Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 85 Pēdējās nedēļas laikā 11 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 1178
Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 131. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija rīkojumā Nr. 400 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija rīkojumā Nr. 400 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 126. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" (turpmāk – 2.1.3.1.i. investīcija) projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu pakalpojumam "Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums – DAGR" (2. pielikums)."
2. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Apstiprināt kopējās projekta izmaksas ne vairāk kā 6 727 680 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 5 760 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 967 680 euro apmērā."
3. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 836 352 euro gadā, pieprasot tās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otro daļu."
4. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
5. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 17. decembra
rīkojumam Nr. 1178
"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
rīkojumam Nr. 400
2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) |
1.2. DAGR attīstības projekta īstenošanas partneri |
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM); Labklājības ministrija (LM); Nacionālais veselības dienests (NVD); Valsts ieņēmumu dienests (VID); Izglītības un zinātnes ministrija (IZM); Tiesu administrācija (TA); Valsts zemes dienests (VZD); Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (IeM IC) |
2. Saistīto projektu programma
2.1. Programmas nosaukums | Datu pārvaldības attīstības programma |
2.2. Saistība ar citiem projektiem |
Turpināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā
Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma
(DAGR)" iesāktās aktivitātes un nodrošināt mērķtiecīgu datu
agregatora risinājuma attīstīšanu. Projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" (turpmāk – DAGR attīstības projekts) ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros. Apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks |
3. DAGR attīstības projekta mērķis un galvenie ieguvumi
3.1. DAGR attīstības projekta mērķis un galvenais saturs |
DAGR attīstības projekta virsmērķis ir informācijas apmaiņas un
sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības
nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. Īstenojot DAGR
attīstības projektu, valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas
apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu
izplatīšanas platformā, kuru datu saņēmēji varēs izmantot, lai
izgūtu reāllaika datus no avotu sistēmām. Viens no mērķiem ir arī tehniski nodrošināt iespēju personai pārlūkot portālā Latvija.lv visus datus, ko iestādes reģistrējušas personai piekritīgos objektos, izmantojot jaunieviesto personas datu pārlūkošanas pakalpojumu. DAGR pilnveides uzdevums ir atslogot iestāžu (datu devēju) pamatdarbības informācijas sistēmas (turpmāk – IS) no datu izplatīšanas funkcijas un nodrošināt citām iestādēm (datu saņēmējiem) piekļuvi šo datu devēju informācijai pašapkalpošanās veidā. DAGR pilnveide ietvers iestāžu IS aktuālo datu objektu publikāciju, kas tiek bieži pieprasīta dažādos e-pakalpojumos un ārējās IS, un funkcionalitāti šo datu saņemšanai. DAGR nodrošinās iespēju datu saņēmējam iekļaut IS un e-pakalpojumos DAGR standartizētās tīmekļa pakalpes, lai varētu: • veikt nepieciešamās datu pārbaudes (validācijas) atbilstoši IS un e-pakalpojuma biznesa loģikai (piemēram, fiziskās personas esību, juridiskās personas atrašanos noteiktā reģistrā); • iegūt nepieciešamās papildu ziņas par konkrēto datu objektu. Risinājums ietver vienotā datu modelī balstītu datu atjaunošanu DAGR datubāzē un ātru datu pieprasījumu izpildi un nodošanu datu saņēmējam. DAGR pilnveidojamais risinājums ietver: 1) DAGR pamata komponenti – datu ielādes un transformācijas nodrošināšanu atbilstoši datu modelim, kas tiek uzturēts DAGR; 2) DAGR pašapkalpošanās