostas iekārtas nosaukums.

II. Atsauce uz citiem plāniem, kuru sastāvdaļa ir šis plāns.

III. Plāna izstrādātājs.

IV. Plāna apstiprināšanas datums.

V. Plāna apstiprinātāja amats, paraksts un tā atšifrējums.

VI. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieka un vietnieka kontaktinformācija.

VII. Plānā veikto grozījumu saraksts.

VIII. Plāna satura rādītājs.

1. Ievads:

1.1. mērķis;

1.2. situācija;

1.3. plānošanai būtiskā informācija;

1.4. pieņēmumi.

2. Ostas iekārtas apraksts:

2.1. izvietojums, robežas, sadalījums pa zonām;

2.2. blakus esošās teritorijas, to ietekme;

2.3. kartes, plāni.

3. Ostas iekārtas aizsardzības organizācija:

3.1. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks un vietnieks;

3.2. nolikums (pielikumā);

3.3. struktūra, darbinieki, to sadalījums pa darba vietām, izmaiņas saistībā ar aizsardzības līmeņu maiņu;

3.4. darbinieku darba grafiki, rotācija, atpūtas laiki un nosacījumi;

3.5. darbinieku tiesības, pienākumi;

3.6. darbinieku instrukcijas (pielikumā);

3.7. ostas iekārtas aizsardzības darbinieku identifikācija:

3.7.1. formastērpi;

3.7.2. identifikācijas dokumenti un zīmes;

3.8. ostas iekārtas aizsardzības transporta identifikācija;

3.9. ostas iekārtas aizsardzības padome;

3.10. saistība ar citām aizsardzības un drošības struktūrām;

3.11. aizsardzības pasākumu uzturēšanas kontroles kārtība.

4. Ostas iekārtas aizsardzības aprīkojums:

4.1. perimetra žogi, vārti, durvis, barjeras:

4.1.1. izvietojums;

4.1.2. fiziskais raksturojums;

4.1.3. brīdinājuma zīmes;

4.1.4. stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.1.5. stāvokļa pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.1.6. rīcība bojājumu gadījumā;

4.2. apgaismojums:

4.2.1. izvietojums;

4.2.2. fiziskais raksturojums;

4.2.3. apgaismes ierīču stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.2.4. apgaismes ierīču pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.2.5. rīcība apgaismes ierīču darbības traucējumu gadījumā;

4.3. cits aizsardzības un drošības aprīkojums (piemēram, videonovērošana, signalizācija, piekļuves kontroles sistēma):

4.3.1. uzskaitījums, izvietojums, raksturojums;

4.3.2. aprīkojuma stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.3.3. aprīkojuma stāvokļa pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.3.4. rīcība aprīkojuma darbības traucējumu gadījumā.

5. Ostas iekārtas aizsardzības pasākumi (1., 2. un 3. aizsardzības līmenī)¹:

5.1. caurlaides kontroles kārtība:

5.1.1. cilvēku, transporta un kravas plūsmas sadalījums starp iekļūšanas punktiem, darba laiks;

5.1.2. caurlaides kontrole:

5.1.2.1. darbiniekiem;

5.1.2.2. kravu piegādātājiem;

5.1.2.3. kuģu krājumu piegādātājiem;

5.1.2.4. pasažieriem;

5.1.2.5. valsts institūciju pārstāvjiem;

5.1.2.6. kuģa apkalpes locekļiem;

5.1.2.7. apmeklētājiem;

5.1.3. identifikācijas sistēma cilvēkiem un transportam:

5.1.3.1. identifikācijas dokumentu un caurlaižu veidi un paraugi;

5.1.3.2. identifikācijas dokumentu un caurlaižu izsniegšana;

5.1.3.3. identifikācijas dokumentu un caurlaižu pārbaude iekļūšanas punktos;

5.1.4. rīcība iekļūšanas kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.2. ierobežotas piekļuves zonu uzraudzība:

5.2.1. ierobežotas piekļuves zonas, to robežas, iekļūšanas punkti un raksturojums;