komponenti – mijiedarbības nodrošināšanu ar Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas un pieteikumu vadības sistēmas (turpmāk – VIRSIS PVS) pašapkalpošanās portālu, lai lietotāji varētu sadarboties datu atļauju piešķiršanas un datu savienojumu monitoringa procesu ietvaros; 3) datu izguves savienotāju – datu ņēmējiem viegli izmantojamu programmatūru, kas ar predefinētu DAGR savienojumu nodrošina iespēju izgūt no DAGR datu kopas; 4) datu avotu savienotāju – risinājumu, kas nodrošina predefinētu pieslēgumu ar DAGR un datu avotu sistēmu, kā arī veic inkrementālu izmainīto datu kopu izguvi par tiem datu objektiem un atribūtiem, kas ir iekļauti DAGR datu modelī. Papildus var nodrošināt citu funkcionalitāti, lai sekmīgi atkalizmantotu datus un ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (GDPR). Ar DAGR tiek veicināta: 1) datu izguves automatizācija; 2) pašapkalpošanās, lai pieprasītu un saņemtu datu atļaujas; 3) komersantu pamatdarbības straujāka digitalizācija, jo atslogos komersantus no papildu investīcijām, vienlaikus samazinot gan laiku, kas nepieciešams risinājumu izveidei, gan administratīvās izmaksas sadarbībai ar valsts pārvaldi. DAGR attīstības projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības: 1) datu devēju pieslēgšana pie DAGR un DAGR datu izgūšana VRAA risinājumos; 2) DAGR pilnveide atbilstoši lietotāju vajadzībām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 1. pielikumu "Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju virziena mērķi, to apraksti un sasniegšanas apliecināšana" ir noteiktas nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformā (datu agregācijas vidē), proti, līdz 2026. gadam datu agregācijas vide nodrošina augstas pieejamības datu ielādes/atgūšanas risinājumu un nodrošina datu objektu kopumu no šādām nozarēm: • sociālā apdrošināšana un drošība; • zeme un nekustamais īpašums; • nodokļi. DAGR kā vienota platforma nodrošinās datu devējiem un datu saņēmējiem tehnoloģiskas datu apmaiņas iespējas, lai varētu izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) |
||
3.2. DAGR attīstības projekta pamatojums (aktualitāte/ nepieciešamība/ risināmā problēma) |
Datu savietošanas mehānismi un procesi, kas nodrošina piekļuvi
dažādiem valsts reģistriem, ir veidojušies vēsturisku faktoru
ietekmē, un to attīstība ir notikusi lēnāk, nekā attīstījušās datu
lietojuma tehnoloģijas. Datu saņēmēji sistēmu darbības
nodrošināšanai un procesu digitālai transformācijai izmanto datus no
daudziem datu avotiem, kas veido tehnoloģiski fragmentētu un
daudzveidīgu integrācijas vidi, kura nepietiekamas veiktspējas dēļ
bremzē vai padara neiespējamu datu atkalizmantošanu. Sekas šādai
situācijai ir slikti attīstīti proaktīvi e-pakalpojumi un valsts IS,
kā arī liels administratīvais slogs valsts pārvaldei, slēdzot
līgumus par datu aprites nodrošināšanu, kas papildus iepriekš
minētajam kopumā pamato esošo problēmu. Lai optimizētu datu izplatīšanas platformas veiktspēju, projekts nodrošinās pilnvērtīgu datu pieprasījumu apstrādi, līdz ar to katrai iestādei būs iespējams: 1) būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti; 2) atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas; 3) attīstīt jaunus datu pakalpojumus, kur izšķiroša ir ātra piekļuve liela apjoma datiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvākus valsts pārvaldes pakalpojumus, tai skaitā proaktīvus digitālos pakalpojumus |
||
3.3. DAGR attīstības projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) |
3.3.1. Palielināts datu kopu skaits DAGR |
Datu kopu skaits DAGR Rādītāja vērtība 2022. gadā – 0 |
12 | 2026. |
3.3.2. Palielināts DAGR datu izmantošanas gadījumu skaits |
Datu izmantošanas gadījumu skaits Rādītāja vērtība 2022. gadā – 0 |
20 | 2026. |
Tabulā norādītais papildina ERAF SAM 2.2.1. DAGR projekta iznākuma rādītājus, kas tiks sasniegti trīs gadus pēc ERAF SAM 2.2.1. DAGR projekta noslēguma, jo DAGR attīstības projekta ieguvumi ir atkarīgi no ERAF SAM 2.2.1. DAGR projekta ietvaros pieslēgtajām iestādēm un datu izmantotājiem. Gan ERAF SAM 2.2.1. rezultāta rādītāju, gan DAGR attīstības projekta noslēgums ir 2026. gads.
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) bez PVN | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
5 760 000 euro |
Plānotais PVN apmērs 967 680 euro |
Avanss – 0,00 euro (netiks pieprasīts) |
DAGR attīstības projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums |
4.2. DAGR attīstības projekta vadība, kuras ietvaros tiks nodrošināta DAGR attīstības projekta plānošana un pārvaldība, administratīvo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, kā arī publicitātes obligāto pasākumu īstenošana* | 1 152 000 euro | 1 152 000 euro | Īstenots projekts |
4.3. Datu devēju, ņēmēju pieslēgšana pie DAGR | 2 531 140 euro | 2 531 140 euro | Pieslēgti datu devēji, ņēmēji |
4.4. DAGR pilnveide atbilstoši lietotāju vajadzībām** | 2 076 860 euro | 2 076 860 euro | Pilnveidots DAGR |
Finansējuma sadalījums starp aktivitātēm ir provizorisks un var mainīties atbilstoši attiecīgo iepirkumu rezultātā.
* Projekta īstenošanas laikā netiks pārsniegts projektam piešķirtais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums 5 760 000 euro apmērā.
** Norādītais izmaksu maksimālais apmērs iespējams tikai tad, ja citā projekta izmaksu pozīcijā būs izmaksu samazinājums un netiks pārsniegts paredzētais projekta kopējais finansējums.
5. DAGR attīstības projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī (jā/nē) |
IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš7(gads, ceturksnis) | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) |
1 | 5.1.1. DAGR informācijas sistēma |
DAGR uzdevums
ir
atslogot iestāžu (datu devēju) pamatdarbības IS no datu izplatīšanas
funkcijas un nodrošināt citām iestādēm (datu saņēmējiem) piekļuvi šo
datu devēju informācijai. DAGR ietver: a) DAGR datu devēja savienotāju; b) DAGR datu saņēmēja savienotāju; c) DAGR datu krātuvi; d) DAGR pašapkalpošanās portālu. Lai optimizētu datu izplatīšanas veiktspēju, DAGR nodrošinās pilnvērtīgu datu pieprasījumu apstrādi, līdz ar to katrai iestādei būs iespējams: 1) būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti; 2) atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas; 3) attīstīt jaunus datu pakalpojumus, kur izšķiroša ir ātra piekļuve liela apjoma datiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvākus valsts pārvaldes pakalpojumus. Centralizēta datu izplatīšana pēc būtības novērš fragmentētus datu avotus. Datu savietošanu var īstenot DAGR datu modeļa funkcionalitātes ietvaros |
Jā | 03.08.2023. | 2026. g. 1. cet. | Vismaz 10 datu devēji un 20 datu saņēmēji |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) |
1 | 5.2.1. Datu apmaiņas nodrošināšana | Fiziskas un juridiskas personas, kuras izmanto pakalpojumu | Tiek iesniegts kopā ar projekta pasi |
2026. gada 1. cet. Tiks pilnveidots visā projekta īstenošanas laikā |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves
nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
Vismaz 8 | Labklājības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Tiesu administrācijas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra administratīvo vienību datu un Jūras administrācijas jūras vienību apvienoto datu DAGR datu kopa | 2026. g. 1. cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
Projekta pārvaldības un
īstenošanas kapacitāti veidos šādas organizatoriskās struktūras:
1. DAGR attīstības projekta uzraudzības padome – uzraudzības struktūra, kas izveidota uz DAGR attīstības projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu DAGR attīstības projekta mērķa sasniegšanu. Uzraudzības padome ir atbildīga par DAGR attīstības projekta rezultātiem, tā uzrauga DAGR attīstības projekta aktivitāšu īstenošanu un rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, DAGR attīstības projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un IKT pārvaldības organizācijas pārstāvji. DAGR attīstības projekta uzraudzības padome tiks izveidota pēc DAGR attīstības projekta īstenošanas līguma noslēgšanas atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 22. punktam. 