5.2.2. ierobežotas piekļuves zonu apzīmējumi;

5.2.3. aizsardzības pasākumi, instrukcijas;

5.2.4. piekļuves kontroles kārtība:

5.2.4.1. pasažieriem;

5.2.4.2. darbiniekiem;

5.2.4.3. kravu piegādātājiem;

5.2.4.4. kuģu krājumu piegādātājiem;

5.2.4.5. kuģa apkalpes locekļiem;

5.2.4.6. valsts institūciju pārstāvjiem;

5.2.4.7. apmeklētājiem;

5.2.5. rīcība noteiktā ierobežotās piekļūšanas zonas režīma pārkāpumu gadījumos;

5.3. kravas operāciju uzraudzība:

5.3.1. kravas saņemšanas, nosūtīšanas un apstrādes procedūras;

5.3.2. kravas dokumentu noformēšanas kārtība;

5.3.3. kravas izvietojuma shēmas (pa veidiem);

5.3.4. kravu aizsardzības pasākumi un kravu pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.3.5. īpašie pasākumi, apstrādājot un uzskaitot ostas iekārtā esošās bīstamās kravas;

5.3.6. rīcība kravu apstrādes kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.4. kuģa apgādes uzraudzība:

5.4.1. kuģa apgādes saņemšanas procedūras;

5.4.2. kuģa apgādes dokumentu noformēšanas kārtība;

5.4.3. kuģa apgādes aizsardzības pasākumi un to pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.4.4. rīcība kuģa apgādes saņemšanas kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.5. pārvadājumam nodotās bagāžas uzraudzība:

5.5.1. bagāžas saņemšanas, nosūtīšanas un citas apstrādes procedūras;

5.5.2. bagāžas dokumentu noformēšanas kārtība;

5.5.3. bagāžas aizsardzības un tās pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.5.4. rīcība bagāžas apstrādes kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.5.5. kiberdrošības pārvaldība.

6. Aizsardzības līmeņu izziņošana:

6.1. pilnvaras aizsardzības līmeņu izziņošanai un maiņai;

6.2. aizsardzības līmeņu izziņošanas un maiņas procedūra.

7. Aizsardzības deklarācijas sastādīšana:

7.1. pilnvarojums aizsardzības deklarācijas sastādīšanai;

7.2. aizsardzības deklarācijas sastādīšanas procedūras.

8. Sakari:

8.1. ostas iekārtā:

8.1.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.1.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.2. ar ostas dienestiem un blakus esošajām ostas iekārtām:

8.2.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.2.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.3. ar ostas iekārtā esošo kuģi:

8.3.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.3.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.4. ar Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (MRCC), Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, akvatorijas patruļām, atmīnēšanas un ūdenslīdēju vienībām, citām aizsardzības un drošības, valsts un pašvaldību iestādēm:

8.4.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.4.2. sakaru un apziņošanas shēmas.

9. Saistība ar citiem aizsardzības un reaģēšanas plāniem.

10. Plāna pārskatīšana:

10.1. plāna pārskatīšanas un labojumu ieviešanas procedūras;

10.2. plāna pārskatīšanas grafiks.

11. Aizsardzības dokumentācija (pieraksti):

11.1. dokumentācijas aizpildīšanas kārtība;

11.2. dokumentācijas veidlapu paraugi (pielikumā).

12. Plāna drošība un kontrole:

12.1. plāna sadale un izplatīšana;

12.2. ierobežojumi un citi drošības pasākumi plāna aizsardzībai.

13. Ostas iekārtas personāla apmācība:

13.1. profesionālās kvalifikācijas prasības saistībā ar ostas iekārtas aizsardzību:

13.1.1. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks un vietnieks;

13.1.2. ar ostas iekārtas aizsardzību saistītais personāls;

13.1.3. pārējais ostas iekārtas personāls;

13.2. individuālās apmācības plāni un grafiki:

13.2.1. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks un vietnieks;

13.2.2. ar ostas iekārtas aizsardzību saistītais personāls;

13.2.3. pārējais ostas iekārtas personāls;

13.3. treniņu plāni un grafiki;

13.4. mācību plāni un grafiki.