2. DAGR attīstības projekta vadības grupa – vadības struktūra, kas izveidota uz DAGR attīstības projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu noteiktu DAGR attīstības projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanu. Tā ir atbildīga par DAGR attīstības projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus DAGR attīstības projekta vadītājam un komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām DAGR attīstības projektā, atbild par projekta rezultātu sasniegšanu DAGR attīstības projekta uzraudzības padomei, kā arī sniedz tai attiecīgus priekšlikumus. DAGR attīstības projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauta finansējuma saņēmēja vadība un atbildīgo struktūrvienību vadītāji, projekta vadītājs, sadarbības partneru pārstāvji, var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un DAGR attīstības projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti u. c.). DAGR attīstības projektā var veidot vairākas DAGR attīstības projekta vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, pa DAGR attīstības projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem). DAGR attīstības projekta vadības grupa tiek veidota ar VRAA direktora rīkojumu. 3. DAGR attīstības projekta vadītājs – vadības personāla pārstāvis, kas atbildīgs par DAGR attīstības projekta īstenošanu saskaņā ar DAGR attīstības projekta pieteikumu un DAGR attīstības projekta īstenošanu reglamentējošiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. DAGR attīstības projekta vadītājs tiks izraudzīts no VRAA strādājošo projekta vadītāju vidus (viena amata vieta uz pilnu slodzi). DAGR attīstības projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. 4. DAGR attīstības projekta komanda – īstenošanas organizatoriskā struktūra DAGR attīstības projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. DAGR attīstības projektā var veidot vairākas DAGR attīstības projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem. DAGR attīstības projekta komandu veido: a. DAGR attīstības projekta darba grupa – VRAA un sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata iesaistīti projektā un ir atbildīgi par konkrētu darbu izpildi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. DAGR attīstības projekta darba grupas sastāvā ir DAGR attīstības projekta īstenošanas personāls – viens VARAM un 4–5 VRAA darbinieki vai ierēdņi, no kuriem daļa tiks norīkota no esošo darbinieku vidus, bet daļa – nolīgstot jaunus darbiniekus uz projekta īstenošanas laiku. Projekta īstenošanas personāls tiks nodarbināts uz darba līguma, vienošanās un/vai rīkojuma pamata, un tā pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. DAGR attīstības projekta darba grupu atkarībā no DAGR attīstības projekta specifikas vada DAGR attīstības projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. DAGR attīstības projektā var veidot vairākas DAGR attīstības projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem); b. ārējie izstrādātāji – ja nepieciešams, iesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas DAGR attīstības projekta īstenošanā darbojas uz līguma pamata; c. pieaicinātie eksperti – iesaistīti atbilstoši nepieciešamībai, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji. Citas DAGR attīstības projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses: IKT pārvaldības organizācija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM, ar ko slēdzama vienošanās par DAGR attīstības projekta īstenošanu, kad finanšu saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA. Lai īstenotu DAGR attīstības projektu, būs nepieciešami šādi cilvēkresursi: 1) vecākais projekta vadītājs – 1 speciālists, 1 slodze (VRAA); 2) sistēmu un biznesa procesu analītiķis – 3 speciālisti, visiem 1 slodze (VRAA); 3) vadošais informāciju sistēmu uzturētājs – 2 speciālisti, visiem 1 slodze (VRAA); 4) sistēmu un biznesa procesu analītiķis – 1 speciālists, 1 slodze (VARAM). 1.–3. punktā norādītie speciālisti pašlaik strādā VRAA. DAGR attīstības projekta īstenošanas laikā amata nosaukumi var mainīties. 4. punktā norādītais speciālists strādā sadarbības partnera institūcijā – VARAM. Ja nepieciešams, projekta īstenošanas gaitā var tik iesaistīti papildu cilvēkresursi, kas attiecīgi tiks finansēti no DAGR attīstības projekta līdzekļiem. DAGR attīstības projekts tiks īstenots no tam paredzētā budžeta, slēdzot ar speciālistiem terminētus līgumus uz DAGR attīstības projekta īstenošanas laiku. Pēc DAGR attīstības projekta beigām MK rīkojumā paredzētā DAGR attīstības projekta uzturēšanai jaunas amata vietas netiks veidotas |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
DAGR attīstības projekta
ieguvumi būs palielināts datu kopu skaits un palielināts DAGR datu
izmantošanas gadījumu skaits, bet šo datu kopu izmantotāji ir
iestādes, tāpēc sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums izriet
no iestāžu atslogošanas un no nepieciešamības uzturēt un regulāri
atjaunot infrastruktūru datu aprites nodrošināšanai kā datu devējiem
un/vai ņēmējiem, tai skaitā no saskarņu veidošanas
|
8. Cita būtiska informācija
DAGR attīstības projektā par sadarbības partneriem tiks iesaistīti
VARAM, LM, NVD, VZD, IZM, TA, IeM IC un VID. Sadarbība ar projekta
partneriem tiks precizēta DAGR attīstības projekta īstenošanas
gaitā. Citi sadarbības partneri tiks iesaistīti DAGR attīstības projekta īstenošanas laikā, veidojot darba grupas ar katru partneri un izpētot partneru biznesa un tehniskās vajadzības. DAGR attīstības projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts |
Lietotie saīsinājumi:
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
LM – Labklājības ministrija
NVD – Nacionālais veselības dienests
VID – Valsts ieņēmumu dienests
IZM – Izglītības un zinātnes ministrija
TA – Tiesu administrācija
VZD – Valsts zemes dienests
IeM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs"
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (t. s. IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 T. s. IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 17. decembra
rīkojumam Nr. 1178
"2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
rīkojumam Nr. 400
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums – DAGR Datu apmaiņas uzdevums ir atslogot iestāžu (datu devēju) pamatdarbības informācijas sistēmas (turpmāk – IS) no datu izplatīšanas funkcijas un nodrošināt citām iestādēm (datu saņēmējiem) piekļuvi šo datu devēju informācijai pašapkalpošanās veidā. Lai sekmīgi darbotos datu apmaiņas process, ir jādarbojas šādām datu apmaiņas komponentēm: a) DAGR datu devēja savienotājs; b) DAGR datu saņēmēja savienotājs; c) DAGR datu krātuve; d) DAGR pašapkalpošanās portāls. Lai optimizētu datu izplatīšanas veiktspēju, tiks nodrošināta pilnvērtīga datu pieprasījumu apstrāde, līdz ar to katrai iestādei būs iespējams: 1) būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti; 2) atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas; 3) attīstīt jaunus datu pakalpojumus, kur izšķiroša ir ātra piekļuve liela apjoma datiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvākus valsts pārvaldes pakalpojumus, tai skaitā proaktīvus digitālos pakalpojumus. DAGR pašapkalpošanās portāla lietotājiem pēc pieslēgšanās portālam atbilstoši piešķirtajām tiesībām ir jānodrošina šādas iespējas: • lejupielādēt datu devēja savienotāja programmatūru, veicot atbilstošo nepieciešamo tehnisko parametru ievadi vai izvēli; • lejupielādēt datu saņēmēja savienotāja programmatūru, veicot atbilstošo nepieciešamo tehnisko parametru ievadi vai izvēli; • izveidot datu devēja savienotāju DAGR risinājuma izvietošanai paredzētajā mākoņskaitļotāju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajā infrastruktūrā; • izveidot datu saņēmēja savienotāju DAGR risinājuma izvietošanai paredzētajā mākoņskaitļotāju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajā infrastruktūrā; • reģistrēt lejupielādēto vai izveidoto datu devēja savienotāju DAGR; • reģistrēt lejupielādēto vai izveidoto datu saņēmēja savienotāju DAGR. Pēc datu savienotāja reģistrācijas tam automātiski jāizveido WEB lietotne ar datu savienotāja konfigurēšanas funkcionalitāti un infrastruktūrā piešķirto IP adresi. Instancei jābūt pieejamai no DAGR pašapkalpošanās vides. Tiks nodrošināta datu devēju un patērētāju lietotāju pārvaldības funkcionalitāte, kas pieejama DAGR administratoram un datu devēju un patērētāju lietotājiem ar atbilstošām tiesībām. Datu devēja un patērētāja lietotāju pārvaldības ietvaros jānodrošina iespēja ievadīt un apstrādāt vismaz šādus datus par katru lietotāja tiesību piešķiršanas ierakstu: • Lietotājs: o personas, kas tiek autentificētas portālā latvija.lv; o lietotāju atribūti, kas autentificējami ar DAGR pārvaldītu lietotāja kontu; • lietotāja loma; • tiesību tvērums; • pieslēgšanās IP adrese vai adrešu loks; • tiesību atļaujas termiņš; • lietotāja statuss. Tiks nodrošināta iespēja lietotājiem (datu devējiem un datu saņēmējiem) pašapkalpošanās veidā izgūt datu devēja un datu saņēmēja savienotāja darbības auditācijas žurnāla saturu (notikumu žurnāls), kurā pieejami dati par datu savienotāju darbību. Pieejamo auditācijas žurnāla datu apjomam jābūt atbilstošam lietotāja lomai |
2. Pakalpojuma sniedzējs
Pakalpojuma sniedzējs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) |
3. Pakalpojuma rādītāji (vienošanās par pakalpojuma līmeni (SLA))
IS pakalpojums tiek nodrošināts katru dienu, 24 h diennaktī. Pakalpojuma pieejamības rādītājs: – darba dienās darba laikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 – 99,0 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika; – visā pārējā laikā – 97,0 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika. Reakcijas laiki: – pieteikuma apstrāde lietvedībā pēc sākotnējās saņemšanas iestādē un pirms nodošanas ekspertam – 3 darba dienas; – pieteikuma apstrādes uzsākšana pie eksperta pēc tā saņemšanas lietvedībā – 1 darba diena; – atbalsta sistēmas uzdevuma izpildes uzsākšana atbalsta sistēmā no pieteikuma saņemšanas brīža darba laikā – 4 h – atbalsta sistēmas uzdevuma izpilde atbalsta sistēmā (ja nav atliktais izpildes datums) – 14 darba dienas; – atbildes sniegšana e-pasta konsultācijā – 48 h |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001
"Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" ietvaros ir
plānots DAGR pieslēgt 8 informācijas resursus un 20 DAGR
izmantotājus (datu saņēmējus). Projekta "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai" (2.1.3.1.i. investīcija) (turpmāk – DAGR attīstības projekts) ietvaros indikatīvi tiek plānots pieslēgt DAGR ne mazāk kā 10 datu devējus un ne mazāk kā 10 datu saņēmējus. Katram datu devējam un datu saņēmējam var būt neierobežots datu kopu skaits. Datu saņemšanai no DAGR varēs pieteikties jebkura valsts iestāde un juridiskā persona |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
Pakalpojuma sniegšanu nodrošinās IKT risinājums – DAGR informācijas sistēma |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
DAGR darbību regulē Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra
noteikumi Nr. 624 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas
noteikumi". Lai veicinātu pakalpojuma izmantošanu, VRAA kā pakalpojuma sniedzējs un DAGR pārzinis plāno organizēt informatīvus seminārus, prezentācijas un diskusijas, veikt apmācību pasākumus, iespēju robežās piesaistīt masu informācijas līdzekļus un izmantot sociālo tīklu platformas. Plānots regulāri veikt monitoringu par pakalpojuma izmantošanas veicināšanas pasākumu efektivitāti |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
Pakalpojuma sniegšana tiks finansēta no pakalpojuma sniedzēja valsts
budžeta programmas, paredzot atbilstošus resursus attiecīgās
pārvaldes funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma uzturēšanai.