14. Plāni ārkārtas situācijām:

14.1. ugunsgrēks;

14.2. sprādziens;

14.3. sprādzienbīstama priekšmeta atrašana;

14.4. informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem uz kuģa;

14.5. informācija par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas signāla saņemšanu no ostas iekārtā vai tās tuvumā esoša kuģa;

14.6. informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem ostā vai ostas iekārtā:

14.7. vēstulē ievietota spridzināšanas ietaise;

14.8. automašīnā ievietotas spridzināšanas ietaises;

14.9. laivā ievietotas spridzināšanas ietaises;

14.10. nelikumīga ieroču pielietošana ostā vai ostas iekārtā un pret to;

14.11. radioaktīvais, ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums;

14.12. ķīmisko vielu noplūde;

14.13. naftas un naftas produktu noplūde;

14.14. demonstrācijas, piketi;

14.15. streiki;

14.16. noziedzīgi nodarījumi, piemēram, zādzības, laupīšanas;

14.17. nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums;

14.18. elektroapgādes traucējumi;

14.19. sakaru traucējumi;

14.20. kiberuzbrukums;

14.20. bēgļu, nelegālo imigrantu un bezbiļetnieku atklāšana;

14.21. dabas stihijas, piemēram, vētras, plūdi;

14.22. ķīlnieku sagrābšana;

14.23. katastrofas ar lielu cietušo skaitu;

14.24. pandēmija;

14.25. izņēmuma stāvoklis valstī;

14.26. citas ārkārtas situācijas.

15. Aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņš.

16. Pielikumi.

IX. Definīcijas.

X. Atsauču un izmantotās literatūras rādītājs.

Nr. p. k.	Pasākumi	Iesaistītie spēki, līdzekļi	1. līmenis	2. līmenis	3. līmenis

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 10. decembra
noteikumiem Nr. 790

Ostas aizsardzības novērtējuma elementi

1. Ostas aizsardzības novērtējumā:

1.1. identificē un novērtē nozīmīgas ostas vērtības un infrastruktūru, ko nepieciešams aizsargāt;

1.2. identificē iespējamos draudus ostas vērtībām un infrastruktūrai un šo draudu rašanās iespējamību, lai noteiktu atbilstošus aizsardzības pasākumus un to prioritāro secību;

1.3. identificē, izvēlas un nosaka pretpasākumu un organizatorisko izmaiņu prioritātes, lai mazinātu ostas ievainojamību, tostarp izvērtē minēto pretpasākumu un organizatorisko izmaiņu efektivitātes līmeni;

1.4. identificē infrastruktūras, pārvaldes un ostā veicamo procedūru trūkumus, ieskaitot arī cilvēkfaktoru, kas var apdraudēt ostas aizsargātību.

2. Lai izpildītu šā pielikuma 1. punktā noteiktās vispārējās prasības, ostas aizsardzības novērtējumā:

2.1. identificē visas teritorijas, kuras ir nozīmīgas ostas aizsardzības nodrošināšanai, tādējādi arī nosakot tās teritorijas robežas, kurā nepieciešams piemērot aizsardzības prasības (aizsargājamā teritorija). Aizsargājamā teritorijā:

2.1.1. obligāti iekļauj ostā esošās ostas iekārtas, kuras ir pakļautas aizsardzības prasībām saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra noteikumiem Nr. 790 "Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi" (par pamatu šo teritoriju novērtēšanai izmanto saskaņā ar 3.2. apakšnodaļu veiktos ostas iekārtu novērtējumus, ja konkrētajām teritorijām tādi ir veikti);

2.1.2. var iekļaut jebkuru citu ostas teritoriju, kas ir nozīmīga ostas aizsardzības nodrošināšanai;

2.1.3. var iekļaut jebkuru ostai blakus esošu teritoriju, kas ir nozīmīga ostas aizsardzības nodrošināšanai;