Pakalpojuma sniegšanas finansēšanā nav plānots iesaistīt pakalpojumu
saņēmējus, pārdalot daļu no pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā
finansējuma. Pakalpojuma sniegšanas finansēšana notiks, apvienojot DAGR izstrādes un DAGR pilnveides finansējumu pēc projektu uzturēšanas. 1. Viens finansēšanas avots būs ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" piešķirtais uzturēšanas finansējums. Šā projekta ietvaros tiek izstrādāta pakalpojuma minimālā funkcionalitāte. Projektam noslēdzoties, 2023. gadā tiks pieprasīti uzturēšanas līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nepieciešamais finansējums ir norādīts 8. punktā. 2. Otrs finansēšanas avots būs DAGR attīstības projekta uzturēšanas finansējums, lai nodrošinātu DAGR attīstības projekta ietvaros izstrādāto un pilnveidoto risinājumu fizisko un loģisko aizsardzību, sistēmas darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 98 %) un integritāti definētajos rādītājos, tai skaitā lai laikus novērstu atklātās kļūdas (tostarp drošības ievainojamību) sistēmā, kas var izraisīt darbības, datu integritātes un drošības problēmas vai datu noplūdi, un veiktu izmaiņas un pilnveidojumus, kas saistīti ar lietojamības uzlabošanu, lai nodrošinātu lietotājiem ērtu risinājuma izmantošanu, vai gadījumos, kad tiek veikti grozījumi normatīvajos aktos. DAGR attīstības projekta ietvarā izstrādāto risinājumu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi pēc projekta pabeigšanas tiks pieprasīti no valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sistēmas uzturēšana pēc tās nodošanas ekspluatācijā (pēc DAGR attīstības projekta pabeigšanas) ir saistīta ar šādām izdevumu pozīcijām: 1) sistēmā izmantojamā programmatūra, kas ir pieejama IKT tirgū kā standartizēts produkts (standartizētā programmatūra); 2) sistēmā izmantojamā programmatūra, kas tika izstrādāta pēc pasūtījuma atbilstoši sistēmas pārziņa specializētajām prasībām (specializētā programmatūra); 3) sistēmas centrālā IKT infrastruktūra, kas nodrošina sistēmas darbināšanu un sistēmas informācijas un tehnisko resursu pārvaldīšanu; 4) sistēmas perifērā IKT infrastruktūra, kas nodrošina sistēmas mijiedarbību ar sistēmas lietotājiem; 5) sistēmas auditi, kuros tiek pārbaudīta un novērtēta sistēmas darbība (tai skaitā sistēmas drošība, funkcionalitāte, lietojamība un veiktspēja) pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā (pēc sistēmas projekta pabeigšanas), sniedzot atzinumu un ieteikumus par sistēmas darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, trūkumu novēršanu vai kvalitātes uzlabošanu; 6) sistēmas personāls, kas pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā (pēc sistēmas projekta pabeigšanas) sniedz tehnisko un administratīvo atbalstu sistēmas darbības nodrošināšanai, kā arī atbalstu sistēmas lietotājiem; 7) citi sistēmas uzturēšanas izdevumi, kas saistīti ar katras konkrētās sistēmas darbības specifiku. Plānojot sistēmas uzturēšanas izdevumus minētajās izdevumu pozīcijās atbilstoši sistēmu uzturēšanas principiem, ir iespējams novērtēt attiecīgo izdevumu optimālo apjomu. Tādējādi pakalpojuma nodrošināšanai tiks izmatota valsts budžeta izdevumu programma attiecīgi par katru projekta (ERAF un ANM) izstrādes daļu. Ņemot vērā minēto, kā arī sistēmu uzturēšanas principus, VARAM uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 15 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Finansējums DAGR attīstības projekta ietvarā izstrādāto risinājumu uzturēšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projekta beigām un kopā nepārsniedz 836 352 euro gadā. Detalizēts uzturēšanas izmaksu aprēķins tiks sniegts, kad uzturēšanai paredzētais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
Pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai pēc DAGR attīstības projekta
beigām, ņemot vērā 7. punktā aprakstīto finansēšanas pieeju, ir
nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums risinājuma
uzturēšanai, darbināšanai un cilvēkresursiem. Budžeta finansējums
tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šādā apjomā: 1) ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" ietvaros, projektam noslēdzoties, 2023. gadā tiks pieprasīti uzturēšanas līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: 2024. gadā – 295 000 euro, 2025. gadā – 275 000 euro, 2026. gadā – 295 000 euro un turpmāk 275 000 euro ik gadu. Finansējums pa gadiem atšķiras, jo katru otro gadu plānoti 20 000 euro drošības auditam. DAGR attīstības projekta īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". 2) Ņemot vērā DAGR attīstības projekta pases 3.3. apakšpunktā norādītos plānotos ieguvumus un pases 7. punktā norādītos plānotos ietaupījumus, kā arī ievērojot sistēmu uzturēšanas principus, VRAA uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 15 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes/pilnveides izmaksām. Finansējums DAGR attīstības projekta ietvarā izstrādāto risinājumu uzturēšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projekta beigām un kopā nepārsniedz 836 352 euro (tai skaitā PVN) gadā. Šī uzturēšanai paredzētā summa neietver 275 000 euro, kas noteikta uzturēšanai SAM 2.2.1. DAGR 2027 |
Lietotie saīsinājumi:
SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas"
1 Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2 Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.