2.2. identificē ostas aizsardzībai nozīmīgos jautājumus, kas saistīti ar ostā esošo ostas iekārtu aizsardzības pasākumu un citu ostas aizsardzības pasākumu mijiedarbību;

2.3. identificē tos ostas darbiniekus, kas būs pakļauti iepriekšējās darbības pārbaudēm vai drošības pārbaudēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kritisko infrastruktūru;

2.4. ja nepieciešams, sadala aizsargājamo teritoriju zonās atkarībā no aizsardzības incidentu riska līmeņa (zonas vērtē, ievērojot ne tikai to iespējamību kļūt par tiešo apdraudējuma mērķi, bet arī ievērojot iespējamo šīs zonas apdraudējumu, ja par apdraudējuma mērķi kļūst blakus esošās zonas);

2.5. identificē aizsargājamās teritorijas apdraudējuma riska variācijas (piemēram, sezonāla rakstura risks);

2.6. identificē aizsargājamās teritorijas katras zonas īpašās iezīmes, kuras ir būtiskas ostas aizsardzībai (piemēram, atrašanās vieta, piekļūšanas vietas, elektroapgāde, sakaru sistēma, īpašumtiesības, lietotāji);

2.7. identificē iespējamos draudu scenārijus ostai, ņemot vērā, ka noteiktu draudu tiešs mērķis var būt visa osta vai konkrētas tās infrastruktūras daļas, krava, bagāža, cilvēki vai transports ostā;

2.8. identificē katra iespējamā ostas draudu scenārija specifiskās sekas:

2.8.1. ņemot vērā, ka sekas var būt gan tiešas, gan netiešas;

2.8.2. ņemot vērā, ka sekas var ietekmēt gan vienu, gan vairākas aizsargājamās teritorijas zonas;

2.8.3. īpašu uzmanību pievēršot cilvēku upuru riskam;

2.9. identificē aizsardzības incidentu ķēdes iedarbības iespējamības;

2.10. identificē aizsargājamās teritorijas katras zonas nepilnības, kas pazemina tās aizsargātību;

2.11. identificē visus organizatoriskos aspektus, kas ir nozīmīgi vispārējai ostas aizsardzībai, ieskaitot visas ar aizsardzību saistītās iestādes, noteikumus un procedūras;

2.12. identificē ostas aizsardzības ievainojamību saistībā ar organizatoriskiem, normatīviem un procedūras aspektiem;

2.13. identificē aizsardzības pasākumus, lai samazinātu nepilnības, kas pazemina ostas aizsargātību:

2.13.1. ņem vērā konstatētās aizsardzības incidentu riska līmeņa atšķirības dažādās aizsargājamās teritorijas zonās;

2.13.2. īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļūšanas kontroli vai piekļūšanas aizliegumu visai ostai vai noteiktai ostas daļai, tai skaitā:

2.13.2.1. pasažieru, ostas darbinieku un citu strādnieku, ostas apmeklētāju un kuģu apkalpes locekļu identifikācijai;

2.13.2.2. teritorijas un darbību novērošanai;

2.13.2.3. kravu un bagāžas kontrolei;

2.14. nosaka, kā jāpastiprina aizsardzības pasākumi, ja paaugstinās aizsardzības līmenis;

2.15. nosaka, kā rīkoties situācijās, kad konstatēts objekts, kas rada aizdomas par apdraudējumu (piemēram, krava, bagāža, konteiners, krājumi vai personas, kas rada aizdomas par apdraudējumu, nezināmi sūtījumi, zināmas briesmas (piemēram, spridzināšanas ietaises)), un analizē nosacījumus, kuriem pastāvot:

2.15.1. risks ir jānovērš vietā, kur attiecīgais objekts konstatēts;

2.15.2. risks ir jānovērš pēc attiecīgā objekta pārvietošanas drošā vietā;

2.16. nosaka aizsardzības pasākumus, lai ierobežotu un samazinātu aizsardzības incidenta radītās sekas;

2.17. nosaka aizsardzības uzdevumu sadalījumu, kas ļauj atbilstoši konkrētajai situācijai un saskaņā ar aizsardzības prasībām ieviest nepieciešamos aizsardzības pasākumus;

2.18. ja nepieciešams, pievērš īpašu uzmanību mijiedarbībai ar citiem aizsardzības plāniem (piemēram, ostas iekārtu aizsardzības plāniem) un citiem jau esošiem aizsardzības pasākumiem, kā arī mijiedarbībai ar citiem rīcības plāniem (piemēram, rīcības plāns naftas noplūdes gadījumā, ostas ārkārtas situāciju rīcības plāns, medicīniskas iejaukšanās plāns, plāns kodolkatastrofas gadījumā);

2.19. nosaka nepieciešamās prasības saziņai, lai īstenotu aizsardzības pasākumus;

2.20. nosaka pasākumus, kas nodrošina aizsardzībai nozīmīgu informāciju pret nesankcionētu izpaušanu;

2.21. nosaka informācijas pakāpi, kas nepieciešama personām, kuras ir tieši iesaistītas ostas aizsardzības sistēmas nodrošināšanā, kā arī citām personām.

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 10. decembra
noteikumiem Nr. 790

Ostas aizsardzības plāna saturs

I. Vispārīgās prasības ostas aizsardzības plāna saturam

1. Ostas aizsardzības plāns:

1.1. nosaka visas ostas aizsardzībai nozīmīgās teritorijas:

1.1.1. ņemot vērā, ka atkarībā no apdraudējuma riska pakāpes aizsardzības pasākumi dažādās ostas zonās var atšķirties;

1.1.2. īpašu uzmanību pievēršot to ostas zonu mijiedarbībai, kurām ir atšķirīga apdraudējuma riska pakāpe;

1.2. nodrošina aizsardzības pasākumu saskaņotību starp ostas zonām ar atšķirīgu apdraudējuma riska pakāpi;

1.3. ja nepieciešams, nodrošina atšķirīgu aizsardzības pasākumu piemērošanu ostā atkarībā no:

1.3.1. atšķirīgām apdraudējuma riska pakāpēm dažādās ostas zonās;

1.3.2. aizsardzības līmeņa izmaiņām visā ostā vai noteiktā ostas zonā;

1.3.3. saņemtās specifiskās informācijas (piemēram, informācija par ostā esošu objektu, kas rada aizdomas par apdraudējumu);

1.4. nosaka organizatorisko sistēmu, kas nodrošina aizsardzības pasākumu efektīvu īstenošanu.

2. Šā pielikuma 1. punktā minētās vispārīgās prasības ņem vērā ostas aizsardzības plāna izstrādes procesā, nosakot šā pielikuma II nodaļā ietvertos aizsardzības plāna satura elementus.

II. Prasības atsevišķiem ostas aizsardzības plāna satura elementiem

3. Prasības piekļuves kontrolei:

3.1. ja tas nerada draudus ostas aizsardzībai, atsevišķās ostas zonās piekļuves kontroles pasākumus sāk īstenot tikai tad, ja apdraudējuma līmenis šajās zonās pārsniedz noteiktu minimālo slieksni;

3.2. šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minētos piekļuves kontroles pasākumus un apdraudējuma līmeņa minimālos sliekšņus nosaka ostas aizsardzības plānā;

3.3. nosakot piekļuves kontroles pasākumus, ņem vērā visus atbilstošos normatīvos aktus un labo praksi.

4. Prasības personu, bagāžas un kravas kontrolei:

4.1. atkarībā no apdraudējuma riska pakāpes identifikācijas dokumentu, bagāžas un kravas kontroli noteiktās ostas zonās var nepiemērot vai piemērot daļēji. Personas, kas vēlas iekļūt vai atrodas šajās ostas zonās, var tikt pakļautas kontrolei;

4.2. ja ostas aizsardzības nolūkos tajā lieto identifikācijas kartes, ostas aizsardzības plānā skaidri nosaka to izsniegšanas, lietošanas kontroles un nodošanas procedūras. Izstrādājot šīs procedūras, ņem vērā noteiktu ostas lietotāju grupu specifiku, lai ierobežotu piekļuves kontroles pasākumu negatīvo ietekmi uz viņu darbību. Minētās prasības attiecas vismaz uz šādām ostas lietotāju grupām:

4.2.1. jūrnieki;

4.2.2. institūciju amatpersonas;

4.2.3. personas, kas regulāri strādā ostā vai apmeklē to;

4.2.4. personas, kas dzīvo ostas teritorijā;

4.2.5. personas, kas neregulāri strādā ostā vai apmeklē to;

4.3. nosakot personu, bagāžas un kravas kontroles pasākumus, ņem vērā visus atbilstošos normatīvos aktus un labo praksi.

5. Ja nepieciešams, plānā nosaka informācijas un formalitāšu sistēmu (ieskaitot pirmsienākšanas formalitāšu sistēmu) savienošanas procedūras starp personām, kas veic kravas, bagāžas un pasažieru kontroli.

6. Ostas aizsardzības plānā nosaka pasākumus (ieskaitot drošības zonu noteikšanu) rīcībai ar kravu, bagāžu, kravas konteineriem, kuģa krājumiem vai personām, kas rada aizdomas par ostas apdraudējumu, kā arī pasākumus citu aizsardzības problēmu un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā.

7. Ostas aizsardzības plānā nosaka dažādu ostas zonu un tajās notiekošo darbību novērošanas tehniskos risinājumus.

8. Teritorijas, kurās tiek īstenota piekļuves kontrole vai cita veida kontrole, ir atbilstoši apzīmētas.

9. Nosaka šādas sakaru un aizsardzības formalitātes, lai aizsardzības informāciju nodrošinātu pret nesankcionētu izpaušanu:

9.1. apmaiņa ar aizsardzības informāciju notiek atbilstoši ostas aizsardzības plānā ietvertajiem aizsardzības formalitāšu standartiem;

9.2. atkarībā no informācijas nozīmīguma aizsardzības informācijas apmaiņā var ievērot principu, ka informāciju sniedz tikai tad, ja informācijas pieprasītājs var pietiekami pamatot nepieciešamību pēc attiecīgās informācijas. Ostas aizsardzības plānā iekļauj arī procedūras informācijas sniegšanai sabiedrībai, ja tas nerada draudus ostas aizsardzībai.

10. Lai nodrošinātu operatīvu reaģēšanu, ostas aizsardzības plānā nosaka skaidras procedūras, kādā veidā par katru aizsardzības incidentu ziņo ostas aizsardzības virsniekam un ostas aizsardzības iestādei.

11. Mijiedarbība ar citiem plāniem vai darbībām:

11.1. ostas aizsardzības plānā nosaka šā plāna mijiedarbības kārtību ar citiem ostā spēkā esošajiem aizsardzības plāniem un aizsardzības vai kontroles darbībām, ja nepieciešams, nosakot pretrunu atrisināšanas un trūkumu labošanas kārtību;

11.2. ostas aizsardzības plānā nosaka šā plāna mijiedarbības kārtību ar citiem reaģēšanas un ārkārtas plāniem un atbilstošām darbībām, ja nepieciešams, nosakot pretrunu atrisināšanas un trūkumu labošanas kārtību.

12. Ostas aizsardzības plānā nosaka apmācību, vingrinājumu un mācību kārtību.

13. Ostas aizsardzības institūcijas un to darbības procedūras:

13.1. ostas aizsardzības plānā detalizēti nosaka ostas aizsardzības institūcijas, funkciju sadalījumu starp tām, kā arī to darbības procedūras, tai skaitā procedūras, kas regulē sadarbību ar ostu iekārtu aizsardzības virsniekiem un kuģu aizsardzības virsniekiem, ja tas ir nepieciešams;

13.2. ostas aizsardzības plānā nosaka ostas aizsardzības komitejas (ja tāda ir) funkcijas.

14. Ostas aizsardzības plānā nosaka šā plāna regulāras pārskatīšanas un atjaunināšanas procedūras.